Ministru kabineta rīkojums Nr.312

Rīgā 2000.gada 28.jūnijā (prot. Nr.29, 18.§)

Par Baltijas Krievu institūta satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Baltijas Krievu institūta satversmi.  

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

 

 

Baltijas Krievu institūta Satversme

Preambula

Baltijas Krievu institūts (turpmāk — Institūts) ir juridisku personu dibināta Latvijas Republikas augstākās profesionālās un akadēmiskās izglītības un zinātnes iestāde, kas atrodas Latvijas Republikā un īsteno savu darbību Latvijas interesēs.

Institūts dibināts 1992.gada 16.novembrī. Institūta dibinātājs ir juridiska persona — bezpeļņas organizācija, sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Baltijas Krievu institūts" (turpmāk — Dibinātājs), kas likumos, statūtos un šajā Satversmē noteiktajā kārtībā patstāvīgi īsteno savus mērķus, izmantojot tam piešķirtās tiesības.

Satversme pieņemta Baltijas Krievu institūta satversmes sapulcē 1996.gada 14.februārī, un 1999.gada 28.oktobrī ar Baltijas Krievu institūta satversmes sapulces lēmumu tajā izdarīti grozījumi.

1. Vispārīgie noteikumi

1. Baltijas Krievu institūts ir juridiskas personas dibināta autonoma augstākās izglītības un zinātnes iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Pašpārvaldes tiesības Institūta vadība un personāls īsteno šajā Satversmē noteiktā kārtībā, piedaloties studiju, zinātniskās pētniecības, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē. Institūts darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikas Izglītības likumu, Augstskolu likumu, likumu "Par zinātnisko darbību", citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Baltijas Krievu institūta Satversmi.

2. Augstākās izglītības mācību iestāde Baltijas Krievu institūts saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir apstiprināta kā bezpeļņas organizācija.

3. Saīsināts Baltijas Krievu institūta nosaukums ir BKI. Institūta nosaukums citās valodās:

Baltijas Krievu institūts — latviešu valodā;

Балтийский Русский Институт — krievu valodā;

Baltic Russian Institute — angļu valodā;

Baltisch–Russisches Institut — vācu valodā.

4. Institūtam ir savs zīmogs ar Institūta emblēmu un pilnu nosaukumu latviešu valodā — "Baltijas Krievu institūts". Institūta atklāšanas diena — 16.novembris — ir svinama diena.

5. Baltijas Krievu institūta juridiskā adrese ir Piedrujas iela 3, Rīga LV–1073, Latvijas Republika.

2. Darbības mērķi, uzdevumi un pamatprincipi

6. Baltijas Krievu institūta darbības galvenais mērķis ir dot studējošiem augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību atbilstoši mūsdienu starptautiskajām prasībām humanitāro, sociālo un ekonomisko zinātņu jomā.

7. Baltijas Krievu institūta uzdevumi:

7.1. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

7.2. izstrādāt un īstenot studiju programmas, pieaugušo tālākizglītības un papildizglītības programmas;

7.3. veikt fundamentālus un lietišķus zinātniskus pētījumus;

7.4. informēt sabiedrību par savu darbību, par studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas un pētījumu rezultātus.

8. Institūta galvenie darbības virzieni:

8.1. akadēmisko un profesionālo studiju programmu īstenošana bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda vai augstākās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai;

8.2. zinātniskās pētniecības darbs, konsultatīvā darbība;

8.3. akadēmisko un profesionālo studiju programmu izstrāde un realizācija;

8.4. jaunu tehnoloģiju izstrāde un ieviešana;

8.5. izdevējdarbība, poligrāfija, reklāma;

8.6. zinātnisku, kultūras un mācību pasākumu organizācija;

8.7. jaunatnes sociālās un radošās aktivitātes stimulēšana;

8.8. Latvijā dzīvojošo krievu tautības pārstāvju kultūras attīstība;

8.9. integrācijas procesa attīstība starp dažādām nacionālajām un etniskajām grupām Latvijas Republikā;

8.10. starptautiskās pieredzes izmantošana problēmu risināšanai nacionālo attiecību jomā;

8.11. starptautisko sakaru un sadarbības attīstība izglītības, zinātnes un kultūras jomā;

8.12. citi darbības veidi, kas nav aizliegti Latvijas Republikas likumdošanā.

9. Realizējot savus mērķus un uzdevumus, Baltijas Krievu institūts pamatojas uz šādiem principiem:

9.1. izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība;

9.2. studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle;

9.3. zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un Latvijas Republikas likumiem;

9.4. mācību un zinātniskā darba nedalāmība;

9.5. studiju un zinātniskā darba saistība ar sabiedrības vajadzībām un prasībām.

10. Institūtā augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību var iegūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personas, kurām ir atļauts uzturēties Latvijā, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, neatkarīgi no sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un racionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīves vietas.

Ārvalstniekiem, kuriem nav izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ir tiesības studēt Institūtā saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Katram sabiedrības pārstāvim atbilstoši viņa izglītībai un zinātniskajam grādam, darba spējām un prasmei ir tiesības kļūt par Institūta darbinieku atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

11. Pēc akadēmiskās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirts akadēmiskais grāds, pēc doktorantūras studiju programmas apgūšanas un promocijas darba aizstāvēšanas — zinātniskais grāds. Pēc profesionālās studiju programmas apgūšanas tiek piešķirta profesionālā kvalifikācija.

Studijas un zinātniskos pētījumus Institūtā īsteno Institūta izvēlētajās zinātņu nozarēs, pētījumu rezultātus publicē starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos vai cita veida izdevumos. Institūtā var pastāvēt promocijas padome un darboties maģistrantūra un doktorantūra atbilstoši Augstskolu likumam un Likumam par zinātnisko darbību. Institūts var izveidot vai iekļaut savā struktūrā pētniecības institūtus, kuri veic starptautiski atzīstama līmeņa zinātniskus pētījumus un piedalās studiju programmu īstenošanā, starptautiskos zinātniskos projektos, konferencēs un citos starptautiskos pasākumos.

3. Kompetence un darbības formas

12. Institūts saskaņā ar saviem mērķiem un uzdevumiem:

12.1. patstāvīgi nosaka apmācības saturu un formu, studentu uzņemšanas noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī Institūta zinātniskā darba pamatvirzienus;

12.2. izsniedz iegūto izglītību apliecinošus izglītības dokumentus.

13. Institūtam ir tiesības:

13. 1. organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sapulces, dibināt biedrības;

13.2. darboties nacionālos un starptautiskos fondos, veidot savus fondus, slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu mācību un zinātniskajām iestādēm.

14. Institūts patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

4. Pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas, to struktūra

15. Institūta pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

15.1. satversmes sapulce;

15.2. senāts;

15.3. rektors;

15.4. revīzijas komisija;

15.5. šķīrējtiesa.

16. Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem aizklātās vēlēšanās no akadēmiskā personāla (ne mazāk kā 60%), studējošajiem (ne mazāk kā 10%), Dibinātāja valdes locekļiem un citām darbinieku grupām. Institūta satversmes sapulcē ir 21 dalībnieks. Pārstāvjus satversmes sapulcei izvirza katedras, fakultātes un rektorāts. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse tās dalībnieku. Pēc rektora vai senāta ierosinājuma satversmes sapulce var izskatīt jautājumu par pārstāvju atsaukšanu. Pārstāvjus no satversmes sapulces atsauc, ja par to aizklāti nobalso divas trešdaļas no satversmes sapulces dalībniekiem.

17. Satversmes sapulce:

17.1. pieņem un groza Institūta Satversmi;

17.2. ievēlē Institūta senātu, pieņem un groza senāta nolikumu. Lēmumi ir spēkā, ja par tiem atklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse satversmes sapulces dalībnieku;

17.3. ievēlē rektoru un ierosina viņa atcelšanu. Lēmumi ir spēkā, ja par tiem atklātā balsošanā nobalso vairāk par divām trešdaļām no satversmes sapulces sastāva;

17.4. noklausās rektora pārskatu. Pārskatu apstiprina, ja par to atklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse no satversmes sapulces dalībniekiem;

17.5. ievēlē revīzijas komisiju un šķīrējtiesu un pieņem to nolikumus. Lēmumu pieņem, ja par to aizklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse no satversmes sapulces dalībniekiem;

17.6. izskata un lemj par citiem konceptuāliem Institūta akadēmiskās un zinātniskās darbības un attīstības jautājumiem.

18. Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar Institūtu, trīs mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas satversmes sapulcē tiek ievēlēti citi pārstāvji.

19. Satversmes sapulci sasauc rektors vai senāts ne retāk kā vienu reizi gadā.

20. Institūta senātu ievēlē uz trim gadiem, un tas darbojas saskaņā ar satversmes sapulces pieņemto nolikumu. Institūta rektors un prorektori ir Institūta senāta locekļi ar balsstiesībām. Senāta lēmumi ir spēkā, ja par tiem nobalso vairāk kā puse no senāta sastāva.

21. Institūta senāts

21.1. ievēlē:

21.1.1. senāta sekretāru,

21.1.2. padomdevēju konventu,

21.1.3. Baltijas Krievu institūta goda doktorus un goda biedrus;

21.2. apstiprina:

21.2.1. prorektorus, kā arī patstāvīgu iestāžu vadītājus pēc rektora ieteikuma,

21.2.2. dekānus un nodaļu vadītājus,

21.2.3. katedru vadītājus,

21.2.4. funkcionālo un apkalpojošo struktūru vienību vadītājus,

21.2.5. Institūta budžeta struktūru un tā līdzekļu izmantošanu robežās, kuras noteicis Dibinātājs,

21.2.6. Institūta iekšējās kārtības noteikumus;

21.3. lemj par:

21.3.1. akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem,

21.3.2. katedru, fakultāšu un citu struktūrvienību (skolu, centru, dienestu) reorganizāciju un likvidēšanu,

21.3.3. satversmes sapulces sasaukšanu,

21.3.4. Baltijas Krievu institūta koledžas jautājumiem,

21.2.1. citiem jautājumiem, kas regulā Institūta visa veida darbību.

22. Rektors īsteno Institūta vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Institūtu. Rektoru ievēlē Institūta satversmes sapulce, un apstiprina Dibinātāja kopsapulce uz pieciem gadiem un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektora atcelšanu var ierosināt Dibinātājs, senāts vai padomdevēju konvents, ja par to ir nobalsojušas ne mazāk kā divas trešdaļas balsstiesīgo dalībnieku. Lai atceltu rektoru, ir nepieciešams vairāk nekā puse balsu no kopējā satversmes sapulces pārstāvju skaita. Pēc augstskolas akreditācijas Institūta ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets. Jautājumu par rektora atcelšanu izlemj Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra atzinuma noklausīšanās.

23. Rektors ir personīgi atbildīgs par:

23.1. Augstskolu likuma un citu Latvijas Republikas normatīvo aktu prasību izpildi;

23.2. Institūta finansiālo darbību;

23.3. izglītības kvalitātes nodrošināšanu un tās atbilstību Baltijas Krievu institūta izsniegtajiem izglītības dokumentiem;

23.4. Institūta darbības atbilstību Institūta satversmei.

25. Rektors ir tiesīgs:

25.1. pārstāvēt Institūtu sakaros ar citām mācību iestādēm, valsts institūcijām un citām juridiskām personām;

25.2. vadīt Institūta studiju programmu izstrādāšanu;

25.3. vadīt Institūta mācību, zinātniskā un saimnieciskā darba organizāciju;

25.4. noteikt studentu uzņemšanas papildu noteikumus saskaņā ar Institūta studiju programmu prasībām;

25.5. apstiprināt kārtību, kādā studējošajiem atzīst citā augstskolā apgūto studiju programmas daļu;

25.6. slēgt līgumus Institūta vārdā par nepieciešamo preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

25.7. vadīt Institūta struktūrvienību nolikumu izstrādāšanu;

25.8. vadīt Institūta personāla atlasi un kontrolēt tā darbu;

25.9. lemt par citiem jautājumiem, kas nav pretrunā ar Institūta Satversmē noteikto.

26. Revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā ievēlē satversmes sapulce aizklātās vēlēšanās uz trim gadiem, un tās sastāvā nedrīkst būt Institūta administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisija pārbauda Institūta saimniecisko un finansiālo darbību, Institūta darbības atbilstību Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Institūta Satversmei un vadības institūciju lēmumiem. Par savas pārbaudes rezultātiem revīzijas komisija informē Dibinātāja valdi un Institūta senātu vienu reizi gadā. Revīzijas komisija pēc savas iniciatīvas var pieaicināt attiecīgus speciālistus revīziju veikšanai.

27. Šķīrējtiesu trīs cilvēku sastāvā ievēlē satversmes sapulce aizklātās vēlēšanās no akadēmiskā personāla vidus uz trim gadiem un tās sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Šķīrējtiesa izskata strīdus starp Baltijas Krievu institūta amatpersonām, kā arī starp vadības institūcijām, studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Baltijas Krievu institūta Satversmes ierobežojumiem vai pārkāpumiem. Šķīrējtiesas lēmumus apstiprina senāts, un tos izpilda administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild satversmes sapulcei, un viņus no darba var atbrīvot tikai ar satversmes sapulces piekrišanu.

28. Institūta dibinātās struktūrvienības, iekšējās biedrības un citi organizatoriskie veidojumi darbojas saskaņā ar senāta apstiprinātiem nolikumiem. Ja kādas struktūrvienības, biedrības vai cita organizatoriskā veidojuma darbība nesaskan ar nolikumu vai ir pretrunā ar Institūta interesēm, tad senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs apturēt vai izbeigt tā darbību.

5. Institūta struktūrvienības

29. Baltijas Krievu institūta struktūrā var būt:

29.1. nodaļas;

29.2. zinātniskās pētniecības centri;

29.3. institūti;

29.4. koledžas.

30. Nodaļu darbību un statusu nosaka senāta apstiprināts nolikums. Nodaļas nodrošina atbilstošu studiju programmu īstenošanu, studiju procesa organizāciju, koordinē studējošo pētniecības programmas, kā arī veic citus pienākumus, kas izriet no nodaļu darbības mērķiem un uzdevumiem. Nodaļas darbu vada nodaļas vadītājs, kuru ievēlē senāts pēc rektora ieteikuma.

31. Zinātniskās pētniecības centri un institūti ir Institūta struktūrvienības, kas tiek dibinātas zinātniskās pētniecības darba veikšanai. To statusu un uzdevumus nosaka nolikumi, ko apstiprina senāts. Zinātniskās pētniecības centra darbu vada centra vadītājs, Institūta darbu — Institūta direktors.

32. Katedra ir Institūta studiju un pētniecības darba pamatvienība, kas veido, organizē un īsteno studiju programmas un veic zinātniskos pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

33. Katedras izveido ar Institūta senāta lēmumu pēc fakultātes vai atsevišķa profesora priekšlikuma. Katedras darbību nosaka un vada katedras akadēmiskā personāla sapulce. Tā ir tiesīga patstāvīgi izlemt visus akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumus, kas saskaņā ar Satversmi nav Institūta pārstāvības, vadības un lēmējinstitūciju kompetencē.

34. Satversmes sapulce no profesoru vai docentu vidus izvirza katedras vadītāju, kuru ievēlē Baltijas Krievu institūta senāts. Katedras vadītājs ir oficiālais katedras pārstāvis visās lietās. Katedras darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina senāts.

35. Fakultāte ir Institūta organizatoriska struktūrvienība, kas apvieno atsevišķas nozares katedras un laboratorijas, nosaka un koordinē atbilstošo studiju programmu profesionālās sagatavotības un akadēmiskās izglītības realizāciju, kā arī koordinē fakultātes zinātniskās pētniecības programmas. Fakultāte nodrošina katedru un citu struktūrvienību darbībai nepieciešamos apstākļus.

36. Fakultātes darbību vada fakultātes dekāns, kuru ievēlē senāts.

37. Laboratorijas tiek izveidotas un darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina senāts.

38. Koledžas tiek izveidotas un darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina senāts.

6. Personāls

39. Institūta personālu veido:

39.1. augstskolas personāls, kuram Institūts ir pamatdarba vieta;

39.2. vispārējais augstskolas personāls, kuram Institūts ir pamatdarba vieta;

39.3. studējošie — pilna laika studenti, arī maģistranti un doktoranti.

40. Institūta akadēmiskais personāls — docētāji un zinātnieki — veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, kopīgi ar attiecīgo nozaru speciālistiem izstrādā studiju programmu saturu un formu, organizē to izpildi. Studiju programmas apstiprina Institūta senāts.

41. Institūta akadēmiskie amati ir:

41.1. docētājiem — profesors, asociēts profesors, docents, lektors, asistents;

41.2. zinātniekiem — profesors, vadošais pētnieks, pētnieks, asistents.

42. Institūta personāls ir tiesīgs piedalīties lēmumu, kas saistīti ar vadību un pārvaldi, izstrādē, kā arī izmantot visas Institūta struktūrvienību un organizāciju piedāvātās iespējas saskaņā ar Institūta noteikto kārtību. Tiesības ievēlēt un tikt ievēlētam Baltijas Krievu institūta vadības un pārvaldes institūcijās ir tikai tā pastāvīgā personāla locekļiem.

43. Personāls ir atbildīgs par šajā Satversmē noteikto mērķu un uzdevumu kvalitatīvu izpildi, ievērojot Institūta darbības principus. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Institūta senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

44. Baltijas Krievu institūtā darba samaksas likmes personālam nosaka senāts, un tās nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm. Institūta administrācija rūpējas par personāla darba apstākļiem, veselību un atpūtu, nodrošina apstākļus tā profesionālajai darbībai, dod iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

7. Studijas Institūtā

45. Institūta studenti, maģistranti un doktoranti ir tā personāla daļa, kura izmanto Institūta piedāvātās studiju iespējas un kuras pamatnodarbošanās ir studijas Institūtā.

46. Institūts piedāvā studējošajiem akadēmiskās un profesionālās programmas.

Studējošie ir tiesīgi:

46.1. iegūt akadēmisko izglītību — bakalaura un maģistra grādus un (vai) profesionālo izglītību;

46.2. Satversmē paredzēto darbību veikšanai izmantot Institūta telpas, laboratorijas, bibliotēku, iekārtas, aparatūru Institūta senāta noteiktajā kārtībā;

46.3. pārtraukt un atsākt mācības Institūta senāta noteiktajā kārtībā;

46.4. izvēlēties studiju programmu un virzienu;

46.5. vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties Institūta visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

46.6. veidot biedrības, pulciņus, klubus.

47. Institūtā var studēt katrs, kas:

47.1. ieguvis vidējo izglītību, lai pretendētu uz augstākās profesionālās vai akadēmiskas izglītības iegūšanu;

47.2. ieguvis nepieciešamo izglītību un kredītpunktu skaitu, lai varētu turpināt studijas maģistrantūrā;

47.3. ieguvis maģistra grādu, lai turpinātu studijas doktorantūrā.

48. Uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību apstiprina Institūta senāts Latvijas Republikas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

49. Studijas Institūtā ir par maksu. Studiju maksas lielumu un formu nosaka Institūta senāts, saskaņojot to ar Dibinātāju.

8.Studējošo pašpārvalde

50. Institūta studējošajiem ir vienota pašpārvalde — Studentu parlaments. Tas darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Institūta senāts. Senāts var neapstiprināt nolikumu par Studentu parlamentu tikai juridisku iebildumu dēļ.

51. Studentu parlaments reģistrēta kā sabiedriska organizācija ar juridisko statusu.

52. Studentu parlaments:

52.1. reprezentē Institūta studējošos visos studējošo dzīves jautājumos;

52.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos Institūtā un citās valsts un saimnieciskajās iestādēs;

52.3. nosaka kārtību, kādā noris studentu un maģistrantu vēlēšanas Satversmes sapulcē un Institūta senātā.

53. Studentu parlamenta lēmumi, kad tos ir apstiprinājis senāts, ir obligāti visiem studējošajiem.

54. Senātā studējošajiem ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo (studentu, maģistrantu, doktorantu) intereses. Pēc veto piemērošanas divu nedēļu laikā jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido senāts ar kvalificētu (divu trešdaļu) balsu vairākumu.

55. Studentu parlamenta, biedrību, klubu un citu veidojumu līdzdalību studējošo pašpārvaldē nosaka Studentu parlamenta nolikums.

56. Studentu parlaments ir tiesīgs pieprasīt un saņemt informāciju un izskaidrojumus no jebkuras Institūta struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem jebkuros jautājumos, kas skar studējošo intereses.

57. Satversme garantē studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem tiesības uz līdzdalību Institūta vadības un lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

9. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

58. Institūta valdījumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs, kurus Institūtam nodevis Dibinātājs. Institūts ir atbildīgs Dibinātājam par nodoto īpašumu, naudas un citiem līdzekļiem. Īpašuma nodošanas kārtību un pārvaldi nosaka bezpeļņas organizācijas, sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Baltijas Krievu institūts’’ kopsapulce atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajai kārtībai.

59. Institūta finansēšanu veic Dibinātājs.

60. Institūta budžeta ienākumus veido:

60.1. līdzekļi, kurus ir izdalījis Dibinātājs;

60.2. studējošo maksa par studijām;

60.3. starptautiskās sadarbības projektu finansējums Institūtam;

60.4. ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;

60.5. ienākumi no saimnieciskās darbības vai uzņēmējdarbības;

60.6. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

60.7. ienākumi no citiem avotiem, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas normatīviem aktiem.

61. Institūta budžeta veidošanu un struktūru nosaka senāts, bet tā izpildi kontrolē revīzijas komisija. Institūta budžetu apstiprina Dibinātājs. Atskaiti par budžeta izpildi rektors iesniedz senātam un Dibinātāja valdei.

62. Struktūrvienību budžets ietilpst Institūta budžetā kā patstāvīga daļa.

63. Institūtam ir tiesības Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un ar Dibinātāja lēmumu savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

63.1. atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

63.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības, izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu, vērtspapīrus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

63.3. veikt Institūta profilam atbilstošu saimniecisku darbību un uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Institūta budžetā Institūta uzturēšanai un attīstībai;

63.4. saņemt un izmantoto Latvijas Republikas un ārvalstu banku, citu kredītiestāžu kredītus, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus.

64. Institūtam ir tiesības izmantot atvieglojumus un priekšrocības, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksāšanā, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citas jomās, kā arī citas tiesības un privilēģijas, kuras atļautas spēkā esošajos Latvijas Republikas normatīvajos aktos.

10. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

65. Satversmi var pieņemt un grozījumus tajā izdarīt tikai Satversmes sapulce. Tiesības ierosināt grozījumus Satversmē ir katram Satversmes sapulces pārstāvim. Ierosinātos grozījumus saskaņo ar Dibinātāju. Grozījumi Satversmes sapulcē tiek pieņemti, ja par tiem atklātā balsošanā balso divas trešdaļas no Satversmes sapulces dalībnieku skaita. Baltijas Krievu institūta Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

11. Institūta reorganizācija un darbības izbeigšana

66. Institūtu reorganizē vai likvidē ar tā Dibinātāja kopsapulces lēmumu vai arī citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktos gadījumos.

67. Baltijas Krievu institūtu likvidē vai reorganizē gadījumā, ja Institūtam tiek anulēta licence normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

68. Institūta likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt studijas citā augstskolā.

69. Institūta likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā Dibinātājs ir atbildīgs par Institūta saistībām saskaņā ar Latvijas Republikā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.