NATO garantēs mūsu drošību un tiesības

Vakar, 11.martā, vizītē Latvijā bija ieradies NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers. Augstais viesis tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, Ministru prezidentu Induli Emsi, aizsardzības ministru Ati Slakteri, viņam bija darba pusdienas ar ārlietu ministru Rihardu Pīku. Apmeklējuma laikā Saeimā NATO ģenerālsekretārs teica uzrunu.

Jāps de Hops Shefers un Rihards Pīks preses konferencē Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar notika arī NATO ģenerālsekretāra Jāpa de Hopa Shefera un Latvijas ārlietu ministra Riharda Pīka preses konference. Ievadot to, R.Pīks žurnālistiem teica: “Man ir patiess gandarījums, ka NATO ģenerālsekretārs Latvijā ieradies ļoti nozīmīgā laikā, kad atlikusi vairs tikai pēdējā fāze, līdz Latvija kļūs par pilntiesīgu NATO un pēc tam arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Nupat notikušās darba pusdienas mēs izmantojām, lai pārrunātu virkni aktuālu jautājumu gan par Latvijas drīzo dalību NATO, gan citām ārpolitikas problēmām, tai skaitā Latvijas un kaimiņvalstu attiecībām. Es esmu pateicīgs NATO ģenerālsekretāram, ka viņš savā ļoti blīvajā darba grafikā atrada laiku vizītei Latvijā. Man, sākot ārlietu ministra pienākumus, šī ir pirmā tikšanās ar tik augsta ranga Eiropas politiķi, tāpēc īpaši nozīmīga.”
NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers savu uzrunu sāka ar līdzjūtību Spānijas valdībai un visai spāņu tautai sakarā ar 11.marta lielo traģēdiju, kurā dzīvību zaudējuši, pēc šābrīža ziņām, simt trīsdesmit cilvēki. “Tas ir vēl viens apliecinājums, cik aktuāli ir terorisma draudi un cik tuvu šī problēma pienākusi katram no mums,” teica NATO ģenerālsekretārs.
Jāps de Hops Shefers apsveica Latvijas jauno valdību ar savu pienākumu sākšanu un pauda gandarījumu, ka ir pirmais ārvalstu viesis Latvijā pēc jaunās valdības apstiprināšanas. “Latvija jau ir ļoti tuvu nozīmīgam brīdim savā vēsturē, kad tā kļūs pilntiesīga NATO dalībvalsts”, tālāk teica NATO ģenerālsekretārs. “Šā fakta nozīmīgumu nav iespējams pārvērtēt. Jau pavisam drīz NATO būs 26 dalībvalstis, un viena no tām būs Latvija. Tas nozīmē, ka turpmāk arī Latvijā kā NATO dalībvalstī mūsu organizācija garantēs teritoriālo integritāti – gan uz zemes, gan gaisā. NATO garantēs arī jūsu demokrātiskās tiesības – vārda brīvību, ticības brīvību un citas demokrātiskās tiesības, kas ir tik ierastas rietumeiropiešiem un kas jums, latviešiem, ir īpaši nozīmīgas.
Jā, mēs ar ministru Pīka kungu pārrunājām dažādus NATO attīstības jautājumus, arī gaidāmo Stambulas sammitu. Pārrunājām situāciju Afganistānā un Balkānos. Esmu ar jūsu ārlietu ministru un aizsardzības ministru pārrunājis arī Latvijas, tāpat citu NATO sabiedroto nepieciešamību reorganizēt savus bruņotos spēkus, kā arī saglabāt aizsardzības budžetu un būt gataviem NATO dalībvalsts atbildībai un uzdevumiem.
Es uzsvēru, cik svarīgi ir saglabāt labas attiecības starp NATO un Krieviju. Marta beigās es būšu vizītē Maskavā un tikšos ar prezidentu Vladimiru Putinu. Protams, mēs pārrunāsim arī NATO attiecības ar ES.
2.aprīlī Briselē notiks NATO dalībvalstu ārlietu ministru neformāla tikšanās, 2.aprīļa rītā NATO štābā Briselē būs arī tik nozīmīgā jauno dalībvalstu karogu pacelšanas ceremonija. Bet jau tās pašas dienas pēcpusdienā notiks jau 26 NATO dalībvalstu ārlietu ministru apspriede.
Gribu vēl piebilst, ka trešdienas vakarā man bija gara telefonsaruna ar jūsu prezidenti Parīzē, jo es diemžēl pagājušajā nedēļā biju spiests lūgt pārcelt savu vizīti uz vēlāku laiku sakarā ar prezidenta Trajkovska bērēm Skopjē, kur man bija jāpiedalās pagājušajā sestdienā.”
Rihards Pīks: – Gribu piebilst, ka arī es, runājot par NATO un Krievijas attiecībām, uzsvēru: ir svarīgi, lai šīs attiecības būtu labas. Ja būs labas NATO attiecības ar Krieviju, tad tas labvēlīgā virzienā iespaidos arī mūsu attiecības ar Krieviju. Es arī lūdzu ģenerālsekretāra kungu viņa vizītes laikā Maskavā, tiekoties gan ar Krievijas prezidentu, gan ar ārlietu ministru, skart arī jautājumus, kas interesē mūsu valsti un ir aktuāli jau vairākus gadus. Vispirms jau Latvijas un Krievijas robežlīguma jautājums. Ģenerālsekretārs arī apsolīja par šo tēmu runāt.
– Jautājums par Baltijas valstu gaisa telpas kontroli, ko, pēc preses ziņām, īstenošot Lietuvā izvietoti Dānijas gaisa spēku iznīcinātāji, un par Krievijas eventuālo reakciju uz to.
Jāps de Hops Shefers: – Vispirms gribu uzsvērt, ka mums neeksistē jēdziens “Baltijas gaisa telpa”. Mēs operējam ar jēdzienu “NATO gaisa telpa”. Tas nozīmē, ka NATO dalībvalstis ir solidāras ne vien uz sauszemes, bet arī savas kopīgās gaisa telpas aizsargāšanā. Man nav informācijas, ka tieši Dānijas gaisa spēki patrulēs Baltijas gaisa telpā. Taču es varu droši teikt, ka NATO solidaritāte tiks attiecināta uz visu NATO teritoriju. Esmu pārliecināts, ka Krievija to ļoti labi apzinās. Jo NATO tā rīkojusies vienmēr. Šeit nav atšķirības starp 19 un 26 NATO dalībvalstīm. Kā zināms, NATO nav pirmās šķiras un otrās šķiras valstu – visas NATO dalībvalstis ir vienlīdzīgas.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv