Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 11.marta sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Orlovs
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Šodien Saeima izskatīja vairāk nekā trīsdesmit jaunus likumprojektus, kas lielākoties bija jāsaskaņo ar Eiropas Savienības direktīvām.
Visasākās diskusijas izraisījās par grozījumiem likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Tautas saskaņas partijas deputāts Jānis Urbanovičs piedāvāja dalīt cilvēkus nevis pēc pases krāsas un tautības piederības, bet pēc noteikuma – piemērot taisnības principu. Mani ļoti apmierina, ka tieši šajā likumprojektā ieviesta jauna definīcija “sociālā rehabilitācija”, tādējādi jau no 2005.gada 1.janvāra to varēs izmantot politiski represētie cilvēki. Tā ir tā pati sociālā rehabilitācija, kam iepriekšējā valdība šajā gadā nespēja rast finansējumu. Mēs šo jautājumu skatījām arī Sociālo un darba lietu komisijā un nolēmām likumprojektu atbalstīt, neskatoties uz to, ka atbildīgā bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tādā veidā mēģināsim atjaunot sociālo rehabilitāciju politiski represētajiem.
Spraigas diskusijas izvērsās arī pirmajā lasījumā, kā steidzamu skatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Esam pārliecināti, ka šie grozījumi tika sagatavoti tieši tāpēc, ka pēdējā mēneša laikā cilvēki, kurus neapmierināja grozījumi Izglītības likumā, izgāja uz ielas, lai to demonstrētu. Mēs uzskatām, ka jārisina jau pats jautājums – Izglītības likums, uzsākot dialogu un diskusiju par to. Paldies Dievam, ka to ir apsolījusi jaunā valdība. Tas Tautas saskaņas partijai ir ļoti svarīgi, un Induļa Emša valdība ir pirmā, kas šim jautājumam pievērš uzmanību. Ceram, ka uz galīgo lasījumu likumprojekts tiks sagatavots tā, ka tas apmierinās gan likumdevēju, gan arī cilvēkus, uz kuriem tas attiecas. Mēs, protams, piedalīsimies šajā procesā, sagatavosim arī savus priekšlikumus, ņemot vērā, ka pirmajā lasījumā ir priekšlikums par nepieciešamību konkretizēt kārtību, kādā veidā pašvaldību amatpersonas izskata pieteikumus sapulču, gājienu vai piketu rīkošanai. Tas būtībā nozīmē, ka jāgaida atbilde – drīkst vai nedrīkst organizēt deputātu tikšanos ar vēlētājiem.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šajā nedēļā notika divas parlamenta sēdes. Otrdien tika izteikta uzticība jaunajai valdībai, un Latvijas Pirmā partija tajā ir uzņēmusies ļoti smagas nozares– ekonomiku, izglītību, iekšlietas, sabiedrības integrāciju, kā arī bērnu un ģimenes lietas. Šīs nav vieglas nozares, bet ļoti ceru, ka, aktīvi un godprātīgi strādājot, mūsu partijas izvirzītie ministri ar šīm lietām tiks galā. Esmu pārliecināta, ka funkcijas starp premjeru un premjera biedru arī šoreiz tiks sadalītas civilizēti, lai vēlāk skaidri un gaiši varētu zināt, ko kurš nav izdarījis, kurš pie kā vainīgs un kādi ir iemesli dažādu demisiju pieprasīšanai.
Šodien sēdē viens no visvairāk debatētajiem likumprojektiem bija “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Priekšlikumu bija daudz, arī strīdu, bet es domāju, ka likumprojekts galīgajā lasījumā tiks pieņemts pareizs. Šo represēto personu loku šobrīd nevar bezgalīgi paplašināt, lai gan bija daudz priekšlikumu par daudz vairāku personu atzīšanu par šiem cietušajiem. Skatot likumprojektu, tika izteikti daudzi un dažādi epiteti gan labajiem, gan arī kreisajiem. Vai tie dos kādu rezultātu, grūti pateikt, bet ir prieks, ka kopumā ir pieņemts labs likums.
Šodien skatītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” arī tika akceptēts pirmajā lasījumā kā steidzams, un galīgajā lasījumā tas tiks pieņemts jau kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm. Tas ir ļoti vajadzīgs, jo nevar uz ielas izvest bērnus zem lozunga “tikšanās ar deputātiem”. Domāju, ka tas ir ļoti neobjektīvi un arī nepareizi, tāpēc likums ir jāgroza tā, lai ir skaidri zināms un redzams, kas ir kas.
Šodien pirmajā lasījumā tika pieņemti arī grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kas saistīti ar Eiropas Savienības normām un daudziem citiem likumprojektiem. Es ceru, ka manis vadītā Sociālo un darba lietu komisija, aktīvi strādājot pie šo likumprojektu sagatavošanas, tos varēs laicīgi sagatavot nākamajiem diviem lasījumiem.

J.Esta
(Tautas partijas frakcija):

Es arī atzīmēšu šīsdienas spraigo darbu, jo vislielākās debates izraisījās par jau iepriekš minēto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Šis bija likumprojekta trešais lasījums, tātad Saeima to pieņēma galīgajā lasījumā. Izskatīšanai tika iesniegti vairāk nekā desmit priekšlikumi, galvenokārt no kreisi orientētajām partijām un frakcijām par represēto personu loka paplašināšanu. Lietas būtība ir ļoti vienkārša: iepriekšējā likuma redakcija un arī šobrīd nobalsotā nosaka, ka komunistiskā režīma politiski represētās personas statusu var iegūt personas un viņu pēcnācēji, kuri līdz 1940.gada 17.jūnijam pastāvīgi dzīvoja Latvijā un bija tās pilsoņi un kuri kara vai arī pēckara laikā tika represēti. Bija arī cits priekšlikums, kas piedāvāja represētās personas statusu noteikt jebkurai personai, kura tika represēta laikā no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 8.maijam Latvijas teritorijā vai ārpus tās. Bet Latvija šajā laikā vairs nebija brīvvalsts, tāpēc Saeima šo priekšlikumu neatbalstīja. Kādi priekšlikumi tika atbalstīti? Jāsaka, ka tika atbalstīts viens no priekšlikumiem, par ko arī visvairāk diskutēja – par noziedzīgiem tika atzīts ne tikai komunistiskais un nacistiskais režīms, bet arī šo režīmu ideoloģijas. Un ļoti būtiski, ka likuma 9.pants tika papildināts ne tikai ar normu, kas paredz represēto bezmaksas medicīnisko aprūpi, bet arī ar sociālo rehabilitāciju. Tas nozīmē, ka jau no nākamā gada 1.janvāra šiem cilvēkiem būs tiesības arī uz sociālo rehabilitāciju.

A.Golubovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Runājot par šīsdienas Saeimas sēdē skatītajiem jautājumiem, vērsīšu uzmanību uz diviem – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, kur pirmajā lasījumā tika iestrādāta norma par būtiskiem deputātu tiesību ierobežojumiem, tiekoties ar saviem vēlētājiem, un galīgajā lasījumā pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””, kas nosaka, ka komunistiskā un nacistiskā ideoloģija ir noziedzīga. Bet mēs uzskatām, ka ideoloģija ir filozofisks termins, jo par noziedzīgu var atzīt tikai kaut kādu darbību vai noziegumu.
Šonedēļ Saeimā bija vēl arī otra sēde, kurā Saeima apstiprināja jaunu valdību. Runājot ar nākamo Ministru prezidentu, kad viņš bija vēl šī amata kandidāts, mūsu frakcija izvirzīja dažus priekšlikumus valdībai.
Pirmkārt, ratificēt nacionālo minoritāšu konvenciju un uz pieciem gadiem apturēt izglītības reformu.
Otrkārt, ratificēt Eiropas Sociālo hartu, izdarot arī izmaiņas pensiju sistēmā, un noteikt, ka minimālajai pensijai jābūt minimālās algas līmenī.
Treškārt, mēs ierosinām ieviest progresīvā ienākuma nodokļa sistēmu.
Ceturtkārt, mēs izteicām priekšlikumu par balsošanas tiesību piešķiršanu pašvaldību vēlēšanās arī nepilsoņiem.
Bet gandarīts esmu par vakar Eiropas Parlamentā pieņemtajām rekomendācijām Latvijai – ratificēt nacionālo minoritāšu konvenciju un Eiropas Sociālo hartu, kā arī dot iespēju nepilsoņiem piedalīties ne tikai pašvaldību, bet arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tāpēc esmu apmierināts, ka Eiropa mūs saprot.

A.Kušķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Vispirms es vēlos apgāzt Golubova kunga apgalvojumus par Eiropas Parlamenta pieņemtajām rekomendācijām Latvijai. Tā ir klaja maldināšana, jo Eiropas Parlaments par šiem jautājumiem ir aicinājis Latvijas parlamentu aktivizēt diskusiju un tajā arī iesaistīties. Tiešas norādes uz šādām darbībām Eiropas Parlaments nav ne rekomendējis, ne arī norādījis.
Savukārt taisnība Golubova kungam bija par to, ka visnopietnākās diskusijas izvērsās saistībā ar galīgajā lasījumā skatītajiem grozījumiem likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Un tieši Go

lubova kungs bija tas, kurš vēlējās izslēgt no šā likuma vārdus “par noziedzīgu atzīstama komunistiskā un nacistiskā ideoloģija”. Partija “Jaunais laiks” jau janvārī sava kongresa rezolūcijā “Par komunisma noziegumu un tā seku konsekventu izvērtēšanu, nosodīšanu un novēršanu starptautiskajā līmenī” rakstīja šādus vārdus: “Bez komunisma noziegumu izvērtēšanas pasaules sabiedrība nebūs spējīga adekvāti vērsties pret noziegumiem, ko joprojām īsteno citi totalitārie režīmi. Bez visu totalitāro ideoloģiju nosodījuma nebūs iespējams humānisma, tolerances un demokrātijas triumfs 21.gadsimta pasaulē.” Neilgi pēc tam ar mūsu vienotajiem spēkiem un pēc “Jaunā laika” iniciatīvas lielākais Eiropas politiskais spēks – Eiropas Tautas partiju apvienība –, kas apvieno 52 partijas no 29 Eiropas valstīm, pieņēma rezolūciju par totalitārā komunistiskā režīma nosodīšanu, kur lasāms: “Totalitārā komunisma režīma atjaunošanas briesmas nav zudušas, un šī ideoloģija turpina apdraudēt mieru pasaulē un nāciju brīvu attīstību, tāpat kā cīņa pret fašismu demonstrēja, ka režīma sagraušana neiznīcina ideoloģiju.”
Pateicoties Saeimas labējo spēku balsojumam, Golubova kunga priekšlikums netika atbalstīts. Tagad likumā ir precīzs formulējums par to, ka par noziedzīgiem ir atzīstami komunistiskais un nacistiskais totalitārais režīms un politiskās represijas, ko šie režīmi vērsa pret Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī par noziedzīgu atzīstama komunistiskā un nacistiskā ideoloģija. Tomēr diezgan zīmīga bija kļūda, ko septiņi jaunizveidotās mazākuma koalīcijas deputāti pieļāva šajā balsojumā, bet par konsekvencēm un šīs kļūdas iemesliem es nevaru spriest.
Šodien notika arī citas darbības, kas saistītas ne tikai ar likumdošanu. Jaunā mazākuma koalīcija ar Tautas saskaņas partiju saskaņoti rotēja un mainīja deputātus komisijās, izjaucot iepriekšējo līdzsvaroto proporciju. Piemēram, bez deputāta Pauļa Kļaviņa piekrišanas jaunizveidotā mazākuma koalīcija mēģināja viņu izstumt no Nacionālās drošības komisijas. Bet Saeimas diskusijas šoreiz tiešām mainīja lēmumu, un pēc aktīvām Tautas partijas frakcijas, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, Latvijas Pirmās partijas frakcijas un kreiso partiju konsultācijām patiesība uzvarēja, jo katram deputātam ir tiesības strādāt tajā komisijā, kurā viņš strādā, un bez viņa piekrišanas nevar piespiest viņu no komisijas aiziet. Un tas notika tajā pašā dienā, kad Nacionālās drošības komisijā vadošā amatā ievēlēja Tautas saskaņas partijas pārstāvi Andreju Klementjevu. Šis, mūsuprāt, ir pirmais signāls, kas liecina par mazākumvaldības pakāpenisku pārtapšanu vairākumvaldībā ar tiešu Tautas saskaņas partijas līdzdalību. Zīmīgi, ka izmaiņas Saeimas komisijās sākušās tieši Nacionālās drošības komisijā ar tās vadības pārvēlēšanu, jo tieši šīs komisijas darbs vistiešākajā veidā saistīts ar nacionālo drošību. Komisijai ir lielas pilnvaras – tā kontrolē valsts drošības dienesta darbu.
Mēs uzskatām, ka pirmā Saeimas sēde pēc jaunas valdības apstiprināšanas jau parādīja pirmās iezīmes, par kurām mums bija bažas. Tāpēc ļoti ceram, ka mums izdosies šo darījumu starp jauno mazākuma koalīciju un kreisajiem spēkiem noturēt rāmjos.

J.Dobelis
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pēc otrdienas balsojuma par valdības apstiprināšanu patlaban izstrādā turpmākās darbības stratēģiju, kuras pamatā ir un paliek Latvijas valsts un latviešu tautas nacionālo interešu aizstāvēšana. Esot opozīcijā, mēs pastāvīgi strādāsim pie atbilstošu likumu un lēmumu pilnveidošanas un būsim aktīvi šādu dokumentu izskatīšanas laikā. Minēšu divus piemērus no šodienas Saeimas sēdes.
Pirmkārt, grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Ilgu laiku notiekošās un apzināti izraisītās nekārtības bija mūsu darbības pamatā tad, kad iesniedzām priekšlikumus par izmaiņām šajā likumā. Diemžēl mūsu priekšlikumi izrādījās pārāk asi, kā jau tas bieži mēdz būt, un tie tika grozīti un grozīti dažādos sastāvos, bet beigu beigās vairāk vai mazāk to gars tika iestrādāts šodien akceptētajos grozījumos. Protams, ka tā ir pēdējā bezkaunība izmantot Saeimas deputāta pilnvaras, radot nekārtības mūsu valstī. Tāpēc ceru, ka šo nekārtību cēlājus vairāk vai mazāk izdosies ierobežot.
Otrkārt, kārtējie kreiso spēku mēģinājumi viltot Latvijas vēsturi, galīgajā lasījumā izskatot grozījumus likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Parādījās dažādi centieni pārvilkt svītru vēsturei un aizmirst, kas ir noticis Jaltā, Potsdamā un Teherānā, kā arī izlikties, ka šeit, Latvijā, milzīgs daudzums nepilsoņu bija jau Otrā pasaules kara laikā un ka tie bijuši tie galvenie represētie. Daži pat aizrunājās līdz tādai muļķībai, ka pēc Otrā pasaules kara tiem, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi un neatradās Latvijā, ir jānosaka represētās personas statuss, lai gan viņi varbūt pirms tam bija kaut kur Krievijas nomalē represējuši pavisam citus.
Ir redzams, ka šāda darbība bija un būs, par to arī nav jābrīnās. Tāpēc mums jābūt gataviem uz mūsu darbības pretdarbību, un to jau laiks rādīs, kurš kā domā, kuram padomā nacionālās intereses un ideoloģija un kuram vienkārši ir padomā kaut kāda savas ietekmes nostiprināšana kādā no ekonomiskajiem lauciņiem. Bet mēs turpināsim savu darbu – 16.martā mūsu apvienība skaidri parādīs savu attieksmi pret Otrā pasaules kara dalībniekiem un latviešu leģionāriem, kuru piemiņa mums ir svēta.

A.Ulme

(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Vispirms apsveikšu visus ar brīnišķīgo pavasara dienu. Pavasaris strauji nāk mums pretī ar putniem, siltu sauli un zilām debesīm. Tāpēc es domāju, ka visi ziemas tumsas spēki ar katru brīdi atkāpjas tālāk.
Šī bija pirmā Saeimas sēde jaunās valdī-bas laikā. Esmu saņēmis daudzus un dažādus apsveikumus no Eiropas un pasaules vides organizācijām par to, ka Latvijas premjers ir no Zaļās partijas. Galvenā zaļā ideoloģija ir rūpes, lai ekonomiskā attīstība nenonāktu pretrunā ar tiesībām uz kvalitatīvu dzīvesveidu un dzīves vidi. Atcerēsimies, ka dabu mēs esam aizņēmušies no saviem bērniem, nevis mantojuši no saviem vecākiem.
Arī jaunās valdības ienākšana diemžēl tika saistīta ar dažādām briesmām, draudiem un “sarkanajiem”, bet es varu apsolīt, ka nekas tāds nenotiek un arī nenotiks. Un arī šīsdienas Saeimas sēde liecināja, ka mēs tiešām ejam pa šo konkrēto līdzsvarotāsattīstības ceļu un atbalstām likumus, kas irdraudzīgi mūsu valsts tautsaimniecībai un videi.
Iepriekšējie runātāji jau runāja par daudziem likumiem, tāpēc neatkārtošos. Tikai piebildīšu, ka šodien tomēr izdevās apturēt iepriekšējās valdības lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa 18% likmes piemērošanu darījumiem ar zemi. Es uzskatu, ja zeme kļūst arvien dārgāka, tad arvien ātrāk tā varētu tikt pārdota. Tāpēc vēlreiz uzsveru, ka zeme nesadārdzināsies.
Runājot par režīmiem un ideoloģijām, tas bija ļoti vienkārši: tika sajaukti režīmi un ideoloģija, bet grozījumi bija attiecībā uz represēto personu statusu. Un tikai par represētajiem, kuri cietuši no šī režīma. Un to skaitā es varu nosaukt sev personīgi pazīstamus cilvēkus un arī savus draugus, kuri ir atradušies dažādās Mandžūrijas nometnēs, psihiatriskajās slimnīcās un cietumos, piemēram, Maigonis Rāviņš, kurš šodien nav starp mums, Ģederts Melngailis un citi. Bet no ideoloģijas cietušie – tie ir pavisam citi, kuri pat it kā neietilptu šajā likumā. Un tāpēc saistībā ar šīm sarkanajām briesmām tika izmantotas nekorektas vārdu spēles.
Novēlēšu visiem dzīvot saticīgi un mierīgi. Viss, kas pašlaik notiek, ir zem saskanīgas un draudzīgas zīmes. Neaizmirstiet, ka kļavām jau sāk parādīties sula – pirmais dzīvības eliksīrs! Dzīvojiet zaļi!

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeima gandrīz pusi no sava darba laika veltīja debatēm par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Šis daudz cietušais likums beidzot tika pieņemts trešajā lasījumā, bet rezultāts tomēr izrādījās ļoti pieticīgs.
Pirmkārt, ir likvidēta Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija. Savukārt komunistiskā ideoloģija tika atzīta par noziedzīgu, marksisma klasiķa vārdiem runājot, “vienā atsevišķi ņemtā valstī”, lai gan diskusijas rezultātā redzams, ka Saeima ir burtiski pārpildīta ar komunistiskajiem un nacistiskajiem ideologiem. Visi saprātīgie apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumi – uzskatīt par politiski represētajiem visus cilvēkus, kas reāli cietuši Staļina un Hitlera režīmu laikā, nešķirojot tos pēc izcelsmes pazīmes vai laika, kad represijas tika veiktas, tika noraidīti. Turklāt ar saucieniem par “Maskavas roku” un interfrontes atdzimšanu tika noraidīts PCTVL priekšlikums par atņemto apliecību atdošanu kaut vai tiem politiski represētajiem, kuriem tās tika izdotas Latvijas Republikas atjaunošanas laikā. Brīžiem šķita, ka Saeimā sēž astoņdesmit maziņi Dobeļi, lai arī pie kādas partijas – pirmās vai pēdējās, oranžās vai zaļās – tie piederētu. Ir skaidrs, ka nekāda sabiedrības integrācija ar šādiem parlamentāriešiem principiāli nav iespējama.
Šis iespaids tikai pastiprinājās, kad Saeimas labējais vairākums pirmajā lasījumā kā steidzamu akceptēja faktisku aizliegumu organizēt masu akcijas ar nolūku aizstāvēt tiesības saņemt izglītību dzimtajā valodā. Bet šim aizliegumam ir universāls raksturs. Šodien šis likumprojekts ir pret krieviem, bet rīt tas tiktu izmantots pret nabagiem latviešiem – pret denacionalizēto māju īrniekiem vai bankrotējušu uzņēmumu darbiniekiem. Repšes vai Emša diktatūra – ne īpaši patīkama izvēle. Valsts ir uz etniskā konflikta sliekšņa. Saglabāt mūsu kopīgo māju var tikai ar saskaņotām krievu un latviešu kopienu pūlēm, lai apturētu trako labējo politiķu bīstamo rīcību.

Saeimas preses dienests