Valsts sekretāru 2004.gada 11.marta sanāksmē

Ārlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 9.decembra noteikumos Nr.691 “Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi””.
Projekts paredz, ka ārzemnieks drīkst uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, ja viņš ir tāda starptautiska līguma subjekts, kas nosaka vienkāršotu vīzu izsniegšanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem saskaņā ar paritātes principu.
Šie grozījumi nepieciešami, lai varētu atteikties no veselības apdrošināšanas prasības personām, kuras ir Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīguma par vienkāršotu robežas šķērsošanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem, subjekti un Latvijas teritorijā uzturas pierobežas teritorijā. Baltkrievijas puse ir atteikusies no veselības apdrošināšanas polises prasības šajā gadījumā attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, bet sagaida šādu attieksmi arī no Latvijas puses.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Veselības ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 25.martam.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā iesniedzami pieteikumi un citi dokumenti zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences saņemšanai”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā zvērināta revidenta pretendents iesniedz pieteikumu un citus dokumentus zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai un komercsabiedrība – pieteikumu un citus dokumentus zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences saņemšanai.

Zvērināta revidenta kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai pretendents iesniedz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai pieteikumu, kurā apliecina savu atbilstību likuma “Par zvērinātiem revidentiem” prasībām un ka uz to neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem apstākļiem. Pieteikumam pievieno: pases kopiju, uzrādot oriģinālu; izglītību apliecinošu dokumentu norakstus par Latvijas Republikā vai ārvalstīs iegūto augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā vai par ārvalstīs iegūto attiecīgās valsts revidenta kvalifikāciju, uzrādot oriģinālus; divas fotogrāfijas dokumentiem.
Lai saņemtu zvērinātu revidentu komercsabiedrības licenci, komercsabiedrība iesniedz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai pieteikumu, kuru paraksta visi attiecīgās komercsabiedrības valdes locekļi vai rīkotājdirektors (ja sabiedrības izpildinstitūcijā ir viens loceklis) vai personālsabiedrības (pilnsabiedrības un komandītsabiedrības) biedri. Pieteikumam pievieno: notariāli apstiprinātu Komercreģistra reģistrācijas apliecības kopiju; komercsabiedrībām – notariāli apstiprinātu statūtu kopiju, pilnsabiedrībā un komandītsabiedrībā – notariāli apstiprinātu dibināšanas līguma kopiju; sarakstu, kurā norāda biedru (dalībnieku, akcionāru); 3.4. Ja komercsabiedrības biedrs (dalībnieks, akcionārs) ir Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās telpas valstu revidents vai revidentu komercsabiedrība, pieteikumam pievieno dokumentus, kas apstiprina, ka tā īpašnieks saskaņā ar attiecīgās ārvalsts likumiem ir tiesīgs šajā valstī veikt profesionālo darbību, kuru atbilstoši Latvijas likumiem veic zvērināts revidents. Dokumentiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.
Zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences saņemšanai noteiktos dokumentus komercsabiedrības pārstāvis iesniedz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā personīgi vai nosūta pa pastu vai ar kurjeru. Par dokumentu saņemšanas dienu tiek uzskatīta diena, kad dokumenti ir saņemti Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi””.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, lai saskaņotu Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumus Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi” ar likumu “Par akcīzes nodokli”, likumprojektu “Alkoholisko dzērienu aprites likums” un noteikumu projektu “Akcīzes preču aprites kārtība”. Paredzēts, ka minētie normatīvie akti un noteikumu projekts stāsies spēkā ar 2004.gada 1.maiju. Sākot ar 2004.gada 1.maiju, akcīzes preču aprites jomā speciālas atļaujas (licences) būs nepieciešamas šādiem darbības veidiem: akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai; apstiprināta tirgotāja darbībai; akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai; alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu vairumtirdzniecībai, kā arī alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu mazumtirdzniecībai.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 22.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumos Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem””.
Finanšu ministrija izstrādājusi noteikumu projektu, lai saskaņotu Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumus Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem” ar likumu “Par akcīzes nodokli”, likumprojektu “Alkoholisko dzērienu aprites likums” un noteikumu projektu “Akcīzes preču aprites kārtība”. Paredzēts, ka minētie normatīvie akti un noteikumu projekts stāsies spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
Paredzēts noteikt valsts nodevas likmes šādā apmērā: speciāla atļauja (licence) tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai: tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai (par katru tirdzniecības vietu) Ls 100; tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībai (par katru tirdzniecības vietu) Ls 20; speciāla atļauja (licence) alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai: alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai (par katru tirdzniecības vietu) Ls 100; alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai (par katru tirdzniecības vietu) Ls 30; alus mazumtirdzniecībai (par katru tirdzniecības vietu) Ls 20; speciāla atļauja (licence) naftas produktu vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai: naftas produktu vairumtirdzniecībai (par katru tirdzniecības vietu) Ls 200; naftas produktu mazumtirdzniecībai (par katru tirdzniecības vietu) Ls 50.
Speciāla atļauja (licence) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, apstiprināta tirgotāja darbībai, akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai: akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai (par katru akcīzes preču veidu): ar naftas produktiem Ls 1500; ar alkoholiskajiem dzērieniem Ls 500; ar tabakas izstrādājumiem Ls 500; ar bezalkoholiskajiem dzērieniem Ls 200; ar kafiju Ls 200. Apstiprināta tirgotāja darbībai (par katru akcīzes preču veidu): ar naftas produktiem Ls 500; ar alkoholiskajiem dzērieniem Ls 200; ar tabakas izstrādājumiem Ls 200; ar bezalkoholiskajiem dzērieniem Ls 200; ar kafiju Ls 200; akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai Ls 200; par speciālu atļauju (licenču) tabakas izstrādājumu vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai, alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai, naftas produktu vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai (ja netiek pieteikta jauna tirdzniecības vieta) un akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai pārreģistrāciju iekasē valsts nodevu Ls 10 apmērā; par speciālas atļaujas (licences) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai un speciālas atļaujas (licences) apstiprināta tirgotāja darbībai pārreģistrāciju, ja speciālu atļauju (licenci) nepapildina ar jaunu akcīzes preču veidu, iekasē valsts nodevu Ls 20 apmērā.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 22.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi””.
Noteikumu projektā sīkāk atrunāta kārtība, kādā tiks piemērotas uzņēmumu ienākuma nodokļa normas, kurās noteikts, ka nodoklis netiek ieturēts no dividendēm, kas tiek izmaksātas sabiedrībai – citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam, ja šim rezidentam vismaz divus gadus (līdz dividenžu izmaksas dienai ieskaitot) nepārtraukti pieder ne mazāk kā 25 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, kā arī to likuma normu piemērošanas kārtība, kuras saistītas ar apliekamā ienākuma koriģēšanu par procentu maksājumiem.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 22.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu direktīvas prasības, kā arī lai harmonizētu Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā esošās normas ar minētās direktīvas prasībām.
Likumā jāiekļauj normas, kuras regulē reorganizācijas pasākumus vai likvidāciju: apdrošināšanas sabiedrībām, kurām citā dalībvalstī izveidotas filiāles; dalībvalsts apdrošinātāju filiālēm Latvijas Republikā; nedalībvalsts apdrošinātāju filiālēm, ja attiecīgajam nedalībvalsts apdrošinātājam vismaz viena filiāle reģistrēta Latvijas Republikā un viena filiāle citā dalībvalstī; apdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm Latvijas Republikā, kurām ir no apdrošināšanas līgumiem izrietoši kreditori citā dalībvalstī.
Tā kā apdrošināšanas komersants un tā filiāles veido vienu subjektu, tad likumprojektā ir jāparedz, ka apdrošināšanas komersants (tā filiāles) pakļautas tās valsts kompetentu iestāžu uzraudzībai, kurā reģistrēts apdrošināšanas komersants un tam izsniegta licence apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai vai citādā veidā dota atļauja attiecīgajai darbībai visās dalībvalstīs, jo īpaši reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā.

Mītnes valstu kompetentām institūcijām likumā noteiktās kompetences ietvaros vienīgajām ir jābūt tiesībām lemt par apdrošināšanas komersantu (to filiāļu) vai nedalībvalsts apdrošinātāju filiāļu dalībvalstīs reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.
Dalībvalstīm savstarpēji ir jāatzīst darbības, ko katra no tām ir veikusi apdrošināšanas komersantu vai nedalībvalsts apdrošinātāju filiāļu dalībvalstīs reorganizācijas pasākumos un likvidācijā (vienotības, universāluma, koordinācijas principi), lai nodrošinātu attiecīgo dalībvalstu kompetento institūciju darbību, tai skaitā darbību, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības, spēkā esamību visās dalībvalstīs.
Par apdrošināšanas komersantu vai nedalībvalsts apdrošinātāju filiāļu dalībvalstīs reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju ir nepieciešams sistemātiski informēt visus kreditorus neatkarīgi no to atrašanās vietas (vienādas attieksmes, publiskuma, kreditoru aizsardzības principi). Individuāla informācijas sniegšana ir tikpat būtiska kā tās publicēšana. Dalībvalsts kompetentām institūcijām jāveic darbības, lai kreditori noteiktajos termiņos varētu lietot savas tiesības.
Dalībvalstu kompetentu institūciju darbībām tādu nedalībvalstu apdrošinātāju filiāļu, kuras atrodas dalībvalstī, reorganizācijas pasākumos vai likvidācijā jābūt saskaņotām. Nedalībvalsts apdrošinātāja filiāļu dalībvalstīs reorganizācijas pasākumi vai likvidācija notiek atsevišķi (piemērojams individuāls režīms).
Lai varētu realizēt mītnes valstī pieņemtos lēmumus, kuri saistīti ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju, administratoru, likvidatoru vai citu likumā pilnvarotu personu tiesības tiek atzītas visās dalībvalstīs.
Likumprojektā jānorāda īpatnības tiesiskajās attiecībās, tai skaitā attiecībā uz atsevišķiem darījumiem vai tiesībām, kā arī citām juridisko seku ziņā līdzīgām darbībām, regulēto tirgu darbībās ar aktīviem, nepabeigtiem tiesas procesiem, kuras saistītas ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidāciju.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevuma bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 22.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa”.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”. Projekts noteiks kārtību, kādā: no akcīzes nodokļa atbrīvo naftas produktus, kurus piegādā un izmanto atbilstoši likuma “Par akcīzes nodokli” 18.panta pirmajai daļai: citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo; lidmašīnās un citos gaisa satiksmes transportlīdzekļos, kuri netiek izmantoti privātai atpūtai un izklaidei; kuģos un citos peldlīdzekļos, kuri netiek izmantoti privātai atpūtai un izklaidei; elektroenerģijas ražošanai vai kombinētās iekārtās, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju; ķīmiskās apstrādes procesā, pievienojot koksam, ko izmanto par kurināmo.
Atsevišķus naftas produktus iezīmē (marķē), lai tiem piemērotu likuma 14.panta otro daļu, kas paredz atsevišķiem naftas produktiem piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi, ja tie ir iezīmēti (marķēti) un tos izmanto par kurināmo siltuma ieguvei apkurē vai siltuma enerģijas ieguvei produkcijas ražošanas (pārstrādes) tehnoloģiskajā procesā, vai lai tiem piemērotu likuma 18.panta trešo daļu, kas paredz atsevišķu iezīmētu (marķētu) naftas produktu izmantošanu noteiktajiem mērķiem, kā arī veic iezīmēto (marķēto) naftas produktu apriti.
Izstrādātie noteikumi spēkā stāsies ar 2004.gada 1.maiju, un tie aizstās patlaban spēkā esošos Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumus Nr.459 “Kārtība, kādā naftas produkti tiek piegādāti uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri tos izmanto par izejvielu” un Ministru kabineta 1998.gada 8.decembra noteikumus Nr.446 “Naftas produktu iezīmēšanas (marķēšanas) un piegādes kārtība”.
Noteikumu projektā ir iekļauta norma, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvas prasībām.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 22.martam.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””.
2003. gada 1.maijā stājās spēkā Imigrācijas likums un tam pakārtotie normatīvie akti. Likumā Ministru kabinetam deleģētas tiesības noteikt valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem.
Nepieciešams precizēt, ka valsts nodeva ir par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu un ar to saistīto pakalpojumu izskatīšanu, nevis par vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanu, kā tas ir noteikts, likuma “Par nodokļiem un nodevām” pašreiz spēkā esošajā redakcijā.
Likuma grozījumos noteikts, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no Valsts ieņēmumu dienesta būtu tiesīga saņemt informāciju par ārzemnieku un viņu uzaicinātāju nomaksātajiem nodokļiem. Šāda iespēja nodrošinātu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ar informāciju vai juridiskās personas maksā nodokļus, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šāda iespēja nodrošinās: ārzemnieka sniegto ziņu pārbaudi – vai par personu tiek maksāti nodokļi par tādu darba algu, kāda norādīta darba līgumā vai juridiskās personas izsniegtajā izziņā. Tas dos iespēju pārbaudīt ziņu patiesumu un iegūt informāciju par “aplokšņu algām”; samazināt administratīvos šķēršļus, jo nevajadzēs izziņas no vienas valsts iestādes iesniegt citā valsts iestādē un samazināsies nepieciešamo dokumentu skaits ielūgumu, izsaukumu un uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai un reģistrēšanai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 15.augusta noteikumos Nr.276 “Mācību prakses organizēšanas kārtība””.
Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz vairāk nekā trīs gadu laikā gūto praktisko pieredzi mācību prakses dokumentu ieviešanā, atbilstoši Ministru kabineta noteikumu prasībām.
Projekts paredz, lai organizētu mācību praksi, nepieciešami šādi prakses dokumenti: prakses dienasgrāmata vai pārskats.
Grozījums noteikumos paredz, ka, noslēdzot trīspusējo mācību prakses līgumu, pusēm vienoties par savstarpējo norēķinu kārtību ar papildus noslēgtiem līgumiem gan pirms prakses uzsākšanas, gan pēc zināma laika, kurā praktikants pierādījis sevi praksē. Trīspusējais mācību prakses līgums jānoslēdz “pirms mācību prakses sākuma” (redakcija netiek mainīta), citādi izglītojamā atrašanās prakses vietā ir bez juridiska pamata.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Veselības ministrijā.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos”.
Kuģošanas līdzekļu satiksmi regulējošus noteikumus nepieciešams ieviest līdz atpūtas kuģu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu sezonas sākumam. Šobrīd valstī nav normatīvā akta, kas noteiktu kuģošanas satiksmi un tās uzraudzības kārtību iekšējos ūdeņos. Tas kavē minēto kuģošanas līdzekļu drošu ekspluatāciju un preventīvo drošības pasākumu veikšanu galvenokārt attiecībā uz apkārtnē esošajām personām (piemēram, peldētājiem).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt transportlīdzekļu reģistrācijas kārtību.

Noteikumi nosaka ceļu satiksmē iesaistīto mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju (puspiekabju) un mopēdu reģistrācijas kārtību Ceļu satiksmes drošības direkcijā.
Noteikumi neattiecas uz traktortehnikas un to piekabju, kā arī tramvaju un trolejbusu reģistrācijas kārtību.
Līdz Ceļu satiksmes likuma grozījumu pieņemšanai transportlīdzekļu reģistrācijas kārtība bija noteikta ar satiksmes ministra noteikumiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē,Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Jaunbūvējamo transportlīdzekļu konstrukcijas normatīvtehniskās dokumentācijas saskaņošanas un starptautiskā izgatavotāja identifikācijas koda piešķiršanas kārtība”.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt jaunbūvējamo mehānisko transportlīdzekļu (izņemot traktortehnikas), to piekabju un mopēdu konstrukcijas normatīvtehniskās dokumentācijas saskaņošanas un starptautiskā izgatavotāja identifikācijas koda piešķiršanas kārtību Ceļu satiksmes drošības direkcijā.
Noteikumi nosaka jaunbūvējamo mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobiļu, autobusu, kravas automobiļu un šo transportlīdzekļu piekabju un puspiekabju (ransportlīdzekļi) konstrukcijas normatīvtehniskās dokumentācijas saskaņošanas un starptautiskā izgatavotāja identifikācijas koda piešķiršanas kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas Iekšlietu, Vides, Zemkopības ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Elektronisko sakaru likums”.
Likumprojekts nosaka publisko elektronisko sakaru komersantu, privāto elektronisko sakaru tīklu īpašnieku un elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāju un valsts pārvaldes iestāžu kompetenci, kas saistīta ar elektronisko sakaru nozares regulēšanu, elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanu, elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu, kā arī ierobežoto nacionālo resursu – radiofrekvenču spektra, adresācijas un numerācijas resursu – piešķiršanu, lietošanu un pārvaldību.
Likumprojekts attiecas arī uz radio vai televīzijas programmu izplatīšanai nepieciešamajiem elektronisko sakaru tīkliem. Radio vai televīzijas pārraižu satura regulēšanas nosacījumus reglamentē Radio un televīzijas likums. Likumprojekts neattiecas uz informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšanu, elektronisko sakaru tīklos pārraidāmās informācijas saturu un uz tās informācijas saturu, kuru saņem, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus.
Likumprojektā ņemtas vērā Eiropas Savienības direktīvu paketes, regulas un rekomendācijas prasības, kā arī Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnēs 2004.–2008.gadam noteiktie nozares attīstības virzieni. Atšķirībā no spēkā esošā likuma “Par telekomunikācijām” likumprojektā tiek detalizētāk regulēti tādi jautājumi kā:
• valsts pārvalde elektronisko sakaru nozarē;
• elektronisko sakaru tīklu veidi;
• elektronisko sakaru pakalpojumu komersanti;
• publisko elektronisko sakaru tīkla operators, kam ir būtiska ietekme tirgū;
• tirgus noteikšana un analīzes procedūra;
• vispārēja atļauja;
• starpsavienojumi un piekļuve;
• starpsavienojumu un piekļuves saistības operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū;
• ierobežoto nacionālo resursu lietošana;
• elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitāte;
• datu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē utt.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā”.
Izstrādāts Elektronisko sakaru likuma projekts, kurā atsevišķi regulētie jautājumi sasaucas ar Radio un televīzijas likumā noteikto regulējumu. Radio un televīzijas likumu nepieciešams grozīt, lai tiktu nodrošināta atbilstība Elektronisko sakaru likuma normām. Likumprojektā ir precizēta terminoloģija atbilstoši radiofrekvenču spektra lietošanas nosacījumiem, kas minēti Elektronisko sakaru likumā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “ Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”.
Latvijas sodu izpildes politika ir cieši saistīta ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem. Tas ir pamata garants soda izpildes efektivitātes uzlabošanai un soda izpildes procesa mūsdienīgai pilnveidei.
Pašlaik spēkā esošais Latvijas Sodu izpildes kodekss, neskatoties uz tajā izdarītajiem grozījumiem, politikas īstenošanas mērķu sasniegšanu pilnā apjomā neveicina. Sods, kura piemērošana satur visvairāk notiesātā tiesību un brīvību ierobežošanu soda izpildes un izciešanas laikā, ir brīvības atņemšana. Pētot un analizējot pastāvošo brīvības atņemšanas soda izpildes praksi (tai skaitā valsts pārvaldes institūciju saraksti ar iedzīvotājiem), izvirzīta virkne jaunu uzdevumu, kuru īstenošanai nepieciešama spēkā esošo tiesību normu korekcija. Līdz ar to Latvijas sodu izpildes kodeksā nepieciešams izdarīt vairākus grozījumus, kas būtiski uzlabotu pašreizējo situāciju brīvības atņemšanas soda izpildes un izciešanas jomā.
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā ir izstrādāti: lai modernizētu un pilnveidotu brīvības atņemšanas soda izpildes procesu; lai veidotu resursus, kurus varētu novirzīt to uzdevumu izpildei, kas šobrīd netiek pienācīgā apjomā un kvalitātē nodrošināti vai ir paredzēti kā jauni; kā arī lai rastu risinājumu šādiem jautājumiem: precizētu brīvības atņemšanas soda izpildes režīma noteikšanu; veicinātu efektīvāku brīvības atņemšanas soda progresīvās izpildes piemērošanu; pilnveidotu administratīvo komisiju darbu; uzlabotu sarakstes, kā arī sūtījumu un pienesumu saņemšanas kārtību; precizētu soda izpildes režīma nosacījumus audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem; efektīvāk notiesātos iesaistītu darbā; precizētu režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos; uzlabotu juridiskās palīdzības pasākumus notiesātajiem; pilnveidotu notiesāto profesionālo izglītību; precizētu atbrīvošanas un materiālā palīdzības sniegšanas kārtību no brīvības atņemšanas soda izciešanas atbrīvojamām personām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Labklājības, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments