Zemkopības ministrijas instrukcija Nr.9

Rīgā 2004.gada 10.martā

Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas metodika

Izdota saskaņā ar Sēklu aprites likuma 2.panta 3.punkta d.apakšpunktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šī instrukcija nosaka kārtību, kādā tiek novērtētas eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimnieciskās īpašības.

2. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu (turpmāk—SĪN) veic Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk—VAAD).

II. Lauka izmēģinājumu pamatprincipi

3. Eļļas augu un šķiedraugu saimniecisko īpašību novērtēšanā izmēģinājuma šķirnes salīdzina ar standartšķirni. SĪN mērķi ir noskaidrot:

3.1. ražību, bioloģiskās īpatnības, iegūtās produkcijas kvalitāti, ķīmisko un tehnoloģisko īpašību atšķirības no standartšķirnes, šķirņu izturību pret slimībām un kaitēkļiem, kā arī citas saimnieciski nozīmīgas īpašības;

3.2. šķirnes piemērotību audzēšanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos.

4. Svarīgākā SĪN sastāvdaļa ir lauka izmēģinājumi. Lauka izmēģinājumus iekārto atbilstoši šīs metodikas pamatprasībām:

4.1. tipiskumam—izmēģinājumu apstākļu atbilstībai attiecīgā reģiona klimatam, augsnei un agrotehnikai;

4.2. vienīgās atšķirības principa ievērošanai;

4.3. precizitātei.

5. Vienīgās atšķirības princips nodrošina, ka:

5.1. lauka izmēģinājumos visi apstākļi ir vienādi;

5.2. konkrētā lauka izmēģinājumā drīkst atšķirties tikai šķirnes, bet reljefam, augsnei, mitrumam, mēslojumam, priekšaugam, augsnes apstrādei, sējas veidam, izsējas normām, sēklu iestrādes dziļumam un vienmērībai, sējumu kopšanai, novākšanai un lietotajai tehnikai jābūt pēc iespējas vienveidīgiem;

5.3. šķirnēm ar dažādu veģetācijas periodu novākšanas termiņi atšķiras.

6. Eļļas augu un šķiedraugu šķirnēm saimnieciskās īpašības vērtē trīs gadus. Ja vērtēšanas rezultāti ir pārliecinoši, eļļas augu un šķiedraugu šķirni normatīvajos aktos par šķirnes iekļaušanu Latvijas augu šķirņu katalogā noteiktajā kārtībā var ieteikt iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā arī pēc divu gadu rezultātiem.

7. Veicot eļļas augu un šķiedraugu šķirņu izmēģinājumus, pilnīgi un precīzi pieraksta visus veiktos darbus, novērojumus un uzskaiti, kas minēti šajā metodikā. Pierakstus rakstiski vai elektroniski izdara VAAD apstiprinātā dienasgrāmatā (veidlapās). Šos pierakstus, kā arī pārskatus par SĪN lauka izmēģinājumu rezultātiem Valsts augu aizsardzības dienesta attiecīgās struktūrvienības, fiziska vai juridiska persona, kura saskaņā ar līgumu veic izmēģinājumu (turpmāk—izmēģinājumu veicēji), iesniedz VAAD.

III. Lauka izmēģinājumu vietas izvēle

8. Organizējot eļļas augu un šķiedraugu šķirņu SĪN, VAAD īpašu uzmanību velta izmēģinājumu vietas izvēlei. Tā atbilst attiecīgās eļļas augu un šķiedraugu sugas audzēšanas reģionam raksturīgajiem agroklimatiskajiem apstākļiem un augšņu tipiem.

9. Veicot lauka izmēģinājumus, ņem vērā krasu meteoroloģisko apstākļu maiņu, kas var stipri ietekmēt SĪN rezultātus. Visvairāk mainās mikroklimata apstākļi, kurus ietekmē reljefa neizlīdzinātība, ūdensšķirtnes, palienes, meži, purvi, ezeri un upes. Lauka izmēģinājumiem izvēlas vietas, kuru klimatiskie apstākļi atbilst attiecīgā reģiona īpatnībām.

10.Augšņu īpatnības ievēro:

10.1. iekārtojot lauka izmēģinājumus. Tos iekārto reģionam raksturīgās augsnēs (piemēram, ja reģionā visizplatītākā ir velēnu podzolaugsne(PVV), tad lauka izmēģinājumus iekārto tajā, nevis citās, reģionam netipiskās augsnēs);

10.2. nosakot augsnes tipiskumu (ievēro augsnes iekultivēšanas pakāpi, tās fizikālo, ķīmisko un granulometrisko sastāvu, aramkārtas dziļumu, augsnes apakškārtas īpašības, barības vielu rezerves, augsnes skābumu, gruntsūdens līmeni un citus rādītājus).

11. Lauka izvēles pamatnosacījumi ir šādi:

11.1. Izmēģinājumus iekārto laukā:

11.1.1. kura vēsture zināma un atspoguļota VAAD apstiprinātā lauka vēsturē. Lauka vēsturē pa gadiem reģistrē kultūraugu, datus par izsētajām sēklām, mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļiem un ražu;

11.1.2. kurā nav daudzgadīgo nezāļu;

11.1.3. kura augsnē ir augsts vai vismaz vidējs augiem viegli izmantojamā fosfora un kālija saturs;

11.1.4. kurā ir normāls mitruma režīms;

11.1.5. kurā pirms izmēģinājumu iekārtošanas tam paredzētajā platībā vismaz vienu gadu ierīko izlīdzinošo sējumu;

11.2. izmēģinājuma laukus iekārto, ievērojot šādus minimālos attālumus:

11.2.1. no mežiem, birztalām, automaģistrālēm, ūdenskrātuvēm, dzīvojamajām ēkām un citām celtnēm—50 m;

11.2.2. no atsevišķiem kokiem—25 m;

11.2.3. no braucamajiem ceļiem un novadgrāvjiem—10 m;

11.3. lauka izmēģinājumus neiekārto platībās ar neizlīdzinātu mikroreljefu, stāvām nogāzēm un nekvalitatīvu meliorāciju.

12. Katrai eļļas augu un šķiedraugu sugai izvēlas piemērotākās augsnes. Piemēram, liniem, rapsim, ripsim piemērotākāsaugsnes ir labi iekultivētas irdenas, vidēji smagas smilšmāla un mālsmilts augsnes. Optimālā augsnes reakcija pHKCl 5,6–7,5.

13. Eļļas augiem un šķiedraugiem nav piemērotas:

13.1. smagas māla un bezstruktūras augsnes, kur ātri veidojas garoza un ir vāja aerācija;

13.2. vieglas smilts augsnes, kas satur maz mitruma un barības vielu;

13.3. svaigi kaļķotas augsnes;

13.4. purvainās augsnes ar augstu gruntsūdens līmeni.

14. Piemērotākie priekšaugi:

14.1. liniem—ziemāji (sēti pēc otrā gada daudzgadīgiem zālaugiem), daudzgadīgie zālaugi (vislabāk āboliņa un timotiņa mistri, kas izmantoti ne ilgāk par 2 gadiem), labības, pākšaugi;

14.2. ziemas rapsim, ripsim—agrie kartupeļi, pākšaugi, āboliņš, lucerna, labības, papuve;

14.3. vasaras rapsim, ripsim—labības, kartupeļi.

15. Ziemas un vasaras rapsi un ripsi nav ieteicams audzēt augsekā ar citiem krustziežu dzimtas augiem, kuri var kļūt par grūti apkarojamām nezālēm rapša un ripša tīrumā, kā arī cukurbiešu augsekā, jo tie sekmē cukurbiešu nematodes vairošanos.

16. Eļļas augus un šķiedraugus augsekā izvieto tā, lai tie nesekotu viens otram. Vēlamais starplaiks ir četri līdz pieci gadi.

IV. Lauku darbi izmēģinājumā

17. Visus darbus lauka izmēģinājumos veic saskaņā ar katras eļļas augu un šķiedraugu sugas audzēšanas specifiku. Īpašu uzmanību velta darbu savlaicīgai, vienveidīgai un kvalitatīvai izpildei.

18. Augsnes apstrādes pamatnosacījumi ir šādi:

18.1. augsnes apstrādes paņēmienus izvēlas atkarībā no priekšauga un tā novākšanas laika;

18.2. augsnes apstrādi veic laikā, kad augsne sasniegusi fizisko gatavību;

18.3. augsnes apstrādes paņēmienus lieto noteiktā, agronomiski pamatotā secībā, lai tie cits citu papildinātu un nodrošinātu iespējami precīzus rezultātus.

19. Mēslošanas pamatnosacījumi ir šādi:

19.1. aprēķinot nepieciešamās kopējās mēslojuma devas, izmēģinājumu veicēji ņem vērā:

19.1.1. augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātus (augsnes analīzes veic vismaz reizi piecos gados);

19.1.2. selekcionāra uzrādīto ražības līmeni un tam atbilstošo barības elementu iznesi;

19.1.3. priekšaugu ietekmi;

19.1.4. citus faktorus, kuri iespaido mēslojuma normu lielumus un iestrādāšanas laikus;

19.2. aprēķinātās mēslojuma normas izmēģinājumu veicēji saskaņo ar VAAD;

19.3. mēslojumu augsnē iestrādā vienmērīgi, perpendikulāri lauciņu virzienam un vienā izmēģinājumā vienādi;

19.4. garšķiedras un eļļas liniem, vasaras rapsim un vasaras ripsim visu slāpekļa mēslojumu iestrādā pamatmēslojumā;

19.5. ziemas rapsim un ripsim, kuru sēj pēc aizņemtās papuves, vai, ja priekšaugi bijuši pākšaugi, vai daudz tauriņziežus saturoši zālaugi rudenī, slāpekļa mēslojumu neiestrādā. Sējot tos pēc graudaugiem, rudenī iestrādā 20–30 kg no aprēķinātā kopējā slāpekļa (N) mēslojuma daudzuma darbīgajā vielā un, ja augsnē iestrādāti salmi, devu dubulto. Pārējo slāpekļa mēslojumu dod pavasarī papildmēslojumā (120–180 kg ha-1): veģetācijai atjaunojoties 80–90 kg ha-1 un otrreiz—atkarībā no augu stāvokļa.

20. 1.tabulā uzrādītās mēslojuma normas ir orientējošas un paredzētas iestrādei izkliedsējā. Iestrādājot minerālmēslus lokāli, NPK normas samazina par 20%, bet augsnēs ar augstu fosfora un kālija nodrošinājumu PK normas samazina par 30–40 %.

1. tabula

Minerālmēslu normas darbīgajā vielā (kg ha-1)

Kultūraugs		Ražības līmenis t ha-1	N	P2O5	K20
Rapsis, ripsis	ziemas	3	120–180	60–80	100–160
	vasaras	2,5	105–145	50–70	80–120
Eļļas lini		1,5	40–60	80–100	80–100
Garšķiedras lini		5,0	20–45	60–90	90–120

21. Slāpekļa mēslojuma normas (N kg ha-1) samazināmas, ņemot vērā priekšaugu ietekmi. Tās samazina pēc:

21.1. pākšaugiem par 10 kg ha-1;

21.2. kartupeļiem par 10 kg ha-1;

21.3. zālājiem par 10 kg ha-1;

21.4. āboliņa par 20 kg ha-1;

21.5. lucernas par 30 kg ha-1.

V. Izmēģinājuma lauka iekārtošana

22. Izmēģinājumus iekārto ne mazāk kā četros atkārtojumos ar lauciņu uzskaites platību ne mazāku par 20 m2.

23. Lauciņi izvietojami perpendikulāri aršanas virzienam. Izmēģinājumus iekārto ar parasto atkārtojumu metodi. Katrā atkārtojumā šķirnes izvieto randomizēti (nejauši), sakārtojot tās vienā līdz četrās slejās (katrā slejā savs atkārtojums). Ja šķirņu skaits lielāks par 15, standartšķirni sēj atkārtoti. Vērtējot šķirni, tās rādītājus salīdzina ar standartšķirnes vidējiem rādītājiem.

24. Vispirms nosprauž izmēģinājumu lauka kopējo taisnstūra kontūru AELJ (skat. attēlu). Iemērīto platību sadala atkārtojumos (Abcd, befc, ghkj un hilk). Atkārtojumus sadala lauciņos. Starp slejām (AEFD un gilj) iekārto apgriešanās joslu atbilstoši lietojamai tehnikai. Starp lauciņiem iekārto izolējošos celiņus, kuru platums atkarībā no apstrādes veida ir apmēram 30 cm. Lauciņu galos nepieciešama izolācija—0,5 m. Sleju galos ierīko izolējošos lauciņus (izolācijas). Attēlā parādīts četru šķirņu izvietojums divās slejās.

Attēls. Izmēģinājuma lauka iekārtošanas shēma

VI. Sēklas un sēja

25. Sēklas:

25.1. atbilst eļļas augu un šķiedraugu sēklas bāzes sēklu kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par eļļas augu un šķiedraugu sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. VAAD saņem informāciju par 1000 sēklu masu un dīgtspēju (šķirnes izsējas normas aprēķināšanai) no sēklu parauga iesniedzēja;

25.2. VAAD no sēklu parauga iesniedzēja saņem ar Latvijā reģistrētu kodni kodinātas (linu sēklas var būt nekodinātas). Ja linu sēklas nav kodinātas, lauka izmēģinājumu veicēji obligāti kodina tās ar kodni, kas reģistrēta Latvijā un saskaņota ar VAAD.

26. Izsējas normas ir šādas:

26.1. izsējamo dīgtspējīgo sēklu skaits uz platības vienību visām šķirnēm ir vienāds (2.tabula);

26.2. sējot agrākos sējas termiņos, lieto mazāko 2.tabulā norādīto, bet vēlākos termiņos—lielāko izsējas normu, saskaņojot to ar VAAD.

2. tabula

Optimālās izsējas normas

Kultūraugs	Dīgtspējīgo sēklu skaits uz m2	Cita informācija
Ziemas rapsis, ripsis	50–60	sējot agri, labos apstākļos
	80–00	sējot vēlāk
Vasaras rapsis, ripsis	80–100	sējot agri, labos apstākļos
	100–120	sējot vēlāk
Garšķiedras lini	1800–2000
Eļļas lini	600–700

27. Izsējas normu:

27.1. aprēķina pēc formulas:

       A x B

X = –––––– x 100 , kur

      C x D

X—izsējas norma (kg ha-1);

A—dīgtspējīgo sēklu skaits uz 1 m2 (gab.);

B—1000 sēklu masa (g);

C—dīgtspēja (%);

D—tīrība (%);

27.2. noapaļo, ja ir nepieciešamība (ja apaļojamais skaitlis beidzas ar pieci— apaļo uz augšu).

28. Optimālais rindstarpu attālums:

28.1. eļļas augiem 6–15 cm;

28.2. garšķiedras liniem 6–9 cm;

28.3. rapsi iespējams sēt arī ar rindstarpu attālumu 45 cm.

29. Optimālie sēklu iestrādes dziļumi ir:

29.1. rapsim un ripsim— 1–3 cm;

29.2. liniem— 1,5–2,5 cm.

30. Optimālie sējas termiņi:

30.1. ziemas rapsim un ziemas ripsim ir 80–90 dienas pirms veģetācijas perioda beigām (atkarībā no reģiona 5.–15.augusts);

30.2. vasaras rapsim un vasaras ripsim —pēc iespējas agrāk pavasarī (vienlaicīgi ar pirmajiem graudaugiem), kad augsne ir gatava sējai;

30.3. liniem, kad augsne ir gatava sējai.

VII. Sējumu kopšana

31. Sējumu kopšanu (pievelšanu, ecēšanu, papildmēslošanu, augu aizsardzības pasākumus u.c.) visos izmēģinājumos veic vienādi un vienādos termiņos. Sējumu kopšanas pasākumos ietilpst arī celiņu uzturēšana kārtībā, etiķešu izvietošana, variantu un atkārtojumu norobežošana, lauciņu galu nolīdzināšana. Uz etiķetes raksta šķirnes numuru vai kodu, nosaukumu un atkārtojumu.

32. Izmēģinājumu kopšanai lieto Latvijā reģistrētos augu aizsardzības līdzekļus. Augu aizsardzības līdzekļu izvēli izmēģinājumu veicējs saskaņo ar VAAD.

VIII. Novērojumi un uzskaite

33. Eļļas augu un šķiedraugu veģetācijas periodā veic šķirņu novērošanu un uzskaiti (3.tabula). Vizuālo vērtējumu visā veģetācijas periodā veic viens un tas pats speciālists. Novērojumus un uzskaiti apkopo uz VAAD izstrādātām veidlapām. Veidlapās iekļauj 3.tabulā norādītos novērojumus un uzskaiti attiecīgajām augu sugām.

3.tabula

Novērojumi un uzskaite veģetācijas periodā

Veicamie novērojumi un uzskaite	Ziemas rapsis un ripsis	Vasaras rapsis un ripsis, sinepes, eļļas rutks	Eļļas lini	Garšķiedras lini
1. Sēšanas datums	x	x	x	x
2. Fenoloģiskie novērojumi	x	x	x	x
3. Augu biezība (gab./m2)	x	x	x	x
4. Ziemcietība (balles)	x
5. Veldre (balles)	x	x	x	x
6. Augu garums (cm)	x	x	x	x
7. Apakšējo zaru piestiprinājuma augstums (cm)	x	x
8. Slimības un kaitēkļi	x	x	x	x
9. Izturība pret sēklu izbiršanu	x	x	x	x
10. Nogatavošanās vienmērība	x	x	x	x
11. Sēklu raža (t ha-1)	x	x	x	x
12. 1000 sēklu masa (g)	x	x	x	x
13. Tilpumsvars (g/l)	x	x
14. Eļļas raža (t ha-1)	x	x	x
15. Salmiņu raža (t ha-1)				x
16. Ražas mitrums (%)	x	x	x	x
17. Saujas garums (cm)				x
18. Lūksnes saturs (%)				x
19. Salmiņu stiprums (g )				x
20. Lietderība				x
21. Proteīna saturs sēklās (%)	x	x
22. Eļļas saturs sēklās (%)	x	x	x
23. Novākšanas datums	x	x	x	x

34. Pēc 3.tabulas 4., 5., 6., 9., 11., 14., 17., 18., 19., 20., 21. un 22.punktā minētajiem novērojumiem veic eļļas augu un šķiedraugu SIN pamatvērtēšanu (pielikums).

35. Fenoloģisko novērojumu pamatnosacījumi ir šādi:

35.1. veģetācijas periodā veic fenoloģiskos novērojumus (4.tabula), atzīmējot datumus, kad augi sasnieguši attiecīgās fenoloģiskās fāzes. Par fāzes sākumu uzskata brīdi, kad 10–15 % augu sasnieguši attiecīgo attīstības fāzi, par pilnu fāzi uzskata brīdi, kad 75 % augu ir attiecīgajā fāzē;

4.tabula

Fenoloģiskie novērojumi

Fenoloģiskā fāze		Ziemas rapsis un ripsis	Vasaras rapsis un ripsis, sinepes, eļļas rutks	Eļļas lini	Garšķiedras ini
Dīgstu fāze	sākums	x	x	x	x
	pilna fāze	x	x	x	x
Eglītes fāzes sākums (3–4 īsto lapiņu pāru parādīšanās)			x	x
Veģetācijas izbeigšanās		x
Veģetācijas atjaunošanās		x
Ziedēšana	sākums	x	x	x	x
	pilna fāze	x	x	x	x
	beigas	x	x
Agra dzeltengatavība				x	x
Novākšanas gatavība		x	x	x

35.2. ziedēšana liniem novērojama līdz pusdienas laikam;

35.3. agras dzeltengatavības fāzi liniem atzīmē, kad:

35.3.1. pogaļas ir dzelteni zaļas un apmēram 25% dzeltenas;

35.3.2. sēklas gaiši dzeltenas un gaiši brūnas;

35.3.3. stiebriņi zaļgani dzelteni ar ievērojamu gaiši dzeltenu tonējumu;

35.3.4. lapas stiebra lejasdaļā nobirušas, pārējās dzeltē, tikai stiebra pašā augšā zaļas;

35.4. novākšanas gatavības fāzi rapsim, ripsim atzīmē, kad:

35.4.1. sēklas centrālā zara apakšējos pāksteņos nogatavojušās, ieguvušas šķirnei raksturīgo krāsu;

35.4.2. augi dzeltenīgi zaļi, lapas vīst un nokrīt;

35.5. novākšanas gatavības fāzi eļļas liniem atzīmē, kadpogaļas (ne mazāk kā pusei augu) nobrūnējušas un apžuvušas. Sēklas tajās sakratot grab;

35.6. veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas sadīgšanas līdz novākšanas gatavībai, liniem—līdz agrās dzeltengatavības fāzei;

35.7. ziemas rapsim un ripsim atzīmē veģetācijas beigas rudenī. Par veģetācijas perioda pārtraukumu nosacīti uzskata pēdējo no piecām dienām, kurās vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par+7° C rapsim,+5° C ripsim, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0° C—pirmo t° pazemināšanās dienu. Veģetācijas atjaunošanos atzīmē, sākoties lapu ataugšanai.

36. Augu biezības novērtēšanas pamatnosacījumi ir šādi:

36.1. vērtē uzreiz pēc sējuma pilnas sadīgšanas un pēc ražas novākšanas;

36.2. visām šķirnēm divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus, iedala pa trīs uzskaites lauciņiem. Lauciņus izvēlas vienādā attālumā pa diagonāli, katrā aptverot divas rindiņas. Divas malējās rindas uzskaites lauciņos neiekļauj. Uzskaites lauciņu platība ir 1/12 m2. Lauciņu garumu aprēķina pēc formulas:

           10000

L = ––––––––– , kur

         12 x 2 x A

L—uzskaites lauciņa garums (cm);

A—rindstarpas (cm);

36.3. ja uzskaites lauciņa lielums ir iepriekš norādītais, tad sešos uzskaites lauciņos saskaitīto augu skaitu reizinot ar divi, iegūst augu skaitu uz 1 m2. Dīgstu skaits, izteikts procentos pret izsēto dīgtspējīgo sēklu skaitu, raksturo laukdīdzību.

Laukdīdzība (%) =

         Augu skaits uz m2 pilnu dīgstu fāzē

= ––––––––––––––––––––––––––––––––––– x 100

          Izsētais dīgtspējīgo sēklu skaits uz m2

37. Ziemcietību vērtē:

37.1. pavasarī, kad augu veģetācija atjaunojusies;

37.2. vizuāli novērtējot sējuma stāvokli ballēs (5.tabula);

5. tabula

Sējuma stāvokļa novērtējums ballēs

Novērtējums (balles)	Sējuma stāvoklis
1	Augi pilnīgi gājuši bojā
3	līdz 75 % augu gājuši bojā
5	līdz 50 % augu gājuši bojā
7	līdz 25 % augu gājuši bojā
9	visi augi saglabājušies

37.3. sadalot lauciņu vairākās vienādās daļās (ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs) un katru daļu vērtējot atsevišķi. Vērtējumus saskaita un dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa vērtējumu.

38. Veģetācijas periodā novērtē izturību pret veldri, kuras pamatnosacījumi ir šādi:

38.1. līdzko veldre parādās, atzīmē augu attīstības fāzi un veldrēšanās pakāpi. Galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas;

38.2. veldrēšanās pakāpi nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no stiebru vertikālā stāvokļa ballēs:

38.2.1. veldres nav: stiebri atrodas vertikālā stāvoklī—9 balles;

38.2.2. veldre neliela: visi noliekušies līdz 30° no vertikālā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 45° no vertikālā, vai 1/2 stiebru noliekušies līdz 60° no vertikālā, vai 1/4 stiebru noliekušies līdz 90°—7 balles;

38.2.3. veldre vidēja: visi noliekušies līdz 45° no vertikālā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 60° no vertikālā, vai 1/2 stiebru noliekušies līdz 90°—5 balles;

38.2.4. veldre stipra: visi noliekušies līdz 60° no vertikālā vai 3/4 stiebru noliekušies līdz 90°—3 balles;

38.2.5. veldre ļoti stipra: visi stiebri noliekušies no vertikālā stāvokļa līdz 90°—1 balle;

38.3. ja veldrēšanās ir nevienmērīga, tad to vērtē atsevišķi pa lauciņa daļām un aprēķina vidējo.

39. Augu garumu mēra:

39.1. pirms novākšanas;

39.2. divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus, katrā piecās vietās, kuras vienmērīgi sadalītas pa lauciņa diagonāli. Katrā vietā ievietojot mērlineālu, izmēra 5–10 produktīvo stiebru/stublāju garumu;

39.3. visām sugām, bet rapsim un ripsim tajās pašās vietās mēra arī apakšējo zaru piestiprinājuma augstumu—no augsnes līdz apakšējā zara piestiprinājuma vietai.

40. Ja slimību vai kaitēkļu parādīšanos konstatē uz vienas vai vairākām šķirnēm, norāda datumu, šķirnes attīstības fāzi un lieto augu aizsardzības līdzekļus visam izmēģinājumam.

41. Izturību pret sēklu izbiršanu vērtē vizuāli pirms ražas novākšanas:

41.1. izturība ir ļoti augsta: nav izbirušo sēklu no pāksteņiem/pogaļām — 9 balles;

41.2. izturība ir augsta: ir izbirušas sēklas no 10% pāksteņu/pogaļu — 7 balles;

41.3. izturība ir vidēja: ir izbirušas sēklas no 20% pāksteņu/pogaļu — 5 balles;

41.4. izturība ir zema: ir izbirušas sēklas no 30% pāksteņu/pogaļu — 3 balles;

41.5. izturība ir ļoti zema: ir izbirušas sēklas no 40%un vairāk pāksteņu/pogaļu — 1 balle.

42. Nogatavošanās vienmērīgumu vērtē vizuāli ballēs pirms ražas novākšanas:

42.1. labs: atpaliek 5–10 % augu—9 balles;

42.2. vidējs: atpaliek 11–25 % augu— 5 balles;

42.3. slikts: atpaliek vairāk nekā 25 % augu—1 balle.

IX. Iznīkušās platības izslēgšana

43. Izmēģinājumu daļējas vai pilnīgas iznīkšanas gadījumā izmēģinājumu veicējs kopā ar VAAD pārstāvi sastāda aktu. Nepieciešamības gadījumā pieaicina citus ekspertus. Aktu sastāda uz VAAD izstrādātas veidlapas, uzrādot to personu vārdus un uzvārdus, kuri apsekoja iznīkušās platības, kā arī iznīkšanas iemeslus un iznīkušās platības.

44. Atsevišķu lauciņu iznīkušās platības izslēdz un:

44.1. ja iznīkuši vairāk nekā 50% no lauciņa uzskaites platības, lauciņu izslēdz;

44.2. ja iznīkuši vairāk nekā 50% no atkārtojuma uzskaites platības, atkārtojumu izslēdz;

44.3. lauciņa ražu uzskaita no faktiski novāktās platības.

45. Ja novērojumi un uzskaite par kādu īpašību krasi atšķiras no šķirnes raksturojuma, apstākļus un rezultātus analizē sevišķi rūpīgi. Šīs atšķirības nevar būt par iemeslu rezultātu svītrošanai. Pilnīgi nepieļaujami izslēgt veselus lauciņus, pamatojoties uz ražības starpību pa atkārtojumiem, ja nav noskaidroti konkrēti atšķirību iemesli.

X. Ražas novākšana un uzskaite

46. Ražu novāc novākšanas gatavībā, kad:

46.1. rapsis, ripsis, sinepes, eļļas rutks—ir dzeltenīgi zaļš, lapas vīst un nokrīt, sēklas centrālā zara apakšējos pāksteņos nogatavojušās, ieguvušas šķirnei raksturīgo krāsu;

46.2. lini šķiedrai—ir agrā dzeltengatavībā;

46.3. eļļas liniem—pogaļas (ne mazāk kā pusei augu) nobrūnējušas un apžuvušas. Sēklas tajās sakratot grab.

47. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēgšanas joslas. Atliec saveldrējušos augus no izolējošajiem celiņiem. Precizē lauciņu uzskaites platības, koriģējot to lielumu, ņemot vērā izslēgtos, ja tādi ir.

48. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirņu nogatavošanās laikam—visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei.

49. Eļļas augus novāc, tieši kombainējot. Pēc katra lauciņa novākšanas kombainu vairākas minūtes darbina tukšgaitā, lai novērstu sēklu uzkrāšanos mezglos.

50. Eļļas augu ražu no katra lauciņa kuļ atsevišķā maisā, kurā ieliek vienu etiķeti, bet otru piestiprina maisam. Ražas svēršanu var veikt turpat uz lauka vai arī noliktavas telpās ar precizitāti līdz 0,01 kg. Svēršanas laikā no katra maisa ņem iegrābumus un sagatavo katrai šķirnei vienu apvienoto paraugu.

51. Eļļas augu apvienotā parauga masai jābūt tādai, lai pēc žāvēšanas un piemaisījumu atdalīšanas tā nebūtu mazāka par 0,5 kg. Apvienoto paraugu ievieto speciālā tarojumā, kas nepieļauj parauga mitruma izmaiņas. Iespējami īsākā laikā (lai sēklas nesāktu bojāties) apvienotajam paraugam nosaka tīrību un sēklu mitrumu.

52. Pēc garšķiedras linu lauciņa noplūkšanas no noklātiem stiebriņiem, ņemot vienmērīgi pa saujai, sagatavo paraugkūli, kura diametrs būtu 15–17 cm.

53. Garšķiedras liniem ražu sasien kūlīšos un saliek pa 8–10 statos žāvēties. Ne vēlāk kā pēc 10–12 dienām izkuļ sēklas. Nosver atsevišķi stiebriņus un sēklas. Nosaka mitruma saturu un pārrēķina ražu pie standartmitruma t ha-1.

54. Stiebriņu ražu t ha-1 aprēķina pie standartmitruma ar divām zīmēm aiz komata pēc formulas:

            A x (100 – B) x E

X = –––––––––––––––– , kur

         (100 – D) x 10 C

X—stiebriņu raža pie standartmitruma (t ha-1);

A—stiebriņu svars lauciņā (kg);

B—stiebriņu mitrums (%) ražas svēršanas laikā;

E—tīrība (%);

D—standartmitrums (%);

C—lauciņa uzskaites platība (m2).

55. Standartmitrums linu stiebriņiem ir 19%.

56. Sēklu ražu t ha-1 aprēķina pie standartmitruma un 100% tīrības ar divām zīmēm aiz komata pēc formulas:

               A x (100 – B) x E

X = –––––––––––––––– , kur

            (100 – D) x 10 C

X—sēklu masa pie standartmitruma (t ha-1);

A—lauciņa ražas sēklu masa (svars) (kg);

B—sēklu mitrums (%) ražas svēršanas laikā;

E—tīrība (%);

D—standartmitrums (%);

C—lauciņa uzskaites platība (m2).

57. Standartmitrums sēklām: rapsis—8%, ripsis—9%, lini—12%, sinepes—9%.

58. Apvienoto paraugu nekavējoties žāvē līdz mitrumam, kas nav augstāks par standartmitrumu, un attīra no atkritumu piemaisījumiem. No izžāvēta un attīrīta apvienotā parauga, kurā ir tikai pamatkultūra, sagatavo vidējos paraugus fizikālo, ķīmisko un tehnoloģisko rādītāju noteikšanai.

XI. Ražas analīzes

59. Sēklu paraugu masa:

59.1. ziemas un vasaras rapsim, ripsim, eļļas liniem— 0,25 kg;

59.2. garšķiedras linu paraugkūļa masa—1,5–1,6 kg.

60. Mitruma satura noteikšana pieļaujama arī ar pārbaudītām ekspres— iekārtām.

61. Novērtējot eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimnieciski lietderīgās īpašības, svarīgi zināt, kādam izmantošanas veidam attiecīgās šķirnes ir piemērotas. Nepieciešamās ķīmiski tehnoloģiskās analīzes (6.tabula) veic laboratorijas, ar kurām VAAD ir noslēgti līgumi par analīžu veikšanu.

6. tabula

Ķīmiski tehnoloģiskās analīzes

Kultūraugs	Nosaka
Rapsis, ripsis, sinepes, eļļas rutks	Proteīna saturu saskaņā ar Latvijas standartu LVS–277:2000 Eļļas saturu saskaņā ar ISO 6492
Lini šķiedrai	Saujas garumu Lūksnas saturu Salmiņu stiprumu Salmiņu lietderību
Eļļas lini	Eļļas saturu saskaņā ar ISO 6492

62. Ja kāda rādītāja noteikšanai Latvijā apstiprinātu metodisko standartu nav, to nosaka pēc vispāratzītām starptautiskām metodēm vai standartiem.

XII. SĪN rezultātu

matemātiskā apstrāde

63. SĪN rezultātus ievada VAAD datu bāzē.

64. VAAD saskaņā ar izstrādātajām programmām veic SĪN rezultātu matemātisko apstrādi.

65. Eļļas augu un šķiedraugu ražu (% no standarta) un kvalitātes rādītājus vērtē ballēs (pielikums).

Zemkopības ministrs M.Roze

Pielikums

Eļļas augu un šķiedraugu SĪN pamatvērtēšana