NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shefers, uzrunājot Saeimas deputātus 2004.gada 11.marta plenārsēdē

Ekselences! Deputāti! Dāmas un kungi!
Ir patiess prieks būt Rīgā šodien, pāris dienu pēc tam, kad šajā ēkā tika apstiprināts jaunais premjerministrs Emša kungs un jaunā valdība. Šajā Latvijai tik nozīmīgajā gadā es novēlu valdībai un parlamentam turpināt iekšējās reformas un efektīvi piedalīties to eiroatlantisko struktūru darbā, kurām Latvija beidzot pievienosies.
Šajā pavasarī Latvijas karogs tiks pacelts ne tikai pie NATO galvenās mītnes, bet arī pie Eiropas Savienības institūcijām. Abu organizāciju dalībvalstu skaits ievērojami pieaugs, un tādējādi mēs tuvināsimies tādai Eiropai, pēc kādas tik ilgi esam tiekušies: nesadalītai Eiropai, kuru vieno demokrātija un kopējas vērtības.
Tomēr tādi draudi kā terorisms, atsevišķu valstu nestabilitāte un masu iznīcināšanas ieroču izplatība ir jauni izaicinājumi.
Lai spētu stāties pretī šiem izaicinājumiem, NATO aliansē tiek veikta tās vēsturē lielākā pārveide. Mēs zinām, ka arī Latvija atbalsta šo pārveidi un kā NATO dalībvalsts vēlēsies palīdzēt šo procesu īstenot un virzīt. Mēs to gaidām ar lielu nepacietību.
Patlaban NATO galvenā prioritāte ir Afganistāna, kur šobrīd mēs smagi strādājam, lai panāktu drošību un stabilitāti arī ārpus Kabulas. Es arī turpmāk uzstāšu, lai valstis lielākos apjomos nodrošina ekipējumu un personālu Starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem un Provinču atjaunošanas spēkiem.
Mēs vēlamies darīt visu iespējamo, lai šovasar paredzētās vēlēšanas norisētu mierīgi.
Daudzas cerības tagad tiek saistītas ar NATO. Un tas nebūt nepārsteidz. Jo vienmēr, kad NATO ir uzņēmusies kādu darbu, tas ir veiksmīgi paveikts. Tagad alianses uzdevums ir šo lielisko tradīciju turpināt. Un mums nepieciešams, lai Latvija piedalītos šā uzdevuma veikšanā.
NATO ir iesaistījusies arī Irākas notikumos. Patlaban mēs sniedzam atbalstu Polijai, kura uzņēmusies starptautiskās divīzijas vadību. Alianse arvien biežāk un biežāk saņem uzaicinājumus ciešāk iesaistīties notiekošajā. Mana atbilde uz šiem uzaicinājumiem ir viennozīmīga: ja suverēna Irākas valdība ar Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstu lūdz NATO uzņemties plašākas funkcijas, tad es neredzu iespēju atteikties no mūsu pienākumiem.
Cienījamā spīkeres kundze! Godātie parlamenta locekļi!
Afganistāna un Irāka ir biedējošs izaicinājums. Neviens nevar lolot ilūzijas attiecībā uz laiku un pūlēm, kas būs jāiegulda, lai šajos nemierīgajos reģionos radītu apstākļus ilgstošam mieram un stabilitātei.
Taču mums ir pamats būt optimistiem. Pirms desmit gadiem mēs iesaistījāmies cīņā par labāku nākotni Balkānos. Šobrīd Dienvidaustrumeiropa jau atgriežas kopējā Eiropas apritē. Drošība ir uzlabojusies tiktāl, ka mēs varam ierobežot sava karaspēka klātbūtni, un lielu daļu atbildības par miera uzturēšanu Bosnijā pārņems Eiropas Savienība. Pacietība un neatlaidība Balkānos ir atmaksājusies. Esmu pārliecināts, ka tā atmaksāsies arī Afganistānā un citur.
Stājoties pretī izaicinājumiem, kas saistīti ar jaunajiem drošības apstākļiem, Latvija vienmēr ir bijusi mums līdzās. Pirms desmit gadiem Latvija kā viena no pirmajām valstīm pievienojās mūsu programmai “Partnerattiecības – mieram”. Pēdējos desmit gados jūs esat aktīvi izmantojuši iespējas konsultēties un sadarboties ar NATO.
Turklāt Latvija ir devusi savu ieguldījumu NATO vadītajās operācijās. Jūsu klātbūtne Bosnijā bija pirmā šīs unikālās solidaritātes izpausme, un pēc tam jūs devāt savu ieguldījumu arī Kosovā. Afganistānā jūs piedalījāties operācijā “Nezūdošā brīvība” (Enduring Freedom) un tagad piedalāties Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijās. Turklāt Latvijas vienības palīdz nodrošināt mieru Irākā.
Tādi ir politiskās solidaritātes principi, kas izpaužas konkrētā rīcībā. Tādējādi Latvija pierāda savu apņēmību un spējas būt arī par drošības garantētāju, nevis tikai patērētāju, būt par pilntiesīgu NATO komandas locekli.
Šī unikālā jauno un veco dalībvalstu solidaritāte arī turpmāk būs ļoti nepieciešama, jo neviena cita organizācija nespēj uzsākt un

novest līdz galam tik lielas daudznacionālas militāras operācijas, kādas spēj īstenot NATO. NATO savas rīcībspējas dēļ ir kļuvusi par unikālu resursu ne tikai savām dalībvalstīm, bet arī visai starptautiskajai sabiedrībai.
Tādējādi mēs varam paredzēt, ka arī nākotnē NATO vēl ne reizi vien tiks lūgta sniegt palīdzīgu roku.
Cienījamā spīkeres kundze! Godātie parlamenta locekļi!
Vienai lietai gan jābūt pilnīgi skaidrai – apsverot jaunās misijas, mēs neatteiksimies no tradicionālajiem uzdevumiem. Rūpe par kolektīvo drošību vienmēr ir bijusi un joprojām paliks NATO galvenā funkcija. Valstu apņemšanās citai citu aizstāvēt ir visnopietnākā savstarpējā apņemšanās, kāda vien suverēnām valstīm var būt. Tādējādi kolektīvā drošība ir visaugstākā kopības izpausme – tas nozīmē, ka valstis vēlas un ir gatavas ne tikai savstarpēji konsultēties un sadarboties, bet arī nodrošināt savstarpēju aizsardzību.
Tas ir vēsturisks sasniegums. Mēs to iedzīvinājām, aktivizēdami Vašingtonas līguma 5.panta īstenošanu pēc teroristu uzbrukumiem, kas bija vērsti pret ASV. Un tagad mums nav nekāda iemesla mainīt savu apņemšanos nodrošināt kolektīvo aizsardzību.
Viena lieta gan šobrīd mainās, un tai arī ir jāmainās – tā ir šīs apņemšanās militārā izpausme.
Tagad mums vajadzīgi viegli un mobili spēki. Tādi, kurus var ātri dislocēt lielos attālumos un kuri var uzturēties kaujas laukā tik ilgi, cik nepieciešams. Šādi spēki varēs veikt visdažādākās misijas. Tas nozīmē, ka šie spēki netiks veidoti tikai un vienīgi jaunajiem, ar krīžu pārvarēšanu saistītajiem uzdevumiem. Tie būs īstie spēki, kas garantēs kolektīvo drošību radikāli mainītā stratēģiskajā vidē.
Mūsu rīcības plāni ir pareizi. Mēs esam panākuši progresu NATO ātrās reaģēšanas spēku izveidē un paaugstinājuši aizsardzības spējas attiecībā uz masveida iznīcināšanas ieročiem.
Mēs esam izveidojuši jaunu transformācijas spēku štābu, lai nodrošinātu visu dalībvalstu iesaisti mūsu spēku pārveidē. Un visas NATO dalībvalstis ir apņēmušās panākt uzlabojumus tādās jomās kā stratēģiskie pārvadājumi, vadība un kontrole vai augstas precizitātes vadāmie lādiņi.
Esmu priecīgs, ka arī daudzām dalībvalstīm ir nopietna attieksme pret tā saukto spēku izvietošanu.
Tas, ka vēl nesen bija grūti sakomplektēt pietiekami daudz vienību starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem, tika atspoguļots avīžu virsrakstos, taču šī problēma nebūt neattiecas tikai uz Afganistānu. Gan praktisku, gan politisku iemeslu dēļ visām NATO dalībvalstīm – kā jaunajām, tā arī vecajām – būs jāsakopo savi spēki. Visām dalībvalstīm jāveic nepieciešamās aizsardzības reformas un pārkārtojumi militārajā jomā. Un Latvija, protams, nav izņēmums.
NATO veic pārkārtojumus arī citos aspektos. Kad Latvija un pārējās partnervalstis ļoti drīz kļūs par NATO dalībvalstīm, mūsu partnerattiecību politikā sāksies jauns posms. Sadarbība ar partnervalstīm tiks organizēta, izmantojot individuālo pieeju. Daudz lielāka vērība tiks veltīta sadarbībai ar Kaukāza un Vidusāzijas valstīm. Lielāka vērība tiks veltīta arī militārās savietojamības jautājumiem, lai stātos pretī jaunajiem draudiem. Tādējādi partnerattiecību programmas stratēģiskā nozīme tikai palielināsies.
Cienījamā spīkeres kundze! Cienījamie deputāti!
Šīs auditorijas priekšā es negribētu runāt par to, kāda stratēģiskā nozīme ir ciešu attiecību uzturēšanai ar īpašo NATO partneri, proti, Krieviju. Pirms dažiem gadiem daudzi centās pierādīt, ka Krievijas visai nelabprātīgā samierināšanās ar Eiropu būs pakļauta riskam, ja NATO tiks uzņemtas valstis, kas kādreiz bija Padomju Savienības sastāvdaļa. Patlaban NATO paplašināšanās noris mierīgi, un nedz NATO, nedz Krieviju nemoka galvassāpes. Un vislielākās ievērības cienīgs ir fakts, ka šis paplašināšanās process ir tik nepamanāms.
Ar to es negribētu teikt, ka mūsu attiecībās ar Krieviju nav nekādu problēmu. Mūsu darba kārtībā tiešām ir neatrisināti jautājumi, kas attiecas uz Līguma par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā īstenošanu vai Krievijas saistībām Stambulas sammita sakarā. Taču neviens no šiem jautājumiem neapdraudēs NATO un Krievijas attiecības kopumā.

21.gadsimtā NATO un Krievijai jāsadarbojas drošības jomā, veidojot atklātas, tiešas un godīgas attiecības. Latvija kā NATO dalībvalsts var lielā mērā palīdzēt veidot šādas attiecības.
Cienījamā spīkeres kundze! Godātie parlamenta locekļi!
Daudzi no klātesošajiem jau sen ir saistījuši Latvijas nākotni ar dalību NATO. Kad Latvija jau pēc pāris nedēļām pievienosies aliansei, šis notikums būs jūsu ieceru piepildījums un apliecinājums tam, ka esat smagi strādājuši, lai šīs ieceres padarītu par īstenību.
Latvija kā NATO dalībvalsts nekad vairs nepaliks viena pati, ja tiks apdraudēta tās drošība. Iestāšanās NATO nozīmē pievienošanos demokrātiskai kopienai, kurai ir kopīgas vērtības. Taču tas nozīmē arī jaunus pienākumus, jo turpmāk Latvija vēl tiešāk iesaistīsies lēmumu pieņemšanas procesā un kopā ar citām dalībvalstīm lems par to, kā NATO vislabāk varētu pārvarēt jaunos 21.gadsimta drošības apdraudējumus.
Tā kā alianse turpina savu darbu virzībā uz nedalītu Eiropu, kas ir brīva ne tikai no karadarbības, bet arī no bailēm, mēs esam ļoti priecīgi, ka Latvija kļūs par NATO dalībvalsti.
Cienījamā spīkeres kundze! Godātie parlamenta locekļi! Es novēlu Latvijai gaišu nākotni NATO valstu saimē.

Pēc Saeimas stenogrammas