Valsts sekretāru 2004.gada 18.marta sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 24.februāra noteikumos Nr.96 “Kārtība, kādā veidojamas, sagatavojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās””.
Šā gada 8.martā tika pieņemti noteikumi par karavīru dienesta atalgojumu, kuri nosaka aktīvā dienesta karavīra dienesta atalgojumu un ir attiecināmi uz karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās operācijās. Pašlaik karavīru, kuri piedalās starptautiskajās operācijās, atalgojums ir noteikts noteikumos “Kārtība, kādā veidojamas, sagatavojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās” 10.punktā. Lai novērstu normu dublēšanos, nepieciešams veikt grozījumu noteikumos, svītrojot 10.punktu. Paredzēts noteikt, ka grozījumi stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 16.septembra noteikumos Nr.516 “Noteikumi par apgādes nosacījumiem, normām un kārtību, kādā karavīri nodrošināmi ar finanšu un materiāltehniskajiem līdzekļiem””.
Noteikumos un to sešos pielikumos detalizēti un izsmeļoši noteikti karavīru uzturdevu nosacījumi un normas, atrunājot pārtikas produktu daudzumu, kaloritāti un iespējas produktus savstarpēji aizvietot.
Grozījumi noteikumos paredz, ka uzturdevas vērtību un kārtību, kādā karavīram izmaksā tās kompensāciju, nosaka aizsardzības ministrs. Aizsardzības ministrija ne retāk kā reizi gadā pārskata uzturdevas vērtību un, nosakot to, ņem vērā produktu cenas maiņu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
Kredītiestāžu likums regulē kredītiestāžu darbību un to uzraudzību, kā arī nosaka vispārējos kredītiestāžu reorganizācijas pasākumus, maksātnespējas procesu un likvidāciju. Saskaņā ar likumu kredītiestāde Latvijas Republikā darbojās kā banka vai ārvalsts bankas filiāle, taču, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā un ņemot vērā “vienotās licences” principu, ir nepieciešams krietni detalizētāks kredītiestāžu sadalījums pēc teritoriālā iedalījuma (mītnes valsts, iesaistītā valsts un ārvalsts), papildus nosakot jaunu kredītiestādes veidu – elektroniskās naudas institūcija.
Tāpat likumā pašlaik netiek regulētas tiesiskās attiecības, kādas varētu izveidoties, ja kredītiestādei, kurai ir filiāles vai kreditori citās dalībvalstīs, tiek veiktas reorganizācijas darbības, likvidācija vai maksātnespējas process.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai ieviestu Direktīvu prasības, saskaņā ar Direktīvas 2000/46/EC noteikumiem likums tiek papildināts ar jaunu kredītiestādes veidu – elektroniskā naudas institūcija, kuras vienīgais darbības mērķis ir emitēt un apkalpot elektronisko naudu. Tāpat likumprojektā ir iestrādāts Direktīvā minētais izņēmums, ka elektroniskās naudas institūcijām, kuras neplāno emitēt elektronisko naudu vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā, nav jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izsniegta licence.
Ņemot vērā finanšu tirgus attīstības tendences un ievērojot banku uzraugu Groupe de Contact rekomendācijas, likums tiek papildināts ar iespēju kredītiestādēm saņemt ārpakalpojumus no trešajām personām grāmatvedības kārtošanai, iekšējās kontroles organizēšanai, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldībai vai attīstībai, iekšējā revīzijas dienesta pienākumu pildīšanai vai finanšu pakalpojumu sniegšanai.
Ņemot vērā uzkrāto kredītiestāžu uzraudzības pieredzi, tiek precizētas likuma normas, kas regulē būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, paredzot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tiesības pieprasīt informāciju par personu, kuras iegūst vai palielina būtisku līdzdalību kredītiestādē, identitāti un brīvo kapitālu kredītiestādes pamatkapitālā un rezervēs izdarīto ieguldījumu apmērā.
Saskaņā ar Direktīvas noteikumiem likums tiek papildināts ar normām, kas pilnveido kredītiestāžu reorganizācijas pasākumus, maksātnespējas procesu un likvidāciju.
Tā kā kredītiestāde un tās filiāles veido vienu subjektu, jo īpaši reorganizācijas pasākumos, likvidācijā vai maksātnespējas procesā, tad likumprojekts paredz, ka kredītiestāde (tās filiāles) ir pakļauta tās valsts kompetentu iestāžu uzraudzībai, kurā reģistrēta kredītiestāde un tai izsniegta licence kredītiestādes darbībai vai citādā veidā dota atļauja kredītiestādes darbībai visās dalībvalstīs.
Mītnes valstu kompetentām institūcijām likumā noteiktās kompetences ietvaros vienīgajām ir jābūt tiesībām lemt par kredītiestāžu (to filiāļu) reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai maksātnespējas procesu.
Dalībvalstīm savstarpēji ir jāatzīst darbības, ko katra no tām ir veikusi kredītiestāžu (to filiāļu) reorganizācijas pasākumos, likvidācijā vai maksātnespējas procesā (vienotības un universāluma princips), lai nodrošinātu attiecīgo dalībvalstu kompetento institūciju darbību, t.sk. darbību, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības, spēkā esamību visās dalībvalstīs.
Par kredītiestādes reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai maksātnespējas procesu ir nepieciešams sistemātiski informēt visus kreditorus neatkarīgi no to atrašanās vietas (vienādas attieksmes princips). Individuāla informācijas sniegšana ir tikpat būtiska kā tās publicēšana. Dalībvalsts kompetentām institūcijām jāveic darbības, lai kreditori noteiktajos termiņos varētu lietot savas tiesības.
Dalībvalstu kompetentu institūciju darbībām tādu nedalībvalstu kredītiestāžu filiāļu, kuras atrodas dalībvalstī, reorganizācijas likvidācijas vai maksātnespējas procesos jābūt saskaņotām.
Lai varētu realizēt mītnes valstī pieņemtos lēmumus, kuri saistīti ar reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai maksātnespējas procesu, administratoru, likvidatoru vai citu likumā pilnvarotu personu tiesības tiek atzītas visās dalībvalstīs.
Likumprojektā jānorāda īpatnības tiesiskajās attiecībās, kuras saistītas ar reorganizācijas pasākumiem, likvidāciju vai maksātnespējas procesu, kas vienlaikus notiek vairākās dalībvalstīs.
Saskaņā ar Direktīvas 2000/12/EC noteikumiem likums tiek papildināts ar normām, kas nosaka vispārējos principus kredītiestāžu uzraudzībai uz konsolidēto pārskatu pamata Eiropas Savienībā un nosaka sadarbības un informācijas apmaiņas tiesības uzraudzībā iesaistītajām institūcijām.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.


Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā programmas projektu “Jaunatnes politikas valsts programma 2004. – 2008.gadam”.

Programma ir vērsta uz ikviena Latvijas Republikā dzīvojoša jaunieša iespēju nodrošināšanu īstenot savas tiesības neatkarīgi no viņa dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem. Programmas mērķis ir vispusīgi attīstīti, atbildīgi jaunieši – pilntiesīgi demokrātiskas sabiedrības locekļi.
Programma strukturēta, nosakot šādus apakšmērķus:
• Normatīvo aktu un institucionālās sistēmas izveide jaunatnes politikas īstenošanai.
• Jaunatnes līdzdalība politiskajos, ekonomiskajos, sociālajos un kultūras procesos, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā vietējā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī.
• Jauniešiem pieejama mūsdienu prasībām atbilstoša formālā un neformālā izglītība.
• Aktuāla, kvalitatīva, vispusīga un pieejama informācija jauniešiem.
• Jauniešu iespējas strādāt savai attīstībai un sabiedrībai derīgu darbu, pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku.
Jauniešiem pieejama kvalitatīva veselības aprūpe, jauniešu vajadzībām atbilstoša droša vide un infrastruktūra.
• Jaunieši – atbildīgi un pilnvērtīgi sabiedrības locekļi, nesaistīti ar noziedzību.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, Īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments