Leģendas atgriešanās
Par Leo Kokles ērkšķaino ceļu mākslā, sparīgo līdzdalību mākslas norisēs un mākslinieciskajā bohēmā dzima leģendas jau viņa dzīves laikā. Bērnībā ieguvis nedziedināmu traumu un pārcietis daudzas slimības lēkmes, viņš attīstīja sevī īpašu jūtību pret apkārtni un cilvēkiem. Fiziski vārgais un augumā mazais Leo bija garā liels un radīja lielu mākslu. Savā 40.dzimšanas dienā 1964.gada 3.martā viņš atklāja pirmo personālizstādi, kas kļuva par izcilu kultūras dzīves notikumu. Pēc deviņiem mēnešiem mākslinieks aizgāja mūžībā. Savā 80 gadu jubilejā Leo Kokle uzrunā tautu ar savām gleznām, zīmējumiem un rakstu rindās izteiktām domām un atziņām plašajā piemiņas izstādē, kas 10.martā tika atklāta tai pašā Mākslinieku namā Daugavmalā, kur tieši pirms 40 gadiem notika pirmā personālizstāde.
Aivara Āķa portrets. Audekls, eļļa, 1964 Aivara Āķa fotoreprodukcija |
Darba dienas sākums. Kartons, eļļa, 1963 No Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas |
Mākslinieku savienības galerijas
direktore Inese Baranovska sirsnīgi pateicās Leo Kokles māsai
Ainai Kirķei, dzīvesbiedrei Terēzei Koklei un daudzajiem
mākslinieka draugiem, kas ar savu padomu, līdzdalību un
eksponēšanai atvēlētajiem darbiem palīdzējuši šo piemiņas izstādi
izveidot tik bagātīgu. Atklājot izstādi, Mākslinieku savienības
prezidents Egils Rozenbergs īpaši sveica Leo Kokles laikabiedrus,
kas pagājušā gadsimta 60.gados kopā ar Leo sāka apdzīvot un
piepildīt ar radošu garu Mākslinieku namu. Pēc Staļina nāves
1953.gadā bija sācies tā sauktais atkusnis, kas radīja ilūziju,
ka beigušies ideoloģiskie aizliegumi. Leo dzīvoklis un vēlāk
Mākslinieku namā ierīkotā darbnīca bija viens no kultūras un
mākslas cilvēku pulcēšanās vietām, kur plauka brīvdomība un
uzdrīkstēšanās, tika apspriestas daudzas dzīves un mākslas
problēmas. Tēlotājā mākslā sākās individuālā stila, sava
rokraksta meklējumi. Un viens no aktīvākajiem jaunu ideju
pieteicējiem un jauno mākslinieku rosinātājiem bija Leo Kokle.
Tāpēc Mākslinieku savienības vadībā ar vislielāko atsaucību
uzņēmusi mākslas zinātnieces Ilzes Konstantes pirms vairākiem
gadiem izteikto ideju sagaidīt Leo Kokles 80.dzimšanas dienu ar
plašu piemiņas izstādi un monogrāfiju.
Vārds izstādes kuratorei Ilzei Konstantei:
– Pa šiem gadiem grāmata ir tapusi. Reizē monogrāfija un mākslas
albums, jo būs ļoti daudz reprodukciju un fotoattēlu. Ar Valsts
kultūrkapitāla fonda atbalstu to laidīs klajā apgāds “Neputns”.
Darba gaitā man bezgala daudzi cilvēki uzticējuši savas atmiņas,
vēstules, dažādas citas liecības. Gatavojot šo izstādi, ļoti
gribējās dalīties šajās bagātībās. Es to nevarēju paturēt tikai
pie sevis. Tā tapa vitrīnas, kurās redzami rokraksti un dažādi
dokumenti, un atmiņu rindas, kas līdzīgi kā anotācijas liktas
blakus daudzām gleznām. Leo Kokle sveic jūs caur savām gleznām un
rakstu rindām, jo tajās ir viņa dzīve un daiļrade, viņa mūžam
dzīvā dvēsele.
Leģendas vērtas bija Leo Kokles cieņas un mīlestības pilnās
attiecības ar māti. Lai kādi draugi vai ciemiņi atnāca, viņa
vienmēr tika sēdināta goda vietā. Un allaž godāta kā māte. Arī
Meža kapos, kur viņa, nodzīvojusi divas reizes garāku mūžu par
dēlu, apgūlās 1979.gadā, Jura Mauriņa darinātajā piemineklī
iekalti vārdi “Gleznotāja Māte”. Arī izstādē Mātes portrets ir
goda vietā.
Aina Rozeniece, “LV”