Uzņēmēju rūpes – valsts rūpes

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra iepazīstina sabiedrību ar valsts uzņēmējdarbības vides izpētes rezultātiem un informē par paveikto tās uzlabošanā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Juridiskā departamenta direktors Guntars Grīnvalds un aģentūras direktors Juris Kanels Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Uzņēmējdarbība ir tirgus ekonomikas pamats. Nodokļi, darbavietas un, visbeidzot, konkurences veicinātais preču un pakalpojumu kvalitātes pieaugums – tie ir tikai daži no labumiem, kurus valstij un sabiedrībai dod sekmīga uzņēmumu darbība. Tāpēc valsts varas institūcijām jā izrāda pretimnākšana uzņēmējiem un to interesēm, kā arī maksimāli jāatvieglo likumīga un godīga peļņas gūšana jebkurā ekonomikas jomā. Taču nav noslēpums, ka Latvijas un ārvalstu uzņēmējiem un investoriem nereti jāsastopas ar dažādiem šķēršļiem, kuri kavē to darbību. Traucēkļu spektrs ir plašs – no likumdošanas nepilnībām un aplamas vai pārlieku formālas valsts un pašvaldības iestāžu rīcības līdz neizbraucamiem ceļiem un sliktām komunikāciju sistēmām.
Lai būtu iespējams novērst šķēršļus uzņēmējdarbībai, tie jākonstatē un jāizpēta – un šādu darbu jau vairākus gadus veic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Pasaules banku. 1999., 2001. un 2003. gadā LIAA veica uzņēmēju aptauju par dažādu valsts un pašvaldību administrēto procedūru, kā arī citu faktoru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Pēdējā aptauja tika veikta pērnā gada beigās un šā gada sākumā, un tās realizācija saskaņā ar konkursa rezultātiem bija uzticēta pētījumu firmai “Latvijas fakti”.
Kā pētījuma rezultātiem veltītajā preses konferencē pastāstīja LIAA direktors Juris Kanels, aptaujāti 503 uzņēmumi. Aptaujas rezultātu objektivitāti palīdzēja nodrošināt Pasaules bankas konsultanta padoms un metodika. 48 procenti aptaujāto uzņēmumu atrodas un darbojas Rīgā, kas ir saprotami, jo galvaspilsētā ir visaktīvākā uzņēmējdarbība. Vairākums respondentu pieder pie mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu grupām – nav grūti iedomāties, ka šīm firmām ar normatīvo aktu, birokrātijas un finansiālajiem šķēršļiem visgrūtāk tikt galā.

Kas traucē biznesu?

Respondenti kopumā minējuši divdesmit astoņus dažādus ierobežojumus un administratīvās barjeras, kas kavē sekmīgu uzņēmējdarbību. Visretāk minēto šķēršļu vidū ir, piemēram, infrastruktūras pieejamība. Tas ļauj secināt, ka visumā nav principiālu problēmu ar pieeju komunikācijām – telefonam un internetam, kā arī ļauj konstatēt, ka Latvijā pietiek ceļu. Protams, cits jautājums ir šo infrastruktūru kvalitāte un izmaksas – tieši tās kā būtisku traucēkli minējuši 49 procenti aptaujāto uzņēmēju. Šie rezultāti gan nepārsteidz, zinot samilzušās, visaugstākajā līmenī risināmās telekomunikāciju un autoceļu problēmas. Pārsteigumu gan varētu sagādāt fakts, ka starp nebūtiskākajiem kavēkļiem ierindots pašvaldību iepirkuma process, ja zinām, ka vai ik pārdienas tiek apstrīdēti dažādu iepirkuma konkursu rezultāti un negodīgumā vainoti konkursu rīkotāji. J. Kanels arī atzīmēja, ka, spriežot pēc pētījuma rezultātiem, vērā

ņemamas raizes uzņēmējdarbībai vairs nesagādā arī kriminālās struktūras – iespējams gan, ka atsevišķi ārvalstu uzņēmēji dažādās negācijās mēdz saskatīt mītiskās mafijas pirkstu, tomēr visumā šī problēma acīmredzami zaudējusi aktualitāti.
Raksturīgi, ka nemainīgi visaugstākās vietas biznesa kavēkļu rindā saglabājusi likumdošanas nepastāvība un neprognozējamība, kā arī augstās nodokļu likmes. Tomēr novērojama arī pozitīva tendence – samazinājusies abu būtisko uzņēmējdarbības vides trūkumu ietekme, toties uzņēmēju skatījumā pieaugusi nodokļu administrēšanas un inflācijas negatīvā loma.

Konkrēts plāns,
reāli rezultāti

Protams, par maz būtu tikai konstatēt trūkumus – tie jālabo. LIAA direktora vietnieks, Juridiskā departamenta direktors Guntars Grīnvalds ziņoja par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna īstenošanas gaitu. Šis plāns ir regulāri izstrādājams starpministriju politikas plānošanas dokuments, kurā ietverti uzņēmējdarbības vides uzlabošanas politikas rīcības virzieni, uzdevumi, veicamie pasākumi, atbildīgās institūcijas, rādītāji uzdevumu izpildes novērtēšanai un izpildes termiņi. Konkrētu pasākumu plānu izstrādāšana un izpildes uzraudzība ir LIAA un citu valsts un pašvaldību iestāžu ekspertu kompetencē. Kopš 1999. gada veikti 106 dažādi uzņēmējdarbības vides uzlabojumi.
Jaunākais plāns tika pieņemts 2003. gada 31. jūlijā, un šā gada 1. martā apkopoti pirmie konkrētie rezultāti. No 34 plānotajiem pasākumiem 29 ir izpildīti, viens – realizēts daļēji, un četri tiek veikti pastāvīgi. Daļēji izdevies uzlabot nodokļu likumus un noteikumu pārkāpumu sodu sistēmu. Praksē tas diemžēl nozīmē, ka uzņēmējiem dažkārt joprojām tiek uzlikti sodi, kuru piemērošanā nav ievēroti samērīguma un proporcionalitātes principi – par niecīgiem pārkāpumiem tiek piemērotas bargas sankcijas.
Sekmīgi izdevies izstrādāt grozījumus Komerclikumā, kuru mērķis ir vienkāršot un paātrināt uzņēmumu dibināšanas procedūru. Grozījumi jau šā gada 29. janvārī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, un paredzams, ka tie stāsies spēkā ar 2005. gada 1.janvāri. Likuma izmaiņu būtība – uzņēmuma dibināšanas līgums un statūti būs derīgi bez parakstu notariāla apliecinājuma.
Sākts arī projekts, kura ietvaros tiks izvērtēts 58 dažādu administratīvo procedūru lietderīgums, samērīgums un kvalitāte. Kā būtiskus G. Grīnvalds atzīmēja arī paredzamos normatīvo aktu grozījumus, kuru mērķis ir panākt, lai ar algas nodokli netiktu aplikta darba devēja apmaksāta darbinieka diploma izglītība. Šo grozījumu mērķi ir, pirmkārt, paaugstināt darbinieku ieinteresētību izglītības gūšanā, otrkārt, motivēt uzņēmējus atbalstīt darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu.
Saskaņā ar plānu realizēti un vēl turpinās arī daudzi citi pasākumi uzņēmējdarbības atvieglošanai un veicināšanai. LIAA vadītāji arī atgādināja, ka 16. un 17. martā paredzēta Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes tikšanās augstākajā līmenī, kuras gaitā tiks pievērsta uzmanība gan pētījumam par uzņēmējdarbības vidi, gan arī pasākumu plānam un tā rezultātiem.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv