Atvērs fotoalbumu “Latvija staļinisma varā. Hroniku kadri 1945.-1955.”
Rīt, 24.martā,
apgāds “Jumava” un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs
aicina uz fotoalbuma “Latvija staļinisma varā. Hroniku kadri
1945.-1955.” prezentāciju Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā.
Par albumu un tajā iekļautajiem materiāliem, kā arī staļinisma
lomu Latvijas vēsturē stāstīs Valsts arhīvu ģenerāldirektors
Valdis Štāls, vēstures zinātņu doktors Aivars Stranga, Valsts
prezidentes padomnieks Antonijs Zunda un kinorežisors Uldis
Brauns.
“Latvija staļinisma varā. Hroniku kadri 1945.-1955.” ir projekta
“Saglabāt sudrabā” otrā grāmata. Pirmais sērijas albums “Latvija
Otrā pasaules kara laikā” klajā nāca 1999.gadā.
Jaunajā izdevumā apkopoti unikāli Latvijas Valsts
kinofotofonodokumentu arhīva dokumenti par nozīmīgu un traģisku
posmu Latvijas vēsturē – laiku pēc kara beigām līdz 1955.gadam.
Attēlos redzamo papildina izraksti no staļinisma perioda preses
un kinohroniku materiāliem, kā arī vēsturnieces Ilgas Kreituses
komentārs par Staļina laiku Latvijā latviešu un angļu
valodā.
Albumam izraudzītie kinohroniku kadri stāsta par notikumiem,
kurus vēl šodien ģimenes Latvijā atceras ar šausmām – 1949.gada
izsūtīšanu un nacionālo partizāņu izmisīgajām cīņām par toreiz
jau gluži utopisko brīvās Latvijas ideju, nabadzību, stingru
uzraudzību, varas liekulīgo pompozitāti un aicinājumiem ziedot it
visu “dižā vadoņa” ideju realizācijai.
Šis gadu desmits Latvijas iedzīvotājiem nenoliedzami bija
pretrunīgs laiks – miers pēc smagā un cilvēku dzīvības
nesaudzējošā kara, kam parasti būtu jāmodina cerības par skaistu
un saulainu nākotni, un vienlaikus – komunistiskā režīma
uzspiestā sistēma, kuras izpratne par cilvēka vērtību, normālām
cilvēka tiesībām, humānismu būtiski atšķīrās no ierastās,
civilizētai sabiedrībai saprotamās. Karš bija beidzies frontē,
bet tas vēl turpinājās, un bija vēl kritušie, bez vēsts
pazudušie, bija katram savi savējie un pretinieki, grāmatas
priekšvārdā skaidro Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva
direktore un grāmatas prezentācijas vadītāja Inta Kaņepāja.
Grāmatā mēģināts atspoguļot ne tikai labi zināmus vēstures
notikumus, bet arī cilvēku ikdienas izjūtas, piedzīvotos
priecīgos un skumjos brīžus, kas risinājās neatkarīgi no
staļinisma liekulīgajiem un absurdajiem lozungiem vai kompartijas
direktīvām un nostādnēm.
Pēc LETA informācijas