Gadiem aizlaisto nevar sakārtot vienā dienā

Latvijas televīzijā vakar, 29. jūnijā, — zemkopības ministrs Atis Slakteris, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis un Zemgales novada zemnieks Arvīds Kraņevskis

Saruna Latvijas televīzijas raidījumā "4.studija" pulksten 19.05. Vada Mareks Gailītis

— Labvakar! Katru gadu ap pļaujas laiku notiek viens un tas pats — zemnieki dumpojas un izvirza savas prasības, valdība izlokās un vēlas diskutēt. Kāpēc zemniekiem jādzīvo neziņā, jo valdība nekad nav devusi ilgtermiņa solījumus? Šoreiz izskatās, ka vadzis ir lūzis, un nākamnedēļ sākas Vislatvijas zemnieku akcijas. Vai tās dos vēlamo rezultātu un vai valdība ir gatava apmierināt zemnieku prasības, par to arī šīvakara raidījumā. Un raidījuma viesi ir zemkopības ministrs Atis Slakteris, Latvijas zemnieku savienības priekšsēdētājs Augusts Brigmanis un Arvīds Kraņevskis, viens no Bauskas puses dumpīgajiem zemniekiem. Slaktera kungs, kāpēc katru gadu mēs visi esam liecinieki vieniem un tiem pašiem notikumiem — zemnieki iziet ielās, izvirza savas prasības? Vai tas nav tomēr saistīts ar to, ka valstī nav ilglaicīgas lauksaimniecības politikas?

A.Slakteris:

— Lauksaimniecībā stāvoklis ir smags, bet valdība strādā nopietni. Mēs strādājam pie iekšējā tirgus sakārtošanas, strādājam, lai pārstāvētu Latvijas lauksaimnieku intereses starptautiski saistībā ar Eiropas Savienības, SAPARD naudām. Mēs strādājam arī pie akcīzes nodokļa koncepcijas cukuram. Strādājam daudz, bet jautājums, vai zemniekiem tāpēc ir viegli. Protams, ka nav. Apgalvojums, ka netiek darītas ilgtermiņa lietas, ir mazliet neprecīzs. Jau 1997.gadā ir pieņemtas vadlīnijas lauku atbalsta politikā, par subsīdijām. Protams, vairākas lietas ir novecojušas, bet, es domāju, manas ministrēšanas laikā tās tiks izmainītas. Es domāju, ir vajadzīgas jaunas lietas arī lauksaimniecības likumā. Bet tas nenozīmē, ka zemniekiem ir viegli.

— Brigmaņa kungs, kāpēc tomēr katru gadu zemnieki gatavojas šīm akcijām?

A.Brigmanis:

— Es domāju, pamats ir tas, ka mainās valdības, pie varas nāk jaunas partijas, katrai ir sava koncepcija, cita ievirze, bet zemniekam trūkst stabilitātes. Šī stabilitāte ir vajadzīga tajā brīdī, kad ir iestrādātas ilglaicīgas normas, kuru izpildi mēs arī prasām savā akcijā, piemēram, par subsīdijām 3 procentu apmērā no kopbudžeta. Ja valdība nepilda šīs ilglaicīgās likumā iestrādātās normas, cik tad tālu vēl var iet? Jautājums par 3 procentu no valsts budžeta izdalīšanu lauku subsīdijām ir nenovēršams, un tas ir obligāti jāpilda. Tagad rodas jautājums, kāpēc valdība nepilda šīs likumā iestrādātās prasības. Zemniekiem savas prasības ir jāizpilda jebkurā gadījumā, ar Valsts ieņēmumu dienestu ir jānorēķinās, tāpēc šis jautājums ir viens no būtiskākajiem.

— Kraņevska kungs, kā jūs domājat?

A.Kraņevskis:

— Zemnieki ir spiesti to darīt. Mazliet no vēstures. Pēdējos gados lauksaimniecība ir samazinājusies paātrināti. Iepriekšējos gados tas ir noticis par 11 procentiem, bet aizvadītajā gadā par 15 procentiem. Zemniekiem samazinājās ienākumi par 23 procentiem, tas ir — par ceturto daļu. Kāds būs samazinājums šogad, to es pašreiz nevaru pateikt. Mūsu pagastā vairākas saimniecības pārtrauc saimniecisko darbību līdzekļu trūkuma dēļ. Rajonā šādu saimniecību ir vēl vairāk. Tā ir atbilde tam, kāpēc zemnieki ir nemierā ar pašreizējo politiku. Mēs neredzam, kas tiek darīts, lai nākotnē būtu labāk.

— Šādas saimniecības ir visā Latvijā, un tās nav tikai mazās, bet arī lielās, kurās tiek izkauti lopi. Slaktera kungs, ieskatoties nākotnē, es domāju un ceru, ka šī valdība nostrādās vismaz līdz šīs Saeimas beigām. Vai valdība plāno dot garantijas zemniekiem un plāno izstrādāt ilglaicīgāku lauksaimniecības politiku, lai zemnieki zinātu, kad būs intervence, kādas būs cenas?

A.Slakteris:

— Ir kāds labs teiciens, kuru es dzirdēju mājās pie kāda skotu zemnieka: labs zemnieks no slikta zemnieka atšķiras par divām nedēļām. Ar to es gribu teikt, ka lēmumiem ir jābūt savlaicīgiem. Latvijas lauksaimniecībā problēmas pašlaik ir tāpēc, ka tās gadiem nav risinātas laikus. Lai pieminam kaut vai to pašu cukura problēmu, kas šobrīd ir sakārtota. Ir ieviestas kvotas, aizliegts legālais imports caur Igauniju. Daudzas lietas, par kurām zemnieki ir runājuši gadiem, ir izdarītas īsā laikā. Bet ir palikuši iepriekšējo gadu uzkrājumi — 20 tūkstoši tonnu cukura. Problēmas ir samilzušas, bet mēs esam panākuši, ka šogad ir ieviestas kvotas piena produktu (siers, piens, sausais vājpiens) eksportam uz Eiropas Savienību. Tas dos zemniekiem cerības, ka varētu saimniekot aizvien labāk. Bet problēmas, kas ir uzkrājušās gadu gaitā, protams, nav atrisināmas vienā dienā.

A.Kraņevskis:

— Ministra kungs, par cukuru runājot. Es domāju, ka ļoti maz ir atrisināts. Mums bija rajona konference, uz kuru bija atbraucis cukurfabrikas direktors Vegera kungs, kurš mums skaidri pateica, ja netiks sakārtots cukura tirgus, ja netiks pildīts likums par cukuru, cukurfabrika bankrotēs. Saprotiet, šajā laikā cukurs ir pārdots ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados, jo vēl joprojām valstī ienāk lētāks kontrabandas cukurs. Kamēr šis jautājums nebūs sakārtots, cukurbiešu ražotāji nevar būt droši. Šogad cukura atlikums nenoliedzami būs lielāks nekā pagājušajā gadā, un attiecīgi par tik arī ministrija samazinās cukurbiešu audzētājiem cukurbiešu ražošanas kvotas. Tas nozīmē, ka mums turpmāk samazināsies ieņēmumi no curkurbietēm. Ministra kungs, varat protams, komentēt un teikt, ka ir sakārtotas lietas ar cukurbiešu audzēšanu…

A.Brigmanis:

— Es gribētu piebilst, ka nav tiesa, ka jautājumi par lauksaimniecību tiek risināti labāk, taisni otrādi. Reālais atbalsts lauksaimniekiem ir daudz zemāks nekā iepriekšējos gados. Agrāk zemniekiem bija izcīnīta akcīzes nodokļa apmaksa par 120 litriem degvielas, turpretī tagad apmaksā akcīzes nodokli vairs tikai 80 litriem. Ja agrāk intervences cena bija 74 lati, es nezinu, vai tā bija populistiska, propagandas, vai saistīta ar drīzajām vēlēšanām, tagad tā ir tikai 64 lati. Agrāk bija nodrošināti šie stabilie 3 procenti, tagad to nav. Zemnieki pie tiem noteikumiem ņēma kredītus un cerēja, ka varēs realizēt savu produkciju ar toreizējiem noteikumiem. Bet, ja šobrīd valdība pasaka: trīs ceturtdaļām zemnieku laukos vairs nav ko darīt, ejiet pārkvalificējieties un taisiet kurpju darbnīcu vai vēl kaut ko… Nu, nav tas nopietni! Šiem cilvēkiem ir jārada darba vietas turpat laukos. Mēs nevaram laukus pārvērst par sociālo katastrofu vietu, kad vesels bars cilvēku nezinās ko darīt, ies uz Rīgu meklēt darbu vai sāks atvērt rūpnieciskās ražotnes, kuras, es stipri šaubos, vai būs spējīgas konkurēt ar Rietumu produkciju.

A.Slakteris:

— Runājot par graudu intervences cenu. Šajā gadā mūsu zemniekiem tā ir pat mazliet izdevīgāka nekā Eiropas Savienības zemniekiem. Bet es pieņemu, ka šī cena neapmierina ne Eiropas Savienības, ne mūsu zemniekus. Taču pasaules tirgū šobrīd ir tāda konjunktūra. Tajos gados, par kuriem runājat jūs, bija cita situācija pasaules tirgū, un tad arī bija cita intervences cena Eiropas Savienībā. Es pilnīgi varu piekrist gan Brigmaņa, gan Kraņevska kungam, ka zemkopības ministrs Atis Slakteris noteikti iestāsies par 3 procentiem lauku subsīdijām. Es šobrīd neredzu nevienu motīvu, kādēļ man no tā būtu jāatsakās.

A.Brigmanis:

— Bet valdība?

A.Slakteris:

— Valdība par to lems.

A.Brigmanis:

— Kāpēc par to vēl ir jālemj, ir jāpilda likums. Tas ir jādara bezierunu kārtībā.

A.Slakteris:

— Es domāju, Brigmaņa kungs kā cilvēks, kas ir bijis ministra padomnieks zina, ka budžetu apstiprina valdībā.

A.Brigmanis:

— Šāds lēmums man nav pieņemams, tāpēc es vairs neesmu ministra padomnieks.

A.Slakteris:

— Jums nav pieņemams, ka budžetu apstiprina valdība?

A.Brigmanis:

— Nē, tas man ir pieņemams. Man nav pieņemami, ka valdība nepilda likumu.

A.Slakteris:

— Valdība par to vēl nav lēmusi.

A.Brigmanis:

— Runa ir par tekošo budžetu, kurā šis likums nav ievērots.

— Slaktera kungs, cik liela ir pašizmaksa, lai saražotu vienu tonnu graudu?

A.Slakteris:

— Tas, protams, katrā saimniecībā ir atšķirīgi. Tas ir tāpat, kā jautāt par vidējo slimnīcas temperatūru. Viens zemnieks ar finansējumu 7 lati dienā saka: es dzīvoju, cits saka: es izputu. Protams, ka graudu audzētāji var vēlēties lielāku labības intervences cenu. Taču, kā jau es teicu, piedāvātais variants ir saskaņots ar zemnieku sadarbības padomi, kurā ir pārstāvēti arī lopkopji, cūku audzētāji. Ir pieņemts kompromisa lēmums, kas ir saskaņots ar apkārtējo pasauli. Lietuvā šogad intervences cena ir no 60 līdz 65 latiem, Eiropas Savienībā — 68 lati.

A.Brigmanis:

— Slaktera kungs, kad bija vienošanās ar Zemnieku sadarbības padomi, tika pateikts, ka zemniekiem un sabiedrībai piedāvās divas cenas. Šobrīd ir noteikta intervences cena, bet kur ir otra puse — hektāra maksājumi? Par šo lietu mēs runājam visu gadu. Šis jautājums nav atrisināts, bet zemniekiem tūlīt ir jāsēj ziemāji. Kādus ziemājus viņi var sēt?

A.Kraņevskis:

— Pirms divām dienām es Ekonomikas institūtā uzzināju, ka Lietuvā zemniekiem ir divreiz lielākas subsīdijas un Igaunijā tās ir trīs reizes lielākas nekā zemniekiem Latvijā. Tāpēc salīdzināt Latvijas graudu intervences cenas ar mūsu kaimiņu noteiktajām cenām nav īsti korekti. Kas attiecas uz Latvijas intervenci, es domāju, ka ministrija nepilda likumu par intervenci. Likumā ir teikts, ka graudu intervence sāk darboties tajā brīdī, kad graudu cena nokrītas zem intervences noteiktās. Jebkura cita termiņa noteikšana, kad jāsāk darboties intervencei, ir šī likuma pārkāpums un faktiski to kropļo. Ministrija šobrīd uz to iet. Ja mēs runājam par pašizmaksu, tad tā ir augsta. Ar 64 latiem var nosegt tikai daļu izmaksas, tā varētu būt zemes aparšana, apstrādāšana, minerālmēsli.

— Kā mēs tikko konstatējām, ne kungi studijā, ne zemnieki nav apmierināti ar valdības noteikto intervences cenu. Slaktera kungs, vai tā tāda arī paliks?

A.Slakteris:

— Es gribētu aicināt kungus, kas sēž man pretī, piedalīties Zemnieku sadarbības padomē, kura pārstāv 39 organizācijas, kurā tika noteikta intervences cena — 67 lati. 64 lati ir tikai sākumcena. Lai paātrinātu tirgu sākumperiodā, nevienam zemniekam graudi nebūs jāpārdod par 64 latiem. Šī cena, protams, mainīta netiks, tas ir valdības lēmums. Es saprotu, ka graudu audzētāji grib vairāk, bet, kā jau, kungi, es teicu, nāciet uz sadarbības padomi un runājiet, jo tas bija zemnieku lēmums, nevis politiķu.

A.Kraņevskis:

— Slaktera kungs, piedodiet, es šajā padomē piedalījos tieši sarunās par intervenci. Zemnieku viedoklis tajā netika uzklausīts. Es paudu Bauskas rajona zemnieku biedrību uzskatu, kas tā arī netika ņemts vērā. Man ir radusies pārliecība, ka Zemkopības ministrija pašreizējo sadarbības padomi ir izveidojusi par sev paklausīgu organizāciju, lai manipulētu ar zemnieku domu. Jautājums — ko šīs organizācijas pārstāv, cik lielu zemnieku skaitu? 150 zemniekus? Un federācija? Ja šie vadītāji var vienu dienu runāt tā, otru savādāk, tas nozīmē, ka aiz šīm organizācijām un to vadītājiem nestāv zemnieki, kas tos kontrolētu.

— Slaktera kungs, vai jūs varat piekrist Kraņevska kungam?

A.Slakteris:

— Es domāju, tas ir ļoti nekorekts apgalvojums. Zemnieku sadarbības padomē ir pārstāvētas 39 organizācijas. Es kā ministrs esmu vienreiz ticies ar visu sadarbības padomi, bieži ar to ir tikušies ministrijas ierēdņi. Es saprotu, ka tie, kas nav apmierināti ar lēmumu, vienmēr var strīdēties. Es piekrītu Kraņevska kungam, ka vienmēr vajag diskutēt un runāt, bet, lai kā man pašam varbūt arī gribētos, Latvijas valstij nav nekāda pamata noteikt intervences cenu lielāku nekā tā ir Eiropas Savienībā, ja vien mēs negribam veicināt kontrabandu. Intervence ir jāveido tā, lai tā būtu iedarbīga. Tai ir jābūt reālai, lai nebūtu tā, ka daļa zemnieku dabūs visu un kļūs ļoti bagāti un daļa nedabūs neko.

A.Kraņevskis:

— Es gribētu teikt, ka no valdības puses intervence tiek traktēta nepareizi. Lūk, it kā neesot no kurienes ņemt naudu, it kā tā ir jāņem no budžeta. Intervencei nav vajadzīga budžeta nauda. Tā ir intervences nauda, tā ir pārstrādātāju nauda. Mums nav vajadzīgs budžets. Pārstrādātāju saņemtā nauda ir ekonomiski nepamatota, šobrīd maizes cena ir 800 procenti pret graudu cenu. Līdz ar to līdzekļi tiek atņemti ne tikai zemniekiem, bet arī pircējiem. Ja pilsētā maize tiktu pārdota par 10 santīmiem kilogramā, mēs, zemnieki, to pieciestu.

A.Brigmanis:

— Varbūt mēs esam nedaudz ieciklējušies par cenu. Viens no lielākajiem zemnieku akciju stimuliem ir tikko notikusī ārkārtas Saeimas sēde, kurā bija vērojama deputātu nicinošā un nihilistiskā attieksme pret lauku problēmām. Jūs, Slaktera kungs, tur arī bijāt un redzējāt. Starp citu, es tur biju pirmo reizi, un man tas bija pārsteigums — staigāšana apkārt šāda atbildīga jautājuma apspriešanas laikā, pļāpāšana, avīzes lasīšana... Sajūta bija tāda, ka lauku problēmas deputātus neinteresē. Varbūt var izturēties nicīgi pret opozīcijas partiju, tās pārstāvjiem, bet ne jau pret pašu jautājumu, un beigās vēl neko nenolemt... Tas cilvēkos rada šausmīgu naidu, šausmīgu nicināšanu. Daudzviet izskan jautājums par politiskiem mērķiem, par Saeimas atlaišanu, par mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Ja tādā veidā Saeimā tiks skatīti lauksaimniecības jautājumi, tas pie laba gala nenovedīs. Arī jums, Slaktera kungs, būs grūti, kad gribēsiet kādu problēmu izvirzīt apspriešanai.

— Slaktera kungs, jūs arī esat zemnieks, vai jūs arī piedalīsieties akcijās?

A.Slakteris:

— Pašlaik es pirmām kārtām, protams, esmu ministrs. Bet man ir ļoti svarīgs zemnieku un Latvijas valsts atbalsts, lai darītu savu darbu. Ja runas par nemieriem veicina lietas, tad tas ir labi. Taču, ja būs nemieri, kas nenesīs neko konstruktīvu, tad man būs skumīgi ap sirdi. Protams, ka problēmas lauksaimniecībā ir, par daudzām lietām nav skaidrs, kā tās risināt. Es tikai gribētu Latvijas zemniekiem, arī tiem, kas piedalīsies protesta akcijā, atgādināt: jūs esat tie, kurus var mēģināt izmantot politiķi — gan tie, kas ir bijuši pie varas, gan tie, kas pie tās raujas, mēģiniet atšķirt graudus no pelavām. Jebkurā gadījumā pirmkārt domājiet par savām interesēm, ir skaidrs, ka nāk pašvaldību vēlēšanas, kur savu lomu spēlē arī lielā politika. Lauksaimniecībai, protams, nav viegli, bet zemkopības ministrs strādā un strādās, lai šīs lietas sakārtotu un to nevajadzētu padarīt par politisku šovu.

— Atgriežoties pie ļoti konkrētiem jautājumiem, par lauksaimniecības likumu. Vai varat dot zemniekiem garantijas, ka tiks pildītas likuma saistības un viņi saņems subsīdijas, kas ir ne mazākas par 3 procentiem no valsts budžeta?

A.Slakteris:

— Es gribētu teikt, ka šī gada budžets tika pieņemts pagājušajā gadā. Kāds tas bija, to zina visi. Valsts patiesībā bija krīzes situācijā, draudēja ar pensiju neizmaksāšanu. Tajā laikā es valdībā nebiju pārstāvēts, bet saprotu, kā tas viss notika. Šī gada pirmajā ceturksnī nacionālais kopprodukts ir pieaudzis par 5,3 procentiem, un mēs esam labākie starp Baltijas valstīm. Acīmredzot taupības pasākumi, lai arī sāpīgi, tomēr bija pareizi. Es noteikti iestāšos par 3 procentiem nākamā gada budžetā un būšu ļoti priecīgs, ja būs nauda arī šī budžeta grozījumiem. Izskatās, ka budžets bija saplānots diezgan precīzi. Ja būs iespēja dabūt papildu naudu, es noteikti uz to pretendēšu tāpēc vien, ka man kā ministram kabinetā mutiskā veidā ir solīts, ka miljons, kas tika kompensēts cūku audzētājiem, varētu tikt pieskaitīts subsīdijām. Ja es panāktu šo 3 procentu izmaksu jau šī gada budžetā, man kā ministram būtu ļoti liels prieks.

A.Kraņevskis:

— Ministra kungs, man būtu jums jautājums, jūs pats labi zināt, ka laukos briest sociāla katastrofa. Vairs jau nav runa tikai par mazajiem zemniekiem, arī lielie zemnieki šobrīd nespēj nopirkt degvielu. Tāda ir informācija no pašiem zemniekiem, kas man zvana un prasa, ko mēs darīsim. To, ka valdībai nav koncepcijas šajā jautājumā, atzina ekonomikas ministrs Kalvīša kungs. Saka, ka mums ir trīskārt jāsamazina lauksaimniecībā nodarbināto skaits, bet pēc ekonomikas institūta, Miglava kunga, ziņām, tas ir jāsamazina 5,5 reizes. Pašlaik ir 60 tūkstoši tiešo bezdarbnieku, ap 100 tūkstošiem netiešo bezdarbnieku. Ja tuvāko gadu laikā tam pieplucēsies to cilvēku skaits, kam jāaiziet no lauksaimniecības… Ja ekonomikas ministrs pasaka, ka viņam nav koncepcijas, kā šo jautājumu risināt, ka tas jādara pašiem zemniekiem, kam lata nav kabatā… Kā lai viņi rada sev jaunas darba vietas? Ko viņš domā darīt šajā lietā?

— Es gribētu papildināt Kraņevska kungu — šobrīd Daugavpils gaļas kombināts plāno atlaist no darba 50 līdz 300 strādājošo, Rēzeknes gaļas kombināts faktiski jau vairs nedarbojas. Šorīt intervijā Latvijas radio arī Brigmaņa kungs uzsvēra, ka laukos veidojas sociāla katastrofa. Slaktera kungs, vai jūs tam varētu piekrist?

A.Slakteris:

— Paldies Kraņevska kungam un Brigmaņa kungam tai ziņā, ka mēs visi trīs te klātesošie ļoti labi saprotam, ka tā politika, kad ar lauksaimniecību mēģināja atrisināt visas lauku problēmas, bija kļūdaina. Es kā ministrs esmu saasinājis šo problēmu, tai skaitā lauku attīstības konferencē, apzinoties, ka, modernizējot lauksaimniecību, kļūs mazāks tajā nodarbināto skaits. Taču šiem cilvēkiem būs jāpiedāvā jaunas darba vietas. Un tas nav tikai Zemkopības ministrijas jautājums.

— Kas radīs šīs darbavietas — valsts, valdība vai zemniekiem pašiem būs jāmeklē?

A.Slakteris:

— Kas attiecas uz zemkopības ministru, kaut kādā mērā mēs domājam arī par lauku problēmām. Nevis kaut kādā mērā: SAPARD programmas ietvaros ir paredzēti līdzekļi ekonomikas dažādošanai laukos, lauku attīstības programma 6 gadiem. Taču, kopumā ņemot, jāatzīst, ka patiešām valstī nav izstrādāta vienota koordinēta rīcība. Sabiedrībai, valdībai un valstij kopumā par šīm lietām ir jādomā. Mēs, protams, nevēlamies, lai Rīga pārvērstos par lielu ūdensgalvu, un pārējā Latvija būtu tikai viens reģions.

— Brigmaņa kungs, ko jūs cerat panākt ar šīm akcijām?

A.Brigmanis:

— Mēs gribam panākt tikai vienu, lai valdība sāk pildīt likumus.

— Slaktera kungs, vai jūs piekrītat, ka ir vajadzīgas šīs protesta akcijas?

A.Slakteris:

— Es domāju, problēmas var atrisināt citā ceļā, bet es neloloju ilūzijas un zinu, ka akcijas būs. Un likumus pildīšu ar lielāko prieku.

— Kā jau minēja ministra kungs, ir skaidrs, ka nākamajā nedēļā šīs protesta akcijas būs, skaidrs ir arī tas, ka tas ir pēdējais izmisuma solis. Tāpēc ne tikai zemkopības ministram, bet arī Saeimai vajadzētu ieklausīties zemnieku problēmās un izskatīt viņu jautājumus.

Paldies, uz tikšanos augustā!

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā