Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga līdz 1. jūlijam uzturas oficiālā vizītē Vācijas Federatīvajā Republikā "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondents Valsts prezidentes Vācijas vizītes laikā Jānis Ūdris:

Vakar, 29.jūnijā, Berlīnē, Belevjū pilī: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Vācijas Federatīvās Republikas Federālais prezidents Johanness Raus Foto: epa/A.F.I.

Vakar, 29.jūnijā, sākās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas oficiālās vizītes programma Vācijā.

Berlīnē Latvijas Valsts prezidente ieradās jau trešdienas pēcpusdienā. Par godu augstajai viešņai Pēgeles lidostā bija nostādīta bundesvēra godasardze.

Pēc ierašanās Berlīnē Valsts prezidente sniedza intervijas lielajiem vācu laikrakstiem "Frankfurter Allgemeine Zeitung" un "Handelsblatt".

Pēc tam Valsts prezidente goda eskorta pavadībā devās uz Belevjū pili, kur tikās ar Vācijas Federālo prezidentu Johannesu Rauu. Par godu Latvijas Valsts prezidentei pie pils notika militārā parāde. Valsts prezidente parakstījās Belevjū pils goda grāmatā.

Sveicot Latvijas Valsts prezidenti, bundesvēra militārais orķestris atskaņoja Latvijas un Vācijas valstu himnas. V.Vīķe–Freiberga pieņēma godasardzes komandiera ziņojumu un kopā ar Vācijas Federālo prezidentu apstaigāja godasardzes ierindu.

Tad Latvijas Valsts prezidente un Vācijas Federālais prezidents sarunā, kas noritēja sirsnīga gaisotnē, pārrunāja Latvijas un Vācijas attiecības, ko raksturoja kā dzīvas un konstruktīvas, kā arī daudzveidīgas to tālākajā attīstībā.

Federālais prezidents Johanness Raus atzinīgi novērtēja arī Vācijas Federālā kanclera Gerharda Šrēdera neseno vizīti Latvijā, kā arī sava amata priekšgājēja Romāna Hercoga vizīti Latvijā. Valsts prezidente izteica vēlmi redzēt lielāku Vācijas klātbūtni Latvijā, īpaši investīciju jomā.

Tika pārrunātas arī ES paplašināšanas aktualitātes. Vācijas Federālais prezidents teica, ka ES paplašināšana ir vēsturisks process, kas saistīts ar nopietnām pārmaiņām Vecajā kontinentā un uzliek nopietnus pienākumus gan ES dalībvalstīm, kāda ir Vācija, gan ES kandidātvalstīm, kāda ir Latvija.

Federālais prezidents J.Raus izteica skaidru Baltijas valstu redzējumu Eiropas Savienībā. Savukārt Vaira Vīķe–Freiberga akcentēja sabiedrības integrācijas aktualitāti Latvijā.

Pēc sarunas ar Vācijas Federālo prezidentu Latvijas Valsts prezidente piedalījās Latvijas Republikas Vēstniecības ēkas iesvētīšanas ceremonijā, ko vadīja Ārpuslatvijas latviešu evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Pēc tam notika Vēstniecības oficiālās atklāšanas ceremonija, ko ievadīja arhibīskapa svētruna.

Ārpuslatvijas latviešu ev. luteriskās Baznīcas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis:

Svētruna, iesvētot Latvijas vēstniecības ēku Berlīnē 2000.gada 29.jūnijā

Šobrīd, kā reti kad, mēs varam izjust, kā Dievs var savienot pagātni ar tagadni un dot nākotnes apsolījumu.

Apmēram 60 gadi pagājuši, kopš piespieda slēgt Latvijas vēstniecību Berlīnē. Bija gadi, kad varēja likties, ka Latvijas vēstniecības darbs Berlīnē ir neatgriezeniski pārtraukts.

Tomēr ir arī kontinuitātes zīmes, kontinuitātes zīmes mūžīgā Dieva iezīmē. Mani dziļi aizkustina aicinājums iesvētīt šo namu, jo kādreizējais Latvijas Republikas sūtnis Berlīnē Dr.Oskars Voits bija tuvs draugs manam vectēvam mācītājam Ernstam Stangem, ar daudziem viņa un viņa kundzes Irmgardes ierakstiem mūsu viesu grāmatā. Pēc Otrā pasaules kara, dzīvodams viņa znota Nobela prēmijas laureāta prof. Staudingera mājā Freiburgā, Dr. Voits bija mūsu latviešu draudzes priekšnieks Freiburgā, tā turpinot kalpot Dievam un Latvijai, un mans tēvs un vēlāk es bijām viņa ģimenes mācītāji. Līdzīgas tuvas saites bijušas ar sūtni Edgaru Krieviņu un ar Latvijas pilnvaroto Vācijā, bijušo ministru Robertu Liepiņu, kurš reizē bija ilggadīgs mūsu Baznīcas virsvaldes loceklis.

Ir sena tradīcija, ka Latvijas vēstniecības ir bijušas Latvijas reprezentantes kā specifiski valstiskā, tā vispār garīgā ziņā un ka tās savu uzdevumu lokā ir arī saredzējušas: uzturēt dzīvas un lojālas Latvijas atvases tālās zemēs.

Pastāv kontinuitāte pāri drupām, un šai kontinuitātei lai kalpo šis nams un tā darbs. Lai tas kalpo Latvijai, mūžības vārdā iedibinātai. Kur mūžīgā Dievā dibinātais garīgais nams un garīgā kontinuitāte pastāvēs, tur darbinieki var nākt un iet. Tur šo namu var mēģināt sagraut vai atņemt. Bet šī nama būtība paliks, un tā arvien par jaunu veidos un pildīs namu.

Šāds gars lai pilda šo Latvijas Republikas vēstniecības namu Berlīnē — par svētību tiem, kas šeit strādās, par pārplūstošu svētību darbam, kas no šejienes tiks koordinēts, un par godu un svētību mūsu valstij. Latvijai!

Lūgšana

Mūžīgais Dievs, mēs Tev pateicamies, ka pagājušā gadsimta 20. un 30. gados uzsāktais Latvijas vēstniecības darbs Berlīnē ir varējis atsākties šajā namā.

Mēs pieminam šajā brīdī visus, kas agrākos laikos Latviju godam reprezentējuši — sākotnējos laikos Latviju pārstāvot Berlīnē, tad garos grūtos okupācijas gados un aizvadītā gadu desmitā. Latvijai verot vārtus, lai tā atgrieztos Eiropas kopējā apritē un pasaules brīvo valstu saimē. Mēs aizlūdzam par mūsu valsti Latviju, par tās prezidenti un valdību, par ikkatru tās locekli un it sevišķi par visiem, kas tai palīdz būt iedibinātai mūžīgās, garīgās vērtībās.

Mēs Tevi lūdzam, Dievs, svētī šo namu, iedvesmo tos, kas še strādā, lai šajā vietā tiktu austi svētīgi sakari starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku, par svētību Latvijai, par svētību latviešu saimei šajā zemē, par svētību pāri robežām un laikiem.

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Runa Latvijas vēstniecības ēkas Berlīnē atklāšanā 2000.gada 29.jūnijā

Pār Latvijas pārstāvniecību Vācijā pacēlies Latvijas karogs. Pēc 60 gadiem, mums pašiem atkal pārņemot šo Latvijas teritoriju apvienotās Vācijas atjaunotajā galvaspilsētā.

Pirms 60 gadiem līdz ar mūsu vēstniecību šeit tika pazaudēta arī Latvijas valstiskā neatkarība. Tas bija traģisku notikumu sākums, kad Molotova—Ribentropa pakta sekas sadalīja Eiropu divās iespaidu sfērās, un šis sadalījums turpinājās arī pēc kara — ar Berlīnes mūri, ar "dzelzs aizkaru", ar Latvijas iekļaušanu Padomju savienībā.

Šodien šī vēstniecība iezīmē jaunu Latvijas klātieni atjaunotajā Eiropā. Vācija, kas bija sadalīta, ir atkal apvienota. Berlīne, kas bija zaudējusi savu statusu kā galvaspilsēta, ir atkal to atguvusi. Mēs stāvam šeit, mūsu atjaunotajā vēstniecībā, Vācijas atjaunotajā galvaspilsētā. Atjaunotā, apvienotā Vācijā. Atjaunotā, apvienotā Eiropā. Es novēlu visiem, kas darbosies šajā vēstniecībā, labas sekmes un gandarījumu darbā. Īpaši vēlu veiksmes, aizstāvot Latvijas intereses šajā stratēģiski ļoti nozīmīgajā zemē. Politiski nozīmīgajā zemē, kas ir viens no galvenajiem jaunās Eiropas pīlāriem gan Eiropas Savienības dibināšanas laikā, gan arī patlaban ir viens no galvenajiem tās virzītājiem un dzinējiem.

Es novēlu visiem aizstāvēt mūsu intereses Eiropas paplašināšanās procesā un NATO paplašināšanās procesā. Mums visiem ir jāturpina strādāt, lai atgādinātu gan Vācijai, gan pārējai Eiropai, ka mūsu īstā vieta ir apvienotās Eiropas valstu vidū. Ka mūsu drošība ir sargājama līdzīgi Eiropas drošībai. Ka mēs iekļaujamies līdztiesīgu, suverēnu valstu saimē, kas, brīvprātīgi apvienojušās, varēs kopīgi lemt pašas savu un Eiropas likteni.

"Latvijas Vēstneša" speciālkorespondents Valsts prezidentes Vācijas vizītes laikā Jānis Ūdris:

Pēc Latvijas vēstniecības atklāšanas notika svinīgā pieņemšana, kurā piedalījās arī Federālais kanclers Gerhards Šrēders.

"Es gribu uzsvērt, ka Šrēdera vizīte mūsu vēstniecībā Vācijā ir ļoti nozīmīgs žests, jo man teica un man tika vairākkārt paskaidrots, ka Federālais kanclers Šrēders ļoti reti ierodas kādas valsts vēstniecībā," vēlāk sarunā ar žurnālistiem teica Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. "Es domāju, ka šis bija ne tikai pieklājības žests pret Latviju, bet mēs to varam tulkot arī kā politisku signālu, kā atbalstu mūsu suverenitātei, mūsu centieniem iekļauties gan ES, gan NATO."

Par Latvijas vēstniecības pārcelšanos no Bonnas uz Berlīni Latvijas Valsts prezidente teica: "Tas ir ļoti skaisti, tas ir arī ļoti simboliski, jo tas savieno pagātni ar tagadni. Mūsu vēstniecības vēsturiskā atjaunošana atjaunotajā Berlīnē, Vācijas atjaunotajā galvaspilsētā — tas ir ļoti simboliski. Šī galvaspilsēta ir un arī turpmāk būs viena no nozīmīgākajām galvaspilsētām Eiropā. Šeit tiek un tiks pieņemti lēmumi, kas iespaidos arī citas zemes. Tādēļ mūsu vēstniecības atrašanās šeit politiski ir vērtējama kā stratēģiski ļoti nozīmīgs solis."

Vakar pēcpusdienā Latvijas Valsts prezidente ieradās Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāgā, kur tikās ar Bundestāga prezidentu Volfgangu Tīrzi.

Pēc sarunas ar Vācijas Bundestāga prezidentu Vaira Vīķe–Freiberga Vācu ārpolitikas institūtā nolasīja referātu par Latvijas jaunāko vēsturi un mūsu valsts atgriešanos Rietumu demokrātijas pasaulē (skat. zemāk) . Valsts prezidente sniedza arī interviju Berlīnes televīzijai.

Vakar vakarā Valsts prezidente un personas, kas viņu pavada, ieradās Hannoverē, kur šodien, 30.jūnijā, izstādē "Expo—2000" notiek Latvijas Nacionālā diena. To ievadīs plaša Latvijas kultūras programma. Latvijas dienas oficiālā atklāšana notiks "Expo—2000" centrālajā svinīgo ceremoniju vietā "Plaza Stage", kur Latvijas Valsts prezidente teiks arī savu uzrunu. Paredzēts, ka Vaira Vīķe–Freiberga šodien apmeklēs arī "Expo—2000" "Eiropas māju", kur parakstīsies izstādes goda viesu grāmatā. Pēc tam Latvijas Valsts prezidente iepazīsies ar mūsu valsts, kā arī Igaunijas un Lietuvas paviljoniem. Pēc tam paredzēta V.Vīķes– Freibergas preses konference, bet pēc tam Valsts prezidente aplūkos netālo Krievijas paviljonu, kā arī iepazīsies ar "Ūdens pasaules" paviljonu, kurā eksponēts arī Daugavpils skolēnu veidotais Daugavas modelis, kas simbolizē Latvijas iekļaušanos pasaules projektos.

Latvijas Valsts prezidente iepazīsies arī ar citiem "Expo—2000" objektiem, bet vakarā paredzēta pieņemšana Latvijas paviljonā.

Rīt, 1.jūlijā, Latvijas Valsts prezidente Berlīnē tiksies ar Vācijas galvaspilsētas birģermeistaru Ēberhardu Dīpgenu. Rīt pēcpusdienā prezidente atgriezīsies Latvijā.