Latvijas ārpolitika ir Eiropas vienotības politika

Latvijas Valsts prezidente prof. Dr. Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna Vācijas Ārpolitikas biedrībā Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Vācijas Federatīvajā Republikā Berlīnē 2000.gada 29.jūnijā

Godātais Bunca kungs!

Ļoti godātais Ozenberga kungs!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Jūtos ļoti pagodināta šeit, "Eiropas mājā", jūs uzrunāt. Nosaukums "Eiropas māja" ļoti skaidri pauž mūsu kopējos ideālus un pamatvērtības, kā arī mūsu kopējo politiku.

Pēc Otrā pasaules kara miera saglabāšana kļuva par visnozīmīgāko vērtību. Centieni saglabāt mieru un drošību pusgadsimta garumā mudināja demokrātiskās valstis attīstīt pastiprinātu sadarbību, soli pa solim attīstīt šīs sadarbības formas un kontaktu intensitāti.

Šodien, kad Eiropa atkal atrodas uz lielu pārmaiņu sliekšņa, šo fundamentālo vērtību uztur vēl lielāka un dziļāka ideja — integrācijas ideja. Jau visai paredzamā laikā Eiropas Savienība (ES) savu 15 dalībvalstu skaitu gandrīz dubultos un Savienībā būs 27 valstis. Kas būs šo valstu apvienības virzošais spēks? Kādi mērķi šīs Eiropas valstis saturēs kopā un tuvinās citu citai XXI gadsimtā?

Es saredzu trīs pamatvērtības, kas vienos Eiropas valstis un būs arī pamats kontinenta integrācijas procesam.

Tā ir ES un NATO paplašināšanās, kā arī sabiedrības integrācija. Es esmu dziļi pārliecināta, ka tikai visaptveroša integrācija, ieskaitot ES, NATO un sociālās jomas integrāciju, var garantēt visa kontinenta ilgstošu stabilitāti, labklājību un attīstības perspektīvas.

Dāmas un kungi!

Integrācijas procesā Vācijai ir vēsturiska loma. Konrāds Adenauers, Helmūts Kols, Hanss Dītrihs Genšers, kā arī citi Vācijas politiķi ir snieguši izcilu ieguldījumu Eiropas vienotībā.

Mēs sagaidām arī turpmāk no Vācijas drosmīgus lēmumus un iniciatīvas Eiropas integrācijas procesā. Pēdējā gadu desmita notikumi pēc Berlīnes mūra krišanas skaidri apliecina, ka Vācijas vienotība ir arī Eiropas vienotība. Vācijas atkalapvienošanās ir devusi spēcīgu enerģijas lādiņu, radījusi sajūsmu par kontinenta reintegrācijas paātrināšanu. Šeit, Vācijā, skaidrāk nekā jebkur Eiropā var redzēt kopumā Eiropas vienotības procesa izaicinājumu un lieliskos sasniegumus. Tie simbolizē tālredzīgu, spēcīgu un noteiktu Vācijas politiku, kuras mērķis ir veicināt integrācijas procesu kontinentā un visapkārt Baltijas jūrai. Mēs apsveicam pirms neilga laika pausto VFR un Francijas apņēmību atkal iedarbināt Eiropas attīstības dzinēju.

Sarunā ar federālo prezidentu mēs šodien secinājām, ka Vācijas un Latvijas attiecības ir ļoti labas un nākotnē vērstas. Mums ir kopējas intereses un priekšstati par Baltijas jūras telpas ilgstošu attīstību, par vienotas, labklājīgas un politiski stabilas Eiropas veidošanu.

Es vēlētos uzsvērt, ka Latvijas un pārējo Baltijas valstu pozitīvā attīstība nozīmē arī Vācijas panākumu vēsturi. Tieši Vācijas tālredzīgā politika lielā mērā ir veicinājusi citu Eiropas valstu atbalsta politiku attiecībā uz Baltijas valstīm. Vācija ir palīdzējusi Baltijas valstīm iekļauties ar savu ieguldījumu jaunās Eiropas veidošanā.

Mēs apsveicam federālā kanclera izteikumus viņa Rīgas, Tallinas un Viļņas apmeklējuma laikā par Baltijas valstu līdzdalību ES un to atbilstību Vācijas Federatīvās Republikas nacionālajām interesēm.

Es esmu pārliecināta, ka Baltijas jūras valstu bilaterālajai un reģionālajai sadarbībai ir milzīgas perspektīves. Mēs atbalstām Baltijas jūras valstu padomes Vācijas prezidentūras prioritātes. Baltijas jūras telpa īpaši izceļas ar lielo saimniecisko un stratēģisko potenciālu. Šis reģions pamatoti tiek dēvēts par dinamiskāko starp Eiropas reģioniem.

Saistībā ar Baltijas jūras reģiona attīstību es vēlētos nosaukt dažus XXI gadsimta projektus. Runa ir, pirmkārt, par vienotu enerģētikas sistēmu, vienota energotīkla izveidi apkārt Baltijas valstij un, otrkārt, par Baltijas valstu transporta sistēmu un integrēšanos transeiropeiskajā transporta sistēmā. Šai nolūkā obligāti jāintensificē tādi projekti kā "Via Baltica" un "Rail Baltica".

 

Dāmas un kungi!

Jaunās Eiropas veidošana ir mūsu kopīgais uzdevums un izaicinājums. Latvija ir Eiropas integrācijas daļa, aktīva līdzdalībniece Eiropas apvienošanās procesā. Latvijas ārpolitika ir Eiropas vērtību politika. Šajās vērtībās mēs dalāmies ar transatlantiskās telpas valstīm. Mūsu uzdevums ir nodrošināt:

- valstiskās neatkarības un demokrātiskās sistēmas neatgriezeniskumu;

- saimniecisko un sociālo augšupeju;

- kultūras identitātes saglabāšanu;

- modernas sabiedrības radīšanu un

- labas attiecības ar mūsu kaimiņvalstīm.

Mūsu mērķis ir līdzdalība ES un NATO. Latvija pievienojas šo organizāciju pamatvērtībām — demokrātija, brīva tirgus saimniecība, cilvēktiesību ievērošana. ES un NATO paplašināšana stiprina demokrātiju un stabilitāti. Latvijas līdzdalība Eiropas Savienībā radīs konkurētspējīgu teritoriju, efektīvu tiesu sistēmu un stabilu finansu sistēmu.

Veidojot jauno, vienoto Eiropā, mēs visi vēršam skatienus nākotnē. Daudzus no mums nodarbina jautājums par eiropeiskās integrācijas noslēgumu.

Mēs pozitīvi vērtējam diskusijas par Eiropas nākotnes tēlu, esam gatavi sniegt savu ieguldījumu tā veidošanā. Taču mums ir arī aktīvi jāizturas pret aktuālu jautājumu risināšanu.

Mūsu šodienas uzdevumi attiecas uz mūsu līdzdalību ES un NATO. Par vienu no valsts prioritātēm mēs uzskatām konsolidētas, integrētas sabiedrības izveidi. Mēs neuztveram integrāciju tikai kā nacionālu uzdevumu. Mēs domājam par savu ieguldījumu vienotas Eiropas ēkas tapšanā. Mūsu valsts un sabiedrības stabila attīstība, demokratizācija un modernizācija veido daļu no Latvijas pienesuma, ceļot vienotu Eiropu.

ES dalībvalstis patlaban meklē atbildes uz valdību konferences jautājumiem. Runa ir par ES nākotni. Tā skar arī ES paplašināšanās tālāko gaitu un Latvijas intereses. Mēs novēlam Francijas prezidentūrai panākumus izvirzīto mērķu izpildē.

Latvijas attiecības pret ES izceļas ar jaunu kvalitāti — mēs esam iestāšanās sarunu procesā, un mēs esam gatavi nepārtrauktam sarunu procesam. Mēs turpināsim savas reformas pragmatiski un nepārtraukti, lai iestāšanās sarunas būtu sekmīgas un tiktu pabeigtas līdz 2002.gada beigām.

Iestāšanās sarunas ir atbalsts mūsu iekšējo reformu procesam. Tās darbojas kā attīstības instruments un palīdz mums pieņemt konkrētus, biežāk ne visai vienkāršus, taču vajadzīgus lēmumus. Latvijas valdība ir skaidri definējusi 2000.gada prioritātes — sabiedrības integrācijas padziļināšana, sabiedriskās pārvaldes, saimnieciskās un reģionālās politikas efektivitātes, tiesiskas valsts nostiprināšana.

 

Dāmas un kungi!

Pārdomu vērtas un diskusijas cienīgas ir idejas par nākotnes federālo Eiropu. Tās ir apstiprinājums noteiktām tendencēm mūsdienu Eiropas attīstībā.

Nākotnes perspektīvu vērtējumā es pārstāvu viedokli, ka šodienas un rītdienas Eiropā nacionālajai identitātei būs izcila nozīme, ka tiks saglabāta un tālāk stiprināta tās ietekme. Katram Vācijas reģionam ir sava identitāte, un tam ir liela vērtība kopīgajā Eiropā. Daudzveidība un dažādība ir Eiropas vērtība un spēcīgs enerģijas avots.

Arī Latvija bagātinās Eiropas identitāti. Un ir ļoti svarīgi, ka katra valsts savu piederību jaunajai Eiropai izjūt, līdzdarbojoties visās dzīves jomās.

Runājot par ES paplašināšanos, es vēlētos minēt Latvijas iedzīvotāju domas un reakciju. Ir tiesa, ka daļai mūsu zemes iedzīvotāju ir zināmas bažas par ES paplašināšanos. Mēs nedrīkstam ignorēt šo noskaņojumu. Šī realitāte liek mums izdarīt pareizu secinājumu.

Ar to es gribēju teikt, ka mūsu politiķiem ir jāiesniedz lietišķa argumentācija un plaša informācija par Eiropas nākotnes vīzijām, kā arī atbildīgiem lēmumiem, par paplašināšanās priekšrocībām un ieguvumiem.

Šos ieguvumus es pirmām kārtām saredzu stabilitātes, drošības un attīstības telpas paplašinājumā. Tas veicinās demokrātijas, valsts tiesiskuma un cilvēktiesību telpas paplašināšanos. Līdz ar iestāju ES jaunās dalībvalstis pārņems ES likumus un normas, sakārtos savas robežas un kooperēsies cīņā pret kriminālnoziegumiem. 500 miljonus ļaužu aptverošā telpa un saimnieciskā integrācija pavērs jaunas iespējas saimnieciskajai darbībai un kultūrai. Tā būs arī vērā ņemama saimnieciskās izaugsmes iespēja, kas stiprinās Eiropas situāciju globālajā ekonomikā.

ES kopīgā ārpolitika ir kopīga vērtība. Latvija ļoti pozitīvi uzņēma Eiropas Padomes Ķelnes sanāksmes lēmumus par kopīgu politiku attiecībās ar Krieviju. Arī nesen ES dalībvalstu vadītāju sanāksmē Feirā pieņemtie lēmumi par Ziemeļu dimensiju, kā arī par sadarbību ar Krieviju ir solis pareizā virzienā. Latvija ir pārliecināta, ka šie projekti jārealizē straujāk un mērķtiecīgāk.

Šajā sakarā es vēlētos izklāstīt savus apsvērumus par Latvijas pašreizējo un turpmāko lomu. Lai gan Latvijai vēl dažus gadus nebūs ES dalībvalsts statusa, mana valsts jau ir daļa tajā ES dialogā, kuru tā risina ar Krieviju. Latvija saredz sevi kā dalībnieci dialogā starp ES un Krieviju.

ES ir un joprojām būs Krievijas ilgtermiņa un stratēģiskā sabiedrotā. ES un Krievijas dialoga veicināšana ir mūsu kopīgās interesēs, ES un NATO paplašināšana atbilst arī Krievijas interesēm. Jau tagad ES ir lielākā un drošākā Krievijas tirdzniecības partnere. Līdz ar ES paplašināšanos pamatos mainīsies saimnieciskās darbības priekšnoteikumi. Tiks sakārtota ES un Krievijas robeža, kļūs skaidrāka un pārredzamāka likumdošana.

 

Dāmas un kungi!

Dažreiz man jautā, kas Latvijai ir svarīgāk — līdzdalība ES vai NATO? Es esmu pārliecināta — šīs auditorijas priekšā man nav vajadzības skaidrot —, ka abi paplašināšanās procesi ir Eiropas vienotības politikas nešķiramas sastāvdaļas ar līdzīgiem vērtību kritērijiem. Latvija respektē šīs vērtības un ir gatava tās izkopt un aizstāvēt.

Atļaujiet man vēlreiz uzsvērt, ka kandidātvalstu uzņemšana NATO atbilst arī Krievijas interesēm. Jo NATO paplašināšana nozīmē stabilitāti un drošību.

Šis process ir sācies sekmīgi un konsekventi tāpat jāturpina. Stabilitātes politika atbilst arī Eiropas kopīgajām interesēm.

Ja šodien domājam par NATO evolūciju pēc atkalapvienotās Vācijas, Polijas, Čehijas un Ungārijas iestāšanās šajā organizācijā, tad redzams, ka NATO paplašināšanās ir gan stiprinājusi organizāciju (piemēram, Kosovas krīzes pārvarēšana), gan arī devusi ieguldījumu Eiropas demokrātisko vērtību stiprināšanā. NATO paplašināšanās ir veicinājusi reformu procesu Viduseiropā un Austrumeiropā.

Latvija ar savu desmit gadus īstenoto stabilitātes politiku ir sniegusi, kaut arī relatīvi nelielu, tomēr konkrētu ieguldījumu Eiropas drošībā. Latvijas pārstāvju piedalīšanās miera uzturēšanas misijā Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā, kā arī misijā Gruzijā ir mūsu devums Eiropas drošībā un stabilitātē. Latvijas integrācija NATO notiek ar Latvijas sabiedrības (ieskaitot krievus, poļus un citas etniskās mazākumtautības) piedalīšanos.

Latvija aktīvi cenšas kļūt par NATO dalībvalsti. Tā ir mērķtiecīga, izsvērta un apzināta politika. Mēs izpildīsim savus pienākumus. Latvija sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju sākusi pildīt Rīcības plānu dalībai NATO. Baltijas valstis ir pārliecinātas, ka Rīcības plāna dalībai NATO loģisks iznākums būs mūsu valstu uzņemšana NATO. Aizsardzības budžets tiek nepārtraukti palielināts un 2003.gadā sasniegs 2 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Baltijas valstis gandrīz visās aizsardzības lietu jomās ir attīstījušas kopīgus projektus, kurus atbalsta NATO dalībvalstis. Šie projekti ("Baltbat", "Baltdefcol", "Baltnet", "Baltrom") ir uzskatāmi par reģionālās sadarbības paraugu visām NATO kandidātvalstīm.

Šīs politiskās aktivitātes tiks turpinātas, lai NATO dalībvalstu vadītāju 2002.gada sanāksmē dienas kārtībā tiktu iekļauts jautājums par Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Latvija atbalsta pārējo kandidātvalstu iekļaušanos šajā organizācijā.

Es vēlētos vēl minēt nesen Viļņā notikušo konferenci, kurā deviņu NATO kandidātvalstu ārlietu ministri nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par koordinētu rīcību NATO integrācijas politikā. Šo solidarizējušos politiķu ideja ir vērtība, kas pārtaps politiskā realitātē un darbībā.

 

Dāmas un kungi!

Es savā runā apliecināju Latvijas apņēmību aktīvi virzīt uz priekšu Latvijas līdzdalību ES un NATO. Pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijas integrācija ES un NATO veicina sabiedrības konsolidēšanos un vienotību.

Diskusijas par sabiedrības attīstības procesiem un to dinamiku ir aktuālas visā Eiropā. Par to tiek diskutēts arī Latvijā.

Latvijā savu mājvietu ir raduši gan etnisko mazākumtautību cilvēki, kuri šeit dzīvo vairākās paaudzēs, kā arī tie, kas pārcelti uz dzīvi Latvijā padomju okupācijas gados. Latvijas valsts nostāja ir šāda: mums ir jāstrādā kopā, lai sasniegtu savus mērķus, lai sekmīgi virzītu uz priekšu savu sabiedrību un savu valsti.

Mēs balstāmies uz šādiem priekšnoteikumiem.

Pirmkārt, plaša atklātuma ieviešana visos demokrātijas procesos, nevalstisko organizāciju atbalsts, visu veidu informācijas pieejamība.

Otrkārt, cilvēktiesību aizsardzība atbilstoši starptautiskajiem standartiem.

Treškārt, iespēja katram valstī dzīvojošam cilvēkam, kurš to vēlas, iegūt Latvijas pilsonību, kā arī apgūt latviešu valodu.

Ceturtkārt, valsts atbalsts etnisko mazākumtautību skolām un kultūras biedrībām. Pašreiz valsts finansē skolu mācības 8 valodās: krievu, igauņu, lietuviešu, poļu, ebreju, ukraiņu, baltkrievu, kā arī sinti un romu.

Latvijas valdība šīs politikas īstenošanai ir izstrādājusi plašu sabiedrības integrācijas programmu, par ko sabiedrībā tiek plaši diskutēts. Kas attiecas uz sabiedrības integrāciju, — mēs domājam globāli un eiropeiski, bet rīkojamies reģionāli.

 

Dāmas un kungi!

Eiropu ir pārņēmušas pārvērtības. Un, lai izveidotu tiešām vienotu, plaukstošu, konkurētspējīgu Eiropu, mums, Eiropas valstu vadītājiem, vajadzētu likt lietā spēku un gribu, kā arī pieņemt un izpildīt tālredzīgus un pārdomātus lēmumus. Vācijai šajā procesā ir liela izdevība sniegt būtisku ieguldījumu Eiropas vienotības idejas un kopīgo vērtību kritēriju stiprināšanā. Latvija desmit gadus pēc neatkarības atgūšanas ir kļuvusi par uzticamu, stabilu un drošu partneri. "De facto" Latvija jau rīkojas kā ES un NATO dalībvalsts. Latvijas integrācija ES un NATO, kā arī sabiedrības integrācijas politika ir kļuvusi par mūsu panākumu ķīlu. Latvija kopā ar Vāciju sagaida kopīgus XXI gadsimta izaicinājumus.

"Latvijas Vēstneša"

(Silvija Ernštreite)

neoficiāls tulkojums

no vācu valodas

Lettische Außenpolitik ist europäische Einigungspolitik

Staatspräsidentin der Republik Lettland Prof. Dr. Vaira Vīķe–Freiberga:

Ansprache in der Deutschen Gesellschaft fūr auswärtige Politik und der Vertretung der Europäischen Kommission in der Bundesrepublik Deutschland am 29. Juni 2000 in Berlin

Sehr geehrter Herr Bunz,

sehr geehrter Herr Osenberg,

Exellenzen,

meine Damen un Herren,

es ist fūr mich eine groše Ehre, hier im Europahaus zu Ihnen zu sprechen. Der Name "Europahaus" bringt unsere gemeinsame Ideale und Grundwerte, sowie unsere gemeinsame Politik ganz deutlich zum Ausdruck.

Über die Zukunft unseres Kontinents läšt es sich gerade hier in Berlin gut nachdenken — in Berlin, einer Stadt, die zum Symbol sowohl fūr das Zusammenwachsen Deutschlands, als auch fūr das neue Gebäude des geeinten Europas geworden ist.

Die Bewahrung des Friedens wurde nach dem Zweiten Weltkrieg zu einem fundamentalen Wert. Die Bemūhungen um die Erhaltung des Friedens und der Sicherheit haben ein halbes Jahrhundert lang die demokratischen Staaten dazu geleitet, eine verstärkte Zusammenarbeit zu entwickeln, Schritt fūr Schritt die Formen dieser Zusammenarbeit, sowie die Intensität der Kontakte zu erweitern.

Heute, wenn Europa sich wieder an der Schwelle eines grošen Wandels befindet, steht fūr diesen fundamentalen Wert eine gröšere und tiefere Idee — die Idee der Integration. Schon in einer absehbaren Zeit wird die Europäische Union der 15 ihre Mitgliederzahl fast verdoppeln und zu einer Union der 27 werden. Was wird die treibende Kraft dieser Staatengemeinschaft sein? Welche Ziele werden die europäischen Staaten im 21. Jahrhundert zusammenhalten und sie zueinander näher bringen?

Ich sehe drei Grundwerte, die die Staaten Europas einigen und als Grundlage fūr den Integrationsprozess des Kontinents dienen werden.

Das sind die Erweiterung der EU und der NATO, sowie die gesellschaftliche Integration. Ich bin tief davon ūberzeugt, dass nur eine umfassende Integration, einschliesslich der EU, der NATO und des sozialen Bereichs, langfristige Stabilität, Wohlstand un Entwicklungsperspektive fūr den ganzen Kontinent gewährleisten wird.

Meine Damen und Herren,

im Prozess der Integration kommt Deutschland eine historische Rolle zu. Konrad Adenauer, Helmut Kohl, Hans–Dietrich Genscher, sowie andere deutsche Politiker haben einen herausragenden Beitrag zur europäischen Einigung geleistet.

Wir erwarten auch in Zukunft von Deutschland mutige Entscheidungen und Initiativen beim Prozess der europäischen Integration. Die Ereignisse des letzten Jahrzehnts nach dem Fall der Berliner Mauer bestätigen deutlich, dass die Einheit Deutschlands auch die Einheit Europas ist. Die Wiedervereinigung Deutschlands hat einen kräftigen Schuss Energie verliehen, der Begeisterung zur Beschleunigung der Reintegration des Kontinents geschaffen hat. Hier in Deutschland, deutlicher denn woanders in Europa, sieht man die Herausforderungen und die gewaltigen Leistungen des europäischen Einigungsprozesses zusammen. Sie symbolisieren eine weitsichtige, starke und entschlossene deutsche Politik, mit dem Ziel, die Integrationsprozesse im Kontinent und rund um die Ostsee zu fördern. Wir begrūšen die vor kurzem bekräftigte Entschlossenheit der Bundesrepublik und Frankreichs, den Motor der europäischen Entwicklung erneut in Wirkung zu setzen.

Im Gespräch mit dem Bundespräsidenten haben wir heute festgestellt, dass die deutsch–lettischen Beziehungen sehr gut und auf die Zukunft gerichtet sind. Wir haben gemeinsame Interessen und Vorstellungen ūber eine nachhaltige Entwicklung des Ostseeraumes, ūber die Gestaltung eines vereinigten, im Wohlstand lebenden und politisch stabilen Europas.

Ich möchte betonen, dass die positive Entwicklung Lettlands und anderer Baltischen Staaten auch eine Erfolgsgeschichte Deutschlands ist. In grossem Maše hat gerade die weitsichtige Politik Deutschlands die Unterstūtzungspolitik anderer europäischen Staaten gegenūber den Baltischen Staaten gefördert. Sie hat den Baltischen Staaten ermöglicht, mit ihrem eigenen Beitrag an der Gestaltung des neuen Europas teilzunehmen.

Wir begrūšen die Äušerungen des Bundeskanzlers im Rahmen seines Besuches in Riga, Tallin und Wilnius ūber die EU–Mitgliedschaft der Baltischen Staaten und ihr Entsprechen den nationalen Interessen der Bundesrepublik.

Ich bin ūberzeugt, daš die bilaterale und regionale Zusammenarbeit im Ostseeraum riesige Chancen hat. Wir unterstūtzen die Prioritäten der deutschen Ostseerats–Präsidentschaft. Der Ostseeraum zeichnet sich durch ein grosses wirtschaftliches und strategisches Potential aus. Zu Recht wird diese Region als die dynamischste unter den europäischen Regionen genannt.

Im Zusammenhang mit der Entwicklung der Ostseeregion möchte ich einige Projekte des 21. Jahrhunderts nennen. Es geht

• zum einen, um die Energiewirtschaft, um die Herausbildung eines Energienetzes rund um die Ostsee;

• zum anderen, um das Transportsystem der Baltischen Staaten und seine Integration in das Transeuropäische Transportsystem. Dazu ist es unerlässlich, solche Projekte wie VIA BALTICA und RAIL BALTICA umzusetzen.

Meine Damen und Herren,

die Bildung eines neuen Europas ist unsere gemeinsame Aufgabe und Herausforderung. Lettland ist ein Teil der europäischen Integration, ein aktives Mitglied im europäischen Einigungsprozess. Die lettische Aušenpolitik ist die Politik der europäischen Werte. Wir teilen diese Werte mit den Staaten des transatlantischen Raumes. Unsere Aufgabe besteht darin, folgendes zu gewährleisten:

• Unumkehrbarkeit der staatlichen Unabhängigkeit und des demokratischen Systems;

• den wirtschaftlichen und sozialen Aufschwung;

• Bewahrung der kulturellen Identität;

• Schaffung einer modernen Gesellschaft;

• gute Beziehungen zu unseren Nachbarstaaten.

Unser Ziel ist die Mitgliedschaft in der EU und in der NATO. Lettland teilt die Werte dieser Organisationen — Demokratie, freie Marktwirtschaft, Einhaltung der Menschenrechte. Die Erweiterung der EU und der NATO stärkt Demokratie und Stabilität. Die Mitgliedschaft Lettlands in der EU wird einen wettbewerbsfähigen Standort schaffen, ein wirksames Rechtssystem und ein stabiles Finanzsystem.

Bei der Bildung des neuen vereinigten Europas sind wir alle bestrebt, unseren Blick auf die Zukunft zu richten. Viele von uns beschäftigen sich mit der Frage ūber die Finalität der europäischen Integration. Wir bewerten positiv die Diskussionen ūber die zukunftige Gestalt Europas, wir sind bereit, unseren Beitrag dazu zu leisten. Wir mūssen aber auch die Lösung der aktuellen Fragen aktiv angehen.

Unsere heutigen Aufgaben beziehen sich auf unsere Mitgliedschaft in der EU und in der NATO. Als eine der Prioritäten der Politik des Staates halten wir die Herausbildung einer konsolidierten, integrierten Gesellschaft. Wir betrachten die Integration nicht nur als eine nationale Aufgabe. Wir denken an unseren Beitrag bei der Enstehung des Gebäudes des geeinten Europas. Stabile Entwicklung unseres Staates und unserer Gesellschaft, die Demokratisierung und Modernisierung bilden ein Teil des lettischen Beitrags beim Aufbau des geeinten Europas.

Die Mitgliedstaaten der Europäischen Union suchen gegenwärtig die Lösungen auf die Fragen der Regierungskonferenz. Es geht um die Zukunft der EU. Sie betrifft auch den weiteren Verlauf der Erweiterung der EU und die lettischen Interessen. Wir wūnschen der französischen Präsidentschaft Erfolg bei der Bewältigung der gesteckten Ziele.

Die Beziehungen Lettlands zu der Europäischen Union zeichnen sich durch eine neue Qualität aus — wir sind im Prozess der Beitrittsverhandlungen, und wir sind fūr einen zūgigen Verlauf dieses Prozesses bereit. Wir werden unsere Reformen pragmatisch und kontinuierlich fortsetzen, damit die Beitrittsverhandlungen zu einem Erfolg werden und bis Ende 2002 abgeschlossen werden können.

Die Beitrittsverhandlungen unterstūtzen den Prozess der inneren Reformen. Sie wirken als ein Instrument der Entwicklung und helfen uns, konkrete, öfters nicht einfache, jedoch notwendige Entscheidungen zu treffen. Die lettische Regierung hat klare Prioritäten fūr das Jahr 2000 gesetzt — Vertiefung der gesellschaftlichen Integration, Erhöhung der Effizienz der öffentlichen Verwaltung, wirtschaftliche und regionale Politik, Stärkung des Rechtsstaates.

Meine Damen un Herren,

Ideen ūber das kūnftige föderale Europa sind ūberlegenswert und diskussionswūrdig. Sie sind eine Bestätigung fūr bestimmte Tendenzen bei der Entwicklung des heutigen Europas. Bei der Bewertung der Zukunftsperspektiven vertrete ich die Meinung, dass in Europa von heute und in Europa von morgen die nationale Identität eine herausragende Bedeutung haben wird, dass ihr Einfluss erhalten bleiben und sich weiter verstärken wird. Jede deutsche Region hat ihre eigene Identität, und sie stellt einen hohen Wert fūr das gesamte Europa dar. Vielfalt und Mannigfaltigkeit sind europäische Werte und eine grosse Energiequelle.

Auch Lettland wird die europäische Identität bereichern. Und es ist sehr wichtig, dass jedes Land seine Zugehörigkeit fūr das neue Europa durch seine Mitwirkung in allen Lebensbereichen spūrt.

Bei dem Thema Erweiterung der Europäischen Union möchte ich ūber die Meinungen und Reaktionen der Bevölkerung in Lettland und in Europa zu sprechen kommen. Es ist wahr, dass ein Teil der Bevölkerung unserer Länder gewisse Sorgen um die EU–Erweiterung hegt. Wir dūrfen diese Stimmungen nicht ignorieren. Diese Realität lässt uns die richtigen Schlussfolgerungen ziehen.

Damit möchte ich sagen, dass die Politiker Ihre Būrger sowohl ūber die Visionen der Europäischen Zukunft als auch ūber die verantwortungsvollen Entscheidungen, ūber die Vorteile und Gewinne der Erweiterung, durch sachliche Argumentation und umfassende Information aufklären mūssen.

Diese Gewinne sehe ich vor allem in der Ausbreitung des Raumes der Stabilität, der Sicherheit und des Wachstums. Das wird die Ausdehnung des Raumes der Demokratie, Rechtsstaatlichkeit un der Menschenrechte fördern. Mit dem Beitritt zur EU werden die neuen Mitgliedstaaten die Gesetze und Normen der EU ūbernehmen, sie werden ihre Grenzen regeln und im Kampf gegen die Kriminalität kooperieren. Der 500 Millionen Menschen umfassende Raum und die wirtschaftliche Integration werden neue Chancen fūr wirtschaftliche un kulturelle Tätigkeit eröffnen. Das wird auch beachtliche Möglichkeiten fūr den wirtschaftlichen Wachstum eröffen, der die Stellung Europas in der globalen Wirtschaft stärken wird.

Die gemeinsame Aušenpolitik der EU ist ein gemeinsamer Wert. Lettland hat die Beschlūsse des Europäischen Rates von Köln ūber eine gemeinsame Politik gegenūber Russland sehr positiv aufgenommen. Auch die unlängst beim EU–Gipfel in Feira getroffenen Beschlūsse ūber die Nördliche Dimension sowie ūber die Zusammenarbeit mit Russland sind ein Schritt in richtige Richtung. Lettland ist der Überzeugung, dass diese Projekte zūgiger und zielgerichteter verwirklicht sein sollten. In diesem Zusammenhang möchte ich meine Überlegungen ūber die heutige und die kūnftige Rolle Lettlands darlegen. Obwohl Lettland noch einige Jahre von dem Status eines EU — Mitgliedstaates getrennt bleibt, ist mein Land bereits ein Teil des Dialoges der Europäischen Union, den die EU mit Russland fūhrt.

Lettland sieht sich als Teilnehmer des Dailogs zwischen der EU und Russland.

Die Europäische Union ist und wird der langfristige und strategische Verbūndete Russlands bleiben. Die Stärkung des Dialogs zwischen der EU und Russland liegt in unseren gemeinsamen Interesse. Die Erweiterung der EU sowie der NATO entspricht auch den russischen Interessen. Schon jetzt ist die EU der grösste und sicherste Handelspartner Russlands. Mit der EU–Erweiterung werden sich grundsätzlich die Voraussetzungen fūr die wirtschaftliche Tätigkeit ändern, die Grenze der EU und der Russischen Föderation wird geregelt, die Gesetzgebung wird klarer un ūbersichtlicher.

Meine Damen und Herren,

manchmal werde ich gefragt, was fūr Lettland wichtiger ist — die Mitgliedschaft in der EU oder in der NATO? Ich bin sicher, vor diesem Auditorium brauche ich nicht zu erläutern, dass die beiden Erweiterungsprozesse untrennbare Bestandteile der europäischen Einigungspolitik mit gleichen Wertvorstellungen sind. Lettland respektiert diese Werte und ist bereit, sie zu pflegen und zu verteidigen.

Lassen Sie mich noch einmal betonen, dass die Aufnahme der Kandidatenländer in die NATO auch den russischen Interessen entspricht. Denn die NATO–Erweiterung bedeutet Stabilität und Sicherheit.

Dieser Prozess hat mit Erfolg begonnen und muss konsequent fortgesetzt werden. Die Politik der Stabilität entspricht auch den gesamteuropäischen Interessen.

Denkt man heute ūber die Evolution der NATO nach dem Beitritt des wiedervereinigten Deutschlands, Polens, Tschechiens und Ungarns nach, so sieht man, dass die NATO–Erweiterung sowohl die Allianz gestärkt — genannt sei die entschlossene und verantwortungsvolle Bewältigung der Krise im Kosovo — als auch zur Festigung der demokratischen Werte in Europa beigetragen hat. Die NATO–Erweiterung hat den Reformprozess im Mittel– und Osteuropa gefördert.

Mit seiner vor zehn Jahren begonnenen und auf die Stabilität gerichteten Politik hat Lettland, wenn auch einen relativ geringen, jedoch konkreten Beitrag zur europäischen Sicherheit geleistet. Die Teilnahme der lettischen Vertreter an den friedenserhaltenden Missionen in Bosnien–Herzegovina, im Kosovo, sowie an der OSZE Mission in Georgien ist unser Beitrag zur Sicherheit und Stabilität in Europa. Die Integration Lettlands in die NATO wird von der lettischen Gessellschaft getragen, einschliesslich der russischen, polnischen und anderen ethnischen Minderheiten.

Lettland strebt seine Mitgliedschaft in die NATO aktiv an. Das ist eine zielgerichtete, ausgewogene und bewusste Politik. Wir werden unsere Verpflichtungen erfūllen. Lettland hat in Zusammenarbeit mit Litauen und Estland mit der Umsetzung des Membership Action Plan begonnen. Die Baltischen Staaten sind ūberzeugt, dass der logische Abschluss des MAP die Aufnahme unserer Staaten in die NATO sein sollte. Der Wehretat wird kontinuierlich erhöht und im Jahre 2003 wird er 2% des Brutto–Inlandproduktes erreichen. Die Baltischen Staaten haben in fast allen Bereichen der Verteidigung gemeinsame Projekte entwickelt, die von den NATO–Mitgliedstaaten unterstūtzt werden.

Diese Projekte (so zum Beispiel, BALTBAT, BALTDEFCOL, BALTNET, BALTRON) könnten als ein Vorbild der regionalen Kooperation fūr alle NATO–Kandidatstaaten betrachtet werden.

Ebenfalls werden wir die politischen Aktivitäten fortsetzen, damit die NATO–Mitgliedschaft der Baltischen Staaten im Jahre 2002 auf die Tagesordnung des NATO–Gipfels gesetzt wird. Lettland unterstūtzt die NATO–Mitgliedschaft anderer Kandidatstaaten.

Im einzelnen möchte ich die vor kurzem in Wilnius stattgefundene Konferenz erwähnen, auf der die Aušenminister der neun NATO–Kandidatenländer eine gemeinsame Erklärung ūber eine koordinierte Handlungsweisse bei der Integrationspolitik in die NATO verabschiedet haben. Die Idee dieser solidarischen Politik ist ein Wert, der zu der politischen Realität und Praxis wird.

Meine Damen und Herren,

ich habe in meiner Rede die Entschlossenheit Lettlands gezeigt, aktiv die Teilnahme Lettlands in der EU und NATO voranzubringen. Als positiv ist die Tatsache zu werten, dass die Integration Lettlands in die EU und NATO die gesellschaftliche Konsolidierung und Einheit fördem.

Die Diskussion ūber die Prozesse der gesellschaftlichen Entwicklung und ihre Dynamik sind im ganzen Europa aktuell. Sie werden auch in Lettland diskutiert.

In Lettland haben ihr Zuhause sowohl diejenigen ethnischen Minderheiten gefunden haben, die hier Jahrhunderte gelebt haben, als auch diese, die in den Jahren der sowjetischen Okkupation nach Lettland ūbersiedelt sind. Die Einstellung des lettischen Staates lautet– wir mūssen zusammen arbeiten, um die gesteckten Ziele zu erreichen, um unsere Gessellschaft und unseren Staat voranzubringen.

Wir stūtzen uns auf folgende Grunsätze:

Erstens, breite Einbindung der Öffentlichkeit in die demokratischen Prozesse, Unterstūtzung der Nichtregierungsorganisationen, Offenheit und breiter Zugang zur Information.

Zweitens, Schutz der Menschenrechte entsprechend den internationalen Standards.

Drittens, Möglichkeit fūr jeden, die lettische Staatsangehörigkeit zu erlangen sowie die lettische Sprache zu erlernen, der diese Möglichkeit ausnutzen will.

Viertens, staatliche Unterstūtzung fūr die Schulen der ethnischen Minderheiten und Kulturvereine. Zur Zeit werden vom Staat Schulen in 8 Ausbildungssprachen finanziert: in russischer, estnischer, litauischer, polnischer, hebräischer, ukrainisher, weissrussischer, sowie in der Sprache von Sinti und Roma.

Die lettische Regierung hat fūr diese einheitliche Politik ein umfangreiches Programm zur gesselschaftlichen Integration erarbeitet, das in der Öffentlichkeit breit diskutiert wurde. Was die soziale Integration betrifft, so denken wir global und europäisch, handeln jedoch regional.

Meine Damen und Herren,

Europa ist im Wandel begriffen. Um ein wirklich geeintes, prosperierendes und wettbewerbsfähiges Europa zu schaffen, sollten wir, Leiter der europäischen Staaten, Kraft und Willen zeigen sowie weitsichtige, wohlūberlegte Entscheidungen treffen und sie umsetzen. Deutschland hat in diesem Prozess die grosse Chance, wesentlich zur Stärkung der europäischen Einigungsidee sowie der gemeinsamen Wertevorstellungen beizutragen. Zehn Jahre nach der Wiedererlangung der Unabhängigkeit ist Lettland zu einem verlässlichen, stabilen un sicheren Partner geworden. De facto handelt Lettland schon jetzt als ein Mitgliedstaat der EU und der NATO. Die Integration Lettlands in die EU und die NATO sowie die Politik der sozialen Integration wurde zu unserem Erfolgsschlūssel. Lettland stellt sich zusammen mit Deutschland zu den gemeinsamen Herausforderungen des 21.Jahrhunderts.