Katrs desmitais meklē darbu
Gada nogalē Latvijā bija 115,2 tūkstoši darba meklētāju jeb 10,3 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem), liecina Centrālās statistikas pārvaldes nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma par pērnā gada 4.ceturksni rezultāti.
Darba meklētāju sieviešu īpatsvars
ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā valstī bija augstāks nekā
vīriešiem. Divpadsmit mēnešus un ilgāk darbu nav varējuši atrast
56,8 tūkstoši jeb gandrīz puse (49,3 procenti) darba meklētāju.
Pilsētās darba meklētāju ir vairāk nekā laukos – attiecīgi 11,3
un 7,8 procenti. Daļējs izskaidrojums šādai proporcijai ir tas,
ka laukos par nodarbinātām tiek uzskatītas arī tās personas,
kurām nozīmīgs iztikas avots ir darbs piemājas vai personiskajā
saimniecībā tikai savam patēriņam.
Nedaudz vairāk nekā trim ceturtdaļām (76,7 procentu) darba
meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze. Jāpiebilst, apsekojumā
saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs
pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, viņa
iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba
pieredzi.
Kā galvenais bezdarba iemesls minēta atbrīvošana no darba sakarā
ar darbinieku skaita samazināšanu (35 procenti), turklāt šo
iemeslu kā galveno uzrādīja gan vīrieši, gan sievietes.
Tā kā, meklējot darbu, parasti tiek izmantoti vairāki tā
atrašanas veidi, aptaujāto atbildes liecina, ka pērnā gada nogalē
trīs ceturtdaļas darba meklētāju iztaujāja radiniekus, draugus,
arodbiedrības utt., trīs piektdaļas interesentu pētīja darba
piedāvājumus presē, nedaudz vairāk nekā puse darba meklējumos
devās tieši pie darba devējiem, trešā daļa darba meklētāju
kontaktējās ar Nodarbinātības valsts aģentūru, bet katrs sestais
pats ievietoja sludinājumu presē.
“LV” informācija