Par iekšzemes kopprodukta pieaugumu

Finansu ministrs Gundars Bērziņš vakar, 29. jūnijā, preses konferencē stāstīja par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempiem šāgada 1. ceturksnī un IKP saistību ar budžeta deficītu. IKP gada 1. ceturksnī palielinājās par 5,3%, un tas ir pārsniedzis visas gaidītās prognozes, teica G.Bērziņš. Finansu ministrijas prognozes bijušas 3,4%, un reālais IKP pieaugums pirmajā ceturksnī tiešām bijis pārsteigums. Pozitīvs IKP pieaugums bijis vēl tikai 1998. gada 1. ceturksnī — 9,5%, tad sekojis kritums, neliels palielinājums bijis 1999. gada 3. ceturksnī, kas vēl pieaudzis 4. ceturksnī par 2,8%. Tātad pēdējos ceturkšņos Latvijas IKP rādītāji apsteiguši abas pārējās Baltijas valstis, arī vienmēr sekmīgāko Igauniju, teica finansu ministrs. Latvijai 1999. gads kopumā bijis labāks nekā pārējām kaimiņvalstīm, un Latvijai vienīgai bijis pozitīvs IKP pieaugums.

Bezdarbs Latvijā samazinās, un tas arī ir viens no rādītājiem, kas apliecina ekonomikas uzlabošanos valstī, teica G.Bērziņš.

Priecējošs, pēc ministra domām, ir tas, ka pieaugums ir visās tautsaimniecības nozarēs. Lielākais īpatsvars IKP struktūrā ir pakalpojumiem, un te pieaugums ir 5,7%. Piemēram, karjeru rūpnieciskās ieguves sfērā pieaugums ir 54,7% salīdzinājumā ar 1999. gada 1. ceturksni, bet, tiesa, šās sfēras īpatsvars IKP ir tikai 0,1 procents, piebilda G.Bērziņš. Pieaugums esot arī lauksaimnieciskās produkcijas ražošanā par 0,7%. Taču nevienā IKP veidojošajā sastāvdaļā nav bijis vērojams kritums. Ministrs pieļāva, ka gada noslēguma IKP pieauguma prognoze — 3,5%, kaut pašlaik vēl nav mainīta, tiks pārskatīta, izvērtējot visus saistītos parametrus.

— Visi atceras, cik pagājušajā gadā grūti veicās ar budžeta pieņemšanu, un es jau vairākkārt esmu uzsvēris, ka budžeta deficīta lielums, valsts attīstības temps un saprātīga nodokļu politika samazināšanas virzienā ir ļoti svarīga, lai valsts attīstības tempu nodrošinātu, — teica G.Bērziņš.— Un to vajadzētu ņemt vērā arī šobrīd, pieņemot valsts budžetu. Mani bažīgu dara tas, ka mēs valdībā kopumā atpaliekam par vairāk nekā mēnesi budžeta izskatīšanas grafikā. Mērķa griestu apstiprināšana pēc iepriekšējās valdības apstiprinātā grafika bija paredzēta 16. maijā. Saistībā, protams, ar valdības maiņu šis grafiks tika pārskatīts, un akceptētais termiņš bija 6. jūnijs. Tūlīt sāksies jūlijs, un mēs esam atkārtoti izskatījuši ieņēmumu prognozi.

Nākamajā valdības sēdē atkārtoti tiks izskatīti bāzes izdevumi, kas vēl nav mērķa griesti. Tāpēc mani tas dara ļoti uzmanīgu, jo budžeta izstrādāšanas procedūra ir ļoti gara un sarežģīta, un, pieļaujot kavēšanos par vairāk nekā mēnesi, var tiks apdraudēts budžeta iesniegšanas termiņš Saeimā 1. oktobrī. Tāpēc es arī nākamajā valdības sēdē, ņemot vērā visus iepriekšējos iebildumus un visas iespējas, kas ir budžetā, aicināšu valdību izšķirties par mērķa griestu akceptēšanu un lēmuma pieņemšanu. Ja šis jautājums kavēsies, var būt situācija, ka nav iespējams budžetu iesniegt 1. oktobrī, kā to nosaka likums.

Vēl finansu ministrs informēja, ka viņš ir atsaucis no Ministru kabineta dienaskārtības noteikumu projektu par ienākumu no vērtspapīru tirdzniecības aplikšanu ar nodokļiem. G.Bērziņš uzskata, ka šobrīd šāda nodokļa ieviešana biržā, vērtspapīru tirdzniecībā, kas uzskatāma par valsts ekonomikas asinsriti, būtu valsts ekonomikai kaitnieciska un šāda nodokļa ieviešana vismaz tuvākajā laikā būtu jānovērš. Jo tas nozīmētu visu vērtspapīru, arī Latvijas valsts vērtspapīru, cenas palielināšanu, un rezultātā varētu iznākt par vērtspapīriem maksāt vairāk, nekā gaidāms ienākums no nodokļiem. Šobrīd arī Eiropas Savienības (ES) direktīvas šāda nodokļa ieviešanu neprasa.

Ministrs teica, ka šobrīd liels darbs tiek veikts, lai ievērojami palielinātu finansējumu lauksaimniecībai, īpaši investīciju daļā, piesaistot SAPARD līdzekļus. Resursi, kas varētu tikt piesaistīti, ir apmēram 14—15 miljoni latu gadā, un tiek skatīti arī citi projekti, piemēram, ar Pasaules banku par kredīta lauksaimniecības attīstībai otrās daļas saņemšanu nākamajā gadā. Ticis pieņemts lēmums arī par labības intervenci, un cukurbiešu novākšanas laikā arī varētu būt grūti lemjams jautājums par intervenci cukurbiešu tirgū — ja cukura rezerves uz ražas novākšanas sezonu pārsniegs 10% no gada patēriņa, tad veicama intervence arī cukura sektorā. G.Bērziņš domā, ka ar visiem līdzekļiem, kas nākamajā gadā tiks lauksaimniecībai piesaistīti, līdzekļu apjoms būs pat lielāks nekā 3% no budžeta.

Vēl ministrs pastāstīja, ka pašlaik Latvijā norisinās degvielas mazumtirdzniecības tīkla masveida pārbaude. Trešdien tikušas pārbaudītas 56 degvielas tirdzniecības vietas Zemgales reģionā, un šajā darbā iesaistīti VID un policijas struktūru darbinieki. No pārbaudītajām tirdzniecības vietām, iespējams, 6 tirdzniecības vietas, kurās konstatēti pārkāpumi darbu vairs neturpināšot. Ceturtdien šāda masveida akcija esot veikta Latgalē. Nedēļas laikā tikšot pārbaudītas visas apmēram 680 degvielas tirdzniecības vietas Latvijā. Pēc līdzīgas vairumtirgotāju pārbaudes esot anulētas 45 licences.

Akcijas laikā Zemgalē bez dokumentiem aizturētas divas automašīnas — viena ar degvielu, otra ar sašķidrināto gāzi. Šeit ir skaidri saskatāma jauna problēma, teica finansu ministrs. Tā kā notiek masveida degvielas aizstāšana ar gāzi un tās patēriņš valstī palielinās, gāze, kas tiek izmantota automobiļu darbināšanai, ir aplikta ar akcīzes nodokli. Taču tāda pati gāze, ko izmanto sadzīvē, ar akcīzes nodokli aplikta netiek. Un arī aizturētās automašīnas, kas veda gāzi un kam nebija pavaddokumentu, galamērķis bija automobiļu gāzes uzpildes stacija. Un ir jādomā, kādā veidā sistēmu regulēt, jo viens un tas pats produkts vienā gadījumā tiek ar nodokli aplikts, bet otrā netiek, bez tam tiek uzglabāts vienā vietā un vienādā veidā pārvadāts. Un šeit atklājas jauns riska faktors.

— No 1. jūlija visās muitas noliktavās jāsāk darboties "on—line" režīma savienojumam ar muitu, — teica finansu ministrs, — lai momentā varētu konstatēt ikvienas kravas izvešanu no muitas noliktavas. Visas muitas noliktavas par šīs prasības ievērošanu ir brīdinātas, un visas noliktavas, kas šo prasību neievēros, tiks slēgtas. Tuvākajā laikā tiks pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi par degvielas aprites kārtību, un paredzams, ka uzņēmuma kapitāls, ja uzņēmums nodarbojas ar degvielas vairumtirdzniecību, tiks paaugstināts līdz 200 000 latiem. Tā ka ir lietas, kas jārisina.

Vēl finansu ministrs informēja, ka viņš ir atsaucis no Ministru kabineta dienaskārtības noteikumu projektu par ienākumu no vērtspapīru tirdzniecības aplikšanu ar nodokļiem. G.Bērziņš uzskata, ka šobrīd šāda nodokļa ieviešana biržā, vērtspapīru tirdzniecībā, kas uzskatāma par valsts ekonomikas asinsriti, būtu valsts ekonomikai kaitnieciska un šāda nodokļa ieviešana vismaz tuvākajā laikā būtu jānovērš. Jo tas nozīmētu visu vērtspapīru, arī Latvijas valsts vērtspapīru, cenas palielināšanu, un rezultātā varētu iznākt par vērtspapīriem maksāt vairāk, nekā gaidāms ienākums no nodokļiem. Šobrīd arī Eiropas Savienības (ES) direktīvas šāda nodokļa ieviešanu neprasa.

Ministrs teica, ka šobrīd liels darbs tiek veikts, lai ievērojami palielinātu finansējumu lauksaimniecībai, īpaši investīciju daļā, piesaistot SAPARD līdzekļus. Resursi, kas varētu tikt piesaistīti, ir apmēram 14–15 miljoni latu gadā, un tiek skatīti arī citi projekti, piemēram, ar Pasaules banku par kredīta lauksaimniecības attīstībai otrās daļas saņemšanu nākamajā gadā. Ticis pieņemts lēmums arī par labības intervenci, un cukurbiešu novākšanas laikā arī varētu būt grūti lemjams jautājums par intervenci cukurbiešu tirgū — ja cukura rezerves uz ražas novākšanas sezonu pārsniegs 10% no gada patēriņa, tad veicama intervence arī cukura sektorā. G.Bērziņš domā, ka ar visiem līdzekļiem, kas nākamajā gadā tiks lauksaimniecībai piesaistīti, līdzekļu apjoms būs pat lielāks nekā 3% no budžeta.

Vēl ministrs pastāstīja, ka pašlaik Latvijā norisinās degvielas mazumtirdzniecības tīkla masveida pārbaude. Trešdien tikušas pārbaudītas 56 degvielas tirdzniecības vietas Zemgales reģionā, un šajā darbā iesaistīti VID un policijas struktūru darbinieki. No pārbaudītajām tirdzniecības vietām, iespējams, 6 tirdzniecības vietas, kurās konstatēti pārkāpumi darbu vairs neturpināšot. Ceturtdien šāda masveida akcija esot veikta Latgalē. Nedēļas laikā tikšot pārbaudītas visas apmēram 680 degvielas tirdzniecības vietas Latvijā. Pēc līdzīgas vairumtirgotāju pārbaudes esot anulētas 45 licences.

Akcijas laikā Zemgalē bez dokumentiem aizturētas divas automašīnas — viena ar degvielu, otra ar sašķidrināto gāzi. Šeit ir skaidri saskatāma jauna problēma, teica finansu ministrs. Tā kā notiek masveida degvielas aizstāšana ar gāzi un tās patēriņš valstī palielinās, gāze, kas tiek izmantota automobiļu darbināšanai, ir aplikta ar akcīzes nodokli. Taču tāda pati gāze, ko izmanto sadzīvē, ar akcīzes nodokli aplikta netiek. Un arī aizturētās automašīnas, kas veda gāzi un kam nebija pavaddokumentu, galamērķis bija automobiļu gāzes uzpildes stacija. Un ir jādomā, kādā veidā sistēmu regulēt, jo viens un tas pats produkts vienā gadījumā tiek ar nodokli aplikts, bet otrā netiek, bez tam tiek uzglabāts vienā vietā un vienādā veidā pārvadāts. Un šeit atklājas jauns riska faktors.

— No 1. jūlija visās muitas noliktavās jāsāk darboties "on—line" režīma savienojumam ar muitu, — teica finansu ministrs, — lai momentā varētu konstatēt ikvienas kravas izvešanu no muitas noliktavas. Visas muitas noliktavas par šīs prasības ievērošanu ir brīdinātas, un visas noliktavas, kas šo prasību neievēros, tiks slēgtas. Tuvākajā laikā tiks pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi par degvielas aprites kārtību, un paredzams, ka uzņēmuma kapitāls, ja uzņēmums nodarbojas ar degvielas vairumtirdzniecību, tiks paaugstināts līdz 200 000 latiem. Tā ka ir lietas, kas jārisina.

Rūtas Bierande, "LV" ekonomikas redaktore