Par NATO ģenerālsekretāra Jāpa de Hopa Shefera vizīti Latvijā

Sarunā ar Valsts prezidenti

Trešdien, 10.martā, Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai Parīzē bija tālsaruna ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Sheferu. Sarunā abas puses uzsvēra būtisko NATO paplašināšanās procesu, kas noslēgsies aprīļa sākumā. Prezidente sacīja, ka 10.martā Latvijā stājās spēkā līgums par Latvijas pievienošanos NATO, ko ir apstiprinājis Latvijas parlaments, parakstījusi un izsludinājusi Valsts prezidente, un tas nozīmē simboliski pēdējo soli, kas Latvijai bija jāveic, lai pievienotos Ziemeļatlantijas aliansei. Abas puses bija vienisprātis, ka šis ir vēsturisks brīdis, kas būtiski stiprinās Eiropas un transatlantiskās drošības un stabilitātes saites. Ģenerālsekretārs uzsvēra, ka pēc NATO paplašināšanās nenotiks nekādas pārmaiņas organizācijas pamatprincipos un arī attiecībās ar ārpus NATO esošām valstīm tiks paturēti iepriekšējā dialoga principi, kas balstās uz konkrētiem kritērijiem. Jāps de Hops Shefers uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgi, lai līdz 2008.gadam, kā solīts, tiktu veikts ieguldījums valsts aizsardzībā 2% no iekšzemes kopprodukta. Abas puses bija vienisprātis, ka šis ieguldījums ir būtisks Nacionālo bruņoto spēku modernizēšanai un profesionālās armijas izveidošanai, kā arī augsti kvalificētu ātrās reaģēšanas spēku veidošanai.
Pārrunāts NATO un Krievijas dialogs, kā arī pasaules drošības aktualitātes. Prezidente arī uzsvēra, ka NATO ģenerālsekretāra vizīte Latvijā ir būtiska NATO tālākai darbības programmai, lai nodrošinātu Latvijas pilntiesīgu dalību NATO.

Valsts prezidenta preses dienests

Sarunā ar Saeimas priekšsēdētāju

Vakar, 11.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Sheferu.
Tikšanās gaitā, kurā piedalījās arī Saeimas sekretārs Jānis Reirs un Ārlietu komisijas sekretārs Guntis Bērziņš, galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka grūti pārvērtēt NATO nozīmi un lomu miera, stabilitātes un drošības uzturēšanā pasaulē. Šā gada pavasarī NATO pievienosies septiņas jaunas dalībvalstis, tostarp Latvija.
NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers sacīja, ka mūsu valsts sekmīgi iesaistījusies NATO vadītajās operācijās, parādot solidaritāti kopīgās drošības radīšanā. Viņš uzsvēra, ka kolektīvā drošība ir visaugstākā kopības izpausme, kad valstis vēlas un ir gatavas savstarpēji konsultēties un sadarboties, kā arī nodrošināt savstarpējo aizsardzību.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apliecināja, ka Latvija dara visu, lai būtu pilntiesīga un vienlīdzīga NATO dalībvalsts; tiek veikta bruņoto spēku restrukturizācija un profesionalizācija, kā arī likumdošanas darba harmonizācija un saskaņošana. I.Ūdre atzīmēja, ka Latvija būs NATO robežvalsts, līdz ar to ir svarīgi risināt labas un drošas kaimiņvalstu attiecības. Mūsu valsts ir gatava dalīties pieredzē, kas uzkrāta transformācijas procesā un nacionālās aizsardzības sistēmas veidošanā ar valstīm, kas virzās pa demokratizācijas ceļu, tostarp Gruziju un Ukrainu.

Sarunas noslēgumā I.Ūdre uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta kopīgā darbā Eiropas Savienības un NATO ciešākā koordinācijā un sadarbībā, īpaši terorisma draudu kontekstā.

Saeimas preses dienests

Sarunā ar Ministru prezidentu

Vakar, 11.martā, Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Sheferu, kurš ieradies Latvijā darba vizītē.
Tikšanās sākumā Jāps de Hops Shefers apsveica Induli Emsi ar apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā, kā arī ar Latvijas drīzo pievienošanos NATO un Eiropas Savienībai (ES) un novēlēja valdībai sekmīgu darbu.
Indulis Emsis savukārt atzīmēja, ka šī ir viņa pirmā tikšanās ar ārvalstu viesi Ministru prezidenta amatā un ir simboliski, ka tikšanās notiek tieši ar NATO ģenerālsekretāru. Ministru prezidents apliecināja, ka jaunā valdība turpinās īstenot Latvijas iepriekšējo valdību politiku – virzību uz NATO un ES. I.Emsis pauda gandarījumu, ka ir pabeigta Latvijas Pievienošanās NATO protokolu ratifikācija un drīzumā varētu notikt ratifikācijas instrumenta iesniegšana. Viņš arī atzīmēja, ka jaunā Latvijas valdība turpinās iesāktās aizsardzības jomas reformas, lai uzlabotu valsts aizsardzības spējas pēc pievienošanās NATO.
NATO ģenerālsekretārs atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto, integrējoties NATO, un norādīja, ka 2.aprīlī, kad notiks Latvijas karoga pacelšana NATO galvenajā mītnē Briselē, Latvija kļūs par dalībvalsti un varēs pilntiesīgi piedalīties NATO lēmumu pieņemšanā. Jāps de Hops Shefers norādīja, ka ir svarīgi turpināt iesāktās bruņoto spēku reformas, īpašu uzmanību pievēršot bruņoto spēku mobilitātei un savietojamībai. Ģenerālsekretārs uzsvēra, ka NATO galvenais mērķis ir kolektīvā drošība un tai jābūt spējīgai reaģēt uz mūsdienu draudiem.
Ministru prezidents norādīja, ka Latvija jau tagad piedalās piecās miera uzturēšanas operācijās un ir gatava turpināt attīstīt savus bruņotos spēkus, lai tie varētu piedalīties NATO vadītajās operācijās.
Tikšanās laikā pārrunāts jautājums par Baltijas valstu gaisa telpas kontroli un aizsardzību pēc Latvijas iestāšanās NATO, kā arī Latvijas un Krievijas attiecības. I.Emsis pauda cerību, ka Latvijas un Krievijas attiecības attīstīsies pragmatiski.
Sarunas laikā Indulis Emsis un Jāps de Hops Shefers pieskārās NATO un Eiropas Savienības sadarbības jautājumiem. Tika konstatēts, ka abu pušu viedokļi šajā jautājumā sakrīt un ir jāattīsta sadarbība starp abām organizācijām, nedublējot vienai otru un neradot paralēlas institūcijas. Ministru prezidents piekrita NATO ģenerālsekretāra teiktajam, ka ir būtiski, lai Eiropas Savienība stiprinātu savas militārās spējas, taču NATO ir un tai arī turpmāk jāpaliek par galveno Eiropas drošību un aizsardzību garantējošo organizāciju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Sarunā ar aizsardzības ministru

Vakar, 11.martā, aizsardzības ministrs Atis Slakteris tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Sheferu, kurš apmeklēja Aizsardzības ministriju savas Latvijas vizītes laikā.
Pārrunāti ar Latvijas dalību NATO saistītie jautājumi, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstība un dalība starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, kā arī citas aizsardzības, drošības un reģionālās sadarbības aktualitātes.
“Es varu apliecināt, ka šī valdība turpinās mūsu valsts NATO integrācijas procesus, tostarp bruņoto spēku attīstību un līdzdalību starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās,” norādīja ministrs. A.Slakteris informēja NATO ģenerālsekretāru par Latvijas veikumu gaisa telpas patrulēšanas jomā. “Mēs precizējam nepieciešamos juridiskos un tehniskos jautājumus, lai gaisa telpas patrulēšana varētu tikt pilnībā sākta līdz ar brīdi, kad Latvija kļūs par NATO dalībvalsti,” sacīja ministrs.
Jāps de Hops Shefers norādīja, ka gaisa patrulēšanas jautājumā NATO nav dažādu kategoriju valstu. Pēc viņa domām, Baltijas valstu, tostarp Latvijas, gaisa telpa pēc šo valstu iestāšanās aliansē kļūs par vienotas NATO gaisa telpas nedalāmu sastāvdaļu.
NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka Latvija turpina sekmīgi pildīt nepieciešamos uzdevumus NATO informācijas drošības jomā. “Esmu gandarīts, ka atsevišķi Latvijas informācijas drošības sistēmu elementi pilnībā ir sasnieguši NATO izvirzītos standartus,” sacīja Jāps de Hops Shefers.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments