Esot darba vizītē Francijas Republikā 10.–12.martā

12.martā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Elizejas pilī tikās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku, uzsverot abu valstu lieliskās attiecības un aktīvo sadarbību dažādās jomās. Francijas prezidents ielūdza Latvijas kolēģi oficiālā vizītē Francijā 2005.gada nogalē, kad visā Francijā notiks Latvijas kultūras festivāls. Sarunā tika uzsvērts, ka arī Francijas reģionu iedzīvotājiem būs iespēja baudīt Latvijas kultūru, un tas ir viens no veidiem, kā tuvināt cilvēkus abās valstīs un radīt vienam par otru lielāku izpratni. Abas puses bija vienisprātis, ka kultūra ir tā joma, kurā sadarbība šobrīd norit ļoti aktīvi, un to apliecina arī tas, ka maijā Rīgā tiks atvērts Francijas Kultūras centrs. Abi prezidenti atzīmēja, ka jāturpina Latvijas un Francijas kontakti ierēdņu un ekspertu līmenī dažādās sadarbības jomās.
Latvijas un Francijas prezidenti tikšanās laikā uzsvēra simbolisko Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās procesu drošas, stabilas un labklājības Eiropas attīstībā, kā arī transatlantiskās saites stiprināšanā. Francijas prezidents atzīmēja, ka šobrīd norit aktīva sadarbība ES Starpvaldību konferences ietvaros starp esošajām un topošajām dalībvalstīm. V.Vīķe-Freiberga un Ž.Širaks pauda cerību, ka šī gada laikā tiks pieņems Eiropas konstitucionālais līgums, dodot fundamentālu pamatu Eiropas kopējām vērtībām un darbības principiem.

Latvijas un Francijas prezidenti atzinīgi novērtēja ES Īrijas prezidentūras darbu pie šī Eiropas konstitucionālā līguma tālākās virzības. Sarunā V.Vīķe-Freiberga akcentēja, ka ir svarīgi simboliskā un būtiskā nozīmē, ka katrai jaunās Eiropas dalībvalstij būs savs komisārs, kas apliecinās ES dalībvalstu līdztiesību. Prezidente uzsvēra, ka lēmumu pieņemšanas procesā par jaunās Eiropas darbību jābūt atklātai diskusijai, kas balstīta uz vispārēji zināmiem spēles noteikumiem, lai neviena valsts nejustos atstumta un lai nerastos jebkādas iespējas tā dēvētās divu ātrumu Eiropas izveidei. Francijas prezidents skaidroja trīs Eiropas lielvalstu – Vācijas, Francijas, Lielbritānijas – sadarbību, uzsverot, ka jebkurai sadarbībai ES jānorit saskaņā ar ES likumdošanu. Ž.Širaks atzīmēja, ka šajā integrācijas un savstarpējās sadarbības procesā par pamatu ir jāņem attīstības vīzija un valstīm, kas attīstās lēnāk, ir jāorientējas uz progresu.
Latvijas un Francijas prezidenti apspriedās par ES un Krievijas dialogu. Francijas prezidentam Ž.Širakam uzsverot, ka dialogs starp ES un Krieviju ir būtisks, Latvijas prezidente apstiprināja, ka Latvija ir gatava dot savu ieguldījumu šajā dialogā, kam ir jānotiek uz vispārzināmiem un noteiktiem principiem.
V.Vīķe-Freiberga un Ž.Širaks apmainījās viedokļiem par aktualitātēm ES tuvo kaimiņu iniciatīvas kontekstā. Abi prezidenti pauda vienotu nostāju, ka šīs iniciatīvas ietvaros ES ir jādara viss iespējamais, lai saviem kaimiņiem palīdzētu demokratizācijas un tiesiskuma nostiprināšanā.
Abi prezidenti pauda dziļu sašutumu par notikušo terora aktu Spānijā, paužot visdziļāko sarūgtinājumu par bojā gājušajiem. Prezidenti uzsvēra, ka Eiropai ir jāvieno visi pūliņi, lai novērstu jebkādus līdzīgus terora aktus nākotnē.
12.marta vakarā Parīzē Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar UNESCO ģenerāldirektoru Kuičiro Macuru. Sarunā tika uzsvērta UNESCO rīkotā pasākuma sieviešu zinātnieču atbalstam nozīmība. Abas puses bija vienisprātis, ka jāmeklē tālāk radoši veidi, kā veicināt zinātnes attīstību cilvēces labā.
Pārrunājot UNESCO aktivitātes, K.Macura pateicās Latvijas prezidentei par auglīgo sadarbību viņas vizītes laikā Ženēvā pagājušā gada nogalē Pasaules IT konferencē. Viņš arī atzīmēja, ka turpinās darbs pie nākamās konferences 2005.gadā Tunisijā, lai turpinātu izsvērt izaicinājumus, ar ko pasaule sastopas informācijas tehnoloģiju jomā. K.Macura augstu novērtēja arī Imanta Freiberga dalību UNESCO darbā saistībā ar moderno tehnoloģiju attīstību un to izmantošanu pasaulē. Prezidente atzīmēja, ka Latvija ir pierādījusi sevi kā spējīgu valsti moderno tehnoloģiju izmantošanā kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā. Tajā skaitā jāatzīmē, ka Latvijas zinātnieki ir devuši nozīmīgu ieguldījumu Irākas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, veicot pētījumus, izmantojot modernās informācijas tehnoloģijas. K.Macura pauda UNESCO interesi pārņemt Latvijas zinātnieku pieredzi šajā jautājumā, lai to izmantotu citās pasaules vietās.
Abas puses pauda dziļu nožēlu un nosodījumu par traģisko terorisma aktu Spānijā un ir vienisprātis, ka ir jāapvieno visi pasaules resursi, lai ierobežotu terorismu.
Tika pārrunāta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta virzība. Tika pausta abpusēja cerība, ka LNB projekts jau drīzumā gūs strauju attīstību un Latvija, uzceļot šo Nacionālās bibliotēkas ēku, kas būs kultūras simbols visā Baltijas reģionā, iegūs arī iespēju saslēgt LNB vienotā tīklā ar lauku reģionālajām bibliotēkām. Sarunā piedalījās arī LNB Atbalsta fonda pārstāve Aina Nagobads-Ābols, viņa izteica pateicību par UNESCO morālo un ekspertu atbalstu bibliotēkas projekta virzībā.
Prezidente arī uzsvēra, ka Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm veido izstādi par dziesmu un deju svētku tradīcijām un Latvija ir gatava šo izstādi parādīt citur pasaulē, lai ar šo unikālo tradīciju iepazīstinātu citu pasaules valstu iedzīvotājus.
Parīzē Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās arī UNESCO sarīkojumā, kura mērķis ir atbalstīt sievietes zinātnieces pasaulē. Prezidente tika uzaicināta šajā sarīkojumā kā goda viesis un pieteikta kā izcila Eiropas politiķe, no kuras varētu ņemt piemēru ļoti daudzi visā Eiropā, novērtējot viņas kā zinātnieces panākumus, gan arī to, ka viņa ir pirmā sieviete Viduseiropā un Autsrumeiropā, kas vada valsti.
Runā prezidente ar gandarījumu atzīmēja, ka jau sesto gadu turpinās šāda sadarbības iniciatīva starp starptautisku organizāciju (UNESCO) un privāto sektoru (l’Oréal), lai atbalstītu jaunus atklājumus zinātnē, lai stiprinātu un iedrošinātu zinātnieces visā pasaulē uz jauniem pētījumiem un atklājumiem. “Cik skumji, ka dažās pasaules daļās joprojām puse no cilvēces nevar piedalīties zinātnes darbā un atklājumos. Šodien pasaule joprojām cieš no slimībām, bada, kariem, un humānismam būs daudz darba, lai, saliedējot visus resursus, to visu ierobežotu, un šeit nepieciešams plecu pie pleca strādāt gan sievietēm, gan vīriešiem zinātniekiem, lai ar izdomu, atklājumu garu, prātu un atvērtu sirdi radītu arvien jaunu progresu zinātnes ceļā. Tā ir bagātība, kurai jākalpo cilvēces labā,” savā runā balvu pasniegšanas ceremonijā sacīja Valsts prezidente. Noslēdzot runu prezidente izteica vēlējumu un cerību, ka arvien mazināsies ierobežojumi gan zinātnē, gan dažādās profesijās, politikā un lietišķajās attiecībās starp vīriešiem un sievietēm un visi pūliņi tiks veltīti, lai stiprinātu humānismu pasaulē.
Jau sesto gadu UNESCO sadarbībā ar l’Oréal piešķir balvas izcilām zinātniecēm no visas pasaules. Kopumā ir piešķirta 91 balva 45 valstu zinātniecēm.
Pasākumā tiek atbalstītas un izceltas arī pasaules jaunās zinātnieces, stimulējot viņas pievērsties zinātnieces karjerai.

Valsts prezidenta preses dienests