Neatbalsta “krievu skolu aizsargu kongresa” lēmumus

Vakar plašsaziņas īdzekļos tika izplatīta vēsts, ka krievu 19 sabiedrisko organizāciju vadītāji neatzīst tā sauktā krievu skolu aizsardzības štāba rīkotā krievu skolu aizstāvju kongresa lēmumus. Tas kļuva zināms pēc tam, kad 9.martā ar savu paziņojumu nāca klajā Krievu biedrību Latvijas asociācija (KBLA) un Krievu partija.

Dokumentā, kas pieņemts jau 2004.gada 6.martā pulksten 12 (tātad vienlaikus ar “aizstāvju kongresa” darba gaitu), norādīts, ka nekādā ziņā kongresa rīkotājiem nav tiesību runāt un rīkoties Latvijas krievu vārdā, jo kongress pauž “tikai krievvalodīgas iedzīvotāju daļas viedokli, bet tas nebūs Latvijas krievu kopienas viedoklis”.
Kā “Latvijas Vēstnesim” vakar, 10.martā, pastāstīja Krievu biedrību Latvijas asociācijas padomes sekretārs Mihails Gavrilovs, asociācijā ir apvienojušās 19 sabiedriskas krievu organizācijas. Tostarp tās pārstāv Latvijas krievu rakstniekus, krievu juristus, turklāt asociācijas organizācijas darbojas ne tikai Latvijas galvaspilsētā, bet arī Daugavpilī un Rēzeknē. Asociācija iestājas par krievu kopienas pastāvēšanu Latvijā un aizstāv tās tiesības.
Izplatītajā paziņojumā teikts: “2004. gada sākumā “Krievu skolu aizsardzības štābs” izveidoja rīcības komiteju, lai sagatavotu “Krievu skolu aizsargu Vislatvijas kongresu”. Štābs nepūlējās piesaistīt skolēnu vecākus un krievu sabiedrību krievu skolu aizsardzības kustībai, bet piesaistīja akcijām skolēnus, kas traucē normālu mācību procesu, ļauj vadībai pastiprināt spiedienu uz skolu administrāciju un skolotājiem un nostāda skolēnus pret skolotājiem.
Štāba rīkotās akcijas nav nesušas veiksmes. Ir negatīvas sekas: starpetniska sasprindzinājuma un ekstrēmisma pieaugums ļauj valstij un štābam paaugstināt spiedienu pret krievu skolu administrāciju un skolotājiem, faktiski izjaukts dialoga process.”
Dokumentā secināts, ka saasinājušās starpetniskās attiecības var novest līdz starpnacionālam konfliktam un krievu skolu sagraušanai, un uzsvērts – ne “štābam, ne orgkomitejai, ne kongresam, ne kādai pārrunu grupai nav tiesību runāt un rīkoties Latvijas krievu vārdā”.
Paziņojuma autori par galveno uzdevumu uzskata “atjaunot dialogu ar valdību par krievu integrāciju Latvijas sabiedrībā, obligāti saglabājot viņu nacionālo identitāti”.

“LV” informācija