Eiropas Parlaments, apstiprinot galīgo viedokli par Latviju

Vakar, 11.martā, Strasbūrā Eiropas Parlaments (EP) pieņēma ziņojumu par desmit kandidātvalstu gatavību dalībai Eiropas Savienībā. Parlaments uzteic ievērojamo valstu progresu, kas panākts, uzlabojot Eiropas Komisijas monitoringa ziņojumos konstatētās nepilnības. “Desmit valstis ir strādājušas daudz smagāk nekā jebkura no mūsu valstīm, kad tās savulaik gatavojās dalībai ES,” atklājot debates, uzsvēra EP Ārlietu komitejas priekšsēdētajs Elmars Broks (Vācija/EPP-ED). Arī Ginters Ferheigens, uzrunājot EP deputātus, teica, ka šī ir vislabāk sagatavotā paplašināšanās ES vēsturē.

Pamatproblēmas
Tomēr ziņojums norāda uz pāris problēmām, kuras risināmas vairākās valstīs, – tieslietu sistēmas uzlabošana, augstais korupcijas līmenis, kā arī mazākumtautību jautājumi, īpaši romu integrācija. Arvien jāstrādā pie administratīvās sistēmas uzlabošanas struktūrfondu apguvei, kas specifiski attiecināmi uz lauksaimniecības maksājumiem. Tāpat valdībām nopietni jāpievēršas pārtikas produktu sanitāro normu ievērošanai un pārtikas rūpniecības modernizācijai. “Šajā jautājumā nekādu kompromisu nebūs. Es apsolu, ka kopējā tirgū ienāks tikai ES normām atbilstoši produkti,” tā vakardienas debatē deputātiem solīja G.Ferheigens.

Latvijas un Krievijas robežlīgums
Savā ziņojumā Eiropas Parlaments uzsver, ka Latvijas un Igaunijas robežlīgumi ar Krieviju nav parakstīti tieši pēdējās atteikuma dēļ. “Jāsaka, ka Baltijas valstis ir pielikušas ievērojamas pūles, lai risinātu krievvalodīgo mazākumtautību jautājumu. Tātad Krievijai nekavējoties jāparaksta robežlīgumi ar Baltijas valstīm, un mēs negribam ne sarunas par šo tēmu,” tā savā runā kategoriski uzstāja E.Broks. Tāpat arī ES un Krievijas partnerības un sadarbības līgums attiecināms uz visām jaunajām dalībvalstīm bez izņēmuma.

Sadaļa par Latviju
Ziņojuma sadaļu par Latviju izstrādājusi Vācijas deputāte Elizabete Šrotere (Zaļie/EFA). E.Šrotere apsveic Latvijas amatpersonas ar veiksmīgām administratīvās sistēmas reformām. Vienlaikus EP deputāti uzskata, ka administratīvo spēju izaugsme nav iedomājama bez jaunas, konkurētspējīgas ierēdņu algu sistēmas izveides. Jāpaātrina 1998.gadā sāktā administratīvi teritoriālā reforma.
E. Šroteres ziņojums pilnībā atbalsta Latvijas valdības centienus apkarot korupciju. Tas uzteic Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pašreizējo ieguldījumu augsta līmeņa korupcijas gadījumu izmeklēšanā, ieskaitot partiju finansēšanas likumu pārkāpumus. Vienlaikus deputāti izsaka nopietnas bažas, ka trūkst demokrātiskas kontroles pār šo Ministru prezidenta pakļautībā esošo iestādi.
Dokuments arī uzteic progresu juridiskās reformas jomā, īpaši uzsverot apstākļu uzlabošanos nepilngadīgo ieslodzījuma vietās, tiesnešu jauno atalgojuma un sociālo garantiju sistēmu, kā arī atvieglojumus ar mērķi uzlabot pilsoņu pieeju juridiskiem pakalpojumiem. Vienlaikus Eiropas Parlaments norāda, ka Latvijai jāsamazina pirmstiesas ieslodzījuma termiņi, jārisina pārpildīto cietumu jautājums, kā arī nopietnāk jāpievēršas cilvēku tirdzniecības apkarošanai. Šajā sakarā deputāti pauž gandarījumu par 2003.gada 1.novembrī pabeigto Latvijas Nacionālo stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai un aicina Ministru kabinetu to nekavējoties apstiprināt.
Eiropas Parlaments pauž bažas par indivīdiem, kas imigrējuši uz Latviju un tiek turēti cietumam līdzīgajā Olaines aizturēšanas centrā, ciešot no nabadzības un sociālās atstumtības. Neraugoties uz šo cilvēku ilgo uzturēšanos Latvijā, viņiem nav skaidra statusa un netiek nodrošināta nekāda bezmaksas juridiskā palīdzība. Deputāti aicina Latvijas autoritātes nekavējoties piešķirt nometnē dzīvojošajiem cilvēkiem rezidentu statusu un darīt visu, lai veicinātu to integrāciju Latvijas sabiedrībā.
Ziņojumā atzīts, ka Latvijas pilsonības, valodas un izglītības politika kopumā atbilst starptautiskajiem standartiem. Komiteja uzteic naturalizācijas tempu pieaugumu 2003.gadā, vienlaikus atzīstot, ka process joprojām ir pārāk lēns. Tāpēc Latvijas atbildīgās iestādes tiek aicinātas aktīvāk veicināt naturalizācijas procesu, piemēram, ieviešot minimālas valodas prasības gados vecākiem cilvēkiem. Ziņojumā Latvijas valdība aicināta pārdomāt iespēju atļaut nepilsoņiem piedalīties vietējās vēlēšanās, kā arī ieteikts drīzumā ratificēt Eiropas Padomes Mazākumtautību aizsardzības konvenciju.
Attiecībā uz izglītības sistēmu pieņemtais dokumets aicina Latviju nodrošināt bilingvālās izglītības modeļa veiksmīgu funkcionēšanu skolās, ieskaitot galaeksāmenus, saskaņā ar pašreizējiem likumiem, kas paredz 60/40 procentu proporciju. Deputāti uzskata, ka elestīga izglītības likuma ieviešana varētu veicināt krievvalodīgo mazākumtautību integrāciju un mazināt spriedzi sabiedrībā.
Ziņojumā konstatēts progress lauksaimniecības fondu apguvei paredzētas administratīvas sistēmas izveidē. Vienlaikus Latvijas valdība tiek aicināta izmantot lauksaimniecības attīstības programmas, lai veicinātu pārtikas produkcijas diversifikāciju un ES normām atbilstošu pārtikas pārstrādes uzņēmumu attīstību visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot darba vietas tieši lauku iedzīvotājiem. EP arī atbalsta Eiropas Komisijas lēmumu iekļaut tādus projektus kā “Rail Baltica” prioritāšu sarakstā.
Visbeidzot tiek norādīts, ka visu kandidātvalstu pilsoņiem un īpaši parlamenta locekļiem jābūt garantētai vārda brīvībai. Parlamenta locekļiem jābūt aizsargātiem pret jebkādu atriebību attiecībā uz viņu pausto viedokli. Šajā sakarā ziņojumā izteiktas bažas par neseno Saeimas mēģinājumu atsaukt vienu no Latvijas novērotājiem Eiropas Parlamentā.

Eiropas Parlamenta preses nodaļa