Konkurences padomes lēmums Nr.17

Rīgā 2004.gada 3.martā (prot.Nr.11, 2.§)

Par lietas izpētes izbeigšanu

Lieta Nr.715/03/05/11

Par a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” vienošanos

Saskaņā ar LR Ministru prezidenta E.Repšes 03.11.2003. rezolūciju Nr.48/M-5234 Konkurences padome 05.11.2003. saņēma Daiņa Millersona 29.10.2003. iesniegumu Valsts kancelejai (saņemtā dokumenta reģ. Nr.716), kurā norādīts, ka a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” vienojušās par tirgus sadali, kā rezultātā studentam ir liegta iespēja izvēlēties banku, kas viņu kreditēs, savukārt galvotājam jāmaina banka un jāatver vēl viens konts, kurā jāapgroza vismaz Ls 50 mēnesī, vai arī jāatsakās no nodoma galvot par studentu.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 2.2.punktu, Konkurences padome 12.11.2003. pieņēma lēmumu (prot. Nr.40, 8.§) ierosināt lietu par Konkurences likuma 11.pantā noteiktā vienošanās aizlieguma iespējamo pārkāpumu a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” darbībās, vienojoties par Latvijas akreditēto augstskolu sadalījumu ar mērķi izsniegt un apkalpot studiju un studējošo kredītus no 2003.gada augusta līdz 2003.gada decembrim.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 19.punktu, Konkurences padome 28.11.2003. nolēma pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu lietā Nr.715/03/05/11 “Par a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” vienošanos” līdz 12.03.2004.
Konkurences padome 15.11.2003. nosūtīja informācijas pieprasījumu a/s “Hansabanka” (vēstule Nr.5-1441) un a/s “Latvijas Unibanka” (vēstule Nr.5-1442), vienlaikus informējot, ka Birojs veic nepieciešamās informācijas iegūšanu, lai konstatētu, vai ir noticis Konkurences likuma pārkāpums.
Lietas apstākļu izvērtēšanas gaitā tika iegūta papildu informācija no Studiju fonda un Finanšu ministrijas.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 15.punktu, Konkurences padome 02.02.2004. informēja A/S “Hansabanka” (vēstule Nr.5-176) un A/S “Latvijas Unibanka” (vēstule Nr. 5-175) par tiesībām iepazīties ar lietu. Konkurences padome 16.02.2004. informēja Daini Millersonu (vēstule Nr. 5-249) par tiesībām iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli.
05.02.2004. a/s “Latvijas Unibanka” pilnvarotā pārstāve Ilze Šļakota iepazinās ar lietā Nr. 715/03/05/11 esošajiem materiāliem.
A/S “Hansabanka” un Dainis Millersons Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 15.punktā noteiktās tiesības iepazīties ar lietu un izteikt viedokli neizmantoja.
Izvērtējot lietā Nr.715/03/05/11 esošo informāciju, kā arī ar lietu saistītos apstākļus, Konkurences padome

konstatēja:

Studiju un studējošo kreditēšana notiek valsts piedāvātās studiju un studējošo kreditēšanas programmas ietvaros saskaņā ar LR Ministru kabineta 29.05.2001. noteikumu Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” (tālāk tekstā — Noteikumi) prasībām.
Noteikumu 8.punktā noteikts, ka studiju un studējošā kredītu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu izsniedz un administrē kredītiestādes, kuras noteiktas pēc piedāvāto kredītu apjoma un procentu likmju izsoles rezultātiem. Izsoli organizē Finanšu ministrijas izveidota komisija, kuras sastāvā ir Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts kases pārstāvji. Minētā komisija izsoles rezultātus izvērtē un apstiprina saskaņā ar finanšu ministra apstiprinātiem izsoles noteikumiem.
Saskaņā ar LR Finanšu ministrijas 21.03.2003. rīkojumu Nr.227 apstiprināto “Izsoles noteikumu par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” (tālāk tekstā — Izsoles noteikumi) 2.punktu izsolē tiek izsolītas tiesības izsniegt kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu atbilstoši kredītiestādes solītajam apmēram un procentu likmei. Izsolē var piedalīties jebkura Latvijā reģistrēta kredītiestāde un ārvalstu bankas nodaļa (filiāle), kura var nodrošināt kredītu izsniegšanu un administrēšanu visā Latvijas Republikas teritorijā (Izsoles noteikumu 3.punkts).
Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2003.gadam” tika izsolītas tiesības izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

Ls 15 120 000 apmērā un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu Ls 9 720 000 apmērā.
Saskaņā ar Izsoles noteikumiem pieteikumus 2003.gada 2.aprīļa izsolei par tiesībām 2003.gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu iesniedza divas kredītiestādes: a/s “Hansabanka” (studējošo kredītam: piedāvātais kredīta apjoms — 9 720 000, piedāvātā procentu likme — 6 mēnešu RIGIBOR + 0,87%; studiju kredītam: piedāvātais kredīta apjoms — Ls 15 120 000, piedāvātā procentu likme — 6 mēnešu RIGIBOR + 0,87%) un a/s “Latvijas Unibanka” (studējošo kredītam: piedāvātais kredīta apjoms — 5 000 000, piedāvātā procentu likme — 6 mēnešu RIGIBOR + 0,47%; studiju kredītam: piedāvātais kredīta apjoms — Ls 8 000 000, piedāvātā procentu likme — 6 mēnešu RIGIBOR – 0,47%).
A/s “Latvijas Unibanka” piedāvāja mazāko kredītu procentu likmi noteiktā izsolāmo kredītu izsniegšanas tiesību apjoma katram kredītu veidam ietvaros, tomēr kredītiestādes piedāvātais kredītu izsniegšanas tiesību apjoms bija mazāks par paredzēto valsts galvojumu, tāpēc daļēji (kredītu izsniegšanas tiesību apjoma atlikuma robežās atbilstošajam kredītu veidam) tika apmierināts arī a/s “Hansabanka” piedāvājums.
Saskaņā ar izsoles rezultātiem tiesības 2003.gadā izsniegt studējošo kredītus no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu atbilstoši kredītiestādes solītajai procentu likmei un kredītu izsniegšanas tiesību apjomam ieguva a/s “Latvijas Unibanka” Ls 5 000 000 apmērā un a/s “Hansabanka” Ls 4 720 000 apmērā, tiesības izsniegt studiju kredītus no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu atbilstoši kredītiestādes solītajai likmei un kredītu izsniegšanas tiesību apjomam ieguva a/s “Latvijas Unibanka” Ls 8 000 000 apmērā un a/s “Hansabanka” Ls 7 120 000 apmērā (LR Finanšu ministrijas 12.12.2003. vēstule Nr.30.1.3.-5.5/3405).
2003.gada 23.jūlijā a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” noslēdza vienošanos par augstākās izglītības iestāžu sadalījumu studiju un studējošo kredītu izsniegšanai un apkalpošanai no 2003.gada augusta līdz 2003.gada decembrim.
Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 1.panta 1.punktu a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” ir kredītiestādes uzņēmējsabiedrības, kas dibinātas, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un savā vārdā izsniegtu kredītus un sniegtu citus finanšu pakalpojumus.
Konkurences likuma 3.pantā noteikts, ka šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem un jebkuru reģistrētu vai nereģistrētu tirgus dalībnieku apvienību. Konkurences likuma 1.panta 9.punktā kā tirgus dalībnieks definēta “fiziskā vai juridiskā persona, līgumsabiedrība, kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā”. Konkurences padome, īstenojot Konkurences likuma 2.pantā noteikto mērķi — “aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, (..)”, saskaņā ar Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu uzrauga, kā tiek ievērots tirgus dalībnieku (..) vienošanās aizliegums, kas noteikts šajā likumā, citos normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos.
Saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta ģenerālklauzulu “ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par: 3) (..) tirgus sadali, ņemot vērā teritoriju, pircējus, piegādātājus vai citus nosacījumus”.
Konkurences padome izvērtēja a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” darbību atbilstību vienošanās aizlieguma pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmēm atbilstoši Konkurences likuma 11.panta noteikumiem.
Konkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē konkrētais tirgus, kurā tiek izvērtēta Konkurences likuma normu ievērošana, ir studiju un studējošo kredītu izsniegšana no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu un apkalpošanas pakalpojumu tirgus Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar Konkurences likuma 11.pantā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpuma tiesisko sastāvu a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” darbības, vienojoties par augstākās izglītības iestāžu sadalījumu, var tikt atzītas par pārkāpumu, ja ir pierādījumi, ka šādas rīcības mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.
Saskaņā ar Vienošanās 1.punktu “Puses vienojas par augstākās izglītības iestāžu sadalījumu ar mērķi izsniegt un apkalpot studiju un studējošo kredītus no 2003.gada augusta līdz 2003.gada decembrim”.
A/s “Latvijas Unibanka” 20.11.2003. vēstulē Nr.21.01.9-2580 Konkurences padomei, sniedzot pieprasīto informāciju, norāda, ka “vienošanās nav saistīta ar vispārējas konkurences vidi. Šī vienošanās ir par abu kredītiestāžu partnerību valsts piedāvātas specifiskas studiju un studējošo kreditēšanas programmas ietvaros”. A/s “Latvijas Unibanka” uzsver, ka “(..) minētās valsts programmas ietvaros kreditēšana un turpmāka kredītu administrēšana, nevienojoties par mācību iestāžu sadalījumu, būtu nesaprātīga un novestu pie haosa un pamatotas neapmierinātības. Ievērojot noteiktā kreditēšanas un kredītu administrēšanas procesa komplicētību, pašām mācību iestādēm bez aplūkojamā sadalījuma būtu praktiski neiespējami veikt tām uzliktos pienākumus”.
Slēdzot vienošanos, kā galvenie kritēriji augstākās izglītības iestāžu sadalīšanai starp kredītiestādēm bija kredītiestādes (tās filiāles) tuvums apkalpojamai mācību iestādei un citi līdzīgi ērtības, kreditēšanas un tās administrēšanas nodrošināšanas apsvērumi; visu kreditēšanas programmā iesaistīto mācību iestāžu sadalīšana divās daļās tādā sastāvā, lai katrā daļā ietilpstošo mācību iestāžu kreditēšanas limitu summa saskanētu ar attiecīgās apkalpojošās kredītiestādes kreditēšanas limitiem (a/s “Latvijas Unibanka” 20.11.2003. vēstule Nr.21.01.9-2580).
Saskaņā ar a/s “Hansabanka” sniegto informāciju (24.11.2003. vēstule Nr.315PL00-230A) “vienošanās ir noslēgta, lai noregulētu a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” savstarpējās attiecības studentu kreditēšanā un nodrošinātu efektīvu kredītu izsniegšanas administrēšanu”. A/s “Hansabanka” uzskata, ka “vienošanās ir tehniski nepieciešama, lai novērstu domstarpības un neapmierinātību, kas varētu rasties, ja a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” kreditētu visas Latvijas augstskolas, kas savukārt nenovēršami sarežģītu un paildzinātu dokumentu apriti starp kredītiestādēm, Studiju fondu un valsts akreditētajām augstskolām”.
A/s “Hansabanka” norāda, ka “galvenie kritēriji augstskolu sadalījumam bija kopējā studējošo skaita sadalīšana atbilstoši kredītiestādēm piešķirtajiem kreditēšanas limitiem, kā arī tika izvērtētas kredītiestāžu, to filiāļu un norēķinu grupu atrašanās vietas, lai tiktu nodrošināta efektīva, ātra un ērta kredītu izsniegšana un apkalpošana” (24.11.2003. vēstule Nr.315PL00-230A).
Konkurences padome uzskata par pamatotiem a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” argumentus, ka vienošanās ir tehniski nepieciešama, lai noregulētu a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” savstarpējās attiecības studējošo kreditēšanā un nodrošinātu efektīvu kredītu izsniegšanas administrēšanu.
Studiju fonds 16.12.2003. vēstulē Nr.1-06/107 Konkurences padomei, sniedzot pieprasīto informāciju, norāda, ka “Studiju un studējošo kreditēšana ir diezgan sarežģīts process, kurā ir iesaistīti daudzi dalībnieki: studenti, augstskolu kredītu piešķiršanas komisijas, Studiju fonds, kredītiestādes, Izglītības un zinātnes ministrija un Finanšu ministrija. Lai kreditēšanas process noritētu pietiekami ātri un bez starpgadījumiem, ir jāpanāk visu dalībnieku saskaņota darbība”.
Studiju fonds uzsvēris, ka “neviena no kreditēšanas procesā iesaistītajām pusēm nevar patvaļīgi veikt augstākās izglītības iestāžu sadalījumu. Sākotnējie priekšlikumi tika saņemti no kredītiestādēm, Studiju fonds tos pārbaudīja — vai šie priekšlikumi atbilst kredītiestādēm piešķirtajiem kreditēšanas apjomiem, kā arī pieprasīja informāciju par apkalpošanas iespējām kredītiestāžu filiālēs. Atsevišķos gadījumos notika konsultācijas ar augstskolu kredītu piešķiršanas komisijām”.
Saskaņā ar Studiju fonda sniegto informāciju “galvenie kritēriji augstskolu sadalījumam bija kopējā studējošo skaita sadalīšana atbilstoši izsolē noteiktajiem kredītiestāžu kreditēšanas apjomiem. Savukārt kredītiestādes izvērtēja savu filiāļu un norēķinu grupu atrašanās vietas un nepieciešamās klientu apkalpošanas jaudas”.
Konkurences padome, izvērtējusi lietas Nr.715/03/05/11 materiālus, konstatē, ka lietā nav iegūti pierādījumi tam, ka a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” mērķis, noslēdzot vienošanos par augstākās izglītības iestāžu sadalījumu studiju un studējošo kredītu izsniegšanai no 2003.gada augusta līdz 2003.gada decembrim, ir bijis kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū. Līdz ar to jāizvērtē vienošanās iespējamās sekas un, lai to skartu aizliegums, ir nepieciešams konstatēt tādu faktu esamību, kuri norāda uz to, ka konkurence faktiski ir tikusi jūtami kavēta, ierobežota vai deformēta.
Vienošanās starp a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” par augstākās izglītības iestāžu sadalījumu studiju un studējošo kredītu izsniegšanai un administrēšanai ierobežo studējošā tiesības brīvi izvēlēties kredītiestādi, kura viņu kreditēs, tomēr šīs lietas ietvaros minētais ierobežojums jāvērtē saistībā ar tām normām, kas regulē kārtību, kādā tiek piešķirts studiju un studējošo kredīts no

kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, proti, Noteikumiem.
Atbilstoši Noteikumu 30.punktam kredītu līdzekļu sadalījumu augstākās izglītības iestādēm nosaka Izglītības un zinātnes ministrija izglītības un zinātnes ministra apstiprinātajā kārtībā, ņemot vērā pieprasījumu pēc attiecīgajiem speciālistiem darba tirgū, studējošo skaitu studiju programmās, kuri var pretendēt uz kredītu saņemšanu, kā arī no valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu studiju programmās. Augstākās izglītības iestādes komisijai, izskatot studējošo pieprasījumus kredītu piešķiršanai un apstiprinot kredītu piešķiršanu, ir jāņem vērā šis kredītu līdzekļu sadalījums, jo kredītu apmērs nedrīkst pārsniegt izglītības iestādei iedalītos kredītu līdzekļus, par kuriem tiek sniegts valsts galvojums. Augstākās izglītības iestādēm noteikto kredītu līdzekļu kopējais apjoms pilnībā atbilst kredītiestāžu, kas izsolē ieguvušas tiesības veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu, izsolē noteiktajam kredītu izsniegšanas tiesību apjomam.
Ņemot vērā minēto, Konkurences padome atzīst par pamatotu lietā Nr.715/03/05/11 iesaistīto pušu sniegto savas rīcības pamatojumu:
A/s “Hansabanka” norāda (24.11.2003. vēstule Nr.315PL00-230A), ka “apstākļos, kad abu kredītiestāžu kreditēšanas apjomi ir ierobežoti, bija nepieciešams noregulēt un iespēju robežās paredzēt katras kredītiestādes kreditējamo studentu skaitu, lai kopējais apjoms nepārsniegtu a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” piešķirtos limitus. Vienošanās tika noslēgta, lai novērstu situāciju, ka studentiem, kas iesnieguši pieprasījumu kredīta saņemšanai, ir jāatsaka, jo kredītiestādes limits ir jau izsniegts”.
A/s “Latvijas Unibanka” norāda (20.11.2003. vēstule Nr.21.01.9-2580), ka “studiju un studējošo kredītu izsniegšanai no 2003.gada augusta līdz 2003.gada decembrim minētā komisija izvēlējās Unibanku un Hansabanku, turklāt nosakot precīzus apjomus. (..). Arī mācību iestādēm ir noteikts limits, kādā katra mācību iestāde ir tiesīga izlemt par kredītu piešķiršanu saviem studentiem. (..) Pie augstāk norādītajiem apstākļiem pilnīgi dabīgi, ka bija nepieciešams vienoties par to, kuru mācību iestādi šīs kreditēšanas programmas ietvaros apkalpos Unibanka un kuru Hansabanka. Tādā sakarā radās aplūkojamā vienošanās ar mērķi iespējami racionālāk organizēt kreditēšanas un to administrēšanas procesu”.
Arī Studiju fonds 16.12.2003. vēstulē Nr.1-06/107 Konkurences padomei sniedzis līdzīgu viedokli: “Apstākļos, kad abu kredīt-iestāžu kreditēšanas apjomi ir ierobežoti, ir nepieciešams saskaņot katras kredītie-stādes kreditējamo studentu skaitu tā, lai kopējais apjoms nepārsniegtu a/s “Latvijas Unibanka” un a/s “Hansabanka” piešķirtos limitus. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga vienošanās par to, kuras augstskolas (ar noteiktu kredītņēmēju skaitu) apkalpos a/s “Latvijas Unibanka” un kuras apkalpos a/s “Hansabanka”. Šī informācija ir būtiska turpmāko kreditēšanas darbību veikšanai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai” (Studiju fonda 16.12.2003. vēstule Nr.1-06/107).

Noteikumu 35.punktā ietverta prasība izglītības iestādes kredītu piešķiršanas komisijai sagatavot un reizi ceturksnī iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fondā apstiprinātos kredītu pieprasītāju sarakstus un atbilstoši 39.punktam informēt kredītu pieprasītājus par apstiprinātajiem kredītu pieprasījumiem un kredītiestādi, kura apkalpo attiecīgo izglītības iestādi. Saskaņā ar Noteikumu 41.punktu kredītiestāde ir tiesīga noslēgt kredītlīgumus ar tiem studējošajiem, par kuriem Studiju fonds ir iesniedzis kredītiestādei apstiprinātus kredītu pieprasītāju sarakstus. Kredītiestādei jāsniedz Studiju fondam pārskats par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredītu procentu atmaksu u.c. Noteikumu 87., 90.punktā minētā informācija.

Līdz ar to ir pamats secināt, ka vienošanās starp a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka”, nosakot, kuras izglītības iestādes attiecīgā kredītiestāde apkalpos, bija nepieciešama, lai nodrošinātu Noteikumos ietvertās prasības attiecībā uz kredītu piešķiršanas kārtību un atvieglotu izglītības iestādes komisijas, Studiju fonda un kredītiestādes informācijas apmaiņas kārtību, veicot studiju un studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu. Konkurences padome piekrīt Studiju fonda viedoklim, ka “nepastāvot augstākās izglītības iestāžu piesaistei katrā attiecīgajā gadā pie konkrētas kredītiestādes jaunu kredītlīgumu noslēgšanai, kredītu izsniegšanai un apkalpošanai, problemātiski būtu izpildīt Ministru kabineta Noteikumos apstiprināto studiju un studējošo kreditēšanas kārtību”.
Izvērtējot a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” vienošanās ietekmi uz konkurenci konkrētajā tirgū, vērā ņemams ir fakts, ka kreditēšanas nosacījumus, t.sk. studiju un studējošā kredīta apmēru, kredīta procentu likmi, prasības attiecībā uz kredīta nodrošinājumu, reglamentē Noteikumi un tajos ietvertās normas ir saistošas a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka”, izsniedzot un administrējot studiju un studējošo kredītus no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.
Izvērtējot lietas apstākļus to kopumā, Konkurences padome secina, ka nav pamata uzskatīt, ka konkrētajā tirgū ir notikusi konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” noslēgtās vienošanās dēļ.
Ņemot vērā minēto, Konkurences padome atzīst, ka lietā Nr.715/03/05/11 esošie dokumenti un iegūtā informācija neapstiprina Konkurences likuma 11.panta ģenerālklauzulā noteiktā vienošanās aizlieguma pārkāpuma tiesiskā sastāva esamību a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” darbībās, vienojoties par augstākās izglītības iestāžu sadalījumu studiju un studējošo kredītu izsniegšanai un apkalpošanai no 2003.gada augusta līdz 2003.gada decembrim.
Pamatojoties uz Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta pirmās daļas 2.punktu, 11.pantu, Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 16.punktu, Konkurences padome

nolēma:

Izbeigt lietas Nr.715/03/05/11 “Par a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” vienošanos” izpēti, jo Konkurences likuma 11.pantā noteiktais vienošanās aizlieguma pārkāpums a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas Unibanka” darbībās nav konstatēts.

Lēmumu saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu.

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks