Tunisija aicina sekmēt dialogu starp civilizācijām un kultūrām

Prof. Alī Busnina, Tunisijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, – “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

– Kā jūs raksturotu savas valsts jaunāko politisko un ekonomisko attīstību?
– Tunisijas politika balstīta miera, tiesiskuma, solidaritātes, dialoga un tolerances principos, kā arī cieņā pret starptautiskajām tiesībām. 29. un 30. martā Tunisijā notiks arābu valstu galotņu konference, kam būs īpaša nozīme, jo arābu pasaulei šis ir ļoti grūts laiks. Iekšpolitikā nozīmīgākais šā gada notikums būs prezidenta vēlēšanas, savukārt 2005. gada novembrī Tunisijā notiks informācijas sabiedrības galotņu konferences otrā daļa.
Nozīmīgi notikumi mūsu valstij būs arī sporta dzīvē: 2005. gadā Tunisijā pirmo reizi tiks rīkots pasaules rokasbumbas čempionāts. Pie mums jau noticis Āfrikas valstu čempionāts, Tunisija pieteikusi savu kandidatūru arī 2010. gada pasaules futbola čempionāta rīkošanai.
Ekonomikā, neraugoties uz ļoti sarežģīto starptautisko situāciju, bijis piecus procentus liels nacionālā kopprodukta pieaugums. Mūsu valsti ik gadu apmeklē vairāk nekā pieci miljoni tūristu, un arī tas ir labs apliecinājums Tunisijas atvērtībai un stabilitātei.
– Kā jūs raksturotu pašreizējo politisko situāciju šajā reģionā?
– Jāteic, ka situācija ir bīstama pasaulē kopumā. Daudzos reģionos uzliesmo neiecietība un vardarbība. Problēmas joprojām ir Irākā, nemainīgi aktuālas ir problēmas starp Izraēlu un palestīniešiem. Briesmīgi terora akti uzliesmo arī valstīs, kas ir šķietami tālu no tradicionālajām Austrumu bīstamības zonām. Diemžēl pašlaik uzvar terorisms. Tunisija kategoriski nosoda teroristus un uzsver: lai arī kādi būtu terora aktu rīkotāju motīvi, nevainīgu civiliedzīvotāju slepkavošanai nav un nevar būt attaisnojuma. Tunisijas tauta nosoda terorismu jebkurā tā izpausmē, uzskatot, ka šai drūmajai cilvēces attīstības lappusei jāpaliek pagātnē. Mēs esam par visas cilvēces iesaistīšanos mierīgas, harmoniskas un attīstītas pasaules sabiedrības veidošanā. Tunisija jau aicinājusi starptautisko sabiedrību uz koordinētu sadarbību, lai ierobežotu terorismu un novērstu radikālisma izpausmes jebkurā to formā. Nesen mūsu prezidents Zīnelābidīns Ben Alī aicināja steidzami sarīkot – ANO vadībā – starptautisku konferenci, kas pieņemtu valstu ētikas kodeksu cīņai pret terorismu. Ir taču acīmredzami, ka terora draudi prasa visu mūsu pūļu apvienošanu un sadarbību starp valstīm un tautām, lai atrisinātu globālās problēmas, kas rada spriedzes punktus un saspīlējumu pasaulē. Lai cīnītos pret nabadzību un rastu pieņemamus risinājumus starptautiskajām problēmām.
Tas sasaucas ar prezidenta aicinājumiem jau kopš 1989. gada – izveidot pasaules miera un attīstības hartu – un turpina viņa iniciatīvu nodibināt pasaules solidaritātes fondu, kas palīdzētu likvidēt pārāk lielās ekonomiskās un sociālās atšķirības starp valstīm un tautām. ANO Ģenerālā asambleja 2002. gada 20. decembrī pieņēma rezolūciju par šā projekta, ko atbalstījušas daudzas starptautiskās organizācijas, realizēšanu. Tagad redzams, ka šo projektu nepieciešams īstenot, cik ātri vien iespējams. Vārdu sakot, Tunisija pastāvīgi iestājas par dziļa dialoga nepieciešamību starp tautām un aicina sekmēt dialogu starp civilizācijām un kultūrām.
– Tunisijas valsts svētki ir labs atskata punkts arī uz mūsu valstu divpusējām attiecībām.
– Jā, un te vietā atgādināt, ka Tunisija bija viena no pirmajām valstīm, kas jau 1991. gada 2. septembrī atzina Latvijas atjaunoto suverenitāti. 1992. gada 26. jūnijā Rīgā ieradās pirmā mūsu valsts delegācija ar draudzības un labas gribas misiju. Īpaša mūsu attiecību iezīme ir fakts, ka Latvija un Tunisija īsteno līdzīgus politiskās attīstības principus, balstoties ekonomikas liberalizācijā un privātās iniciatīvas atbalstīšanā. Man šķiet, ka pēdējos gados mēs, tunisieši un latvieši, esam īpaši rūpīgi centušies cits citu iepazīt. Daudzi latvieši jau atklājuši Tunisijas kā tūrisma zemes pievilcību, vienlaikus pārliecinoties par jūsu valsts stabilitāti, atvērtību, toleranci un viesmīlību. Esmu pārliecināts, ka arī mani tautieši aizvien vairāk centīsies iepazīt jūsu valsti. Latvijai Tunisijā jau ir ļoti labs tēls. Tādēļ es ticu mūsu valstu dinamiskajai attīstībai visdažādākajās jomās.
– Latvijai šis ir ļoti īpašs laiks – jau 2. aprīlī kļūsim pilntiesīga NATO, bet 1. maijā – ES dalībvalsts.
– Mēs apbrīnojam tik sekmīgo politisko, ekonomisko un speciālo pārkārtošanu Latvijā. Es domāju, jūsu sekmes izskaidro Latvijas vēlme atkal ieņemt savu likumīgo vietu Eiropas un NATO valstu saimē. Manuprāt, pērnā gada 20. septembra referenduma rezultāti ļoti labi izskaidroja un konkretizēja Latvijas tautas vēlmi iestāties ES. Tunisija bija pati pirmā Vidusjūras dienvidu krasta valsts, kas 1995. gada jūlijā noslēdza asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES). Kopš tā laika mēs esam ļoti aktīvi izmantojuši šā līguma pavērtās iespējas, pašlaik mums ar ES valstīm jau ir visplašākā spektra sadarbība. Tagad mūsu galvenais mērķis ir līdz 2010. gadam izveidot Eiropas un Vidusjūras valstu brīvās tirdzniecības zonu.
Mēs Tunisijā priecājamies, ka līdz ar Latvijas iestāšanos ES 2004. gada 1. maijā Eiropas Savienības un Vidusjūras valstu saimē ienāks vēl viena draudzīga valsts. Tunisija ir arī NATO asociētā partnere, kas iesaistīta apmācībās, konferencēs un daudzos citos transatlantiskās organizācijas projektos.
Lūdzu nodot “Latvijas Vēstneša” lasītājiem un visai Latvijas tautai manus vislabākos vēlējumus. Tunisija uzskata Latviju par vienu no visdraudzīgākajām valstīm no mūsu partneriem Eiropā. Es aicinu latviešus iepazīt mūsu valsti, un laikam gan pirmais ceļš šā mērķa īstenošanai ir tūrisms. Taču gribu uzsvērt, ka tūrisms nav vienīgais aspekts, kas latviešus varētu saistīt Tunisijā. Esmu pārliecināts, ka arī Latvijas uzņēmēji mūsu zemē atradīs labas sadarbības iespējas.

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv