Zemesgrāmatu vienpadsmit gadi

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tiesības uz īpašumu pieder pie brīvas, demokrātiskas valsts iedzīvotāja konstitucionāli garantētām pamattiesībām, no kurām izriet arī tiesības savu īpašumu brīvi pārdot, dāvināt. Valsts varas pienākums ir nodrošināt šo tiesību realizāciju. Nekustamā īpašuma veida īpatnības nosaka nepieciešamību to koroborēt – ierakstīt publiskā reģistrā. Ar to Latvijā saprotam zemesgrāmatas, kurās tiek arī nostiprinātas ar nekustamajiem īpašumiem saistītās tiesības.

Piederība tiesu varai

Šobrīd mūsu valstī darbojas 28 zemesgrāmatu nodaļas, kurās kopumā strādā 64 zemesgrāmatu nodaļu tiesneši. Šīs iestādes ir piederīgas tiesu varai, taču to darbību nodrošina Tieslietu ministrijas (TM) Zemesgrāmatu departaments. Atceroties nesenā pagātnē valdības līmenī notikušās diskusijas par zemesgrāmatu iespējamo pievienošanu izpildvaras institūcijām, Zemesgrāmatu departamenta direktore Inese Kalniņa norāda: “Šobrīd šādas diskusijas vairs nav aktuālas. Šķiet, visiem tomēr ir skaidrs, ka principiāli svarīga zemesgrāmatu darbībā ir to neatkarība lēmumu pieņemšanā. Un pilnīgi neatkarīgs ir tiesnesis, tāpēc zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem, kuri pieņem atbildīgus lēmumus, jābūt tiesneša statusam. Tas arī noteikts likumā “Par tiesu varu” un Zemesgrāmatu likumā. Tiesneši kvalifikāciju iegūst papildus iegūtajai augstākajai juridiskajai izglītībai, absolvējot Latvijas Tiesnešu mācību centra rīkotos kursus. Būtiski, ka kursos tiesneši apgūst ne tikai juridiskā darba zināšanas un iemaņas, bet arī, piemēram, saskarsmes psiholoģiju, kas ir nepieciešama darbā ar klientiem.”
Zemesgrāmatu likums, līdzīgi kā Civillikums, pieņemts jau 1937.gadā, un tā darbība ar likumu atjaunota 1993.gadā.

Svarīgs darba
posms – datorizācija

Zemesgrāmatu departamenta direktore Inese Kalniņa Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

1998.gadā likums tika papildināts ar nodaļu “Datorizētā zemesgrāmata”, kas pavēra jaunu lappusi zemesgrāmatu attīstībā. I. Kalniņa: “Likuma grozījumi datorizēto zemesgrāmatu definēja kā elektronisku datu bāzi, kurā tiek glabātas zemesgrāmatas, nostiprinājuma žurnāli, nekustamo īpašumu lietas un alfabētiskie rādītāji. Tas nozīmēja pāreju no papīra zemesgrāmatām uz elektronisko formātu. Šā soļa nozīme – pirmkārt, iespējams krietni paaugstināt darba tempu. Par to liecina skaitļi: ik gadus zemesgrāmatā ierakstīto nekustamo īpašumu skaits audzis – no 340 īpašumiem 1993.gadā līdz 89 489 aizpērnajā gadā. Turklāt tikai 1996.gadā tika palielināts nodaļu personāla skaits. Darbs kļuvis efektīvāks, galvenokārt pateicoties veiktajai zemesgrāmatu datorizācijai.”
Nepieciešamais datorizācijas process tika veikts pakāpeniski vairāku gadu gaitā. Zemesgrāmatu departamenta Zemesgrāmatu informācijas un statistikas nodaļas vadītājs Edvīns Balševics stāsta: “Sākotnēji nekādu datu bāzu nebija, datorus izmantoja kā rakstāmmašīnas, kur datoru nebija, izmantoja rakstāmmašīnas vai ierakstus izdarīja ar roku. 1995.gadā PHARE projekta ietvaros tika nolemts izstrādāt zemesgrāmatu datu bāzi un šajā nolūkā arī ieviest nepieciešamo tehniku. Projekta trijos darbības gados datu bāze tika izveidota, taču tā nebija vienota. Tas nozīmē, ka katrā zemesgrāmatu nodaļā bija sava datu bāze. 1998.gadā izdarītie Zemesgrāmatu likuma grozījumi paredzēja datu bāzes centralizāciju, proti, valsts vienotās zemesgrāmatas izveidi. Tieslietu ministrija uzņēmās šā darba vadīšanu un koordināciju.”
Departamenta Zemesgrāmatu tehnoloģijas un attīstības nodaļas vadītājs Intars Bļodnieks piebilst: “Sākotnēji zemesgrāmatu nodaļās nebija tīkla administratoru, tāpēc mums ļoti daudz laika nācās pavadīt ceļā – ja kāda programma nedarbojās, tūdaļ gājām palīgā. 1999.gadā šo darbību jau varējām vadīt caur datortīklu. Tie bija pirmie soļi centralizētas sistēmas izveidošanā.”
2001.gada jūlijā valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata bija izveidota. Šobrīd jebkurš cilvēks var internetā gūt visaptverošu informāciju ne vien par zemesgrāmatu nodaļu darba laikiem, īpašumu reģistrācijai un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai nepieciešamajiem dokumentiem, bet arī par katru zemesgrāmatā ierakstīto īpašumu, īpašnieku, apgrūtinājumiem un hipotēkām. Tas iespējams, noslēdzot līgumu ar Tieslietu ministriju, saskaņā ar to persona kā lietotājs iegūst pieeju centralizētajai datu bāzei. Lai vienkāršotu abonēšanas rēķinu apmaksu, tika noslēgts līgums ar “Hansabanku”, kas ļauj klientiem norēķinus veikt ar interneta starpniecību, bet tuvākajā nākotnē tiks piedāvāta arī iespēja maksāt ar kredītkarti vai debetkarti. Protams, klienti, kuriem nav personīgā interneta pieslēguma, informāciju aizvien vēl var gūt tieši no zemesgrāmatu nodaļu darbiniekiem, taču, pateicoties veiktajai datorizācijai, arī šis process noris daudz ātrāk.

Publiskums
un pieejamība

I.Kalniņa uzsver: “Zemesgrāmatām jābūt visiem pieejamām, tas ir viens no to izveides pamatprincipiem. To nodrošina Zemesgrāmatu likuma 1.pants.” Jāpiebilst, ka saskaņā ar likumu nekustamā īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā ir obligāta. Taču nekādas sankcijas par šo likuma normu nepildīšanu nav paredzētas, kaut arī dažkārt izskanējis viedoklis par obligāta termiņa noteikšanu īpašniekiem savu tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Tas varētu novērst dažkārt praksē sastopamās situācijas, kad negodprātīgs īpašnieks savu īpašumu atdāvina, bet pēc tam pārdod vai ieķīlā citai personai. Tāpēc arī ir svarīgi, pirms iegādāties īpašumu, pārliecināties, vai tas nav jau kļuvis par citas personas īpašumu. Un šādu informācijas pārbaudi mums ļauj veikt zemesgrāmatu darbības pamatā liktais publiskuma princips.
Zemesgrāmatu apmeklētāju lūgumi tiek izskatīti 15 dienu laikā ar tiesībām šo termiņu pagarināt līdz vienam mēnesim, kas, ņemot vērā procesa nopietnību un darbinieku atbildības pakāpi, uzskatāms par adekvātu termiņu.
“Zemesgrāmatu nodaļas savas kompetences ietvaros darbojas pietiekami ātri un apmeklētājiem ir pilnīgi pieejamas. Aizkavēšanās var rasties, ja kļūdījies notārs vai klients nav sagādājis visus iesniedzamos dokumentus. Arī pretenziju pret nodaļu darbu nav daudz – piemēram, 2003.gadā no 247 506 mūsu lēmumiem attiecībā uz nostiprinājuma lūgumiem 5712 bija negatīvi, bet pārsūdzēti Augstākajā tiesā tika tikai 100, no kuriem atcelti un nodoti atkārtotai izlemšanai 42. Ļoti ērti ir arī tas, ka pārsūdzēt lēmumus var Augstākajā tiesā – nav jāgaida mēnešiem kā dažkārt pilsētu un rajonu tiesās,” saka I. Kalniņa.
Protams, rosīgā ekonomikas dzīve, tajā skaitā nekustamā īpašuma tirgus, diktē savus noteikumus. Turpinās valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas tehniskā pilnveidošana, tiek izdarīti attiecīgi grozījumi normatīvajos aktos. Plānots spert arī citus soļus zemesgrāmatu darba kvalitātes uzlabošanā, tajā skaitā novērst korupcijas iespējas lietu sadalē.