Mācīties no Īrijas pieredzes

Mārtiņš Lācis, Latvijas Republikas vēstnieks Īrijas Republikā, – “Latvijas Vēstnesim”

Šodien, 17.martā, Īrijas Republikā valsts svētki — Svētā Patrika diena

Vēstnieks Mārtiņš Lācis Foto: Boriss Koļesņikovs

– Vēstnieka kungs, vispirms, kā jūs raksturotu Latvijas un Īrijas divpusējās attiecības?
– Es teiktu, ka mūsu divpusējās attiecības ir ļoti labvēlīgas un jau visai ilgstošas. Lai gan mūsu vēstniecību Dublinā atvēra tikai pirms dažiem mēnešiem, tomēr starp mūsu valstīm jau agrākajos gados ir bijuši visai aktīvi kontakti. Īrijā Valsts vizītē bijusi Latvijas Valsts prezidente, viesojušies mūsu valsts ministri un uzņēmēji. Visas šīs tikšanās noritējušas ļoti labvēlīgā gaisotnē. Paredzu, ka arī turpmāk, Eiropas Savienības ietvaros, mūsu attiecības būs ciešas, jo Latvijai un Īrijai kā mazām valstīm ir un būs kopīgas intereses.
– Kā jūs vērtējat Latvijas un Īrijas pašreizējo tirdzniecības apjomu?
– Īrija ir viena no nedaudzajām valstīm, ar ko Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance. Jāteic gan, ka pagaidām mūsu eksporta nospiedošo vairākumu veido koks un koka izstrādājumi. Taču, domāju, palielinot koka izstrādājumu īpatsvaru, mēs iegūsim lielāku pievienoto vērtību. Bet, protams, ir vēl daudzas citas nozares ar neizmantotām iespējām. Man bija prieks vērot, ka ir interese no īru uzņēmēju puses, un arī Latvijas uzņēmēji tagad skatās plašāk, novērtējot Īriju kā perspektīvu valsti savai uzņēmējdarbībai. Tas ir un būs viens no vēstniecības uzdevumiem – dažādos veidos stimulēt mūsu ekonomiskos kontaktus.
– Īrijā, cik zinu, strādā diezgan liels skaits latviešu viesstrādnieku.
– Jums taisnība, Īrijā strādā relatīvi liels skaits Latvijas iedzīvotāju. Mums gan nav precīzu datu, un tos būtu diezgan grūti iegūt. Starpvalstu attiecībās šajā sakarā nav bijušas nekādas problēmas, jo Latvijas strādniekiem Īrijā ir laba slava, un nav bijis daudz gadījumu, kad īriem būtu bijušas pret latviešiem pretenzijas. Jāteic arī, ka Īrijas politika, uzaicinot viesstrādniekus no Latvijas – jo Īrijai pašai trūkst darbaspēka –, ir bijusi īpaši labvēlīga. Par to liecina izsniegto darba atļauju skaits. Arī pašlaik mēs vēstniecībā esam saņēmuši vairāku Īrijas uzņēmumu lūgumu palīdzēt atrast strādniekus dažādās jomās. Tas gan nav nekas jauns, un tas nav mūsu tiešais pienākums. Bet tas raksturo faktu, ka īri joprojām ir ieinteresēti dot darbu Latvijas iedzīvotajiem, kas to vēlas.
– Kā jūs vērtējat Īrijas pašreizējo prezidentūru Eiropas Savienībā (ES)?
– Īrijai šī ir jau sestā prezidentūra ES kopš 1993.gada. Šī prezidentūra ir ļoti praktiska, bez liekām greznībām. Galvenie jautājumi,

ar kuriem Īrijas nodarbojas savas prezidentūras laikā, ir darbs pie jaunās Eiropas Konstitūcijas. Otrs jautājums, kurā Īrija ļoti aktīvi darbojas, ir Lisabonas stratēģija jeb Eiropas ekonomiskās attīstības programma. Protams, īpaši lielu uzmanību īri pievērš galvenajam notikumam – pašai lielākajai ES paplašināšanai kopš organizācijas dibināšanas. Kulminācija būs 1. maijs, ko īri gatavojas ļoti plaši svinēt ne vien Dublinā, bet visā valstī. Notiks ļoti daudz pasākumu, un mēs jau tagad rēķinām, ka Latvijas vēstniecības darbinieki nespēs būt klāt visos, kuros piedalīsies mūsu valsts pārstāvji. Mums gluži vienkārši vēstniecībā nebūs tik daudz darbinieku. Jāteic, ka sakarā ar ES drīzo paplašināšanu pieaugusi interese par jaunajām dalībvalstīm. Jau pašlaik notiek daudz un dažādi pasākumi, kuros tiek dots ieskats jaunajās ES dalībvalstīs, arī Latvijā.
– Kā jūs vērtējat Īrijas pieredzi Eiropas Savienībā, īpaši aktīvi izmantojot ES fondiem pieejamo finansējumu?
– Jā, Īrija ir konkrēts, varbūt pat vislabākais paraugs ES, cik efektīvi viena dalībvalsts var izmantot ES līdzekļus. Protams, Latvija no Īrijas šajā jomā var ļoti daudz mācīties. Man prieks, ka Latvijas politiķi un ierēdņi izrādījuši patiesu interesi par šo Īrijas pieredzi. Nesen Īrijā bija liela Latvijas delegācija, praktiski visa mūsu Saeimas Finanšu un budžeta komisija. Tāpēc ceru, ka arī mēs Latvijā mācēsim efektīvi izlietot Eiropas Savienības līdzekļus.
Es domāju, ka no 1.maija mums būs vēl vairāk kopīgu interešu ES. Vispirms jau būs daudz jautājumu, kuros Latvijai un Īrijai kā mazām ES dalībvalstīm vajadzētu uzstāties ar līdzīgu balsojumu. Tāpēc mūsu sadarbība pēc 1.maija būs vēl ciešāka.

Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv