Mūsu valsts ārējās tirdzniecības rītdiena

Pēc nepilniem diviem mēnešiem Latvija kļūs par Eiropas Savienības (ES) pilntiesīgu locekli. Mūsu zemei parādīta liela uzticība – būt līdztiesīgai valstij šinī lielajā un varenajā integratīvajā apvienībā.

Kas veidos
Eiropas kopējo tirgu?

Visupirms 25 ES dalībvalstu tirgi. Bet ne tikai. Tīri ekonomiskā ziņā ES integrētas nelielas neatkarīgas valstis Monako, Sanmarīno, Andora, Vatikāns, kas nav Eiropas Savienības locekles un nav pārstāvētas ES vadības institūcijās.
Paralēli Eiropas Savienībai kontinentā darbojas vēl cits integratīvs veidojums – Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (EBTA) Norvēģijas, Šveices, Islandes un Lihtenšteinas sastāvā. Šai apvienībai raksturīgas, salīdzinot ar ES, krietni vājākas integratīvās saites. Īpatnība ir tā, ka trīs EBTA valstis – Norvēģija, Islande, Lihtenšteina – ir noslēgušas ar Eiropas Savienību līgumu par Eiropas ekonomisko zonu (EEZ), saskaņā ar šo līgumu minētās trīs valstis iekļaujas Eiropas kopējā tirgū ar tā brīvo preču (arī pakalpojumu) kapitāla, personu kustību, konkurences un citiem kopējā tirgus nosacījumiem, horizontālo politiku, sociālo, patērētāju aizsardzību, vides, statistikas un uzņēmējdarbības likumdošanu; tam pievienojas sadarbība zinātnē, izglītības, vides jomā, plašajā sociālajā sfērā. Līdz ar to Eiropas kopējais tirgus ietver plašāku telpu nekā 25 valstu tirgi, proti, Eiropas ekonomiskā zona, pundurvalstis ieskaitot. Jāatzīmē, ka tirdzniecību ar lauksaimniecības produkciju un zivīm EES līgums neietver, šos jautājumus atsevišķi regulē līgumam pievienotais protokols. Formāli iestāšanās ES vēl nenozīmē automātisku pievienošanos EEZ.
2003.gadā Latvija piedalījās sarunās par iekļaušanos Eiropas ekonomiskajā zonā. Sarunas aptvēra, pirmkārt, EBTA valstu (izņemot Šveici) kā EEZ locekļu finanšu palīdzību jaunajām ES dalībvalstīm; otrkārt, nosacījumus tirdzniecībai ar zivju produktiem; treškārt, nosacījumus tirdzniecībai ar lauksaimniecības un tās pārstrādes produkciju, ceturtkārt, nepieciešamos pārejas periodus. Līgums par Latvijas pievienošanos Eiropas ekonomiskajai zonai tika parakstīts 2003.gada 14.oktobrī Luksemburgā. Latvija iekļausies EEZ 2004.gada 1.maijā.
Ar šo datumu nebūt netiek pielikts punkts Eiropas Savienības, Eiropas ekonomiskās zonas un Eiropas kopējā tirgus paplašināšanai. Iestāties šajos veidojumos ap 2007.gadu aktīvi gatavojas Rumānija un Bulgārija. Pie ES vārtiem enerģiski klauvē Horvātija, Maķedonija, Turcija, pēdējā laikā arī Gruzija. Gaidāma izvērsta principiāla diskusija, kuru valsti atkarībā no tās gatavības pakāpes aptuveni kad uzņemt Eiropas Savienībā. Jautājuma izlemšanā ar veto tiesībām piedalīsies arī Latvija.
Visi šie apstākļi ir nozīmīgi, vērtējot Latvijas kā ES un EEZ dalībvalsts ārējās tirdzniecības perspektīvu.

Eksporta rītdiena

Speciāli pētījumi nepārprotami liecināja, ka muitas kontrole, kvotas, limiti, citi šķēršļi starpvalstu tirdzniecībā rada lielus papildu izdevumus, palēnina uz robežas preču kustību, rosina kontrabandu, ir ne tikai ārējo sakaru, bet arī iekšējās efektīvās attīstības bremzēšanas mehānisma sastāvdaļas. Līdz ar Eiropas kopējā tirgus izveidošanu tika ievadīta ārējo tirdzniecību traucējošo faktoru pakāpeniska novākšana. Šis svētīgais process beidzās 1992.gadā, kad Eiropas ekonomiskajā zonā iedibinājās patiesi brīva preču starpvalstu kustība. Šīs starptautiskās tirdzniecības priekšrocības visai drīz pilnā apjomā varēs baudīt Latvijas tautsaimniecība.
Tas visu pirmām kārtām priecina mūsu preču eksportētājus, kam būs pieejams visai plašs kopējais tirgus. Jau pērn Latvijas eksports uz ES valstīm bija ap 63% no valsts kopējā eksporta (1995.gadā – 44%). Šā eksporta īpatsvars var tālāk pieaugt ar papildu preču izvedumu uz līdzšinējām ES un citām EEZ valstīm. Latvijas precēm paveras plašākas iespējas iekarot pozīcijas jaunajās Eiropas integrētās apvienības valstīs. Problēmas risinājums nav no vieglajiem. Potenciālajiem pircējiem kopējā tirgū Latvijas prece ir jāiepazīst. Nepieciešama informācija, mērķtiecīga reklāma. Minētais tirgus ir pārpildīts ar dažādas kvalitātes precēm un ašiem konkurentiem. Pircēju labvēlību var iekarot, sāncensībā gūt panākumus ar augstākās kvalitātes precēm un zemākām cenām, arī ar ražojumiem, kam jaunas pievilcīgas īpašības. Tas jāievēro visiem mūsu eksportētājiem. Ceļš uz augstiem eksportieņēmumiem ved caur ieguldījumiem visjaunākajā tehnikā, tehnoloģijā. Integrācijas mehānisms tikai rada efektīvās saimniekošanas iespēju. Šī patiesība pilnā mērā attiecas uz brīvo preču plūsmu. Uzņēmējiem iespēja konkurences gaisotnē jāpārvērš īstenībā. Ierēdņiem jāsniedz maksimāls atbalsts šiem pūliņiem.
Eksporta izvēršanai ir savas specifiskas problēmas. Tā, piemēram, lauksaimniecības produktus mūsu eksportētāji ES valstīm līdz šim piegādāja pēc izdalītām kvotām. Bija noteikta noieta garantija. Kvotu vairs nebūs. Var eksportēt tik, cik pirks. Nepieciešami godprātīgi starpnieki. Sākumā tirgus nenoteiktība pieaugs. Jānoorganizē droša eksportpreču piedāvājuma sistēma kopējā tirgus valstīs ar iespējami mazāku starpnieku skaitu. Uzdevums nav vienkāršs. Tā izpilde sola eksporta pieaugumu.
Eksporta izvēršanas perspektīva sekmē pašmāju un ārzemju investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībā. No ES valstīm ceļš atvērts – viens no integrācijas pamatpīlāriem – brīvā kapitāla kustība. Jau 2003.gadā tuvu 60% no visām uzkrātajām ārvalstu tiešajām investīcijām nāca no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Nesnauž arī citu valstu investori. Interesanta šai ziņā ir Krievijas uzņēmēju mērķtiecība: ieguldot prāvus līdzekļus Latvijas tautsaimniecībā, šie kungi vēlas attīstīt ražotnes, kas savu produkciju “Made in EU” varētu brīvi eksportēt uz Eiropas kopējo tirgu. 2003.gadā Krievijas investīcijas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dubultojušās.
Latvijas eksportu uz Eiropas ekonomisko zonu rosina arī lata izdevīgs (zemāks) kurss attiecībā pret eiro un ASV dolāru.

Importa perspektīva

Imports Latvijas tautsaimniecībā ir pretrunīga parādība. Latvijai gandrīz nav savu dabas resursu. Tāpēc iekšzemes kopprodukta pieaugums saistīts ar izejvielu un enerģijas avotu importa palielināšanos. Biezāks iedzīvotāju maks prasa arvien vairāk daudzveidīgu importa preču. Importa apjoma pieaugums vienlaikus samazina IKP izlietojamo lielumu, tātad iedarbojas negatīvi uz ekonomikas izaugsmi.
Brīvā preču plūsma pastiprinās ES dalībvalstu uzņēmēju centienus pārdot savas preces Latvijā. 2003.gadā ES importa īpatsvars mūsu valsts importa kopapjomā bija ap 50%. Šis rādītājs, domājams, pieaugs. Saasināsies konkurence iekšējā tirgū.
Vai var iegrožot importa apjomu? Var! Pirmkārt, jāpāriet uz tehnoloģijām, kas krietni taupīgāk nekā līdz šim izlietotu resursus, enerģiju. Otrkārt, pašiem jāražo konkurētspējīgākas preces pēc īpašībām, kvalitātes, pievilcīguma, lētuma.
Aizskarsim sāpīgu jautājumu. Prognozē, ka Latvijas tirgū tiks plaši piedāvāti Polijas piensaimniecības ražojumi. Konkurences pātaga liks pašmāju pienrūpniekiem nopietni padomāt par efektivitātes kāpinājumu nozarē. Izteikts viedoklis, ka problēmas risinājums būtu jāsāk ar piena ražošanu: efektīvi, rentabli esot savākt pienu vienīgi saimniecībās, kur tiek slaukts ne mazāk kā 17 govju. Problēma skar arī piena produktu eksporta konkurētspēju. Jautājums visai nopietns, jo nav atraujams no daudzu zemnieku saimniecību nākotnes. Tā brīvā preču kustība pāri robežām savijas ar Latvijas iekšzemes attīstību.

Vai mainīsies iekšējā tirgus aizsardzība?

Atbilde uz izvirzīto jautājumu skan: gan jā, gan nē. “Jā” tai nozīmē, ka 2004.gada 1.maijā līdzšinējā Latvijas likumdošana un likumam pakļauti akti par iekšējā tirgus aizsardzību pilnībā zaudēs spēku. Antidempinga, pretsubsīdiju un citus aizsardzības instrumentus turpmāk noteiks ES kopējie tiesiskie akti. Eiropas Savienības dalībvalstis savā starpā ārējā tirdzniecībā nepiemēro nekādus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus. Latvijas uzņēmējiem, kā jau norādīts, jābūt gataviem iesaistīties pastiprinātā konkurencē ar sāncenšiem no ES valstīm.
“Nē” saistīts ar to, ka Latvijas attiecīgie likumi, kas pieņemti kopš 1999.gada, pilnībā atbilst ES likumdošanai. Šajā ziņā tiesiska vide iekšējā tirgus aizsardzībā mūsu valsts ražotājiem un tirgotājiem nemainās. Pēdējiem būs iespēja ierosināt Eiropas Komisijai konkrētus soļus savu pozīciju aizsargāšanai. Cik efektīvs būs šis mehānisms, kur lemšanas tiesības ir Eiropas Padomei, to rādīs nākotne.

Georgs Lībermanis,

LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks