Valsts prezidentes darba vizītes tuvojas noslēgumam

Tālruņa sarunā ar prezidentu Bušu Latvijas Valsts prezidente uzsvēra ASV principiālo nostāju Latvijas un pārējo Baltijas valstu ceļā uz NATO. Savukārt Džordžs Bušs akcentēja Latvijas Valsts prezidentes kā reģiona līderes lomu NATO integrācijas procesa izšķirīgos brīžos. “Tagad jaunās NATO dalībvalstis būs pilntiesīgas NATO locekles un baudīs alianses aizsardzību,” uzsvēra ASV prezidents.

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Imants Freibergs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris kontradmirālis Gaidis Andrejs Zeibots ASV Centrālās pavēlniecības apmeklējuma laikā. No prezidentes pa labi: ASV Centrālās pavēlniecības vadītājs ģenerālmajors Stīvens Vitkombs, Latvijas militārais atašejs ASV komandkapteinis Ingus Vizulis, Latvijas NBS pārstāvji ASV Centrālajā pavēlniecībā (US CENTCOM) Tampā pulkvežleitnants Gaidis Ošenieks un majors Ēvalds Krieviņš Foto:Juris Krūmiņš

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīšu sērijā (Fracija – ASV) šī nedēļa sākās Floridā ar piedalīšanos uzņēmēju konferencē “International Grocers Association Global Summit Plenary”. Netradicionāli šāda tipa sanāksmēm Latvijas Valsts prezidente tika sagaidīta ar Latvijas valsts himnu “Dievs, svētī Latviju!”. Pēc tam amerikāņu uzņēmēja un diplomāte (bijusī ASV vēstniece Somijā) Bonija Makelvīna-Hantere iepazīstināja vairāk nekā divsimt klātesošos uzņēmējus ar Latvijas prezidenti, pastāstot par Vairas Vīķes-Freibergas likteni un Latvijas brīvības atgūšanas ceļu. Bonija Makelvīna-Hantere uzsvēra, ka “Vaira Vīķe-Freiberga – jaunās Eiropas līdere – savas dzīves brūces prezidentes amatā spējusi pārveidot par zvaigznēm savai tautai, panākot valsts pilntiesīgu dalību NATO un ES”.
Pēc tam runāja Latvijas Valsts prezidente, sākot ar vēsturisku ekskursu Latvijas valsts dibināšanas laika samežģītajā situācijā un dramatiskajos Latvijas okupēšanas dienu notikumos 1940. gadā, kā arī Otrajā pasaules karā, kad “brālis bija spiests karot pret brāli”. Vaira Vīķe-Freiberga teica, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā caur investīcijām mūsu zemē ārvalstu investoriem pavērsies 450 miljonu cilvēku lielais Eiropas Savienības tirgus.
Pirmdien pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidente apmeklēja ASV Centrālo pavēlniecību (United States Central Command, “US CENTCOM”) Tampā. Kopā ar viņu bija Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) NBS komandieris Gaidis Andrejs Zeibots un Latvijas NBS pārstāvji “US CENTCOM” Gaidis Ošenieks un Ēvalds Krieviņš. Sarunā ar pavēlniecības vadītāju ģenerālmajoru Stīvenu Vitkombu mūsu prezidente apsprieda starptautisko militāro sadarbību krīžu risināšanā pasaulē, pavēlniecības darbību un sasaisti ar NATO. Amerikāņu puse augstu novērtēja Latvijas līdzdalību miera nodrošināšanas misijās Afganistānā un Irākā.
Pirmdien Floridā Latvijas Valsts prezidentei bija tālruņa saruna ar ASV prezidentu Džordžu Bušu – abas puses tajā uzsvēra NATO paplašināšanās procesa nozīmību. Latvijas Valsts prezidente uzsvēra ASV principiālo nostāju Latvijas un pārējo Baltijas valstu ceļā uz NATO. Savukārt Džordžs Bušs akcentēja Latvijas Valsts prezidentes kā reģiona līderes lomu NATO integrācijas procesa izšķirīgos brīžos. “Tagad jaunās NATO dalībvalstis būs pilntiesīgas NATO locekles un baudīs alianses aizsardzību,” uzsvēra ASV prezidents.
Vakar, 16. martā, Latvijas Valsts prezidente tikās ar Floridas gubernatoru Džonu Elisu Bušu, bet pievakarē ieradās Ņujorkā, kur piedalījās Amerikas Ārpolitikas nacionālās komisijas rīkotajās vakariņās.
Šodien, 17. martā, Latvijas Valsts prezidentei paredzētas tikšanās ar bijušo ASV Valsts sekretāru Henriju Kisindžeru un Amerikas Ārpolitikas nacionālās komisijas vadītāju Džordžu Švābu.
Pēc tam Valsts prezidente izlidos uz Latviju. Paredzēts, ka Rīgā Vaira Vīķe-Freiberga atgriezīsies rīt, 18. martā.
Plašāk par Valsts prezidentes darba vizīti ASV – A blokā.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv ,

Valsts prezidenta kanceleja