Eiropas lietu birojs uzņem apgriezienus
Ministru prezidenta pakļautībā strādājošais Eiropas lietu birojs (ELB) sācis darbu pie stratēģiskā dokumenta, kurā tiks apkopotas Latvijas nacionālās intereses dalībai Eiropas Savienībā (ES). Tuvāko mēnešu laikā dokumentu plānots nodot sabiedriskai apspriešanai. Par to pirmdien, 15.martā, preses pārstāvjus informēja ELB vadītāja Sanita Pavļuta-Deslandes.
Sanita Pavļuta–Deslandes Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Kādas būs Latvijas
stratēģiskās prioritātes
ELB iecerējis organizēt
diskusijas, kurā aicinās iesaistīties nevalstiskās organizācijas,
profesionālo speciālistu organizācijas, akadēmiķus, plašsaziņas
līdzekļus un citus interesentus. “Nacionālās intereses ir ļoti
svarīga lieta, lai to apspriestu maksimāli plaši,” uzsvēra
S.Pavļuta-Deslandes un atzina, ka galvenais, lai šis
stratēģiskais dokuments būtu izstrādāts kvalitatīvs nevis pēc
iespējas ātrāk.
Kamēr dokuments vēl tiek izstrādāts, ELB vadītāja nevēlējās
komentēt tā iespējamo saturu, tomēr norādīja, ka tajā tiks
apkopotas prioritātes ar kurām vajadzētu strādāt īpaši, lai
sekmīgāk varētu izmantot iespējas, ko sniedz valsts dalība ES.
Par katru no prioritātēm dokumentā ieskicēti priekšlikumi, ko
attiecīgajā jautājumā varam darīt Briselē un ko varam veikt uz
vietas Latvijā, pastāstīja S.Pavļuta-Deslandes.
Eiropas lietu biroja
uzdevumi
Bez pienākuma apkopot un izvērtēt
prioritātes Latvijas dalībai ES, biroja uzdevums ir arī informēt
un sniegt priekšlikumus Ministru prezidentam par jautājumiem, kas
saistīti ar Latvijas dalību ES. ELB arī sagatavo Ministru
prezidentu dalībai Eiropadomes sanāksmēs, kurās vismaz četrreiz
gadā tiekas ES dalībvalstu valdību un valstu vadītāji.
ELB pārrauga arī būtiskākos jautājumus saistībā ar Latvijas
dalību ES. Biroja vadībā šobrīd izveidotas darba grupas, kas
nodarbojas ar plaša mēroga horizontālo jautājumu risināšanu.
Viena darba grupa izstrādā Latvijas prioritātes un uzdevumus ES
Lisabonas stratēģijas realizācijai (Lisabonas stratēģija paredz,
ka ES ekonomikai līdz 2010.gadam jākļūst par pasaulē
konkurētspējīgāko). Bet otrā darba grupa spriež par ES budžeta
projektu 2007. – 2013.gadam. Abās darba grupās pārstāvētas
gandrīz visas nozaru ministrijas un citas iesaistītās valsts
pārvaldes institūcijas.
ELB arī vada Vecāko amatpersonu sanāksmes Eiropas integrācijas
jautājumos.
Steidz risināt
atlikušos mājasdarbus
Tuvojoties 1.maijam, kad Latvija
kļūs par pilntiesīgu ES dalībvalsti, ELB iesaistījies atlikušo
mājasdarbu risināšanā. Viens no apjomīgākajiem uzdevumiem, kas
Latvijai vēl jāpaveic līdz pievienošanās brīdim, ir atlikušo
likumdošanas aktu saskaņošana ar ES likumu normām.
S.Pavļuta-Deslandes norādīja, ka ES tiesību pārņemšanas
koordinācija un kontrole ir Tieslietu ministrijas uzdevums,
tomēr, ņemot vērā saspringto laika grafiku, šo jautājumu
risināšanā iesaistījies arī ELB.
Līdz 1.maijam Saeimai jāpieņem vēl vairāki desmiti likumu, bet
Ministru kabinetam atlikušo noteikumu skaits ir vēl krietni
lielāks. Svarīgākie no atlikušajiem likumdošanas aktiem ir tie,
kuru nepieņemšanas gadījumā varētu rasties zaudējumi uzņēmējiem,
un tie, kuri drīz vien varētu atsaukties uz valsti kopumā.
S.Pavļuta-Deslandes sacīja, ka par ES direktīvu nepārņemšanu
nacionālajā likumdošanā nevienu tūdaļ tiesā neiesūdz. Sākumā tiek
nosūtīta brīdinājuma vēstule, kas valstij dod vismaz pāris mēnešu
attiecīgo jautājumu sakārtošanai. Tomēr būtu jādara viss, lai
atlikušie likumdošanas akti tiktu pieņemti līdz 1.maijam. Lai to
paveiktu, iespējams, gan Saeimai, gan Ministru kabinetam būs
nepieciešams sasaukt ne vienu vien ārkārtas sēdi.
Kā “Latvijas Vēstnesis” jau rakstījis iepriekš, ELB izveidots
2003.gada 1.decembrī, vienlaikus likvidējot Eiropas integrācijas
biroju. ELB darbojas Valsts kancelejā Ministru prezidenta tiešā
pakļautībā. Lai gan ELB pastāv jau kopš pagājušā gada nogales,
konkurss uz ELB vadītāja un konsultantu amatiem beidzās tikai
februārī. Kopš marta sākuma birojā strādā četri cilvēki. Sākot ar
aprīli, darbu birojā sāks vēl divi konsultanti.