Konkurences padomes lēmums Nr.18

Rīgā 2004.gada 3.martā (prot. Nr.11, 3.§)

Par tirgus dalībnieku apvienošanos

Lieta Nr.847/03/05/14

Par SUOMEN POSTI OYJ 23.12.2003. iesniegumu par apvienošanos

Konkurences padome 2003.gada 23.decembrī saņēma Somijas kompānijas “SUOMEN POSTI OYJ” (turpmāk — Somijas pasts) pilnvaroto pārstāvju ziņojumu par apvienošanos (turpmāk — Ziņojums). Tas bija pilnībā noformēts saskaņā ar Ministru kabineta 20.01.2003. noteikumiem Nr.22 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos”. Konkurences padome 14.01.2004. pieņēma lēmumu Nr.6 atzīt NMC akciju pirkšanas darījumu par paziņojamu apvienošanos Konkurences likuma izpratnē un izskatīt Ziņojumu saskaņā ar Konkurences likuma 16. pantu un Ministru kabineta 20.01.2003. noteikumiem Nr.22 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos”.
Izvērtējot Ziņojumā ietverto un papildus iegūto informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. Somijas pasts ir Somijas akciju sabiedrība, kuras galvenie darbības virzieni ir pasta un sakaru operācijas, kā arī ar tām saistītie un atbalsta pakalpojumi — dažādu sūtījumu un paku pakalpojumi, e-pakalpojumi un tiešā mārketinga pakalpojumi. Somijas pastam pieder 48,75% Latvijas uzņēmuma sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Elektroniskais pasts” (turpmāk — LEP) kapitāla daļu. Ziņojumā sniegtā informācija liecina un iepriekš iesniegtais (08.12.2003. Nr.01–353/2003) LEP 1995.gada 27.augustā noslēgtais Dalībnieku līgums apliecina, ka Somijas pasts realizē LEP kopīgu izšķirošu ietekmi ar BO VAS “Latvijas pasts”, jo Dalībnieku līguma 3.punktā noteikts, ka “visu lēmumu pieņemšana Valdē (saskaņā ar statūtiem — Direktoru padomē) un Dalībnieku sapulcē notiek uz Dalībnieku vienbalsības

principa pamata”. Bez tam LEP Valdē katrai pusei ir noteikts vienāds pārstāvju skaits. Tādēļ saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 2. un 9.punktu Somijas pasts un LEP Latvijā ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku.

LEP ir LR Uzņēmumu reģistrā ar Nr.40003266519 reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tās galvenās darbības sfēras saskaņā ar statūtu 3.2.punktu ir:
1) nodrošināt papildu pakalpojumus vēstuļu korespondences biznesam Latvijā;
2) izveidot un ekspluatēt pakalpojuma centru (centru), lai nodrošinātu nosūtīšanu, drukāšanu, ievietošanu aploksnēs un pasta elektronisko sūtījumu pakalpojumu, ieskaitot nepieciešamos materiālus, u.c.
Akciju sabiedrība “Nacionālais maksājumu centrs” (turpmāk — NMC) ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar Nr.40003380477 reģistrēta uzņēmējsabiedrība, kuras dibinātājs un 100% akciju turētājs ir Zviedrijas akciju sabiedrība “SWEDGIRO AB” (Zviedrijas pasta meitasuzņēmums). NMC galvenie darbības virzieni ir poligrāfiskā izpilde un ar to saistītie pakalpojumi, ar norēķinu veikšanu saistītie pakalpojumi un elektroniska dokumentu piestādīšana un apskate.
2. Apvienošanās paredzēta, Somijas pastam iegādājoties 100% NMC akciju no “SWEDGIRO AB”. (**) Saskaņā ar Līguma 5.1.2.punktu darījums notiks ar nosacījumu, ka ir saņemts attiecīgo konkurences uzraudzības iestāžu akcepts.
Ziņojumā norādīts, ka apvienošanās “tiek realizēta saskaņā ar Somijas pasta starptautiskās attīstības stratēģiju, pa-plašinot tirgu un klientiem piedāvāto pakalpojumu spektru un pakalpojuma saņemšanas iespējas. Pamatā tas tiek nodrošināts, uzsākot komercdarbību citās valstīs, tai skaitā arī Baltijā. Komercdarbības uzsākšana un veikšana Baltijas valstīs nodrošinās pakalpojumu piedāvājumu un saņemšanu ģeogrāfiski plašākā teritorijā, kā arī Somijas pastam dos iespējas izmantot priekšrocības, kas pastāv katrā no atsevišķajām teritorijām, piemēram, pakalpojumu sniegšanas pašizmaksas, uzņēmumos esošā infra-struktūra, personāla kvalifikācija”.
3. Ziņojumā ir identificēti trīs konkrēto preču tirgi, kuros darbojas NMC, un tie ir:
1) poligrāfiskā izpilde un ar to saistītie pakalpojumi;
2) tiešā debeta jeb automātisko maksājumu pakalpojumi;
3) elektroniska dokumentu prezentācija.
Ziņojuma iesniedzēji uzskata, ka visu minēto preču konkrētie tirgi ģeogrāfiski aptver visu Latviju.
Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju poligrāfiskās izpildes pakalpojumi ietver komercdarbībā izmantojamu vai citu komer-ciāla rakstura iespieddarbu (reklāmas materiālu, rēķinu, ziņojumu, prospektu, zāļu anotāciju, aplokšņu, lietošanas instrukciju u.c. materiālu) nodrošināšanu. Kā papildu pakalpojumi tiek piedāvāta datorizēta informācijas sagatavošana (failu pārbaude un sagatavošana drukāšanai, datu papildināšana, atlase, informācijas arhivēšana u.c.) un materiālu sagatavošana nosūtīšanai un piegādei klientiem (iesaiņošana, pakošana, ievietošana aploksnēs).
Tiešā debeta pakalpojumi (automā-tiskie maksājumi) nodrošina to, ka rēķinu apmaksas periodā nauda tiek automātiski debetēta no maksātāja bankas konta un pārskaitīta uz rēķina izrakstītāja bankas kontu un maksātājam pašam nav jādodas uz banku vai citu norēķinu iestādi, lai apmaksātu savus rēķinus. Maksātājam tiek nodota informācija par norēķinu plūsmu.
Elektroniska dokumentu prezentācija ir uzņēmumu sagatavoto dokumentu apskate internetā, kur dokuments tiek attēlots tādā pašā izskatā kā uz papīra. Dokumenta saņēmējs šādi sagatavotu dokumentu var apskatīt, izdrukāt un lietot kā parastu dokumentu papīra formā vai saglabāt uz jebkuriem datu nesējiem.
4. Konkurences padome uzskata, ka poligrāfiskās izpildes un ar to saistīto pakalpojumu tirgus Ziņojumā noteikts pārāk plaši. Minētie pakalpojumi ietver sevī tādu specifisku pakalpojumu, kā personām (klientiem) adresētu drukāto un elektronisko paziņojumu sagatavošanas pakalpojumu tirgus. Šajā pakalpojumā ietilpst kredītiestāžu, sabiedrisko un sociālo pakalpojumu sniedzēju rēķinu, kontu izrakstu, kredītkaršu atskaišu u.c. informācijas apstrāde, izdrukāšana un ievietošana aploksnēs, kā arī nosūtīšanas organizēšana. Pakalpojuma īpatnība atšķirībā no parastās poligrāfiskās izpildes, pirmkārt, ir tā kompleksais raksturs: pasūtītājs ir ieinteresēts, lai personām — klientiem — paredzētie paziņojumi tiktu ātri, precīzi poligrāfiski sagatavoti, ievietoti aploksnēs un pa pastu piegādāti klientam; otrkārt, pasūtītāja ieinteresētība saņemt pakalpojumu regulāri (piemēram, ik mēnesi) uz ilgtermiņa līguma pamata un lielos apjomos (atbilstoši pasūtītāja klientu skaitam, kas var sasniegt simtus tūkstošu).
5. Iepriekš aprakstīto pakalpojumu izmanto Latvijas lielākie telekomunikāciju uzņēmumi, bankas, BOVAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” (turpmāk — VSAA), VAS “Latvenergo”, a/s “Latvijas gāze” u.c. uzņēmumi, kuru klientu loks ir ļoti plašs, un rēķini vai kontu izraksti piegādājami klientiem vismaz vienu reizi mēnesī. Kā norāda vairāki šā pakalpojuma saņēmēji (a/s “Latvijas gāze” 13.01.2004. Nr.05–7/62; BOVAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” 13.01.2004. Nr.01/421; SIA “Latvijas Mobilais telefons” 27.01.2004. Nr. 348/BP), bez NMC un LEP šo pakalpojumu neviena cita uzņēmējsabiedrība nespēj sniegt. Arī LEP (08.01.2004. Nr.1–2004/10) norāda uz to, ka NMC un LEP sniegtais pakalpojums atšķiras no citu poligrāfijas uzņēmumu sniegtajiem ar to, ka “pēc poligrāfijas pakalpojumu sniegšanas gan LEP, gan NMC ir spējīgi liela apjoma izdrukāto informāciju īsā laika periodā sapakot aploksnēs”. NMC norādītie (08.01.2004. Nr.1/001) iespējamie konkurenti — SIA “Digitālās drukas centrs” un a/s “Diena” struktūrvienība “Poligrāfijas grupa “Mūkusala”” — norāda, ka, lai sniegtu citiem tirgus dalībniekiem personām adresēto drukāto un elektronisko paziņojumu sagatavošanas pakalpojumu, SIA “Digitālās drukas centrs” (Nr.1–8/2, fakss saņemts 27.01.2004.) nepieciešams izdarīt nopietnas investīcijas iekārtu iegādei, jo pašlaik sūtījumu iepakošana tiek veikta ar rokām, bet a/s “Diena” (13.02.2004. Nr.3–23/18) būtu jāiegādājas cita drukas iekārta, bet tā neuzskata sevi par potenciālu šā tirgus dalībnieku.
Ņemot vērā minēto, kā arī šā lēmuma 1.punktā konstatēto, Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā notiks koncentrācija personām (klientiem) adresētu drukāto un elektronisko paziņojumu sagatavošanas pakalpojumu tirgū, kur vienīgie tirgus dalībnieki — NMC un LEP — kļūs par vienu tirgus dalībnieku Konkurences likuma 1. panta 9. punkta izpratnē, kā rezultātā tiks likvidēta konkurence šajā tirgū.
6. Saskaņā ar Ziņojumā sniegto informāciju tiešā debeta pakalpojumus sniedz NMC, BOVAS “Latvijas pasts” Norēķinu centrs, gan pašas bankas. Kā norāda vairākas aptaujātās bankas (a/s “Parekss banka” 07.01.2004. Nr.2.1.2.–01/07; a/s “Baltijas Tranzītu banka” 09.01.2004. Nr.03.01–29/154; a/s “Rietumu banka” 20.01.2004. Nr.3.1–13–18/353) un NMC (08.01.2004. Nr.1/001), tiešā debeta pakal-pojumus nelielā apjomā sniedz arī SIA “Lattelekom SIA” un SIA “Baltkom Plus”. Aprēķinot pēc veikto transakciju skaita, NMC tirgus daļa Ziņojumā tiek vērtēta (**) 2002.gadā ((**) 2000.gadā, (**) 2001.gadā), bet pēc transakciju summām — (**) 2002.gadā ((**) 2000.gadā, (**) 2001.gadā). Daļa no aptaujātajām bankām uzskata NMC par savu konkurentu tiešā debeta pakalpojumu tirgū, turpretim daļa — ne.
NMC tiešā debeta pakalpojumu sniegšanā darbojas kā starpnieks, t.i., nodrošina automātisko maksājumu sistēmu. Šim nolūkam NMC slēdz sadarbības līgumus ar bankām par šādu tiešā debeta rīkojumu izpildi, kas nozīmē pakalpojuma izpildes nodošanu citai personai. Ja NMC šo pašas bankas funkciju veic lētāk, nekā tas izmaksātu, ja to darītu pati banka, banka slēdz sadarbības līgumu, pretējā gadījumā — tiešā debeta pakalpojumus klientiem sniedz pašas. Bez tam NMC pakalpojumam no klienta puses ir tāda priekšrocība, ka to var saņemt jebkurš klients neatkarīgi no bankas, kuru tas izmanto. Minētā iemesla dēļ Konkurences padome uzskata, ka NMC lielā tirgus daļa norāda uz dominējošo stāvokli tiešā debeta pakalpojumu tirgū.
Ziņojumā norādīts, ka daļēji tiešā debeta pakalpojumi varētu tikt aizvietoti ar personu norēķiniem, izmantojot mobilo tālruni, internetbankas un bankomātu kartes. Aptaujāto banku un citu uzņēmējsabiedrību viedoklis šajā jautājumā ir atšķirīgs. Konkurences padome uzskata, ka patstāvīgu norēķinu gadījumā klients katra rēķina apmaksai dod atsevišķu rīkojumu, bet tiešā debeta gadījumā banka vai NMC, pamatojoties uz klienta tiešā debeta rīkojumu, katra mēneša vai cita laika perioda norādītajā datumā automātiski ietur no klienta konta rēķina apmaksai nepieciešamo summu. Tādēļ šie maksājumu veidi nevar tikt uzskatīti par savstarpēji aizvietojamiem.
Ņemot vērā to, ka LEP nesniedz tiešā debeta pakalpojumus, Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā minētajā tirgū nenotiks koncentrācija un līdz ar to konkurence tajā netiks ietekmēta.
7. Dokumentu elektroniskās pre-zentācijas pakalpojuma sniegšanu NMC sāka 2002.gadā. Bez NMC šādu pakalpojumu (savu rēķinu elektronisku piegādi klientiem) sniedz arī lielākie telekomunikāciju uzņēmumi — SIA “Latvijas Mobilais telefons”, SIA “Lattelekom SIA”, SIA

“Tele2”. Dokumentu elektroniskā prezentācija ir alternatīva drukātajiem paziņojumiem, tomēr šā pakalpojuma sniegšanas apjoms atkarīgs no klientiem pieejamās tehnoloģijas, jo dokumentu apskatei nepieciešams interneta pieslēgums.

LEP nesniedz dokumentu elektroniskās prezentācijas pakalpojumu, tādēļ Konkurences padome uzskata, ka apvienošanās rezultātā minētajā tirgū nenotiks koncentrācija un līdz ar to konkurence tajā netiks ietekmēta.
8. Vērtējot apvienošanās sekas, Ziņojumā norādīts, ka darījuma rezultātā pazemināsies NMC sniegto pakalpojumu cenas, jo, pirmkārt, “NMC būs iespēja saņemt un izpildīt pasūtījumus no ārzemju pasūtītājiem (gan no grupas, gan no citiem uzņēmumiem), kā rezultātā palielināsies NMC pakalpojumu apjomi un tā darbībai radīsies “apjoma efekts”, proti, palielinoties pasūtījuma apjomiem, samazināsies pakalpojumu pašizmaksa”, un, otrkārt, “NMC, iekļaujoties starptautisku uzņēmumu grupā, būs iespējas grupas ietvaros veikt un saņemt atbalstu tirgus un pakalpojumu izpētē un attīstībā, pārņemt un ieviest zinātību (know–how), kā arī jaunas tehnoloģijas, kas attiecīgi samazinās pakalpojumu pašizmaksu”. Ziņojuma iesniedzēji uzskata, ka šāda darījuma realizācija neizraisa nelabvēlīgas sekas un tas nav pretrunā ar klientu, patērētāju un sabiedrības interesēm. Darījuma rezultātā NMC kļūtu par starptautiski konkurētspējīgu uzņēmumu, kura komercdarbības apjomi, iekļaujoties starptautisku uzņēmumu grupā un saņemot investīcijas, varētu palielināties.
9. LEP (08.01.2004. Nr.1–2004/10) uzskata, ka “apvienošanās gan uzņēmuma darbību, gan tirgu ietekmēs pozitīvi. Apvienojoties uzņēmumiem, būtiski samazinātos iekārtu uzturēšanas izmaksas, jo būtu iespējams apvienot un optimizēt resursus, samazinātos ražošanas un citas izmaksas. (..) Tirgus, kurā darbojas LEP un NMC, ir raksturīgs ar nepieciešamību pēc lieliem kapitālieguldījumiem. Apvienošanās dotu iespēju piedāvāt Latvijas tirgū jaunus pakalpojumus, kā arī jaunas iespējas pie jau esošajiem pakalpojumiem, ko savādāk nebūtu izdevīgi piedāvāt Latvijas ierobežotā tirgus dēļ, piemēram, mainīgās informācijas pilnkrāsu druka. Šāda pakalpojuma ieviešana padarītu iespējamu pārvērst Latvijas uzņēmumu izsūtītos rēķinus saviem klientiem par mārketinga instrumentu un līdz ar to padarītu Latvijas uzņēmumu ieguldījumus mārketingā vēl efektīvākus”.
10. BOVAS “Latvijas pasts” (12.01.2004. Nr.01–17.1/9) uzskata, ka “paredzētā apvienošanās LEP uzņēmējdarbību tieši neietekmēs, jo, neskatoties uz Somijas pasta dalību LEP kapitālā, LEP un NMC turpinās darboties Latvijas tirgū kā konkurenti. Šāds uzskats pamatojams ar to apstākli, ka Somijas pastam nav iespēju vienpersoniski izlemt jautājumus attiecībā uz LEP darbību, kā arī citādi ietekmēt LEP darbību vai panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu, ja tam attiecīgi nepiekrīt Latvijas Pasts. (..) Attiecībā uz drukas pakalpojumiem, ko piedāvā gan LEP, gan NMC, Latvijas Pasts var Jūs informēt, ka pēdējā laikā arī ārzemju kompānijas ir izrādījušas interesi un pētījušas iespējas piedāvāt šādus pakalpojumus Latvijas tirgū. (..) Tas liek domāt, ka drīzumā kā NMC un LEP konkurenti varētu parādīties arī citas ārzemju kompānijas”.
11. Konkurences likuma 16.panta otrā daļa nosaka, ka “Konkurences padome ar lēmumu aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis, kas ievērojami kavēs, ierobežos vai deformēs konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū”. Izvērtējot Ziņojumā sniegto un papildus saņemto informāciju, Konkurences padome secināja, ka apvienošanās nav atļaujama, jo tās rezultātā tiktu likvidēta konkurence personām (klientiem) adresētu drukāto un elektronisko paziņojumu sagatavošanas pakalpojumu tirgū. Par minēto secinājumu 05.02.2004. ar vēstuli Nr.5–187 tika informēts Somijas pasta pilnvarotais pārstāvis. Savā 11.02.2004. atbildē Nr.01–30/2004 tas informē Konkurences padomi, ka Somijas pasts nepiekrīt Konkurences padomes konkrētā tirgus definīcijai un uzskata to par pārāk sašaurinātu. Somijas pasts uzskata, ka drukas darbi un drukāto materiālu ievietošana aploksnēs ir tehnoloģiski nodalāmi procesi un katru no šiem pakalpojumiem var izpildīt cits pakalpojumu sniedzējs. Poligrāfisko izpildi jeb digitālo druku bez NMC un LEP, pēc Somijas pasta domām, var veikt arī jau agrāk norādītie uzņēmumi — SIA “Digitālās drukas centrs” un a/s “Diena” tipogrāfija “Mūkusala”. Minēto uzņēmumu viedokli Konkurences padome noskaidroja, un tas atspoguļots šā lēmuma 5.punktā. Sūtījumu ievietošanu aploksnēs arī varot veikt vairāki citi uzņēmumi, piemēram, SIA “Reklāmas pasts” un SIA “BATES ADM”. Konkurences padome rakstiski lūdza šo uzņēmumu viedokli. SIA “Reklāmas pasts” atbildēja (19.02.2004. Nr.36), ka tā nesniedz un arī neplāno sniegt pakalpojumu, kas ietver rēķinu, kontu izrakstu, kredītatskaišu un citas informācijas apstrādi, izdrukāšanu un ievietošanu aploksnēs.
Pakalpojuma komplekso raksturu apliecina 13.12.2002. noslēgtais līgums (iesniegts ar VSAA 18.02.2004. vēstuli Nr.01/1846) “Par VSAA klientiem adresēto drukāto un elektronisko paziņojumu sagatavošanu no 2003. līdz 2006.gadam” starp VSAA un NMC. Līguma priekšmets ir paziņojumu sagatavošana un citu pienākumu izpilde saskaņā ar Darba uzdevumu, kas ir minētā līguma pielikums. Darba uzdevumā paredzēta septiņu veidu paziņojumu elektroniska sagatavošana, izdruka, locīšana, ievietošana aploksnēs un nosūtīšanas nodrošināšana (elektroniski vai pa pastu) vienu līdz astoņas reizes gadā. Sagatavojamo paziņojumu skaits pa veidiem svārstās no 10 tūkstošiem līdz vienam miljonam gadā.
12. Somijas pasts uzskata, ka iekļūšanai poligrāfiskās izpildes un saistīto pakalpojumu tirgū nepastāv nopietnas barjeras, šajā tirgū jau šobrīd vērojama spēcīga konkurence un līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā paplašināsies konkrētais ģeogrāfiskais tirgus un paplašināsies NMC konkurentu skaits, kā arī konkurences pastiprināsies un attiecībā uz Latvijas tirgu parādīsies jauni konkurenti. Tādēļ Somijas pasts uzskata, ka apvienošanās neradīs nopietnus draudus konkurencei poligrāfiskās izpildes un saistīto pakalpojumu tirgū. Tomēr Konkurences padomes rīcībā esošā informācija (skat. šā lēmuma 5. un 11.punktu) liecina par to, ka šajā tirgū nepastāv potenciālā konkurence no Latvijas uzņēmumu puses.
13. Konkurences padome izvērtēja Somijas pasta pilnvaroto pārstāvju iesniegtos argumentus, kā arī Latvijas uzņēmumu sniegto informāciju un viedokļus un secināja, ka Konkurences padomes veikto konkrētā tirgus definējumu nav pamata mainīt. Tādēļ saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta otro daļu apvienošanās ir aizliedzama. Ņemot vērā Konkurences padomes nostāju un argumentus, Somijas pasta pilnvarotie pārstāji 16.02.2004. ar vēstuli Nr.01–33/2004 piedāvāja uzņemties saistības, lai apvienošanos varētu atļaut ar Somijas pastam obligāti izpildāmiem noteikumiem. Tika piedāvātas šādas darbības: (**)
14. Atbildes vēstulē 18.02.2004. Nr.5–268 Konkurences padome pauda uzskatu, ka pirmā nosacījuma izpilde novērsīs iespējamās negatīvās sekas attiecībā uz situāciju un konkurenci personām (klientiem) adresēto drukāto un elektronisko paziņojumu sagatavošanas pakalpojumu tirgū, ja vienlaikus no Somijas pasta puses tiks nodrošināts, ka LEP un NMC darbojas kā neatkarīgi un konkurējoši tirgus dalībnieki. Konkurences padome uzskata par pamatotu kā papildu nosacījumu apvienošanās atļaušanai noteikt, ka Somijas pasts (**) laikā pēc Konkurences padomes lēmuma saņemšanas nodod tam piederošās LEP kapitāla daļas pārvaldīšanā no Somijas pasta neatkarīgai trešajai personai. Minētajā vēstulē Konkurences padome pauda uzskatu, ka, nosakot šādus noteikumus apvienošanās atļaušanai, pamatoti būtu saistošajos noteikumos iekļaut arī kontroles un paziņošanas mehānismus, kas nodrošinātu kontroli pār Somijas pastam uzlikto tiesisko pienākumu izpildi. Somijas pasts tika aicināts izteikt savu viedokli par Konkurences padomes izteiktajiem argumentiem.
15. Atbildes vēstulē (20.02.2004. Nr.01–36/2004) Somijas pasta pilnvarotie pārstāvji piedāvāja papildinātus noteikumus apvienošanās atļaušanai un lūdza (20.02.2004. Nr.01–37/2004) pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 05.03.2004. Ievērojot minēto lūgumu un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 47.pantu, kā arī personas tiesību ievērošanas principu administratīvajā procesā, lai pamatoti un vispusīgi izvērtētu Somijas pasta izteikto viedokli par tā intereses mazāk ierobežojoša administratīvā akta pieņemšanu, Konkurences padome 20.02.2004. sēdē nolēma (prot. Nr.10, 5.§) pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu lietā līdz 05.03.2004.
16. Konkurences padome, izvērtējot lietas apstākļus, Somijas pasta viedokli un argumentus lietā, kā arī ņemot vērā administratīvā akta izdošanas samērīguma un lietderības apsvērumus, secina, ka apvienošanās būtu atļaujama, nosakot Somijas pastam saistošos noteikumus. Saistošajos noteikumos ietverami tādi tiesiskie pienākumi un nosacījumi, kas būtu uzskatāmi par pietiekamiem, lai novērstu dominējošā stāvokļa rašanos vai nostiprināšanos, kas ievērojami kavēs, ierobežos vai deformēs konkurenci konkrētajā tirgū.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 2.pantu, 6.panta pirmās daļas 3.punktu, 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 15.panta pirmās daļas 3.punktu un otrās daļas 2.punktu, 16.panta pirmo daļu un otro daļu un Ministru kabineta 20.02.2003. noteikumiem Nr.22 “Kārtība, kādā iesniedzams un izskatāms ziņojums par tirgus dalībnieku apvienošanos”, Konkurences padome

nolēma:

1. Konstatēt, ka apvienošanās rezultātā, SUOMEN POSTI OYJ iegūstot izšķirošo ietekmi a/s “Nacionālais maksājumu centrs” un vienlaikus saglabājot ar BOVAS “Latvijas Pasts” kopīgo izšķirošo ietekmi SIA “Latvijas Elektroniskais pasts”, radīsies dominējošais stāvoklis, kas ievērojami kavēs, ierobežos vai deformēs konkurenci personām (klientiem) adresēto drukāto un elektronisko paziņojumu

sagatavošanas pakalpojumu tirgū.
2. Atļaut paziņoto apvienošanos saskaņā ar Konkurences likuma 16.panta otrās daļas otro teikumu, nosakot SUOMEN POSTI OYJ saistošus noteikumus. Vienīgi izpildot saistošajos noteikumos SUOMEN POSTI OYJ noteiktos tiesiskos pienākumus un nosacījumus, apvienošanās būtu uzskatāma par tādu, kas neizraisa Konkurences likuma 16.panta otrās daļas pirmajā teikumā minētās sekas.
3. Uzlikt par pienākumu SUOMEN POSTI OYJ (**) laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas atsavināt visas tam piederošās (48,75%) SIA “Latvijas Elektroniskais pasts” kapitāla daļas trešajai personai (turpmāk — Ieguvējs), ievērojot šādus noteikumus:
3.1. Ieguvējs nav tieši vai netieši saistīts ar SUOMEN POSTI OYJ.
3.2. Pirms SIA “Latvijas Elektroniskais pasts” kapitāla daļu atsavināšanas darījuma (turpmāk — Darījums) noslēgšanas SUOMEN POSTI OYJ informē Konkurences padomi, sniedzot pilnīgu un izsmeļošu informāciju par izvēlēto kapitāla daļu Ieguvēju un visiem Darījumā ietveramajiem noteikumiem.
3.3. Par SIA “Latvijas Elektroniskais pasts” kapitāla daļu atsavināšanas dienu ir uzskatāma diena, kad Ieguvējs ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā kā SIA “Latvijas Elektroniskais pasts” 48,75% kapitāla daļu īpašnieks.
3.4. SUOMEN POSTI OYJ 7 dienu laikā pēc kapitāla daļu atsavināšanas dienas par to informē Konkurences padomi.
4. Uzlikt par pienākumu SUOMEN POSTI OYJ (**) laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas nodrošināt, ka līdz dienai, kad SIA “Latvijas Elektroniskais pasts” 48,75% kapitāla daļas tiek atsavinātas atbilstoši šajā lēmumā ietvertajiem saistošajiem noteikumiem, SIA “Latvijas Elektroniskais pasts” Direktoru padomē tiek ievēlētas neatkarīgas un ar SUOMEN POSTI OYJ tieši vai netieši nesaistītas amatpersonas, kuras neatkarīgi un labticīgi darbosies SIA “Latvijas Elektroniskais pasts” interesēs.
5. Ja SUOMEN POSTI OYJ neizpilda šā lēmuma lemjošās daļas 4. punktā noteikto tiesisko pienākumu, uzlikt tam tiesisko pienākumu (**) laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas nodrošināt, ka līdz dienai, kad SIA “Latvijas Elektroniskais pasts” 48,75% kapitāla daļas tiek atsavinātas atbilstoši šajā lēmumā ietvertajiem saistošajiem noteikumiem, SUOMEN POSTI OYJ piederošās SIA “Latvijas Elektroniskais pasts” kapitāla daļas tiek nodotas pārvaldīšanā trešajai personai (turpmāk — Pārvaldnieks), ievērojot šādus noteikumus:
5.1. SUOMEN POSTI OYJ nodrošina, ka Pārvaldnieks nav tieši vai netieši sais-tīts ar SUOMEN POSTI OYJ, kā arī to, ka SUOMEN POSTI OYJ nav Pārvaldnieka kreditors. Par izvēlēto Pārvaldnieku SUOMEN POSTI OYJ (**) laikā no šā lēmuma pieņemšanas dienas informē Konkurences padomi, iesniedzot SUOMEN POSTI OYJ un Pārvaldnieka savstarpēji noslēgtā līguma apliecinātu kopiju un SUOMEN POSTI OYJ apliecinājumu par izvēlētā Pārvaldnieka atbilstību šā punkta noteikumiem.
5.2. SUOMEN POSTI OYJ pilnvaro Pārvaldnieku realizēt SUOMEN POSTI OYJ tiesības un pienākumus SIA “Latvijas Elektroniskais pasts” pārvaldes institūcijās, kas SUOMEN POSTI OYJ noteikti saskaņā ar SIA “Latvijas Elektroniskais pasts” Statūtiem, Dalībnieku līgumu un piemērojamiem tiesību aktiem, tajā skaitā iecelt savus pārstāvjus SIA “Latvijas Elektroniskais pasts” Direktoru padomē un pieņemt lēmumus dalībnieku sapulcē. Pārvaldnieka atbildību un ar to saistītās tiesības un pienākumus nosaka SUOMEN POSTI OYJ un Pārvaldnieks, vienojoties un ievērojot, ka Pārvaldniekam noteikto tiesību un pienākumu mērķis ir nodrošināt to, ka neatkarīgi un labticīgi tiek pārvaldītas SUOMEN POSTI OYJ īpašumā esošās SIA “Latvijas Elektroniskais pasts” kapitāla daļas.

Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā saskaņā ar Konkurences likuma 8. panta otro daļu viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu.

(**) — ierobežotas pieejamības informācija

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks