Par tirgus intervenci labības tirgū

Otrdien, 27.jūnijā, Ministru kabinetā akceptēti noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū. Pirms nedēļas valdība noraidīja Zemkopības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu, kurš paredzēja labības tirgus intervenci sākt 1.augustā. Zemkopības ministrijai vajadzēja izstrādāt noteikumu modeli, kas noteiktu valsts labības iepirkumu sākt 1.novembrī. Pēc valdības uzskatiem, sākot intervenci jau augustā, parādītos valsts iepirkuma iezīmes, bet valsts iejaukšanās pieļaujama kā graudu pārpalikumu iepirkums vēlā rudenī.

Šonedēļ valdības sēdē izskatīšanai zemkopības ministrs Atis Slakteris piedāvāja divus labības tirgus intervences variantus. Viens no tiem bija iepriekš izstrādātais un ar lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi saskaņotais noteikumu projekts, kas paredz sākt labības iepirkšanu 1.augustā. Otrs projekta piedāvājums noteica, ka labības intervence tiks sākta 1.novembrī. Pēc aktīvām debatēm valdība izšķīrās un apstiprināja noteikumu projektu, kurš nosaka graudus iepirkt jau 1.augustā. Šādu valdības rīcību atbalsta arī Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Tiekoties ar A.Slakteri, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

— Jautājums par graudu intervenci man šķiet ļoti svarīgs. Tā risinājums vai nu uzlabos zemnieku stāvokli laukos, vai arī veicinās nopietnu sociālo spriedzi. Esmu saņēmusi daudz vēstuļu un mutiskus lūgumus, kas liek interesēties par situāciju laukos. Arī Latvijas graudu audzētāji vēlas laikus zināt, kāda būs valdības nostāja šo jautājumu risināšanā, kas mūsu zemniekus sagaida turpmāk. Pēc zemkopības ministrijas veiktajiem aprēķiniem, sākot graudu iepirkumu 1.augustā, tiktu ietaupīts aptuveni 71 tūkstotis latu. Turklāt par vienas graudu tonnas iepirkšanu iespējams ietaupīt 3,42 latus, salīdzinot ar variantu, ja graudu iepirkšanu uzsāktu 1.novembrī. Šogad finansu resursi dod iespējas valstij iepirkt vairāk labības nekā pērn. Pašlaik graudu iepirkumam tirgus intervencē pieejami 3 449 284 lati. Par tiem iespējams iepirkt 45 347 tonnas graudu, sākot iepirkumu no 1.augusta. Savukārt, ja intervence tiktu sākta novembrī, būtu iespējams iepirkt ap 43 tūkstošu tonnu graudu. Arī Atis Slakteris izteica gandarījumu par to, ka valdība uzklausījusi tos argumentus un pieņēmusi lēmumu sākt intervenci augustā:

— Noteikumi, ko piedāvājām valdībai, ir saskaņoti ar lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi. Tas ir kompromisa rezultāts. Aizvadītā gada negatīvā pieredze liecina — ja intervenci neiedarbina laikus, rodas tirgus izkropļojumi, kuru dēļ daudzi zemnieki spiesti pārdot izaudzēto labību par puscenu. Domāju, ka piedāvātais modelis spēs atrisināt šīs problēmas.

Saskaņā ar valdībā apstiprinātiem noteikumiem par labības intervences sākumu noteikts šī gada 1.augusts. No 1.augusta līdz 30.septembrim par graudu tonnu maksās 64 latus, bet no 1.oktobra līdz 30.novembrim — 67 latus. Savukārt ar katru nākamo mēnesi līdz 2001.gada 30.aprīlim cena pieaugs par Ls 0,60 par tonnu.

Iespējams, ka šīs valsts noteiktās cenas būs zināms kritērijs labības pārstrādes uzņēmumiem, nosakot savu iepirkuma cenu. Aizvadītajā gadā zemnieki ražas realizācijas sākumā izaudzēto pārdeva pārāk lēti un neizdevīgi. Tā kā nākamajā gadā, iespējams, tiks ieviestas subsīdijas par apsēto graudaugu hektāru, zemnieki atbalstīja iespējas turpmāk saņemt hektāru subsīdijas un tirgus intervencē paredzēto samaksu.

Noteikts, ka tirgus intervences pasākumus veiks valsts akciju sabiedrība "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra". Noteikumi paredz iepirkt Latvijā audzētos kviešu un rudzu graudus no Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar labības audzēšanu, kā arī no kooperatīvajām sabiedrībām par noteikumos minēto intervences cenu. Viena labības pārdevēja piegādājamais viendabīgas graudu partijas minimālais apjoms ir 30 tonnu. Pārdodot graudus, labības pārdevējs ir tiesīgs par 5 procentiem pārsniegt vai par 7 procentiem samazināt piedāvājumā noteikto labības daudzumu, tomēr piegādājamais labības daudzums nedrīkst būt mazāks par noteikto minimālo labības daudzumu.

Atšķirībā no aizvadītā gada šogad labības intervences noteikumos mainīta apmaksas kārtība. Labības pārdevējs saņems 50 procentus desmit darbdienu laikā no piegādes dienas, bet atlikušos 50 procentus — triju mēnešu laikā kopš piegādes dienas. Apstiprinātie noteikumi paredz, ka labības pārdevējs, piegādājot labību tirgus intervences noliktavā, sedz ceļa izdevumus par pirmajiem 100 kilometriem. Izdevumi par turpmāko ceļu līdz tirgus intervences noliktavai labības pārdevējam tiks segti — 0,25 lati par kilometru (ar pievienotās vērtības nodokli) par katru minimālo graudu partiju.

Savukārt izdevumus par labības kvalitātes noteikšanu apmaksās labības pārdevējs. Gadījumā, ja radīsies domstarpības, atkārtoti labības kvalitāti noteiks Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienesta Centrālā laboratorija. Tā ir tiesīga dot galīgo atzinumu. Būtiski, ka izdevumus par šīs laboratorijas veikto pakalpojumu segs tas, kurš minētajā gadījumā ir zaudētājs.

Lai īstenotu tirgus intervenci, tiks izveidota konsultatīvā padome. Tajā darbosies pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Finansu ministrijas, valsts akciju sabiedrības "Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra", kā arī tie, kas pārstāvēs graudu ražotāju un pārstrādātāju intereses. Zemkopības ministrija līdz 2001.gada 1.jūnijam iesniegs Ministru kabinetā pārskatu par šo procesu. Labības tirgus intervences noteikumi spēkā stāsies 2000.gada 1.jūlijā.

Labības intervence Latvijā pirmo reizi tika realizēta 1998.gadā. To lielā mērā ietekmēja toreizējā politiskā situācija, Saeimas vēlēšanas. Lauksaimniecības speciālisti atzīst, ka toreiz šai tirgus intervencei nebija nekādu ekonomisko apsvērumu.

Pērn intervenci labības tirgū sāka 1.novembrī. Tad maksāja Ls 67 par tonnu graudu, bet ik turpmāko mēnesi cena pieauga par 1 latu. Šogad, izstrādājot intervences noteikumus, ņemtas vērā aizvadītā gada pieļautās kļūdas, viena no tām — graudu intervences cena bija zemāka, nekā tie tajā brīdī reāli maksāja tirgū. 1998. un 1999.gada periodā valsts intervencē iepirka 43 843 tonnas graudu par 3,75 miljoniem latu. 1999. un 2000.gada periodā valsts intervencē iepirka 20 895 tonnas graudu par 1,65 miljoniem latu. Zemkopības ministrs pauda viedokli, ka Latvijas graudu ražotāji spēj saražot pārtikas ražošanai nepieciešamo graudu apjomu, tāpēc labības imports netiks atļauts. Izņēmums — ja atsevišķu graudaugu kultūru valstī trūks, tos, iespējams, atļaus ievest. Šajā pavasarī trūka lopbarības graudu, tādējādi tika samazināta ievedmuita miežiem un auzām no 25 procentiem līdz 5 procentiem. Tagad Saeima atcēlusi samazināto ievedmuitu, tā atjaunota 25 procentu apmērā.

Zemkopības ministrijas pārstāve Lietuvas Lauksaimniecības ministrijā Daina Kloviene informēja, ka sarežģīta situācija veidojas arī kaimiņvalsts labības tirgū. Labības audzēšana Lietuvā jau sen tiek vērtēta kā stratēģiska lauksaimniecības nozare, taču 1993.un 1994.gadā liberālās lauksaimniecības un pārtikas tirgus politikas rezultātā ievērojami samazinājās labības audzētāju ienākumi — sējumu platības, ražas apjomi. Kopš 1995.gada valstī tiek regulēts labības tirgus, noteikta minimālā iepirkumcena un maksātas subsīdijas. Aizvadītajā gadā Lietuvā subsidēto graudu iepirkts par 18 procentiem mazāk nekā aizvadītajā gadā. Pērn lietuviešu zemnieki nesaņēma subsīdijas par 3.klases kviešiem. Lielāko subsidēto graudu daudzumu pērn iepirka Lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus regulēšanas aģentūra.

Aizvadītajā gadā Lietuva eksportēja 308 tūkstošus tonnu graudu. Graudu eksportu veicināja arī tas, ka graudu pārstrādātājiem nav iespēju pārdot no graudiem ražoto produkciju. Šajā gadā Lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus regulēšanas aģentūra plāno eksportēt ap 60–70 tūkstošus tonnu graudu. Lietuvieši prognozē, ka 2000.gada labības raža būs aptuveni 2,6 miljoni tonnu. Vakar, 28.jūnijā, Lietuvas valdība lēma par šā gada graudu iepirkšanas noteikumiem. Lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus regulēšanas aģentūra šogad plāno iepirkt ap 250–300 tūkstošus tonnu graudu. Graudu iepirkumu uzsāks jau jūlija beigās vai augusta sākumā, līdz ar ražas novākšanas laiku. Aģentūra iepirks gan pārtikas rudzus un kviešus, gan griķus. Par 1. klases un 2. klases kviešu tonnu paredzēts maksāt Ls 61,91, par 1. klases rudzu tonnu — Ls 49,83. Savukārt griķu tonna maksās Ls 120,8. Iespējams, ka tiks maksātas arī subsīdijas par nodoto labību. Protams, šādas cenas neapmierinās lietuviešu lauksaimniekus. Lietuviešu valdība cer, ka labības audzētāji spēs nodrošināt valsts iekšējo patēriņu ar pašražoto produkciju. Lietuvas valdība šogad atļāvusi ievest bez muitas nodokļa 59 tūkstošus tonnu miežu, 4 tūkstošus tonnu auzu, kā arī 7 tūkstošus tonnas alus miežu. Miežus un auzas izmanto galvenokārt lopbarības ražošanai. D.Kloviene informēja, ka līdz jaunajai ražai nav paredzēts graudu eksports. Lietuvā pašlaik reāli darbojas kādas 60 dzirnavas, no kurām 10 ir lielas un jaudīgas.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"