Latvijas kultūraina: problēmas un risinājumi

Helēna Demakova Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Līdz 2008.gadam Rīgā tiks uzcelta Latvijas Nacionālā bibliotēka, Laikmetīgās mākslas muzejs un jauna koncertzāle. Tādu pārliecību vakar, 18.martā, preses konferencē izteica kultūras ministre Helēna Demakova. Tiesa, bibliotēkas projekts uz priekšu virzījies ļoti lēni – gan zemes lietu kārtošanas, gan projektēšanas dēļ. Bet ministre nāca tieši no tikšanās ar Guntaru Bojāru un zināja teikt, ka Rīgas mērs apsolījis divu nedēļu laikā sagatavot piedāvājumu iemainīt pašvaldības īpašumā esošo zemi. Tātad tuvākais uzdevums būs līdz gada beigām pārņemt visas bibliotēkas celtniecībai nepieciešamās zemes valsts īpašumā un turpināt projektēšanas darbus, lai 2005.gadā varētu sākt celtniecību. Bija paredzēts jau līdz šā gada sākumam visas publiskās bibliotēkas pieslēgt internetam, taču līdz šim pieslēgti tikai 14 procenti. Lai situāciju uzlabotu, šiem mērķiem paredzēts atvēlēt 3 miljonus latu. Kā priecīgu ziņu ministre pavēstīja to, ka jau 23.martā viņa tiksies ar ASV firmas “Microsoft” viceprezidentu, lai runātu par atbalstu bibliotēkas celtniecībai. Otra priecīgā ziņa ir tā, ka maestro Raimonds Pauls piekritis vadīt koncertzāles celtniecības darba grupu: “Raimonds negrib būt tā publiskā seja, bet viņš teica – es strādāšu!”
Tika atzīts, ka visnopietnākā situācija pašlaik ir Eiropas lietās. Ministre uzsvēra, ka visas akūtās problēmas te jāskata valsts politikas kontekstā. Šai sakarā ministrija 17.martā iesniegusi Ministru prezidentam Indulim Emsim vēstuli “Par Eiropas Savienības struktūrfondu apguvi” ar lūgumu veicināt iespējami drīzāku informācijas tehnoloģijas attīstības nacionālās programmas izstrādāšanu. Dokumentam pievienota informācija par iespējamiem nacionālajā programmā iekļaujamiem kultūras nozares projektiem un plānoto finanšu plūsmu.
Kā savu priekšlikumu nacionālajai programmai Kultūras ministrija jau 2003.gada oktobrī iesniegusi 7 projektus. Katrā ziņā atbalstāmi būtu tādi projekti kā “Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma”, “Nacionālā digitālā bibliotēka”, “Vienotā valsts arhīvu informācijas sistēma” un “Nacionālā Muzeju krājuma kopkatalogs”. Taču, kamēr nav izstrādāta nacionālā programma, nav zināms, vai pieteiktie projekti tajā tiks iekļauti un kāda būs to tālākā virzība, tāpēc ministrija uzskata, ka nav iespējams un nebūtu arī lietderīgi turpināt darbu pie tehnisko projektu izstrādes, kā arī plānot finanšu plūsmu un nepieciešamo līdzfinansējumu un priekšfinansējumu. Šādā situācijā pastāv risks, ka 2004.gadā varētu sākt projektu īstenošanu, izmantojot priekšfinansējumu un līdzfinansējumu no Latvijas valsts budžeta, bet neapgūt visu iespējamo Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.
Ministre izteica pārliecību, ka tiks sasprindzināti visi spēki, lai lielā nauda, ko Latvijas kultūrai var piedāvāt šie fondi, neaizietu gar degunu.

Aina Rozeniece, “LV”
aina.rozeniece@vestnesis.lv