Ministru kabineta 2004.gada 16.marta sēdē

Nobeigums. Sākums – “LV” Nr.42., 17.03.2004.

Akceptēja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””.
Šobrīd atsevišķas likuma normas paredz, ka zaudējumu summas ir jāiemaksā valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā. Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu likvidēt valsts speciālos budžetus, iekļaujot tos valsts pamatbudžetā. Vides ministrija sagatavoja atbilstošu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””, kurš ir pieņemts Saeimā. Tā kā ir likvidēti valsts speciālie budžeti, nepieciešams izdarīt grozījumus, nosakot, ka zaudējumu summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā, nevis valsts vides aizsardzības speciālajā budžetā.
Likumprojektā tiek noteikts, ka Vides ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas, sadarbojoties ar sabiedriskajām organizācijām, izstrādā un kopīgi ar citām valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām īsteno vienotu vides aizsardzības, dabas resursu saglabāšanas un racionālas izmantošanas politiku Latvijas Republikā.
Likumprojektā tiek precizētas normas attiecībā par vides verificētāju akreditāciju, paredzēts, ka to veiks “Valsts aģentūra “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs””.
Pieņēma rīkojumu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 24.decembra rīkojumā Nr.807 “Par valsts pārstāvju iecelšanu Rīgas ostas valdes locekļu amatos””.
Par valsts pārstāvjiem Rīgas ostas valdē iecelti – Guntars Grīvvalds, ekonomikas ministrijas pārstāvis; Edmunds Krastiņš, Finanšu ministrijas pārstāvis, un Dainis Liepiņš, Satiksmes ministrijas pārstāvis.
Vienlaikus no valsts pārstāvjiem Rīgas ostas valdē atcelti – Gints Celmiņš un Vladimirs Makarovs.
Pieņēma rīkojumu “Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 24.decembra rīkojumā Nr.808 “Par valsts pārstāvju iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļu amatos””.
Par valsts pārstāvi Ventspils ostas valdē iecelts Aivars Tiesnesis, Finanšu ministrijas pārstāvis.
Pieņēma “Noteikumus par banānu importētāju reģistrāciju un to statusa noteikšanu”.
Noteikumi izstrādāti saskaņā ar Eiropas Padomes regulu “Par banānu kopējo tirgus organizāciju” un Eiropas Komisijas regulu, kas nosaka Padomes regulas piemērošanas detālus noteikumus attiecībā uz banānu importu Kopienā.
Noteikumi paredz kārtību, kādā banānu importētāji reģistrēsies, lai pēc 2004.gada 1.maija varētu saņemt licences banānu muitas tarifu kvotu izmantošanai. Pēc importētāju iepriekšējas pieredzes banānu importa darījumos Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas, Slovākijas, Polijas, Čehijas, Maltas, Slovēnijas un Kipras teritorijās tiks noteikts to statuss, iedalot tos tradicionālos vai netradicionālos importētājos. Pēc reģistrācijā pieteiktajiem un pierādītajiem importa apjomiem iepriekšminētajiem importētājiem tiks noteikts pieejamais muitas tarifu kvotu lielums.
Akceptēja likumprojektu “Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums”.
Kopš 1995.gada Latvijā ir izveidota Stratēģiskas nozīmes preču kontroles sistēma, kuras politikas mērķis ir nepieļaut masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatību, kā arī mazināt draudus starptautiskajai drošībai, ko var radīt pārmērīgi konvencionālo ieroču uzkrājumi. Latvija kā ANO un EDSO locekle, vienlaikus arī NATO un ES kandidātvalsts, mērķtiecīgi īsteno atbilstošu politiku, kuras pamatā ir izstrādāti un pieņemti Ministru kabinetā noteikumi “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumi”, noteikumi “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas nolikums”.

Ievērojot starptautiskās un nacionālās drošības apsvērumus, kā arī pieaugošos terorisma draudus, ir radusies nepieciešamība noteikt stratēģiskas nozīmes preču aprites sistēmu likuma līmenī, kam ir lielāks juridisks spēks. Likums ir arī stabilāks normatīvais akts, kas var nodrošināt un nostiprināt komersantu uzticību un paļāvību un arī sekmēt komercdarbības nozares attīstību.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu stratēģiskas nozīmes preču aprites stabilāku kontroli atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām un starptautiskajām interesēm, starptautisko eksporta kontroles režīmu prasībām un novērstu kodola, ķīmisko, bioloģisko un citu masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu. Šis likumprojekts arī dos uzņēmējiem, kas nodarbojas ar stratēģiskas nozīmes preču apriti, stabilāku un drošāku bāzi, veicot darījumus šādā uzņēmējdarbības jomā.
Akceptēja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.
2.aprīlī ir paredzēta Latvijas pievienošanās NATO. Līdz ar pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam un pilntiesīgu dalību aliansē Latvija ie

gūst drošības garantijas, ko sniedz NATO kolektīvās aizsardzības un drošības sistēma, kā arī uzņemas sniegt palīdzību saviem sabiedrotajiem, kas pakļauti militārajam apdraudējumam.
Uz Latviju būs attiecināms Ziemeļatlantijas līguma 5.pants, saskaņā ar kuru uzbrukums vienai vai vairākām līguma valstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ dalībvalstis apņemas sniegt palīdzību un veikt pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka lietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību. Līdz ar to Latvijai ir jānodrošina apstākļi un jāsakārto likumdošana, lai nepieciešamības gadījumā tā spētu gan uzņemt NATO palīdzību, gan to sniegt.
Viens no alianses efektīvas mūsdienu drošības un aizsardzības pamatiem ir gaisa telpas aizsardzība un kontrole. Pievienojoties NATO, Latvijas gaisa telpa kļūst arī par daļu no kopējās NATO gaisa telpas, kur ir jānodrošina gaisa telpas patrulēšana.
NATO ietvaros patrulēšana notiek saskaņā ar NATO vadlīnijām, kas paredz iespēju īsā laikā psmā pārtvert lidmašīnas, un to vada NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ar tā pakļautībā esošiem līdzekļiem/spēkiem, ko sniedz NATO valstis. Latvijai pašlaik nav spēju (lidmašīnu), lai ar saviem spēkiem nodrošinātu patrulēšanu Latvijas gaisa telpā. Tāpēc Latvijai šīs svarīgās valsts aizsardzības funkcijas nodrošināšanai būs nepieciešams piesaistīt NATO spēkus.
Uzaicināto valstu gaisa telpas patrulēšanu tiek plānots uzsākt līdz ar valstu pilnu dalību NATO, t.i. 2004.gada 2.aprīlī. Līdz ar to Latvijai ir jāveic juridiskās sistēmas sakārtošana un jāsaskaņo sava nacionālā likumdošana ar NATO prasībām, lai Latvija spētu veikt savas gaisa telpas patrulēšanu kopējās NATO gaisa telpas aizsardzības politikas ietvaros, kā arī uzsākt to 2004.gada 2.aprīlī.
Likumprojekts paredz NATO vadlīniju gaisa telpas apsardzības jomā iedzīvināšanu LR normatīvajā sistēmā, lai LR varētu iesaistīties NATO gaisa telpas aizsardzības politikā. Likumprojekts paredz Ziemeļatlantijas līguma organizācijas tiesības veikt Latvijas gaisa telpas kontroli un apsardzību, lai nodrošinātu Latvijas gaisa telpas suverenitāti un neaizskaramību.
Pieņēma noteikumus “Zivju infekcijas slimību apkarošanas kārtība”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta zivju infekcijas slimību (lašu infekciozās anēmijas, virusālās hemorāģiskās septicēmijas un infekciozās hematopoētiskās nekrozes) apkarošana zivju audzētavās, upju baseinos un piekrastes zonā.
Zivju infekcijas slimību apkarošanas pasākumus organizē Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības vai apkarošanas programmu.
Atzinumu par diagnozi, kas apstiprina zivju inficēšanos ar šo noteikumu pielikumā minētajām slimībām (izņemot lašu infekciozo anēmiju), sniedz Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs pēc attiecīgu pozitīvu laboratorisko izmeklējumu reakcijas iegūšanas. Zivju saslimšanu ar lašu infekciozo anēmiju apstiprina veterinārās ekspertīzes rezultātā vai pēc slimības klīniskajām pazīmēm.
Zivju audzētavās, upju baseina vai piekrastes zonās iegūto zivju kontroli pār infekcijas slimību klātbūtni veic Pārtikas un veterinārais dienests, pārbaudot nozvejotos lomus.
Zivju infekcijas slimību laboratorisko diagnostiku, diferenciāldiagnostiku veic Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādātiem un apstiprinātiem norādījumiem. Pirmo reizi konstatējot zivju saslimšanu ar kādu no zivju infekcijas slimību ierosinātājiem, Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs nosaka infekcijas slimības ierosinātāja tipu, apakštipu vai variantu.
Dzīvnieku īpašnieks, turētājs, praktizējošs veterinārārsts vai Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts nekavējoties ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai par inficētu zivju (laboratoriskajos izmeklējumos noteikta pozitīva reakcija uz kādu no zivju infekcijas slimībām vai lašu infekciozās anēmijas gadījumā diagnozi apstiprina pēc raksturīgām klīniskajām pazīmēm vai veterinārās ekspertīzes rezultātā) vai iespējami inficētu zivju (klīniskajā apskatē, pēcnāves patologanatomiskajos vai aizdomīgos laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts, ka zivis ir iespējami inficētas ar kādu no zivju infekcijas slimību ierosinātājiem) konstatēšanu zivju audzētavā, upju baseinā vai piekrastes zonā.
Pārtikas un veterinārais dienests veic zivju audzētavu uzskaiti, kurā atrodas ar kādu no zivju infekcijas slimībām slimas zivis. Zivju audzētavas īpašnieks vai turētājs izveido reģistru, kurā norāda šādu informāciju: zivju audzētavā ievesto zivju, ikru un gametu izcelsmes vietu, skaitu, svaru, piegādes laiku un pārdevēju; no zivju audzētavas izvesto zivju, ikru un gametu nosūtīšanas vietu, skaitu, svaru un izmēru; zivju, ikru un gametu mirstības pakāpi. Reģistru īpašnieks vai turētājs pēc pieprasījuma uzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām un glabā ne mazāk kā četrus gadus.
Pieņēma noteikumus “Veterinārās prasības un kontroles un uzraudzības kārtība tirdzniecībā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
Pašlaik dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm notiek kā šo produktu imports vai eksports, tas nozīmē, ka, šķērsojot robežu, tiek pārbaudīta produktu atbilstība importētājas valsts prasībām. Ar iestāšanos Eiropas Savienībā produktu tirdzniecība būs tieša, bez robežkontroles piemērošanas, kā to paredz Eiropas Savienības vienotā tirgus principi. Lai to nodrošinātu, nepieciešams izveidot šādu tirdzniecības attiecību juridisko pamatu.
Noteikumi regulēs oficiālās kontroles kārtību tirdzniecībā ar dzīvnieku izcelsmes produktiem starp dalībvalstīm. Tā kā ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi produkti vairs netiks kontrolēti uz robežas, tiek noteikti stingrāki nosacījumi to kontrolei izcelsmes valstī, kā arī tas, kā veicama kontrole produktu saņemšanas vietā.
Pieņēma noteikumus “Veterinārās prasības un kontroles un uzraudzības kārtība tirdzniecībā ar dzīvniekiem, dzīvnieku spermu, olšūnām un embrijiem ar Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
Šobrīd dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm notiek kā dzīvnieku un produktu imports vai eksports, tas nozīmē, ka, šķērsojot robežu, tiek pārbaudīta dzīvnieku un produktu atbilstība importētājas valsts prasībām. Ar iestāšanos Eiropas Savienībā produktu tirdzniecība būs tieša, bez robežkontroles piemērošanas, kā to paredz Eiropas Savienības vienotā tirgus principi. Lai to nodrošinātu, nepieciešams izveidot šādu tirdzniecības attiecību juridisko pamatu.
Noteikumi regulēs oficiālās kontroles kārtību tirdzniecībā ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem (spermu, olšūnām un embrijiem) starp dalībvalstīm. Tā kā ar šo noteikumu spēkā stāšanās brīdi produkti vairs netiks kontrolēti uz robežas, tiek noteikti stingrāki nosacījumi to kontrolei izcelsmes valstī, kā arī tiek noteikts, kā veicama kontrole dzīvnieku un produktu saņemšanas vietā.
Pieņēma noteikumus “Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtība”.
Latvijā ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.341 “Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtība”. Šajos noteikumos nepieciešams iestrādāt normas, lai pabeigtu tiesību aktu saskaņošanu augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas jomā, un noteikumos kopš to pieņemšanas nav veikti nekādi grozījumi, bet Latvijas Republikas un arī Eiropas Savienības likumdošanā šajā laikā notikušas pārmaiņas, nepieciešami noteikumu grozījumi, ar kuriem minētās izmaiņas tiktu ieviestas. Tā kā nepieciešamo grozījumu skaits ir liels, tika izstrādāti jauni noteikumi, kas nosaka augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju.
Noteikumi izstrādāti, lai pašreiz spēkā esošos noteikumus saskaņotu ar Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajām prasībām attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtību, paredzot ieviest šādas galvenās prasības: atļauju izsniegšana augu aizsardzības līdzekļa izplatīšanai lietošanai eksperimentiem un pētījumiem, lietošanai neatliekamas nepieciešamības pasākumu veikšanai, pagaidu augu aizsardzības līdzekļa iekļaušana reģistrā, kārtība darbīgās vielas iekļaušanai Eiropas Kopienā reģistrēto darbīgo vielu sarakstā, reģistrāciju savstarpēja atzīšana. Noteikumi noteiks kārtību ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu, kā arī mikroorganismus un vīrusus saturošo augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijai: iekļaušanai un atkārtotai iekļaušanai augu aizsardzības līdzekļu reģistrā; atļaujas izsniegšanai reģistrā iekļauta augu aizsardzības līdzekļa lietošanas jomas paplašinājumam; atļaujas izsniegšanai reģistrā neesoša augu aizsardzības līdzekļa izplatīšanai un lietošanai pētījumiem un eksperimentiem; atļaujas izsniegšanai reģistrācijas nosacījumiem neatbilstoša augu aizsardzības līdzekļa izplatīšanai un lietošanai.
Pieņēma rīkojumu “Par M.Bičevski”, kas paredz saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu un 37.panta pirmo daļu apstiprināt Mārtiņa Bičevska kandidatūru pārcelšanai no Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amata Tieslietu ministrijas valsts sekretāra amatā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments