Ārzemju presē

“Rian.ru” (Krievija) raksta: Krievijas ārlietu ministra vietnieks Jurijs Fedotovs paziņojis, ka Krievija ANO Cilvēktiesību komitejā ierosinās jautājumu par krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību ievērošanu Latvijā un Igaunijā. Mērķis esot pievērst pasaules sabiedrības uzmanību situācijai, kas pastāv šajās valstīs: Baltijā kopumā dzīvojot vairāk nekā pusmiljons krievu, kas atstāti bez pilsonības. Krievija apgalvo, ka nekādas īpašas prasības pret abām valstīm neizvirzīs, tā vienīgi vēloties, lai Latvija un Igaunija ievēro vispārpieņemtās normas, kā tas tiek darīts visās civilizētajās valstīs.

“Gazeta.ru” (Krievija): Putins nu jau vairs nav prezidents, kas ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās. Tādas pašas vēlēšanas notikušas Kazahstānā, Baltkrievijā, Kirgizstānā, Azerbaidžānā. Pēdējās Krievijas vēlēšanas vienīgi leģitimēja jauno politisko režīmu. ASV valsts sekretārs jau paspējis paziņot, ka Krievijas vēlēšanas neuzskata par demokrātiskām. Tāds pats uzskats ir arī Eiropai. Putina apņemšanās veikt būtiskas reformas sociālajā sistēmā tomēr neattaisno varas iegūšanu nedemokrātiskā ceļā.

“Der Spiegel” (Vācija) autors izsakās par Putinu, bailēm no jauna politiskā ledus laikmeta un Rietumu nepareizo priekšstatu par Krieviju: “Mūsu lielākā sociālā problēma ir produktivitātes trūkums. Taču vissliktāk ir tas, ka krievi neveiksmes iemeslus nekad nemeklē paši sevī. Mēs dzīvojam divu civilizāciju – Āzijas un Eiropas – krustpunktā. Un nespējam izšķirties starp Eiropas tipa apgaismības kultūru un krievu zemnieku kultūru, kas dominēja komunisma laikā. Tā bija fatālisma un brutalitātes kultūra. Kad pēc 80 gadiem tā sasniedza robežu, sabruka visa sistēma.”

“The Wall Street Journal Europe” (ASV): Uzvarot prezidenta vēlēšanās, Vladimirs Putins iegūst tādu varu, kādu kopš padomju komunistiskās partijas ģenerālsekretāriem vēl nav piedzīvojis neviens krievu līderis. Tomēr nav skaidrs, kā viņš šo varu izmantos. Vai viņš izmantos savu mandātu, lai īstenotu sāpīgas reformas un modernizētu Krievijas ekonomiku un attīstītu pilsonisku sabiedrību? Varbūt viņa prioritāte būs spēcīga armija un valsts, pat riskējot tuvināties padomju stila stagnācijai un autoritārai varai?

“The Guardian” (Anglija) aplūko jomas, kurās sagaidāmas izmaiņas pēc Putina atkārtotas ievēlēšanas. Putins vēlas modernizēt valsti, tomēr nevēlas zaudēt savu varu. Tiks veikti uzlabojumi ekonomikas sfērā, bet tajā pašā laikā sagaidāmas izmaiņas izglītības un medicīnas sfērā: – studentiem un pacientiem būs savi maki jāatver platāk. Ārpolitikas īstenošanā savukārt jau sadzirdamas atbalsis no padomju laikiem. Putins vēlas palielināt Krievijas ietekmi postpadomju telpā.

“The Economist” (Anglija): Putins sola īstenot ambiciozas reformas un vēlas modernizēt Krieviju. Īstermiņā daļēja atteikšanās no demokrātijas varbūt var palīdzēt sasniegt konkrētus mērķus, tomēr ilgtermiņā demokrātisko vērtību atmešana var radīt negatīvas sekas. Tomēr Putina apņēmība īstenot reformas tieslietu sistēmā, izglītības finansēšanā un citās jomās ir apsveicama. Jāpiezīmē gan, ka likumu pieņemšana ir viena lieta. Likumi ir arī jāievieš dzīvē. Un te Putins var sastapties ar problēmām.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem