Iekšzemes kopprodukts pārvar prognožu latiņu

Centrālās statistikas pārvaldes priekšniece Aija Žīgure vakar prognozēja, ka arī šogad iekšzemes kopprodukta izaugsme sekmēs rūpniecības, būvniecības, tirdzniecības un transporta nozaru apjomu kāpumus Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) prognozes par pieaugumu apmēru nav pievīlis, drīzāk pat tās pārspējis. Aizvadītais gads tautsaimniecībai bijis veiksmīgs, un ražošanas izaugsme lielākajās nozarēs cēlusies, tādēļ IKP pieaugums pērn par 7,5 procentiem ir patīkams un gaidīts pārsteigums. Par IKP pieaugumu Centrālā statistikas pārvalde (CSP) paziņoja vakar. Ceturtajā ceturksnī kopprodukts pieaudzis par 7,4 procentiem.
Ekonomikas ministrs Juris Lujāns norāda, ka pamatīgais pērnā gada IKP pieaugums komentāru neprasa: “Rādītājs ir augsts, tas atspoguļo valsts ekonomisko augšupeju un stabilitāti. Ekonomikas ministrija šādu IKP pieaugumu prognozēja jau pagājušā gada vidū un beigās, pretēji dažādu institūciju pesimistiskajām bažām. Augstāk par pašu procentuālo kāpumu vērtēju IKP 2003.gada ceturkšņu rādītāju konsekvenci gada garumā. Šādā kontekstā analizējot rādītājus, secinājums ir vēl nozīmīgāks, proti, pirmsiestāšanās Eiropas Savienībā procesa finiša gads un ar to saistītais satraukums nav spējis satricināt Latvijas tautsaimniecību. Šis fakts pierāda nozaru stabilitāti un attīstību.”
Pieaugumu veicināja apjomu kāpums šādās nozarēs: tirdzniecībā par 11,3 procentiem, apstrādes rūpniecībā par 9,1 procentu, būvniecībā – 13,7 procentiem, transporta un sakaru nozarē par 7,9 procentiem. Apjomi sarukuši vienīgi lauksaimniecības nozarē, tas izskaidrojams ar lauksaimniecības produkcijas kritumu augkopībā un lopkopībā par diviem procentiem.
Tātad rekordiste pērn bijusi būvniecības nozare. CSP dati liecina, ka jaunās būvniecības apjomi palielinājušies par 14 procentiem, bet remonta un rekonstrukcijas darbi par 13 procentiem. Ostās veiktais būvdarbs palielinājies pat divas reizes. Dzīvojamo ēku būvniecība palielinājusies par 61 procentu. “Esmu pārliecināts, ka tādu nozaru rādītāji kā būvniecībā, kur kāpums ir gandrīz 14 procenti, apstrādes rūpniecībā, īpaši iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, kur kāpums ir 22 procenti, izraisīs šo nozaru stratēģiju attīstību vistuvākajā nākotnē,” uzskata J.Lujāns.
Ekonomikas ministrs prognozē, ka šā gada IKP sasniegs ne mazāk kā septiņu procentu pieaugumu. Vakar prognozi izteica arī CSP, norādot, ka šogad Latvijas IKP pieaugs par 6,5 līdz 7 procentiem.

“LV” informācija