• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par komisijām nododamajiem likumprojektiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.03.2004., Nr. 43 https://www.vestnesis.lv/ta/id/85709

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas Iesniegumu birojā saņemtie iesniegumi 2004. gada februārī

Vēl šajā numurā

18.03.2004., Nr. 43

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Par komisijām nododamajiem likumprojektiem

15.martā Saeimas Prezidijs nolēma iekļaut 18.marta Saeimas sēdē nodošanai komisijām 30 likumprojektus.

Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Ārlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par izstāšanos no Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi” (reģ. Nr.688). Likums paredz izstāšanos no 1999.gada 30.novembra Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi, un ir nepieciešams, lai izpildītu likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” prasības.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par Eiropas Kopienas dalībvalstu konvenciju par ārvalstu kriminālsodu izpildi” (reģ. Nr.689). Normatīvais akts uzlabos un regulēs kārtību un gadījumus, kuros Eiropas Savienības dalībvalstis sadarbosies attiecībā uz sodu izpildes nodošanu, kā arī varēs lūgt kriminālsodu izpildes nodošanu. Konvencija nosaka kārtību, kādā kriminālsodi var tikt nodoti, nodošanas nosacījumus, kā arī citas prasības.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II Konvencija)” (reģ. Nr.690). Likumprojekts par pievienošanos Konvencijai, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3.pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā, paredz šīs konvencijas principu ieviešanu. Šie principi pieļauj īpašus sadarbības veidus, kas paredz novērst, izmeklēt un sodīt dalībvalstu tiesību aktu un Kopienas muitas noteikumu pārkāpumus. Veicot šos pasākumus, jāpiemēro likumības, subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Konvencija nosaka arī, ko dalībvalstis var sagaidīt no citām dalībvalstīm un kas tiks prasīts no viņām, piemēram, palīdzība pēc pieprasījuma un spontāna palīdzība starp muitas pārvaldēm; tūlītēja pakaļdzīšanās; novērošana citas valsts teritorijā; kontrolēta piegāde; slepena izmeklēšana; vienotas īpašas izmeklēšanas vienības; datu apmaiņas nosacījumi.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā” (reģ. Nr.691). Līguma mērķis ir veicināt ilgstošu un stabilu ekonomisko attiecību nostiprināšanu ar vienādiem konkurences un tirdzniecības nosacījumiem. Ar līgumu tiek izveidota vienotā Eiropas ekonomikas zona.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par Kopējo sociālās iekļaušanās memorandu (Latvija)” (reģ. Nr.692). Balstoties uz veikto analīzi, Latvijas valdība un Eiropas Komisija vienojušās par vissteidzamākajām prioritātēm, kas saistītas ar cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Aizsardzības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Apvienoto spēku virspavēlniecības štāba transformācijas komandiera saprašanās memorandu par mācībām “Cooperative Nugget 2004”” (reģ. Nr.693). Saprašanās memorands nosaka mācībās iesaistīto dalībnieku tiesības un pienākumus, definē visas svarīgākās jomas: jurisdikciju, uzņemošās valsts atbalstu, Apvienoto Eiropas spēku virspavēlniecības štāba un sūtītāju valstu pienākumus, prasību izskatīšanas kārtību, finanšu nosacījumus.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par 1995.gada 26.jūlija Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants (Eiropola konvencija), 1996.gada 23.jūlija Protokolu par Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu Tiesa ar iepriekšējo nolēmumu palīdzību, kura pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3.pants, un 1997.gada 19.jūnija Protokolu par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti” (reģ. Nr.694). Konvencija paredz Eiropola izveidošanu, nosakot mērķi – uzlabot dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību terorisma, narkotisko vielu nelegālas aprites un citu smagu starptautiskās noziedzības veidu novēršanā un apkarošanā, kā arī uzdevumus – veicināt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, analizēt iegūto informāciju un izlūkošanas datus, sniegt informāciju un stratēģiskos datus valstu nacionālajām vienībām, uzturēt datorizētu savāktās informācijas sistēmu. Eiropola konvencijas dalībvalstu uzdevumi ir izveidot nacionālo vienību un noteikt sakaru virsniekus, kas veicina informācijas apmaiņas kārtību starp dalībvalsts kompetentajām iestādēm un Eiropolu. Konvencijā ir paredzēts, ka informāciju Eiropols var nosūtīt tikai caur nacionālo vienību, tādējādi nodrošinot personas datu, kā arī klasificētās informācijas aizsardzības atbilstošu līmeni. Valstu kompetentajām iestādēm informāciju Eiropols pa tiešo var nosūtīt tikai izņēmuma gadījumos, vienlaikus informējot par to arī nacionālo vienību. Eiropola konvencija paredz pienākumu Eiropolam uzturēt datorizētu savāktās informācijas sistēmu, nosakot detalizētus noteikumus informācijas uzglabāšanas kārtībai, kā arī darba failu izveidošanas kārtību analīzes mērķiem.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija), pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu”” (reģ. Nr.695). Tas paredz izdarīt tehniski precizējošus grozījumus Eiropola konvencijā.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (reģ. Nr.699). Grozījumi Krimināllikumā paredz jauna krimināltiesību institūta – juridiskās personas kriminālatbildība – ieviešanu Latvijā.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (reģ. Nr.696). Likumprojekts reglamentē juridiskai personai piemērojamā kriminālsoda – likvidācija – izpildes kārtību, kā arī nosaka institūciju, kas izpildīs šo piemēroto kriminālsodu, proti, tiesas iecelts likvidators.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” (reģ. Nr.697). Likumprojekts paredz, ka reģistrējami būs fizisko personu izdarītie noziedzīgie nodarījumi un administratīvie pārkāpumi,

juridisko personu izdarītie administratīvie pārkāpumi, kā arī juridisko personu izdarītie noziedzīgie nodarījumi.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (reģ. Nr.698). Tas paredz grozīt likuma 6.pantu, nosakot, ka speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai ir tiesīgi saņemt arī uzņēmumi, kuros Eiropas Ekonomikas zonas ieguldītāji ir ieguvuši kontrolpaketi. Par apsardzes uzņēmumu vadītājiem var būt arī Eiropas ekonomikas zonas pilsoņi.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par protokolu par grozījumiem Konvencijas par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) 2.pantā un tās pielikumā, pamatojoties uz minētās konvencijas 43.panta 1.punktu”” (reģ. Nr.700). Tas paredz precizēt Eiropola konvencijas 2.pantu, nosakot, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir viens no primārajiem Eiropola uzdevumiem.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” (reģ. Nr.701). Grozījumi paredz saskaņot likumā lietotos terminus ar Komerclikumu un Imigrācijas likumu.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par Konvenciju par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību” (reģ. Nr.702). Konvencijas mērķis ir starptautiskās sadarbības regulēšana rūpniecisko avāriju novēršanas jomā.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (reģ. Nr.703). Grozījumi paredz iekļaut Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņu tiesību regulāciju ieroču aprites jomā.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) un Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktoru vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti” (reģ. Nr.704). Ar šo Protokolu Eiropola konvencijas 3.pants tiek papildināts ar jauniem apakšpunktiem, paredzot tiesības Eiropola darbiniekiem atbalstošā statusā ņemt dalību dalībvalstu izveidotajās apvienotajās izmeklēšanas grupās. Eiropola konvencija tiek papildināta ar jauniem pantiem, nosakot kārtību, kādā Eiropola amatpersonas var piedalīties apvienoto izmeklēšanas grupu darbā, un kārtību, kādā tiek izskatīti Eiropola pieprasījumi par šādu grupu izveidošanu. Sīkāk atrunāta arī atbildība sakarā ar Eiropola piedalīšanos grupas darbībās. Protokolā par Eiropola, tā institūciju dalībnieku, Eiropola direktora vietnieku un darbinieku privilēģijām un imunitāti tiek izdarīti grozījumi, paredzot, ka Protokolā minētā imunitāte netiek attiecināta uz tām Eiropola amatpersonu darbībām, kas saistītas ar dalību apvienotajās izmeklēšanas grupās.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu “Preču un pakalpojumu drošuma likums” (reģ. Nr.707). Likumprojektā pārņemtas jaunajā preču drošuma direktīvā 2001/95/EK noteiktās prasības.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par iepirkumiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju vajadzībām” (reģ. Nr.708). Likumprojekts paredz saskaņot Latvijas normatīvos aktus ar Eiropas tiesību aktu sistēmu.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Tiesu iekārtas likums” (reģ. Nr.710). Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesas spriešanu neatkarīgā, objektīvā un taisnīgā tiesā, samazinot izpildvaras ietekmi uz tiesu varu. Tas paredz, ka rajona tiesas un administratīvās rajona tiesas būs pirmās instances tiesas, apgabaltiesas un administratīvā apgabaltiesa – tikai un vienīgi apelācijas instances tiesas, bet Augstākā tiesa būs tikai kasācijas instances tiesa.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” (reģ. Nr.712). Tas paredz saskaņot Latvijas normatīvos aktus ar Eiropas tiesību aktu sistēmu.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” (reģ. Nr.711). Likumprojekta mērķis ir novērst likumā esošās nepilnības, lai tādējādi tiktu ievērots Eiropas Kopienu Tiesas noteiktais regulu ieviešanas aizliegums nacionālajā likumdošanā.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par likumu vai atsevišķu to normu esību saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai”” (reģ. Nr.714). Likumprojekts paredz saskaņot Latvijas normatīvos aktus ar Eiropas tiesību aktu sistēmu.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Kultūras ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” (reģ. Nr.715). Tas paredz saskaņot Latvijas normatīvos aktus ar Eiropas tiesību aktu sistēmu.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” (reģ. Nr.716). Tas paredz saskaņot Latvijas normatīvos aktus ar Eiropas tiesību aktu sistēmu.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (reģ. Nr.717). Tas paredz saskaņot Latvijas normatīvos aktus ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Veselības ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (reģ. Nr.718). Tas paredz saskaņot Latvijas normatīvos aktus ar Eiropas tiesību aktu sistēmu.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto likumprojektu “Par zinātnisko darbību” (reģ. Nr.719). Tas paredz, ka valsts zinātniskie institūti var tikt izveidoti kā valsts aģentūras, kā arī komercsabiedrības. Likums nosaka zinātnisko institūtu izveidošanas, darbības, pārvaldes, uzraudzības un finansēšanas nosacījumus.
Ministru kabinets iesniedzis izskatīšanai Saeimā Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā” (reģ. Nr.720). Tas paredz saskaņot Reklāmas likuma un Administratīvā procesa likuma normas.
Seši “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti iesnieguši izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”” (reģ. Nr.722).

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!