Likums vairs neļaus manipulēt ar bērniem

Uz organizatorisko pasākumu fona, kas saistīti ar iepriekšējā valdībā ministru amatus ieņēmušo Saeimas deputātu atgriešanos un nomaiņu, rotāciju pa komisijām, Saeimas prezidija sastāva izmaiņu apstiprināšanu aizklātu vēlēšanu ceļā, daudzajiem deputātu grupu iesniegumiem par sēdes darba kārtības izmaiņām, kas kopumā aizņēma lielāko daļu darba dienas, par vienu no nozīmīgākajiem vakardienas Saeimas darba kārtībā izskatītajiem jautājumiem var minēt otrajā lasījumā apstiprinātos grozījumus likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Deputātu vairākums atbalstīja, ka grozījumi likumā stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Apstiprinātie grozījumi paredz, ka turpmāk Saeimas un pašvaldību deputātu un deputātu kandidātu tikšanās ar vēlētājiem, kas nenotiek slēgtās telpās, bet brīvā dabā, būs jāsaskaņo ar pašvaldību. Tikšanās rīkotājiem pašvaldībā būs jāiesniedz pieteikums, ko opozīcijas partijas PCTVL deputāti no tribīnes dēvēja par Saeimas deputātam noteiktu pazemojošu darbību.
Bez saskaņojuma pašvaldībā turpmāk varēs rīkot tikai sapulces telpās. Tāpat bez saskaņojuma varēs notikt arī piketi, kuri netiek organizēti vai publiski izsludināti, sapulces un gājieni, kurus organizē valsts iestādes, kā arī pašvaldības, arodbiedrību un citas sapulces.

Likuma grozījumu iesniedzēji neslēpj, ka to iemesls ir šā gada sākumā Krievvalodīgo skolu atbalsta centra un atsevišķu Saeimas un pašvaldības deputātu rīkotās tikšanās ar skolēniem, lai protestētu pret pieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā. Kā svarīgākais arguments deputātu izteikumos tiek minēta nevis citādi domājošo tiesību ierobežošana, bet gan emociju uzkurinātu pusaudžu un bērnu drošība šādu pasākumu laikā. “LV” jau rakstīja par krievvalodīgo skolu pārstāvju mītiņiem pie Rīgas pils un pūļa loģiku tajos. Kad par emociju uzkurinātu pusaudžu izpausmēm pasākuma rīkotāji ir gatavi uzņemties vien morālu atbildību. Likumā turpmāk būs sasaiste arī ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu, nosakot, ka bērnu dalība pasākumā uzliek atbildību vadītājam nodrošināt šo bērnu tiesību aizsardzību.
No Saeimas sēdes jāmin fakts, ka opozīcijas pārstāvji, to starpā arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs M.Pietkevičs, bija iesnieguši 15 priekšlikumus likumprojekta grozījumiem. Gandrīz par katru no tiem debatēs uzstājās arī kāds deputāts. Izskanot aicinājumiem neradīt deputātiem tiesību ierobežojumus, atziņai, ka saspīlējumi tikai pieņemsies spēkā, ka šādu likumu akcepts norāda uz “policejiska rakstura īstenošanu valstī un atgriešanos pie totalitārisma režīma”, kreiso spēku opozīcijas pārstāvji pirms galīgā balsojuma izmantoja arī iespēju mēģināt atcelt likumprojektam “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” steidzamības statusu. Tomēr Saeima to balsojumā noraidīja un ar 70 balsīm “par” pieņēma galīgo lēmumu.

Zaida Kalniņa,”LV”

zaida.kalniņa@vestnesis.lv