Gads ar piecu gadu slodzi
Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija. BMP struktūrvienības ir vecāko amatpersonu komitejas. Kopš šā gada janvāra BMP prezidējošā valsts ir Latvija. Marta vidū BMP Robežapsardzības vecāko amatpersonu komitejas prezidentūru pārņem Valsts robežsardze. |
Gunārs Dāboliņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV |
Šis gads Valsts robežsardzei (VRS), īpaši starptautiskās sadarbības jomā, būs ļoti noslogots un svarīgs. Teju klāt arī robežšķirtne – 1.maijs, kad aiz muguras paliek gatavošanās startam jaunajos apstākļos un reāli jāsāk Eiropas Savienības ārējās robežas apsardzība. Saruna ar VRS priekšnieku robežsardzes ģenerāli Gunāru Dāboliņu.
– 18. un 19.martā martā Viļņā Latvija oficiāli pārņems Baltijas Ministru padomes (BMP) Robežapsardzības vecāko amatpersonu komitejas prezidentūru. Ko tā nozīmē Latvijai? Forumā robežsardzei bija iespēja unificēt savas prasības praksē un veicamos pasākumus ES integrācijas kontekstā. Kādi ir lielākie līdzšinējie panākumi?
– Uz Viļņu, lai pārņemtu
prezidentūru, dodos kopā ar diviem saviem vietniekiem.
Neskatoties uz to, ka oficiāli to pārņemam marta vidū, jau no
1.janvāra strādājam saskaņā ar BMP gada plānu, kas apstiprināts
premjeru līmenī.
BMP vēstures pirmsākumi bija 1994.gadā. Galvenais padomes
uzdevums – saskaņot kopēju rīcību un politiku. Baltijas reģionā
attiecībā uz robežkontroli un robežapsardzību bija un ir svarīgi
izveidot vienotu sistēmu. Pretējā gadījumā robežšķērsotājiem
rastos virkne problēmu.
Turklāt BMP sekmēja finanšu līdzekļu ekonomiju. Arī pieredzes
apmaiņu un juridiskās bāzes sagatavošanu. Piemērs. Stājamies ES.
It kā lasām vienus un tos pašus dokumentus, taču vienā valstī
juristi spēcīgāki, otrā savukārt tulki spēcīgāki. Vienu un to
pašu dokumentu niansēs var iztulkot dažādi, jo konteksts izprasts
atšķirīgi. Tāpēc BMP konsultējamies, kā šos dokumentus esam
izpratuši, jo pēc tam sekos rīcība un šī rīcība nedrīkst būt
dažāda.
Šajos gados izveidoti apvienotie robežkontroles punkti uz
Igaunijas un Lietuvas robežām, kā rezultātā ieekonomētas
finanses. Tas ir arī ērtāk robežšķērsotājiem, jo pārbaude tiek
veikta tikai valstī, kurā cilvēks iebrauc. Šajos jautājumos gājām
pa priekšu ar Igaunijas robežsardzi un lietuvieši savulaik
nedaudz atpalika. Bet pateicoties BMP, kur kontaktē Ministru
prezidenti, tas novērsts. Savukārt Lietuvas un Igaunijas kolēģi
mūs atbalstīja aviācijas jautājumos, jo šajā jomā kaimiņi
Latvijas robežsardzi apsteidza. Šodien jau situācija pamazām
izlīdzinās, un radusies iespēja nākotnē domāt par kopēju
patrulēšanu virs mūsu robežām. Jūras jautājumos izteikts līderis
ir Igaunijas robežsardze. Tas deva iespēju arī Latvijai un
Lietuvai aktualizēt ar jūras apsardzību saistītos
jautājumus.
Svarīgākais – BMP ietvaros kopīgi attīstīties vienā virzienā.
Piemēram, panākt, lai uz robežām robežkontroles tehnoloģijas,
metodes būtu līdzīgas un līdzvērtīgā kvalitātē. Balstāmies uz
savstarpēju uzticību, kas panākta kopīgā darbā. Tātad uzticamies
Igaunijas robežsargiem, kuri kontrolē personas, kas iebrauc
Igaunijā caur austrumu robežu un dodas uz Latviju. Tāpat Lietuvas
kolēģi uzticas mums. Īpaši svarīgi tas būs pēc 1. maija, kad
iekšējās robežas kļūs caurredzamākas un tik rūpīgi, kā līdz šim,
robežkontroli neveiksim. Proti, lai uz iekšējās robežām
paātrinātu robežkontroli, un ņemot vērā, ka austrumu robeža
nostiprināta līdz zināmam līmenim, datu bāzes vairs neizmantosim
un notiks tikai tā sauktā fiziskā kontrole – pase un seja. Tāpēc
katra valsts ir atbildīga pārējo priekšā, lai kopējā ārējā robeža
būtu droša.
Šogad organizēsim starptautiskās operācijas nelegālās migrācijas,
zagtā autotransporta un cilvēku nelikumīgas pārvadāšanas
novēršanai. Plānots veikt informācijas un pieredzes apmaiņu par
operatīvajām darbībām un personu aizturēšanas un izraidīšanas
jautājumiem, kas drīzumā kļūs aktuāli. Svarīgi pilnveidot
pieredzi arī par viltus patvēruma meklētājiem.
– Robežsardze prezidentūru pārņem gadā, kad Baltijas valstis
iestājas ES. Vai tas ir grūtāk nekā kolēģiem iepriekš?
–
Atšķirības būs un ļoti nopietnas. Ja visus šos gadus strādājām un
domājām, kā sasniegt mērķi, lai līdz 1.maijam viss būtu kārtībā,
tagad šī diena ir klāt. Piemēram, ņemot vērā, ka būšu komitejas
priekšsēdētājs, visu trīs Baltijas valstu vārdā būs jāatskaitās
BMP vadībai, ko esam darījuši un ko sasnieguši šajos gados.
Atbildība ļoti liela.
– Šogad jūlijā Latvijas Valsts robežsardze pārņem prezidentūru
arī otrā ļoti svarīgā forumā – Baltijas jūras reģiona valstu
Robežkontroles sadarbības konferencē, kuras mērķis ir veicināt
robežapsardzības un imigrācijas dienestu sadarbību
robežapsardzības un kontroles jomā. Ko sniedz dalība šajā
forumā?
– Tā ir starptautiska organizācija, kas
dibināta pirms septiņiem gadiem pēc Somijas iniciatīvas,
apvienojot visus Baltijas jūras reģiona robežapsardzības
dienestus. Tās ietvaros liela nozīme ir Somijas un Zviedrijas
kopīgi izstrādātajām divām sistēmām, kur galvenā funkcija
piedāvāt dalībvalstīm informāciju par kuģu kustību jūrā. Mums
šogad vajadzēs organizēt starptautiskās operācijas nelegālās
migrācijas, zagtā autotransporta un citu noziegumu apkarošanai
Baltijas jūras valstu reģionā.
BMP vērsta uz Baltijas valstu sadarbības veicināšanu, lai mēs ar
tuvākajiem kaimiņiem iemācītos saprast viens otru, savukārt šī
organizācija jau ir augstāka līmeņa sadarbība reģiona ietvaros,
attiecīgi arī vienots informācijas apmaiņas lauks. Tas ir kā
treniņa lauks pirms pievienošanās Šengenas līgumam, jo, lai tam
pievienotos, nepieciešama pieredze. Šādi veicinām savu izaugsmi,
un dienā, kad pievienosimies Šengenas sistēmai, varēsim
pilnvērtīgi darboties visas Eiropas ietvaros.
– Robežsardze, lai īstenotu prezidentūru, izveidoja
Operāciju koordināciju centru, kas ir Ventspils pārvaldes
struktūrvienība.
– Bez šī centra mēs neko nevarētu
iesākt. Vasarā mums taču būs jāuzņemas atbildība un jāvada visas
starptautiskās operācijas Baltijas jūrā. Centrā saplūst pilnīga
informācija par aizdomīgo kuģu novērošanas rezultātiem, par
iespējamo nelegālo imigrantu kustību un tamlīdzīgi. Mums būs
jāsūta brīdinājuma signāli konkrētai valstij vai valstu grupai,
piemēram, gaidiet, esam izanalizējuši informāciju, un tā liecina,
ka pie jums var mēģināt ar kuģi iebraukt nelegālie
imigranti.
Turklāt mums jānodarbojas arī ar operatīvo darbu. Nesen veiktas
izmaiņas likumā, un varam veikt operatīvo darbu sevišķā veidā.
Tātad mums jāsniedz atbalsts policijai un muitai cīņā ar
kontrabandu un narkotiku nelegālu pārvadāšanu. Mēs ar kolēģiem no
organizācijas dalībvalstīm varam apmainīties ar operatīvo
informāciju un palīdzēt Latvijas dienestiem. Tāpēc centra izveide
ir ļoti svarīga. Nevaru apgalvot, ka tas šobrīd atbilst visām
prasībām, jo tam nepieciešami finansiālie līdzekļi un, galvenais,
personāla sagatavošana, arī angļu valodas zināšanas. Tuvākā laikā
desmit cilvēki brauks uz Zviedriju, kur mācīsies analoģiskā
centrā.
Ja jūrā notiek katastrofas, centram būs liela nozīme glābšanas
darbos, piemēram, kuģa bojāejas gadījumā tas koordinēs dienestu
darbu. Savukārt pati robežsardze varēs iet talkā ar saviem
kuģiem.
– Nesen aktualizējies jautājums par nepieciešamību uz
Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežām izveidot
kontaktpunktus? Kāda būs to atdeve praksē?
– Pavisam
drīz iekšējās robežas kļūs caurredzamākas, arī muita fiziski
aizies no šīm robežām, tādēļ jo svarīgāk operatīvi saņemt
informāciju. Piemēram, Spānijā aizturēti pieci cilvēki, un ir
aizdomas, ka viņi ir no Latvijas. Lai to pārbaudītu, varas
iestādēm jāvēršas pie Latvijas dienestiem. Var sūtīt, teiksim,
vēstules, bet tas ir ļoti ilgi. Taču lieta jāizmeklē operatīvi.
Spānijas robežsargi varēs droši piezvanīt uz mūsu kontaktpunktu,
kam ir tiesības un pienākums iegūt visu informāciju par šīm
personām un ātri informēt Spānijas kolēģus, lai viņi var pieņemt
lēmumu. Tas strādās 24 stundas diennaktī. Apmeklēju kontaktpunktu
uz Lietuvas–Polijas robežas. Tur vienā telpā ir abu valstu
robežsargi, muitnieki un nepieciešamības gadījumā arī policijas
pārstāvis. Ja ir oficiāls pieprasījums, dienesti operatīvi
koncentrējas
uz konkrēto problēmu. Teiksim, ar
kontaktpunktu palīdzību ātri var noskaidrot aizdomīgas kravas
mašīnas maršrutu, pārbaudīt, vai tā Latvijā patiesi iebraukusi no
Polijas, kā apgalvo autovadītājs, vai arī iebraukusi no Lietuvas,
kur savukārt ieradusies no Baltkrievijas.
Kontaktpunkti efektīvi strādā uz Polijas–Vācijas un
Lietuvas–Polijas robežām, tagad mēs šo posmu pagarināsim līdz
Lietuvas–Latvijas robežai. Igauņu kolēģi domā par nepieciešamību
kontaktpunktu ķēdīti pagarināt līdz Somijai. Konferencē Viļņā
runāsim par šo jautājumu un pārliecināsim igauņu kolēģus izveidot
kontaktpunktus. Pretējā gadījumā, ja ķēdē trūks kāda posma, darbs
nebūs efektīvs.
– Kādā stadijā šobrīd ir jautājuma izskatīšana par to, vai uz
mūsu Kinoloģijas centra bāzes tiks veidots ES mēroga mācību
centrs, kas reģionā noteiks visu politiku kinoloģijas
jomā?
– Pēdējās ziņas, kas ir manā rīcībā, ļauj uz šādu
iespēju raudzīties cerīgi. Iekšlietu ministrijas tieslietu un
iekšlietu padomnieks robežpārvaldīšanas jautājumos Briselē Ārijs
Jansons mani informēja, ka mūsu iniciatīva novērtēta ļoti
pozitīvi. Tuvāko mēnešu laikā aicināsim uz Latviju Austrijas
robežsargu mācība centra priekšnieku, lai izvērtētu mūsu
materiāltehnisko bāzi. Kāpēc Austrijas? Kinoloģijas centrs būs šī
ES mācību centra struktūrvienība vai specializēta filiāle. Kopīgi
izvērtēsim kinologu apmācības programmu, testēsim to un, ja
nepieciešams, papildināsim un modernizēsim.
– Kādas vēl aktualitātes ir Valsts robežsardzes
dienaskārtībā?
– Šodien mūsu galvenais uzdevums ir
apgūt ES iedalītos līdzekļus. Palikušas vairs tikai četrdesmit
dienas līdz 1.maijam. Latvijai ir iedalīti 60 miljoni eiro. Man
ir zināms uztraukums, jo laiks iet, bet konkrētas skaidrības nav.
Diemžēl vēl šodien 60 miljoni nav sadalīti starp ministrijām un
nav akcepta, ka, piemēram, muita realizēs tādu un tādu projektu
un tam atvēlēts tik un tik naudas, savukārt robežsardze – tādu un
tādu. Mums, protams, prioritātes nospraustas, taču skaidrs, ka
visticamāk visam naudas nepietiks. Un neviens šodien nevar
precizēt, cik īsti naudas tiks atvēlēts robežsardzei, jo nauda
vispār vēl nav sadalīta. Bet tas jāzina, lai laikus var izvērtēt,
kurām prioritātēm naudu atvēlēt mazāk, kurām vairāk. Pirms
nedēļas bija saruna ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru
Rekšņas kungu un lūdzu šos jautājumus risināt pēc iespējas
ātrāk.
Nav arī skaidrs, kāds būs modelis naudas realizācijai. Proti, kas
uzraudzīs un kas vadīs projektus. Nav skaidras shēmas. Tāpēc
principā viss stāv uz vietas.
Tomēr tādā stāvoklī esam ne tikai mēs, bet arī pārējās
kandidātvalstis. Visi esam starta pozīcijā. Un likumsakarīgi
gribas, lai mēs šo startu nenokavētu.
– Raksturojiet robežsardzes gatavību strādāt uz austrumu
robežas kā uz ES ārējās robežas.
– Sagatavoju oficiālu
ziņojumu jaunajam ministram par stāvokli visās jomās. Mūsu
robežapsardzība, kontroles sistēma nav sliktāka kā Igaunijā,
Lietuvā, Somijā vai Ungārijā. Piecu gadu garumā ES eksperti
vērtējuši, kā mēs attīstāmies. Esam gatavi apsargāt ārējo robežu.
Par to liecina arī fakts, ka nelegālā imigrācija Latvijai
nesagādā galvassāpēs. Tātad mūsu sistēma darbojas – pirmais
robežsardzes ešelons, kas strādā uz robežas, un otrais ešelons,
kas darbojas iekšzemē, – Imigrācijas dienests, ir spējīgi atrast,
aizturēt un, ja nepieciešams, izraidīt no valsts nelegālos
imigrantus.
Tehniskajā jomā sasniegts minimālais līmenis. ES dalībvalstīm
piešķir nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai uzlabotu robežsargu
mobilitāti. Mūsu prioritāte ir automašīnu iegāde. Rūpējamies arī
par aviācijas dienesta attīstību un kuteriem, jo robežsargu
uzdevums – fiksēt pārkāpumu un pārkāpējus ātri aizturēt. No
Shengen fasility līdzekļiem iegādāsimies dažādu
tehniku nakts novērošanai. Tātad tehnisko līmeni paaugstināt
palīdzēs ES. Jā, tas ir dārgi. Bet šodien Savienībā modernais
robežapsardzības veids ir izmantot pēc iespējas vairāk tehniku,
fiziski iesaistot mazāk cilvēku.
Visus darbiniekus, kas nākotnē atbrīvosies uz Igaunijas un
Lietuvas robežām, pārgrupēsim uz Imigrācijas dienestu vai
austrumu robežu. Tātad mainām savas darbības formas, izmantojot
to pašu darbinieku skaitu.
Nekāda īpaša uztraukuma pirms 1.maija man nav. Vienīgās raizes,
ka austrumu robežai kļūstot par ES ārējo robežu, kriminālās
aprindas uz to izdarīs daudz lielāku spiedienu. Jo arī noziedzīgā
pasaule domā, kā atrast jaunas metodes, lai nodarbotos, teiksim,
ar kontrabandu vai organizētu nelegālās imigrācijas kanālus.
Spiediens pastiprināsies. Tas nozīmē, ka kriminālās aprindas
meklēs vājās vietas mūsu struktūrā. Tāpēc vēl rūpīgāk
pievērsīsimies darbinieku atlasei un sagatavošanai. Atsijāsim,
lai nebūtu tādu, kas ņem kukuļus un palīdz noziedzniekiem.
Ilze Apine,
“LV”
ilze.apine@vestnesis.lv