Gads ar piecu gadu slodzi

Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija. BMP struktūrvienības ir vecāko amatpersonu komitejas. Kopš šā gada janvāra BMP prezidējošā valsts ir Latvija. Marta vidū BMP Robežapsardzības vecāko amatpersonu komitejas prezidentūru pārņem Valsts robežsardze.

Gunārs Dāboliņš Foto: Māris Kaparkalējs, “LV

Šis gads Valsts robežsardzei (VRS), īpaši starptautiskās sadarbības jomā, būs ļoti noslogots un svarīgs. Teju klāt arī robežšķirtne – 1.maijs, kad aiz muguras paliek gatavošanās startam jaunajos apstākļos un reāli jāsāk Eiropas Savienības ārējās robežas apsardzība. Saruna ar VRS priekšnieku robežsardzes ģenerāli Gunāru Dāboliņu.

– 18. un 19.martā martā Viļņā Latvija oficiāli pārņems Baltijas Ministru padomes (BMP) Robežapsardzības vecāko amatpersonu komitejas prezidentūru. Ko tā nozīmē Latvijai? Forumā robežsardzei bija iespēja unificēt savas prasības praksē un veicamos pasākumus ES integrācijas kontekstā. Kādi ir lielākie līdzšinējie panākumi?

– Uz Viļņu, lai pārņemtu prezidentūru, dodos kopā ar diviem saviem vietniekiem. Neskatoties uz to, ka oficiāli to pārņemam marta vidū, jau no 1.janvāra strādājam saskaņā ar BMP gada plānu, kas apstiprināts premjeru līmenī.
BMP vēstures pirmsākumi bija 1994.gadā. Galvenais padomes uzdevums – saskaņot kopēju rīcību un politiku. Baltijas reģionā attiecībā uz robežkontroli un robežapsardzību bija un ir svarīgi izveidot vienotu sistēmu. Pretējā gadījumā robežšķērsotājiem rastos virkne problēmu.
Turklāt BMP sekmēja finanšu līdzekļu ekonomiju. Arī pieredzes apmaiņu un juridiskās bāzes sagatavošanu. Piemērs. Stājamies ES. It kā lasām vienus un tos pašus dokumentus, taču vienā valstī juristi spēcīgāki, otrā savukārt tulki spēcīgāki. Vienu un to pašu dokumentu niansēs var iztulkot dažādi, jo konteksts izprasts atšķirīgi. Tāpēc BMP konsultējamies, kā šos dokumentus esam izpratuši, jo pēc tam sekos rīcība un šī rīcība nedrīkst būt dažāda.
Šajos gados izveidoti apvienotie robežkontroles punkti uz Igaunijas un Lietuvas robežām, kā rezultātā ieekonomētas finanses. Tas ir arī ērtāk robežšķērsotājiem, jo pārbaude tiek veikta tikai valstī, kurā cilvēks iebrauc. Šajos jautājumos gājām pa priekšu ar Igaunijas robežsardzi un lietuvieši savulaik nedaudz atpalika. Bet pateicoties BMP, kur kontaktē Ministru prezidenti, tas novērsts. Savukārt Lietuvas un Igaunijas kolēģi mūs atbalstīja aviācijas jautājumos, jo šajā jomā kaimiņi Latvijas robežsardzi apsteidza. Šodien jau situācija pamazām izlīdzinās, un radusies iespēja nākotnē domāt par kopēju patrulēšanu virs mūsu robežām. Jūras jautājumos izteikts līderis ir Igaunijas robežsardze. Tas deva iespēju arī Latvijai un Lietuvai aktualizēt ar jūras apsardzību saistītos jautājumus.
Svarīgākais – BMP ietvaros kopīgi attīstīties vienā virzienā. Piemēram, panākt, lai uz robežām robežkontroles tehnoloģijas, metodes būtu līdzīgas un līdzvērtīgā kvalitātē. Balstāmies uz savstarpēju uzticību, kas panākta kopīgā darbā. Tātad uzticamies Igaunijas robežsargiem, kuri kontrolē personas, kas iebrauc Igaunijā caur austrumu robežu un dodas uz Latviju. Tāpat Lietuvas kolēģi uzticas mums. Īpaši svarīgi tas būs pēc 1. maija, kad iekšējās robežas kļūs caurredzamākas un tik rūpīgi, kā līdz šim, robežkontroli neveiksim. Proti, lai uz iekšējās robežām paātrinātu robežkontroli, un ņemot vērā, ka austrumu robeža nostiprināta līdz zināmam līmenim, datu bāzes vairs neizmantosim un notiks tikai tā sauktā fiziskā kontrole – pase un seja. Tāpēc katra valsts ir atbildīga pārējo priekšā, lai kopējā ārējā robeža būtu droša.
Šogad organizēsim starptautiskās operācijas nelegālās migrācijas, zagtā autotransporta un cilvēku nelikumīgas pārvadāšanas novēršanai. Plānots veikt informācijas un pieredzes apmaiņu par operatīvajām darbībām un personu aizturēšanas un izraidīšanas jautājumiem, kas drīzumā kļūs aktuāli. Svarīgi pilnveidot pieredzi arī par viltus patvēruma meklētājiem.
– Robežsardze prezidentūru pārņem gadā, kad Baltijas valstis iestājas ES. Vai tas ir grūtāk nekā kolēģiem iepriekš?
– Atšķirības būs un ļoti nopietnas. Ja visus šos gadus strādājām un domājām, kā sasniegt mērķi, lai līdz 1.maijam viss būtu kārtībā, tagad šī diena ir klāt. Piemēram, ņemot vērā, ka būšu komitejas priekšsēdētājs, visu trīs Baltijas valstu vārdā būs jāatskaitās BMP vadībai, ko esam darījuši un ko sasnieguši šajos gados. Atbildība ļoti liela.
– Šogad jūlijā Latvijas Valsts robežsardze pārņem prezidentūru arī otrā ļoti svarīgā forumā – Baltijas jūras reģiona valstu Robežkontroles sadarbības konferencē, kuras mērķis ir veicināt robežapsardzības un imigrācijas dienestu sadarbību robežapsardzības un kontroles jomā. Ko sniedz dalība šajā forumā?
– Tā ir starptautiska organizācija, kas dibināta pirms septiņiem gadiem pēc Somijas iniciatīvas, apvienojot visus Baltijas jūras reģiona robežapsardzības dienestus. Tās ietvaros liela nozīme ir Somijas un Zviedrijas kopīgi izstrādātajām divām sistēmām, kur galvenā funkcija piedāvāt dalībvalstīm informāciju par kuģu kustību jūrā. Mums šogad vajadzēs organizēt starptautiskās operācijas nelegālās migrācijas, zagtā autotransporta un citu noziegumu apkarošanai Baltijas jūras valstu reģionā.
BMP vērsta uz Baltijas valstu sadarbības veicināšanu, lai mēs ar tuvākajiem kaimiņiem iemācītos saprast viens otru, savukārt šī organizācija jau ir augstāka līmeņa sadarbība reģiona ietvaros, attiecīgi arī vienots informācijas apmaiņas lauks. Tas ir kā treniņa lauks pirms pievienošanās Šengenas līgumam, jo, lai tam pievienotos, nepieciešama pieredze. Šādi veicinām savu izaugsmi, un dienā, kad pievienosimies Šengenas sistēmai, varēsim pilnvērtīgi darboties visas Eiropas ietvaros.
– Robežsardze, lai īstenotu prezidentūru, izveidoja Operāciju koordināciju centru, kas ir Ventspils pārvaldes struktūrvienība.
– Bez šī centra mēs neko nevarētu iesākt. Vasarā mums taču būs jāuzņemas atbildība un jāvada visas starptautiskās operācijas Baltijas jūrā. Centrā saplūst pilnīga informācija par aizdomīgo kuģu novērošanas rezultātiem, par iespējamo nelegālo imigrantu kustību un tamlīdzīgi. Mums būs jāsūta brīdinājuma signāli konkrētai valstij vai valstu grupai, piemēram, gaidiet, esam izanalizējuši informāciju, un tā liecina, ka pie jums var mēģināt ar kuģi iebraukt nelegālie imigranti.
Turklāt mums jānodarbojas arī ar operatīvo darbu. Nesen veiktas izmaiņas likumā, un varam veikt operatīvo darbu sevišķā veidā. Tātad mums jāsniedz atbalsts policijai un muitai cīņā ar kontrabandu un narkotiku nelegālu pārvadāšanu. Mēs ar kolēģiem no organizācijas dalībvalstīm varam apmainīties ar operatīvo informāciju un palīdzēt Latvijas dienestiem. Tāpēc centra izveide ir ļoti svarīga. Nevaru apgalvot, ka tas šobrīd atbilst visām prasībām, jo tam nepieciešami finansiālie līdzekļi un, galvenais, personāla sagatavošana, arī angļu valodas zināšanas. Tuvākā laikā desmit cilvēki brauks uz Zviedriju, kur mācīsies analoģiskā centrā.
Ja jūrā notiek katastrofas, centram būs liela nozīme glābšanas darbos, piemēram, kuģa bojāejas gadījumā tas koordinēs dienestu darbu. Savukārt pati robežsardze varēs iet talkā ar saviem kuģiem.
– Nesen aktualizējies jautājums par nepieciešamību uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežām izveidot kontaktpunktus? Kāda būs to atdeve praksē?
– Pavisam drīz iekšējās robežas kļūs caurredzamākas, arī muita fiziski aizies no šīm robežām, tādēļ jo svarīgāk operatīvi saņemt informāciju. Piemēram, Spānijā aizturēti pieci cilvēki, un ir aizdomas, ka viņi ir no Latvijas. Lai to pārbaudītu, varas iestādēm jāvēršas pie Latvijas dienestiem. Var sūtīt, teiksim, vēstules, bet tas ir ļoti ilgi. Taču lieta jāizmeklē operatīvi. Spānijas robežsargi varēs droši piezvanīt uz mūsu kontaktpunktu, kam ir tiesības un pienākums iegūt visu informāciju par šīm personām un ātri informēt Spānijas kolēģus, lai viņi var pieņemt lēmumu. Tas strādās 24 stundas diennaktī. Apmeklēju kontaktpunktu uz Lietuvas–Polijas robežas. Tur vienā telpā ir abu valstu robežsargi, muitnieki un nepieciešamības gadījumā arī policijas pārstāvis. Ja ir oficiāls pieprasījums, dienesti operatīvi koncentrējas

uz konkrēto problēmu. Teiksim, ar kontaktpunktu palīdzību ātri var noskaidrot aizdomīgas kravas mašīnas maršrutu, pārbaudīt, vai tā Latvijā patiesi iebraukusi no Polijas, kā apgalvo autovadītājs, vai arī iebraukusi no Lietuvas, kur savukārt ieradusies no Baltkrievijas.
Kontaktpunkti efektīvi strādā uz Polijas–Vācijas un Lietuvas–Polijas robežām, tagad mēs šo posmu pagarināsim līdz Lietuvas–Latvijas robežai. Igauņu kolēģi domā par nepieciešamību kontaktpunktu ķēdīti pagarināt līdz Somijai. Konferencē Viļņā runāsim par šo jautājumu un pārliecināsim igauņu kolēģus izveidot kontaktpunktus. Pretējā gadījumā, ja ķēdē trūks kāda posma, darbs nebūs efektīvs.
– Kādā stadijā šobrīd ir jautājuma izskatīšana par to, vai uz mūsu Kinoloģijas centra bāzes tiks veidots ES mēroga mācību centrs, kas reģionā noteiks visu politiku kinoloģijas jomā?
– Pēdējās ziņas, kas ir manā rīcībā, ļauj uz šādu iespēju raudzīties cerīgi. Iekšlietu ministrijas tieslietu un iekšlietu padomnieks robežpārvaldīšanas jautājumos Briselē Ārijs Jansons mani informēja, ka mūsu iniciatīva novērtēta ļoti pozitīvi. Tuvāko mēnešu laikā aicināsim uz Latviju Austrijas robežsargu mācība centra priekšnieku, lai izvērtētu mūsu materiāltehnisko bāzi. Kāpēc Austrijas? Kinoloģijas centrs būs šī ES mācību centra struktūrvienība vai specializēta filiāle. Kopīgi izvērtēsim kinologu apmācības programmu, testēsim to un, ja nepieciešams, papildināsim un modernizēsim.
– Kādas vēl aktualitātes ir Valsts robežsardzes dienaskārtībā?
– Šodien mūsu galvenais uzdevums ir apgūt ES iedalītos līdzekļus. Palikušas vairs tikai četrdesmit dienas līdz 1.maijam. Latvijai ir iedalīti 60 miljoni eiro. Man ir zināms uztraukums, jo laiks iet, bet konkrētas skaidrības nav. Diemžēl vēl šodien 60 miljoni nav sadalīti starp ministrijām un nav akcepta, ka, piemēram, muita realizēs tādu un tādu projektu un tam atvēlēts tik un tik naudas, savukārt robežsardze – tādu un tādu. Mums, protams, prioritātes nospraustas, taču skaidrs, ka visticamāk visam naudas nepietiks. Un neviens šodien nevar precizēt, cik īsti naudas tiks atvēlēts robežsardzei, jo nauda vispār vēl nav sadalīta. Bet tas jāzina, lai laikus var izvērtēt, kurām prioritātēm naudu atvēlēt mazāk, kurām vairāk. Pirms nedēļas bija saruna ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Rekšņas kungu un lūdzu šos jautājumus risināt pēc iespējas ātrāk.
Nav arī skaidrs, kāds būs modelis naudas realizācijai. Proti, kas uzraudzīs un kas vadīs projektus. Nav skaidras shēmas. Tāpēc principā viss stāv uz vietas.
Tomēr tādā stāvoklī esam ne tikai mēs, bet arī pārējās kandidātvalstis. Visi esam starta pozīcijā. Un likumsakarīgi gribas, lai mēs šo startu nenokavētu.
– Raksturojiet robežsardzes gatavību strādāt uz austrumu robežas kā uz ES ārējās robežas.
– Sagatavoju oficiālu ziņojumu jaunajam ministram par stāvokli visās jomās. Mūsu robežapsardzība, kontroles sistēma nav sliktāka kā Igaunijā, Lietuvā, Somijā vai Ungārijā. Piecu gadu garumā ES eksperti vērtējuši, kā mēs attīstāmies. Esam gatavi apsargāt ārējo robežu. Par to liecina arī fakts, ka nelegālā imigrācija Latvijai nesagādā galvassāpēs. Tātad mūsu sistēma darbojas – pirmais robežsardzes ešelons, kas strādā uz robežas, un otrais ešelons, kas darbojas iekšzemē, – Imigrācijas dienests, ir spējīgi atrast, aizturēt un, ja nepieciešams, izraidīt no valsts nelegālos imigrantus.
Tehniskajā jomā sasniegts minimālais līmenis. ES dalībvalstīm piešķir nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai uzlabotu robežsargu mobilitāti. Mūsu prioritāte ir automašīnu iegāde. Rūpējamies arī par aviācijas dienesta attīstību un kuteriem, jo robežsargu uzdevums – fiksēt pārkāpumu un pārkāpējus ātri aizturēt. No Shengen fasility līdzekļiem iegādāsimies dažādu tehniku nakts novērošanai. Tātad tehnisko līmeni paaugstināt palīdzēs ES. Jā, tas ir dārgi. Bet šodien Savienībā modernais robežapsardzības veids ir izmantot pēc iespējas vairāk tehniku, fiziski iesaistot mazāk cilvēku.
Visus darbiniekus, kas nākotnē atbrīvosies uz Igaunijas un Lietuvas robežām, pārgrupēsim uz Imigrācijas dienestu vai austrumu robežu. Tātad mainām savas darbības formas, izmantojot to pašu darbinieku skaitu.
Nekāda īpaša uztraukuma pirms 1.maija man nav. Vienīgās raizes, ka austrumu robežai kļūstot par ES ārējo robežu, kriminālās aprindas uz to izdarīs daudz lielāku spiedienu. Jo arī noziedzīgā pasaule domā, kā atrast jaunas metodes, lai nodarbotos, teiksim, ar kontrabandu vai organizētu nelegālās imigrācijas kanālus. Spiediens pastiprināsies. Tas nozīmē, ka kriminālās aprindas meklēs vājās vietas mūsu struktūrā. Tāpēc vēl rūpīgāk pievērsīsimies darbinieku atlasei un sagatavošanai. Atsijāsim, lai nebūtu tādu, kas ņem kukuļus un palīdz noziedzniekiem.

Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv