Ārzemju presē

Krievijas “Sovetskaja Rossija” rakstā situācija Latvijā tiek salīdzināta ar kādreizējo situāciju Dienvidāfrikas Republikā (DĀR), kur tika īstenots aparteīda režīms. Latvijā un Igaunijā tiekot īstenots aparteīds, un tā principi pat ir nostiprināti likumos. Krievu skolēniem tiekot piedāvāts aizmirst krievu valodu, kas esot viena no “lielajām” valodām. Rietumi un ASV neko nedarot, lai ietekmētu Latviju.

•

Vācu “Die Welt” raksta, ka Putina mērķis ir pilnībā integrēt Krieviju pasaules ekonomikā. Viņš cer uz tādām institūcijām kā PTO, ANO, G–8, kā arī uz konstruktīvas sadarbības turpināšanu ar ES un ASV. Savukārt, atlaizdams no amata ministru prezidentu Kasjanovu un Valsts drošības padomes sekretāru Rušailo, Putins no izpildvaras izslēdza pēdējos Jeļcina ēras mohikāņus. Taču tāpēc Putina problēmas mazākas nekļūs, jo viņam būs jāuzlabo dzīves līmenis valstī, un to izdarīt nebūs viegli. Lai Krieviju uzņemtu PTO, tai būs jārealizē Rietumu pieprasītās banku sistēmas reformas, jālikvidē dabīgais monopols un jāļauj ārvalstu kompānijām piedalīties valsts uzņēmumu privatizācijā. Turklāt novērotāji brīdina, ka NVS teritorijā draud izraisīties jauna sacensība starp Krieviju un Rietumiem. Krievija neslēpj pretenzijas uz tās tradicionālo ietekmes sfēru.

•

Krievijas “Nezavisimaja gazeta” paredz, ka savas prezidentūras laikā Putins lietos tikpat “autoritāru” vadības stilu kā līdz šim, jo viņam nav jāatskatās pār plecu ne uz kādu partiju, ne uz oligarhiem. Šādas valdīšanas aizsegā viņš sagatavos grozījumus Konstitūcijā, kas samazinās prezidenta pilnvaras un palielinās demokrātiju valstī. Tādējādi Putins sagatavos jaunās kārtības aprises laikam pēc 2008.gada. “Visticamāk, ka Putins pats “nozīmēs” savu pēcteci. Pašlaik demokrātija Krievijā “uz laiku tiek atlikta”, raksta “Nezavisimaja gazeta”. “ Putins saprot, ka būtisku reformu un valsts modernizācijas veikšanai demokrātisks režīms ir neadekvāts. Kad “melnais darbs” būs paveikts, Putins aizies. Viņa pēctecis jau darbosies pēc tiem principiem, kas būs noteikti, labojot Konstitūciju. Tad demokrātija atgriezīsies.

•

Vācu “Tagesspiegel” informē: Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers ANO Cilvēktiesību komisijā Ženēvā pieprasīja, lai Krievija, karojot Kaukāzā, stingri ievērotu cilvēktiesības. Vienlaikus ārlietu resora vadītājs nosodīja “terora aktus, no kuriem Krievijā cieš cilvēki”. Fišers uzsvēra, ka ES dalībvalstis ANO augstākajai cilvēktiesību instancei grib iesniegt rezolūciju, kas nosodītu Krievijas karadarbību Kaukāzā. Tomēr pēc uzbrukumiem Madridē varētu būt grūti pieprasīt, lai cīņā pret teroristiem tiktu ievērotas cilvēktiesības.

•

Franču “Le Figaro” paredz, ka ES politiku attieksmē pret Krieviju arī turpmāk varētu iezīmēt nogaidoša nostāja. Tādēļ būtu ļoti svarīgi, lai Brisele attiecībās ar Maskavu ieņemtu daudz skaidrāku pozīciju. Tāpat kā Krievija, arī Eiropas Savienība ievērojamus spēkus veltī savam iekšējās pārveides projektam. Abu pušu prioritātes ir padarījušas par relatīvu vēlmi un iespēju attieksmē pret otru pusi mazināt strukturālās pretrunas, kas rada šķēršļus patiesu stratēģisko partnerattiecību veidošanai.

•

Amerikāņu “Christian Science Monitor” uzskata, ka ASV plāns islāma pasaules demokratizēšanai ir izgāzies. “ASV izvirzīja pārāk ambiciozus mērķus, ko var uztvert arī kā iejaukšanos citu valstu iekšējās lietās. Šāds uzskats ir Ēģiptes prezidentam, kurš apgalvojis, ka ASV uzvedās tā, it kā islāma valstīm nepiemistu suverenitāte un pašnoteikšanās tiesības,” raksta “Christian Science Monitor”. Tāpat būtiski minēt to, ka daudzu islāma valstu konstitūcijās jau ir ietverti demokrātijas un cilvēktiesību principi; vienīgā problēma ir to praktiskā ieviešana.

•

ASV “Washington Post” uzskata, ka nav īstais laiks nesaskaņām starp ES un ASV. Terorisms ir “aizgājis” arī līdz Eiropai. Amerikāņiem nepatīk Eiropas Komisijas prezidenta Prodi izteikumi, kuros viņš uzsver, ka “konfliktu ar teroristiem nevar atrisināt, lietojot militāru spēku”. Šāds apgalvojums ir “akmens amerikāņu dārziņā”. Tuvākajā laikā eiropieši pievērsīsies terorisma jautājumam. Tomēr daudzi nevēlēsies to saistīt ar atbalstu ASV centieniem. Eiropieši uzskata, ka novērst turpmākos draudus Eiropā var, vienīgi distancējoties no ASV.

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem