Upju krastos gatavojas plūdiem

Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūra (LHMA) šopavasar ledus iešanas laikā katastrofu nesola, taču grūti paredzēt, kā laika apstākļi mainīsies un kā tie ietekmēs ledus un sniega kušanu. Iepriekš ledus iešanas kulmināciju prognozēja ap 26.martu. Taču šonedēļ tiek gaidīts pat līdz 10 grādu silts laiks.

Visdraudīgākā situācija šogad izveidojusies Daugavā. LHMA speciāliste Irēna Nikoluškina brīdina – plūdi var skart arī cilvēku mājokļus. Īpaši tas attiecas uz tiem Jēkabpils un Daugavpils rajona iedzīvotājiem, kuru mājas atrodas upes tuvumā, zemākajās vietās. Jau tagad pie Daugavas Jēkabpils rajonā izveidoti 12 upes novērošanas posteņi. Kā pastāstīja rajona Civilās un darba aizsardzības dienesta priekšnieks Ivars Līcis, tie nav veidoti speciāli. Par posteņiem sauc mājas, kuras atrodas tuvu upei un to iedzīvotāji novēro situāciju. Lielākā daļa ir pieredzējuši, jo šos pienākumus veic jau daudzus gadus. Šobrīd novērotāji ziņo, ka ūdens līmenis krities par pusotru metru, ledus ir diezgan biezs, un tas sēžas uz sēkļiem, palēnām radot sablīvējumus.

Pirms vairākiem gadiem Carnikavā applūdušās dārza mājiņas Foto: Ints Kalniņš, A.F.I.

Spridzināšana nelīdzēs

Liels jēkabpiliešu palīgs ledus sablīvēšanās likvidēšanai būtu helikopters, bet tas šobrīd ir remontā Maskavā. Iepriekšējos gados ar lidaparāta palīdzību uz ledus kaisīta kūdra. Lietderīgi tas būtu bijis tieši pagājušās nedēļas saulainajās dienās: “Uz kvadrātmetru ledus mēs izkaisām aptuveni sešus gramus kūdras. Tumšs materiāls pievelk saules starus un to radītais siltums sairdina monolīto ledus masu pa pieciem līdz sešiem centimetriem dienā,” skaidro I.Līcis. Jautāts par to, vai nevajadzētu ķerties pie ledus saspridzināšanas, I.Līcis teic, ka Daugavā pie Jēkabpils tas situāciju neuzlabotu. Šādas metodes var izmantot tikai upju šaurākajās vietās: “80.gados šeit spridzināja pat 100 aviācijas bumbas, bet tas situāciju padarīja vēl sliktāku.”

Katrai upei
savas īpatnības

Situācija Jēkabpils rajonā tomēr nav tā kritiskākā, jo hidrologi lielus ledus sastrēgumus Daugavā prognozē Līksnas–Nīcgales posmā un Pļaviņu HES ūdenskrātuves augšdaļā Zeļķu–Pļaviņu posmā. “Daugavas īpatnība ir tā, ka sastrēgums veidojas vietās, kur beidzas kritums,” skaidro I.Nikoluškina. Viņa uzsver, ka tieši sastrēgumi ir visbīstamākie, jo ne vienmēr var paredzēt, kurā brīdī ledus sāks iet un cik augstu celsies ūdens līmenis. “Dažkārt ir tā, ka lejpus Daugavpils jau izveidojies viens sastrēgums, ūdens līmenis ir augsts un pastāvīgi ceļas. Vienā brīdī sablīvējums tiek pārrauts. Tad ledus masas uz priekšu gāžas ar lielu ātrumu, turklāt tām piemīt ļoti ievērojams spēks. Var rasties situācija, ka pie Jēkabpils visa upe ir piedzīta ar vižņiem un ledu, un vēl pieplūst klāt šīs masas,” stāsta I.Nikoluškina, piebilzdama, ka tik bīstamas situācijas šogad gan nav gaidāmas. Taču pašlaik Daugavu apdraudot sniegs, kura kušana izraisīs ūdens līmeņa paaugstināšanos. Tas savukārt nozīmē, ka zemākās vietas varētu applūst arī pēc tam, kad ledus jau būs aizgājis. I.Nikoluškina gan piebilst, ka tas nav tik bīstami, jo šādos gadījumos situācija ir prognozējama: “Ūdens līmenis ceļas pakāpeniski, un varam novērot, cik strauji tas notiek. Līdz ar to iespējams paredzēt turpmākos notikumus un attiecīgi tiem sagatavoties.”
Šopavasar ledus sablīvēšanās iespējama arī Lielupē pie Mežotnes. Aukstās naktis radījušas iespēju veidoties vižņiem, un līdz ar to – ledus sastrēgumiem. Iepriekšējo reizi pie Mežotnes liels ledus sastrēgums bija 1999.gada pavasarī, taču šogad situācija nav tik draudoša divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ūdens līmenis ir par metru zemāks nekā toreiz un arī sniega sega ir uz pusi mazāka.

Saulainais laiks
nācis par labu

Citās Latvijas upēs šobrīd ūdens līmenis krītas ļoti lēni – par vienu līdz diviem centimetriem dienā. Uz upēm ir ledus sega, bet straujākajos posmos pie krastiem tā jau atkususi. Ledus šogad ir 10 – 15 centimetrus plānāks nekā vidēji ziemas beigās, un tas ir nevienmērīgs. Janvārī un februārī ledus ir kristālisks, līdz ar to arī ļoti ciets. “Taču pateicoties pagājušās nedēļas spožajai saulei, tas zaudējis savu kristālisko struktūru un izturīgumu. Tā kā ledus ir plāns, brīdī, kad ūdens līmenis celsies, tas salūzīs. Sastrēgumi vairs nebūs tik bīstami, kaut arī brīžiem ledus brīvi nespēs aizplūst tālāk un sastrēgs, piemēram, upju līkumos. Taču, kad nākamo reizi ūdens līmenis pacelsies, sablīvējumi aizvirzīsies pa straumi lejup,” pozitīvās iezīmes šī gada ledus iešanā uzsver I.Nikoluškina.

Palu laikā
upes novēros biežāk

LHMA ir vienīgā institūcija Latvijā, kas izstrādā un sniedz hidroloģiskās prognozes. Tas iespējams, pateicoties modernajai aparatūrai un pastāvīgai situācijas kontrolei Latvijas upēs. Aģentūrai ir reģionālās nodaļas. To pakļautībā ir mazās stacijas, kuru darbinieki veic regulārus novērojumus. Katru rītu centrālajā aparātā ienāk informācija par iepriekšējās dienas notikumiem. Taču tagad, gaidot ledus iešanu, ziņas jāiegūst biežāk. Tieši tāpēc tiek pārveidota datorprogramma, un turpmāk hidrologi jaunāko informāciju saņems reizi trijās stundās. I.Nikoluškina stāsta, ka LHMA ir noslēgts līgums ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kuram pastāvīgi tiek sniegta jaunākā informācija. VUGD tālāk to nodod savām reģionālajām daļām. “Par stāvokli Daugavā interesētas arī “Latvenergo” un “Latvijas gāze”. Saviem klientiem ziņas mēs nosūtām reizi diennaktī,” atklāj I.Nikološkina. Ārkārtas situācijās informācija tiek apkopota un sniegta biežāk, lai glābšanas dienesti un uzņēmumi varētu lemt, kā rīkoties.

Ieva Treija