Ministru prezidents:

— darba vizītē Austrijas Republikā

Vakar, 29.jūnijā, Ministru prezidents Andris Bērziņš uzturējās darba vizītē Zalcburgā, kur piedalījās Pasaules ekonomikas forumā . Pasākuma laikā Ministru prezidents piedalījās diskusijā, kas veltīta darba tirgus attīstībai Eiropā, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās jautājumiem kopā ar Pasaules bankas viceprezidentu Johannesu Linnu, kā arī Čehijas un VFR arodbiedrību vadības pārstāvjiem.

Ministru prezidents kopā ar Lietuvas, Ukrainas, Rumānijas u.c. valstu vadītājiem piedalījās plenārsesijā, kura veltīta Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumiem.

Vizītes laikā Ministru prezidentam A.Bērziņam bijušas vairākas darba tikšanās. Viņš tikās ar VFR Saksijas federālās zemes Ministru prezidentu Kurtu Bīdenkofu. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar ES paplašināšanos, kā arī Saksijas federālās zemes sadarbību ar Latviju. A.Bērziņš tikās ar Krievijas Valsts domes deputātu Grigoriju Javļinski. Pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas un Krievijas attiecībām un to attīstību perspektīvu. Notika pārrunas ar Eiropas Savienības paplašināšanās komisāru Ginteru Ferhoigenu, ar Austrijas federālo prezidentu Tomasu Klestilu, Ukrainas premjerministru Viktoru Juščenko, Lietuvas premjerministru Andrju Kubiļu un Zviedrijas bijušo premjerministru Karlu Biltu.

Ministru prezidents pasākuma laikā sniedzis intervijas ārzemju preses pārstāvjiem — "France Press" un Austrijas Preses aģentūrai. Ministru prezidents A.Bērziņš piedalījās vakariņās ar Austrijas federālo prezidentu T.Klestilu un preses konferencē kopā ar Lietuvas premjerministru A.Kubiļu atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Šodien Ministru prezidentam paredzēta tikšanās ar Bulgārijas Ministru prezidentu, Pasaules ekonomikas foruma prezidentu un ERAB viceprezidentu. Plānots, ka Baltijas valstu pusdienās piedalīsies Latvijas Ministru prezidents, Lietuvas premjerministrs un Igaunijas ekonomikas ministrs.

Valdības preses departaments

— intervijā Latvijas radio:

Intervija Latvijas radio 29.jūnija raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.11. Vada žurnālists Aidis Tomsons. Intervija ierakstīta telefona sarunā ar Zalcburgu 28.jūnija vakarā

— Jūs esat devies šobrīd uz Pasaules ekonomikas forumu Austrijas pilsētā Zalcburgā.

A.Bērziņš: — Jā. Šis ir Pasaules ekonomikas forums, un faktiski tas ir veltīts šobrīd Viduseiropas un Austrumeiropas ekonomikām un to attīstībai tuvākā un tālākā perspektīvā. Bet, protams, šeit nerunās tikai par ekonomiku vien. Salīdzinoši daudz runās arī par politiku. Tātad mēs kopš ierašanās jau esam paspējuši apmeklēt Latvijas konsulātu šeit, Zalcburgā. Apskatījāmies, kas tur notiek, pārrunājām par visām lietām. Tagad gatavojamies atklāšanai, kura ir paredzēta šovakar. Šajā atklāšanas plenārsesijā ir paredzēta vesela virkne uzrunu, un tēma, kas šodien ir paredzēta, ir globalizācija un nacionālisms. Tātad ļoti interesantas tēmas, kas droši vien ir speciāli piemeklētas, lai runātu par Austrijas problēmām un droši vien par pārējām Austrumeiropas valstu problēmām.

— Vai mums arī tā problēma draud?

A.Bērziņš: — Nē, nu vienkārši tas jautājums, cik lielā mērā, tas ir acīmredzot jautājums, ka nacionālisms ne tādā vienkāršā izpratnē, kā mēs to domājam, bet tas ir jautājums par nacionālajām valstīm un Eiropas Savienību, it īpaši tāpēc, ka nupat ir vairākas tendences parādījušās. Piemēram, Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers ir teicis, ka Eiropai vajadzētu kļūt federālākai tālākā vai tuvākā nākotnē. Vakar Žaks Širaks, runājot Vācijā, Reihstāgā, ir teicis, ka federālisma nebūs, ka nacionālām valstīm ir jāsaglabā sava vieta un loma. Ar to es domāju to vārdu "nacionālisms".

— Kā jums šķiet, kā tas labākais variants priekš Latvijas būtu?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka Eiropas Savienībai jāatrod saprātīgs kompromiss, kā dalīt varu, un nacionālām valstīm, pēc manām domām, ir jāsaglabājas Eiropas Savienībā. Un, protams, tas nozīmīgākais jautājums, kas šobrīd būs jāatrisina Eiropas Savienības valstīm un par ko acīmredzot tiks runāts arī šeit, daļēji, varbūt netieši pieskaroties, ir tas, kāda tad būs Eiropa pēc paplašināšanas, kā tur tiks pieņemti dažādi lēmumi, kādi būs visi mehānismi, cik lielas būs balsstiesības visām jaunajām valstīm, kuras ienāks Eiropas Savienībā, un tā tālāk.

— Ir arī kādas ekonomikas problēmas, kuras nu patiešām ir aktuālas un šķiet...

A.Bērziņš: — Nu šeit ļoti daudz tiks runāts par daudzām ekonomiskajām problēmām. Ir paredzēta saruna par nodarbinātību kā vienu no ļoti nozīmīgām Eiropas problēmām, un arī rīt ir speciāla sesija, kurā man ir jāuzstājas ar ziņojumu un jāpiedalās diskusijās par šo tēmu, stāstot par to, kas notiek Latvijā un Baltijas valstīs, un mēģinot salīdzināt visas tās tendences, kādas ir pie mums, ar tendencēm, kādas ir Eiropā, un, galvenais, stāstīt par to, kā mēs risinām šīs lietas. Tas ir ļoti svarīgi arī mūsu virzībā uz Eiropas Savienību, jo viņus, protams, interesē, kāda ir šī darba tirgus vide, kādi ir likumi, kādi ir standarti, kāda ir vispār situācija, kurā mēs dzīvojam, vai tas atbilst Eiropas Savienībai, vai tas tuvinās Eiropas Savienības prasībām.

— Un kāda tad ir situācija šajā nodarbinātības tirgū, salīdzinot Latviju ar Eiropu?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka faktiski mēs izskatāmies salīdzinoši labi, ja tā vispār var teikt par nodarbinātību. Nodarbinātība, protams, ir liela problēma, it īpaši atsevišķos reģionos Latvijā, bet tieši šīs pašas problēmas ir arī citās Eiropas Savienības valstīs. Ja mēs runājam par tām valstīm, kuras ir izteikušas vēlēšanos tuvākajā nākotnē kļūt par Eiropas Savienības loceklēm, tad es gribētu teikt, ka tur daudzas tās problēmas ir daudz sarežģītākas nekā pie mums.

— Tik daudz, ka mums droši vien ir daudz tas slēptais bezdarbs?

A.Bērziņš: — Jā, it īpaši vasarā tā tas ir, ka cilvēki... Slēptais bezdarbs nenozīmē tikai to, ka tas ir nelegāls bezdarbs. Dažkārt tas ir arī legāli, kad cilvēks pats vienkārši saka: zini, es negribu vasarā strādāt, man ir ģimenes dārziņš, man laukos ir māja, es gribu pastrādāt tur, iedodiet man atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas. Arī tas ir slēptais bezdarbs. Bet skaidrs ir viens, ja cilvēkiem ir tiesības nākt un piereģistrēties Nodarbinātības valsts dienestā un līdz ar to saņemt visas tās valsts nodrošinātās garantijas, ko valsts piedāvā, un viņi to nedara, tas nozīmē, ka viņiem nav nepieciešama šī palīdzība. Un tā atkal ir pozitīva zīme kopumā.

— Vai arī viņi ir zaudējuši cerību. Jautājums jau arī ir, ko Latvija taisās... kas ir tie galvenie iespējamie līdzekļi, kā mēs varam mazināt šo bezdarbu reģionos.

A.Bērziņš: — Tā ir investīciju piesaiste, ekonomikas attīstība, un es gribu teikt, ka šeit ir ļoti daudz cilvēku, vismaz no skata spriežot pēc tā, kāds ir to cilvēku loks, kuri ir pieteikušies, kuri tieši runās par ļoti daudzām dažādām ekonomiskām problēmām, par investīciju piesaisti, un tās būs dominējošās tēmas. Šeit faktiski mums ir jārunā, jāmēģina sevi prezentēt, jāmēģina stāstīt par sevi un jāmēģina domāt par to, kā pievilināt jeb kā atvilināt uz šejieni nopietnus biznesa pārstāvjus, lielākus biznesa projektus, kas ilgtermiņā Latvijai varētu būt interesanti un kas palīdzētu risināt gan nodarbinātības problēmas, gan arī kopumā kopprodukta ražošanas problēmas.

— Es saprotu, ka Zalcburgā ir arī Eiropas Savienības komisārs paplašināšanās jautājumos Ferhoigena kungs.

A.Bērziņš: — Jā, arī Ferhoigena kungs ir šeit. Šeit ir ļoti daudz dažādi cilvēki. Ir ļoti interesanti cilvēki no Krievijas atbraukuši. Piemēram, šeit ir Krievijas Valsts domes deputāts Javlinskis, mēs ar viņu lidojām, kā izrādījās, vienā lidmašīnā un esam sarunājuši rīt neformālu tikšanos, lai pārrunātu iespējamās sadarbības lietas. Es gribu teikt, ka šeit ir ļoti daudzas augstas pārstāvniecības gan ekonomikā, gan politikā no ļoti daudzām Austrumeiropas valstīm, ieskaitot manu kolēģi Lietuvas premjeru, ar kuru mums arī būs neliela tikšanās un kopīga preses konference. Mēs mēģināsim te stāstīt par to, kā attīstās Baltijas valstis kopumā. Šeit ir arī no Eiropas Savienības valstīm citi nopietni cilvēki. Tā ka es ceru, ka kopumā šis samits būs veiksmīgs forums.

— Plus vēl visas šīs neformālās divpusējās sarunas.

A.Bērziņš: — Tieši tā. Es gribētu teikt, ka viena lieta ir tās formālās sarunas un formālās uzstāšanās, kuras man rīt faktiski ir trīs dažādās vietās, bet vēl, protams, ir iespēja tikties ar cilvēkiem un neformāli apmainīties ar viedokļiem, kaut kādā veidā mēģināt prezentēt Latviju, lai tālākā ceļā uz paplašināšanos, uz dažādiem bilaterāliem kontaktiem būtu vieglāk strādāt.

— Un vēl kāds jautājums ir par to, kas Latvijā šobrīd ir pietiekami aktuāls: zemnieki sola streikot, un tas jau parādījās vakar vakarā, šodien šīs sarunas turpinās, ar nākamo nedēļu solot bloķēt gan vairākus robežpunktus, gan solot vispār ļoti plašus nemierus. Kā jūs to varētu komentēt?

A.Bērziņš: — Nu man gribētos teikt tā, ka mēs no valdības puses esam darījuši maksimāli daudz no tā, ko vispār šodien varam izdarīt, lai palīdzētu zemniekiem. Ja mēs atceramies kaut vai tikai to, ka tika atjaunotas subsīdijas, teiksim, cūkgaļas ražotājiem, ka tika samaksāti salnās nodarīto postījumu zudumi zemniekiem jeb tiks samaksāti, katrā gadījumā nauda ir iedalīta no valdības puses. Un arī tas lēmums, ko mēs vakar pieņēmām par intervenci graudu tirgū, kurš faktiski ir bezprecedenta lēmums, ka mēs pateicām, ka intervenci sākam no 1.augusta, tā vietā, lai sāktu to no 1.novembra, kas faktiski ir kā tāda tradīcija ieviesta Eiropas Savienības valstīs un valstīs, kas ir apkārt. Es domāju, ka šeit nu nevajadzētu... Zemniekiem vajadzētu saprast, ka valdība ļoti praktiski un pragmatiski savu iespēju robežās strādā un mēģina risināt zemnieku problēmas. Un es gribētu teikt tā, ka ar ielu vai ceļu, vai robežpārejas punktu bloķēšanu jau nekas nenotiks. Šobrīd tirgū ir redzams, teiksim, cūkgaļas deficīts. Nu ir vienkārši jāstrādā vairāk un jāaudzē šī cūkgaļa. Es domāju, ka ar graudu cenu būs ļoti labi, vismaz pasaules tirgus par to tā liecina. Tātad, ja ir kādi konkrēti jautājumi, tad šie jautājumi ir precīzi jādefinē, jāsēžas pie galda un jāmēģina rast risinājumu, bet nedrīkstētu droši vien visas šīs problēmas, kuras ir lauksaimniecībā, pārcelt uz politiskās cīņas arēnu, kā tas diemžēl izskatās. Un man šodien izskatās, ka Zemnieku savienības līderi vienkārši mēģina, domājot par nākamajām pašvaldību vēlēšanām, šos praktiskos jautājumus pārcelt uz politiskās cīņas sfēru, aizmirstot, ka viņiem pašiem ir bijuši trīs zemkopības ministri, kuri faktiski ir zināmā mērā līdzvainīgi pie tā, kā šobrīd izskatās laukos.

— Pie tā arī droši vien, kā mums Slaktera kungs šodien teica, ir lietas, kuras tur nav risinātas tomēr gadiem, un tas jau ir tas sāpīgais.

A.Bērziņš: — Es negribētu varbūt teikt, nevienu saukt uzvārdā, bet es gribētu teikt, ka tieši Zemnieku savienības trīs ministri bija visu šo laiku lauksaimniecības ministri, un viņi ir līdzvainīgi, ka šīs lietas nav risinātas tā, lai tagad šo problēmu nebūtu.

— Jūs varētu pats nākt kaut kādā veidā ar iniciatīvu šīm te sarunām, it sevišķi, ja sāksies patiešām šie te...

A.Bērziņš: — Es domāju, ka Zemnieku savienība, ka zemnieku pārstāvji un Zemkopības ministrija kopā jau ir atraduši veidu, kādā runāt, un tas, ko ministrs Slakteris Ministru kabineta sēdē teica, ka šī graudu intervences taktika jeb šis dokuments ir faktiski sava veida kompromiss starp daudzām dažādām lauksaimnieku organizācijām un zemkopības ministru, un ar to nav faktiski apmierināta ne viena, ne otra puse tā pa īstam. Zemnieki saka: dodiet mums lielākas cenas. Zemkopības ministrija saka: šie ir maksimālie termiņi, uz kuriem mēs varam iet. Jā, tātad tas ir tas kompromiss, un tā droši vien ir arī jārīkojas — jāsēžas pie galda un jāmeklē kompromiss. Būtu muļķīgi ņemt un bloķēt ceļus vai robežpārejas punktus. Tas tāpat zemnieku problēmas neatrisinās.

— Nu ja, to jau arī tad redzēsim, kā ir. Nu ko, jāvēl jums, lai laiks Austrijā būtu pietiekami saulains! Ir saulains?

A.Bērziņš: — Nu, tāds nomācies gan, bet jāteic, ka siltāks drusku nekā pie mums Latvijā.

— Paldies!

A.Bērziņš: — Lai jums arī veicas! Visu labu!

— Visu labu!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— Un kāda tad ir situācija šajā nodarbinātības tirgū, salīdzinot Latviju ar Eiropu?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka faktiski mēs izskatāmies salīdzinoši labi, ja tā vispār var teikt par nodarbinātību. Nodarbinātība, protams, ir liela problēma, it īpaši atsevišķos reģionos Latvijā, bet tieši šīs pašas problēmas ir arī citās Eiropas Savienības valstīs. Ja mēs runājam par tām valstīm, kuras ir izteikušas vēlēšanos tuvākajā nākotnē kļūt par Eiropas Savienības loceklēm, tad es gribētu teikt, ka tur daudzas tās problēmas ir daudz sarežģītākas nekā pie mums.

— Tik daudz, ka mums droši vien ir daudz tas slēptais bezdarbs?

A.Bērziņš: — Jā, it īpaši vasarā tā tas ir, ka cilvēki... Slēptais bezdarbs nenozīmē tikai to, ka tas ir nelegāls bezdarbs. Dažkārt tas ir arī legāli, kad cilvēks pats vienkārši saka: zini, es negribu vasarā strādāt, man ir ģimenes dārziņš, man laukos ir māja, es gribu pastrādāt tur, iedodiet man atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas. Arī tas ir slēptais bezdarbs. Bet skaidrs ir viens, ja cilvēkiem ir tiesības nākt un piereģistrēties Nodarbinātības valsts dienestā un līdz ar to saņemt visas tās valsts nodrošinātās garantijas, ko valsts piedāvā, un viņi to nedara, tas nozīmē, ka viņiem nav nepieciešama šī palīdzība. Un tā atkal ir pozitīva zīme kopumā.

— Vai arī viņi ir zaudējuši cerību. Jautājums jau arī ir, ko Latvija taisās... kas ir tie galvenie iespējamie līdzekļi, kā mēs varam mazināt šo bezdarbu reģionos.

A.Bērziņš: — Tā ir investīciju piesaiste, ekonomikas attīstība, un es gribu teikt, ka šeit ir ļoti daudz cilvēku, vismaz no skata spriežot pēc tā, kāds ir to cilvēku loks, kuri ir pieteikušies, kuri tieši runās par ļoti daudzām dažādām ekonomiskām problēmām, par investīciju piesaisti, un tās būs dominējošās tēmas. Šeit faktiski mums ir jārunā, jāmēģina sevi prezentēt, jāmēģina stāstīt par sevi un jāmēģina domāt par to, kā pievilināt jeb kā atvilināt uz šejieni nopietnus biznesa pārstāvjus, lielākus biznesa projektus, kas ilgtermiņā Latvijai varētu būt interesanti un kas palīdzētu risināt gan nodarbinātības problēmas, gan arī kopumā kopprodukta ražošanas problēmas.

— Es saprotu, ka Zalcburgā ir arī Eiropas Savienības komisārs paplašināšanās jautājumos Ferhoigena kungs.

A.Bērziņš: — Jā, arī Ferhoigena kungs ir šeit. Šeit ir ļoti daudz dažādi cilvēki. Ir ļoti interesanti cilvēki no Krievijas atbraukuši. Piemēram, šeit ir Krievijas Valsts domes deputāts Javlinskis, mēs ar viņu lidojām, kā izrādījās, vienā lidmašīnā un esam sarunājuši rīt neformālu tikšanos, lai pārrunātu iespējamās sadarbības lietas. Es gribu teikt, ka šeit ir ļoti daudzas augstas pārstāvniecības gan ekonomikā, gan politikā no ļoti daudzām Austrumeiropas valstīm, ieskaitot manu kolēģi Lietuvas premjeru, ar kuru mums arī būs neliela tikšanās un kopīga preses konference. Mēs mēģināsim te stāstīt par to, kā attīstās Baltijas valstis kopumā. Šeit ir arī no Eiropas Savienības valstīm citi nopietni cilvēki. Tā ka es ceru, ka kopumā šis samits būs veiksmīgs forums.

— Plus vēl visas šīs neformālās divpusējās sarunas.

A.Bērziņš: — Tieši tā. Es gribētu teikt, ka viena lieta ir tās formālās sarunas un formālās uzstāšanās, kuras man rīt faktiski ir trīs dažādās vietās, bet vēl, protams, ir iespēja tikties ar cilvēkiem un neformāli apmainīties ar viedokļiem, kaut kādā veidā mēģināt prezentēt Latviju, lai tālākā ceļā uz paplašināšanos, uz dažādiem bilaterāliem kontaktiem būtu vieglāk strādāt.

— Un vēl kāds jautājums ir par to, kas Latvijā šobrīd ir pietiekami aktuāls: zemnieki sola streikot, un tas jau parādījās vakar vakarā, šodien šīs sarunas turpinās, ar nākamo nedēļu solot bloķēt gan vairākus robežpunktus, gan solot vispār ļoti plašus nemierus. Kā jūs to varētu komentēt?

A.Bērziņš: — Nu man gribētos teikt tā, ka mēs no valdības puses esam darījuši maksimāli daudz no tā, ko vispār šodien varam izdarīt, lai palīdzētu zemniekiem. Ja mēs atceramies kaut vai tikai to, ka tika atjaunotas subsīdijas, teiksim, cūkgaļas ražotājiem, ka tika samaksāti salnās nodarīto postījumu zudumi zemniekiem jeb tiks samaksāti, katrā gadījumā nauda ir iedalīta no valdības puses. Un arī tas lēmums, ko mēs vakar pieņēmām par intervenci graudu tirgū, kurš faktiski ir bezprecedenta lēmums, ka mēs pateicām, ka intervenci sākam no 1.augusta, tā vietā, lai sāktu to no 1.novembra, kas faktiski ir kā tāda tradīcija ieviesta Eiropas Savienības valstīs un valstīs, kas ir apkārt. Es domāju, ka šeit nu nevajadzētu... Zemniekiem vajadzētu saprast, ka valdība ļoti praktiski un pragmatiski savu iespēju robežās strādā un mēģina risināt zemnieku problēmas. Un es gribētu teikt tā, ka ar ielu vai ceļu, vai robežpārejas punktu bloķēšanu jau nekas nenotiks. Šobrīd tirgū ir redzams, teiksim, cūkgaļas deficīts. Nu ir vienkārši jāstrādā vairāk un jāaudzē šī cūkgaļa. Es domāju, ka ar graudu cenu būs ļoti labi, vismaz pasaules tirgus par to tā liecina. Tātad, ja ir kādi konkrēti jautājumi, tad šie jautājumi ir precīzi jādefinē, jāsēžas pie galda un jāmēģina rast risinājumu, bet nedrīkstētu droši vien visas šīs problēmas, kuras ir lauksaimniecībā, pārcelt uz politiskās cīņas arēnu, kā tas diemžēl izskatās. Un man šodien izskatās, ka Zemnieku savienības līderi vienkārši mēģina, domājot par nākamajām pašvaldību vēlēšanām, šos praktiskos jautājumus pārcelt uz politiskās cīņas sfēru, aizmirstot, ka viņiem pašiem ir bijuši trīs zemkopības ministri, kuri faktiski ir zināmā mērā līdzvainīgi pie tā, kā šobrīd izskatās laukos.

— Pie tā arī droši vien, kā mums Slaktera kungs šodien teica, ir lietas, kuras tur nav risinātas tomēr gadiem, un tas jau ir tas sāpīgais.

A.Bērziņš: — Es negribētu varbūt teikt, nevienu saukt uzvārdā, bet es gribētu teikt, ka tieši Zemnieku savienības trīs ministri bija visu šo laiku lauksaimniecības ministri, un viņi ir līdzvainīgi, ka šīs lietas nav risinātas tā, lai tagad šo problēmu nebūtu.

— Jūs varētu pats nākt kaut kādā veidā ar iniciatīvu šīm te sarunām, it sevišķi, ja sāksies patiešām šie te...

A.Bērziņš: — Es domāju, ka Zemnieku savienība, ka zemnieku pārstāvji un Zemkopības ministrija kopā jau ir atraduši veidu, kādā runāt, un tas, ko ministrs Slakteris Ministru kabineta sēdē teica, ka šī graudu intervences taktika jeb šis dokuments ir faktiski sava veida kompromiss starp daudzām dažādām lauksaimnieku organizācijām un zemkopības ministru, un ar to nav faktiski apmierināta ne viena, ne otra puse tā pa īstam. Zemnieki saka: dodiet mums lielākas cenas. Zemkopības ministrija saka: šie ir maksimālie termiņi, uz kuriem mēs varam iet. Jā, tātad tas ir tas kompromiss, un tā droši vien ir arī jārīkojas — jāsēžas pie galda un jāmeklē kompromiss. Būtu muļķīgi ņemt un bloķēt ceļus vai robežpārejas punktus. Tas tāpat zemnieku problēmas neatrisinās.

— Nu ja, to jau arī tad redzēsim, kā ir. Nu ko, jāvēl jums, lai laiks Austrijā būtu pietiekami saulains! Ir saulains?

A.Bērziņš: — Nu, tāds nomācies gan, bet jāteic, ka siltāks drusku nekā pie mums Latvijā.

— Paldies!

A.Bērziņš: — Lai jums arī veicas! Visu labu!

— Visu labu!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā