Eiropas Savienības un Krievijas spēku samērošana

Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde un Krievijas bij. ārlietu ministrs Igors Ivanovs Foto: EPA/A.F.I.

“Lai arī Latvijas un Krievijas attiecībām tika pievērsta pastiprināta preses uzmanība, tomēr tas nav nozīmīgākais, galvenais Zviedrijas un Krievijas attiecību jautājums,” sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” uzsvēra mūsu valsts vēstnieks Zviedrijā Artis Bērtulis: “Zviedrija cenšas veicināt labas Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas attiecības, kas ievērojami ietekmēs arī turpmākās Latvijas, jau kā ES dalībvalsts, attiecības ar Krieviju. Zviedrija vēlas redzēt Krieviju kā demokrātisku, atvērtu un ekonomiski sekmīgu kaimiņvalsti. Tas pilnībā sakrīt arī ar Latvijas interesēm.”

Neparasti ilgi, vēl mēneša vidū, ārvalstu preses slejās tika analizēta Zviedrijas ārlietu ministres Lailas Freivaldes iepazīšanās vizīte Maskavā un saruna ar Krievijas kolēģi Igoru Ivanovu. Kaut šādu vizīšu valstu divpusējās attiecībās ir daudz, parasti tās ir tikpat īsas, cik tām veltītā plašsaziņas līdzekļu uzmanība.
Tomēr šoreiz viss bija nedaudz savādāk. Ilgi pasaules mediju uzmanības fokusā bija arī vizītes būtībā neparastais temats – nacionālo minoritāšu stāvoklis Latvijā. Kaut Zviedrijai un Krievijai ir virkne aktuālu divpusējo attiecību problēmu. Piemēram, drošības dimensija.
Taču tāda nu bija Krievijas puses izvēle. Tieši vizītes priekšvakarā, 1. martā, Krievijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs Zviedrijas laikrakstā “Dagens Nyheter” publicēja rakstu par krievvalodīgo tiesību neievērošanu Latvijā un Igaunijā. Šos pārmetumus viņš turpināja arī Maskavā.
Laila Freivalde atbildēja ar savas valdības oficiālo viedokli, ka minoritāšu tiesības Latvijā nodrošinātas atbalstoši starptautiskajām normām, par ko ne reizi vien pārliecinājušies autoritatīvu starptautisko organizāciju eksperti. Viņa arī pauda savas valdības bažas par cilvēktiesību pārkāpumu turpināšanos Čečenijā.
Domājams, ar šādu pavērsienu pieredzējušais krievu diplomāts bija rēķinājies. Taču Laila Freivalde savu krievu kolēģi patiesi

pārsteidza, paužot izbrīnu, ka Krievijā neviens nevēlas atbalstīt Latvijas krievu bērnus, kuri vēlas iemācīties latviešu valodu, lai tādējādi integrētos Latvijas sabiedrībā un būtu sekmīgāki, gan turpinot izglītību, gan konkurējot darba tirgū.
Ārvalstu preses komentāri pauda izteiktu atbalstu Zviedrijas ārlietu ministres pozīcijai. Vispirms jau pašā Zviedrijā. “Latvija, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis, izpilda tai izvirzītās prasības, kas attiecas uz cilvēktiesību ievērošanu un minoritāšu tiesību apmierināšanu. Pretējā gadījumā Baltijas valstis nebūtu kļuvušas par ES un NATO dalībniecēm. Šāda ir sakarība. Tomēr Krievijai ar to ir ārkārtīgi grūti samierināties,” rakstīja “Upsala Nya Tidning”. Bet “Aftonbladet” no savas ārlietu ministres Maskavā gaidījusi vēl stingrāku nostāju: “Laila Freivalde ir pietiekami gudra, lai saprastu, cik slikti klājas Krievijas demokrātijai. Būtu lieliski, ja viņa atliktu sānis Ārlietu ministrijas piesardzīgo ierēdņu sagatavoto tekstu un runātu skaidru valodu par vienu no lielākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem mūsdienās.”
Kopumā Rietumu prese pauda visai vienprātīgu atziņu par Krievijas spēka demonstrācijas mēģinājumu attiecībās ar Eiropas Savienību ES paplašināšanas priekšvakarā.
“ES attiecības ar Krieviju ir dramatiski pasliktinājušās,” nesen secināja vācu “Welt am Sonntag”. Savukārt franču “Le Figaro” uzsvēra: “Krievija patiesībā nekad nav atteikusies no savām interesēm Baltijas reģionā. Izmantojot savas ekonomiskās intereses, Maskava cenšas ietekmēt politisko situāciju Baltijas valstīs.” Bet Krievijas “Izvestija” konstatēja: “Krievijai ir jāatzīst, ka vecie laiki ir beigušies un Latvija nav Krievijas ietekmes zonā. Ja krievi to sapratīs, tad abu valstu attiecībās problēmu nebūs. Krievija to vien dara, kā meklē ieganstus, lai nevajadzētu normalizēt attiecības ar Latviju”.
Taču šo ES un Krievijas diplomātisko spēku samērošanu nav izpratuši daži Krievijas mediji, kas joprojām domā aukstā kara kategorijās. Tā Krievijas “Ekspert” nāca klajā ar gluži “stratēģisku” vēlmju domāšanas ekvilibristiku: “Baltijas valstu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem būtu jāveido sabiedriskais parlaments. Ja raugāmies tīri matemātiski, Baltijas valstīs kopā dzīvo aptuveni 1,5 miljoni krievu. Tas ir vairāk nekā Igaunijas kopējais iedzīvotāju skaits. Līdz ar to var apgalvot, ka pastāv nevis trīs Baltijas valstis, bet gan četras. Šī ceturtā Baltijas valsts apvieno visus krievvalodīgos iedzīvotājus. Nu jau kļuvis skaidrs, ka pēc Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienība netaisās iejaukties šo valstu iekšējās lietās, kas attiecas uz tādiem jautājumiem kā izglītība krievu valodā. Līdz ar to pašiem krieviem Baltijas valstīs ir jādomā par savu pārstāvniecību un interešu aizstāvēšanu.”
Diemžēl absurdie Krievijas mediju apgalvojumi, īpaši televīzijas programmās, dezorientē Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, kuriem valodas barjera nedod informācijas izvēles iespēju, un tieši šis apstāklis kļūst par bremzējošu faktoru šo Latvijas iedzīvotāju straujākai un sekmīgākai integrācijai.
Taču kaimiņvalsts presē izskanējuši arī reālistiski viedokļi. Piemēram, tā pati “Izvestija”, atskatoties uz desmit gadiem Latvijas un Krievijas attiecībās, secinājusi, ka “radikālie Krievijas politiķi runā agresīvi, tomēr augstākā līmeņa politiķi, piemēram, prezidents Putins, pret Latviju nav vērsuši pārsteidzīgus izteikumus”. “Izvestija” arī atzīst, ka uzņēmēju aprindas abās valstīs cenšas izvairīties no biznesa lietu politizācijas.
Šis vērojums sasaucas ar franču “Le Figaro” viedokli: “Saprātīgas Eiropas politikas galvenajam mērķim vajadzētu būt pacietīgai Krievijas kā lielvaras reintegrācijai Rietumu valstu kopienā tādā veidā, lai šo procesu Maskavā īstenotu tie, kuri ir saglabājuši “vēsu prātu”.”
“Lai arī Latvijas un Krievijas attiecībām tika pievērsta pastiprināta preses uzmanība, tomēr tas nav nozīmīgākais, galvenais Zviedrijas un Krievijas attiecību jautājums,” sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” uzsvēra mūsu valsts vēstnieks Zviedrijā Artis Bērtulis: “Zviedrija cenšas veicināt labas Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas attiecības, kas ievērojami ietekmēs arī turpmākās Latvijas, jau kā ES dalībvalsts, attiecības ar Krieviju. Zviedrija vēlas redzēt Krieviju kā demokrātisku, atvērtu un ekonomiski sekmīgu kaimiņvalsti. Tas pilnībā sakrīt arī ar Latvijas interesēm.”
Zīmīgs ir pašas Lailas Freivaldes zviedru presē paustais viedoklis jau pēc Maskavas vizītes: “Vēsturi nevar mainīt. To var ignorēt, viltot, noklusēt, tendenciozi skaidrot. Taču tieši pagātnē rodamas saknes daudzām situācijām un izkārtojumiem mūsdienu Eiropā, un Latvija nav izņēmums. Mēs Latvijā esam no vēstures mācījušies. Arī Krievijai būtu godīgi jāizvērtē sava loma 20. gadsimta Eiropas tautu vēsturē.”

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv