Atskatā par 10 no 96 gadiem

“Atskatoties” – tā sauc Jēkaba Spriņģa gleznu un akvareļu izstādi Latvijas Mākslinieku savienības Rīgas galerijā. Savos 96 gados mākslinieks joprojām ir možs un radošs. Eksponēti tikai pēdējo 10 gadu darbi. Pēc autora atzinuma, to rašanos veicinājušas tālu laiku atmiņas no bērnu dienām. Tā nu ar cilvēkiem notiek, ka, jo ilgāk pasaulē dzīvots, jo vairāk tās ataust, jo nozīmīgāks kļūst bērnībā redzētais un izjustais, visa mūža pamatos iegulušais. Bet gleznās izpaužas arī turpmākā pieredze, ilgā mākslas ceļā apgūtais un pilnveidotais.

Bezsvara… Papīrs, akvarelis, 1998

Jēkabs Spriņģis dzimis 1907.gada 28.novembrī Kurzemē, Klosteres pagastā. Pirmo profesionālo izglītību viņš guvis Liepājas Mākslas amatniecības skolā. Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Ģederta Eliasa vadīto Figurālās glezniecības meistardarbnīcu absolvējis 1936. gadā. Studiju laikā sācis darboties mākslinieku apvienībā “Zaļā zeme”. Viņa figurālajos darbos, ainavās un klusajās dabās atainojies lielākoties tas, kas atrodas zemnieka mājā vai izaudzis viņa dārzā. Sākumā tas gleznots reālistiski, vēlāk bezpriekšmetiski, abstrakti, tomēr nojaušami.
Vairāk nekā 40 Jēkaba Spriņģa dzīves gadi saistās ar Talsiem. Tur viņš nonāca tūliņ pēc studijām, kļūdams par zīmēšanas, rasēšanas un mākslas vēstures skolotāju. Viņa vadītā zīmēšanas pulciņa dalībnieki guvuši arī starptautiskus panākumus. Jēkabs Spriņģis bijis Talsu mākslinieku grupas dalībnieks, spēcīgākais un slavenākais. Arī kopš 1980.gada dzīvodams Rīgā, viņš turpina sakarus ar šo pilsētu. 1990.gadā mākslinieks uzdāvināja Talsu muzejam 45 savas eļļas gleznas, divus gadus vēlāk – 50 akvareļus. Jēkaba Spriņģa darbi glabājas daudzās Latvijas un ārzemju krātuvēs, arī Tretjakova galerijā Maskavā un Krievu muzejā Sanktpēterburgā, bet Talsu muzejs var lepoties ar pašu lielāko un vispusīgāko kolekciju. Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne Jēkabu Spriņģi sauc par “profesionālu godavīru ar savu stilu” un viņa glezniecības pamatvērtības raksturo šādi: “Otas tīrība. Krāsas dzidrums. Toņu harmonija. Kompozīcijas loģika. Domas tvirtums. Izteiksmības piesātinājums.” Tas viss izpaužas gan Talsu kolekcijā un citos viņa darbu vākumos gan personālajās un grupu izstādēs, arī pašlaik skatāmajā ekspozīcijā.
Svinīgajā “Gada balvas 2003” sarīkojumā tika paziņots, ka Jēkabam Spriņģim piešķirta Mākslinieku savienības lielā zelta medaļa “Gada mākslinieks”. Valsts kultūrkapitāla fonds savukārt nodrošinājis viņam mūža stipendiju un atbalstījis arī izstādes sarīkošanu. Šai ziņā atzinību pelna arī advokātu biroja “Loze un Partneri” mecenātisms, sekmējot klasiskas vērtības modernajā pasaulē. Kā teikts izstādes kataloga ievadā, ideja atbalstīt un organizēt mākslinieka personālizstādi Rīgas galerijā radusies kā cieņas apliecinājums leģendārai personībai un talantīgam māksliniekam, kura enerģija un darba spars izraisa apbrīnu jau daudzu gadu garumā: “Meistars joprojām ir viens no vitālākajiem un jauneklīgākajiem savas paaudzes māksliniekiem, kura pienesums latviešu mākslā ir unikāls.”
Džemma Skulme raksta: “Viņa māksla ir kā atsevišķa, nekam nelīdzīga būtība, kura veido savu izsmalcinātu un skaistu vietu mūsu mākslas lielo meistaru vidū. Mana apbrīna, pat neizpratne par šo tik noteiktas, savu atklāsmju pilnas pārliecības spēku Jēkaba Spriņģa mākslā nebeidzas un vienmēr pārsteidz.” Mākslas zinātniece Stella Pelše savukārt raksta par Jēkaba Spriņģa “samtaino kubismu”, atzīmējot, ka viņa daiļrades ceļu visvairāk ietekmējusi franču modernā māksla. Sākumā viņam autoritāte bijis Pols Sezāns, vēlāk kubisma pamatlicējs Žoržs Braks. Spriņģa individuālās stilistikas attīstība it kā atkārto Rietumeiropas agrīnā modernisma attīstību.
Vienu no eksponētajiem akvareļiem “Loze un Partneri” dāvina Valsts Mākslas muzejam. Izstāde būs atvērta līdz 27.martam. Kad māja ir uzslieta līdz spāru svētkiem, to izrotā ar vainagu. Šo izstādi var uzskatīt par autora radošās darbības greznu vainagojumu. Jaunceļamās mājas spāru svētkos vēl ir tukšas, bet šī jau brīnišķīgas mākslas pilna. Protams, jauniem darbiem vieta atradīsies.

Jānis Rozenieks