Uzrunājot Bratislavas konferences “Pretī plašākai Eiropai: jaunā dienas kārtība” dalībniekus 19.martā
Godātais priekšsēdētāja
kungs!
Klātesošie!
Man ir liels prieks un gods uzrunāt konferences augstos viesus.
Ir ļoti būtiski, ka esam sapulcējušies, lai apspriestu tā reģiona
nākotni, ar kuru jau pēc dažām nedēļām robežosies gan NATO, gan
Eiropas Savienība. Vēl tikai pirms piecpadsmit gadiem krita
dzelzs priekškars un sabruka Padomju Savienība. Tolaik Latvijas
tauta varēja tikai sapņot par šādu nākotni. Tomēr mēs bijām
apņēmības pilni aizstāvēt brīvību un neatkarību un veidot
demokrātisku valstu. Un mums tas ir izdevies.
Iepriekšējās desmitgades laikā Eiropā un pasaulē ir notikušas
pārmaiņas. Nežēlīgie terorisma akti Amerikas Savienotajās Valstīs
un nesenie notikumi Spānijā apliecina, ka pēc aukstā kara
draudiem mūsu drošībai radušās jaunas briesmas. Meklējot
efektīvas pretdarbības iespējas, mēs nedrīkstam novērsties no
mērķiem, ko esam izvirzījuši brīvības, demokrātijas un
cilvēktiesību stiprināšanā mūsu kaimiņvalstīs.
Šie jautājumi bija galvenais temats starptautiskajā konferencē
“Demokrātijas nākotnē aiz Baltijas robežām”, kas 6.februārī
notika Rīgā. Tāpēc vēlos pateikties šīs konferences rīkotājiem
par diskusijas turpināšanu šajos būtiskajos jautājumos.
Paplašinātās Eiropas nākotnei ir prioritāra nozīme ne vien tāpēc,
ka jauno kaimiņvalstu stabilitāte tiešā veidā ietekmēs visas
Eiropas stabilitāti un drošību. Tas ir arī mūsu morālais
pienākums uzturēt brīvības un demokrātijas ideju dzīvu, lai
palīdzētu citiem veikt to ceļu, ko mēs paši esam veikuši pārejas
procesā, saņemot starptautisku atbalstu.
Gruzijas “samta revolūcija” apliecināja, ka cilvēki joprojām ir
gatavi cīnīties par brīvību un demokrātiju. Pašlaik Gruzijai ir
atvērts logs uz jaunām iespējām. Tāpēc ir ļoti būtiski, lai otrs
mēģinājums uzcelt demokrātisku valsti atkal neciestu neveiksmi.
Esmu pārliecināts, ka starptautiskā sabiedrība sniegs Gruzijai
atbalstu tās virzībā uz demokrātiju un labklājību. Veiksmīgs un
mierīgs reformu process Gruzijā radītu jaunas iespējas visam
Dienvidkaukāza reģionam.
Šā gada Ukrainas prezidenta vēlēšanām Ukrainā un parlamenta
vēlēšanām Baltkrievijā būs izšķiroša nozīme reģiona demokrātijas
nākotnē.
Ukrainas ģeopolitiskais stāvoklis un augstais potenciāls nosaka
tās būtisko lomu Eiropas drošības un stabilitātes nodrošināšanā.
Stabila un demokrātiska Ukraina ir daļa no tās Eiropas, kuru mēs
cenšamies izveidot. Latvija atbalsta Ukrainas tuvināšanos Eiropas
un transatlantiskajām institūcijām. Tajā pašā laikā mūsu
uzmanības lokā vienmēr ir bijusi Ukrainas demokrātijas attīstība,
kas uzskatāma par priekšnosacījumu Ukrainas ciešākai integrācijai
eiroatlantiskajā telpā. NATO un Eiropas Savienībai būtu jāveicina
sadarbība ar Ukrainu. Nākamās NATO augstākā līmeņa tikšanās laikā
Stambulā Ukrainai varētu noteikt skaidras sadarbības perspektīvas
ar aliansi, ja rudenī paredzētās vēlēšanas būs brīvas un
godīgas.
Vēlos skart arī mūsu kaimiņvalsti Baltkrieviju. Situācija
Baltkrievijā joprojām ir atklāts jautājums reģiona un visas
Eiropas nākotnes kontekstā. Latvija kā kaimiņvalsts ir centusies
ar Baltkrieviju veidot pragmatiskas un konstruktīvas attiecības.
Mēs esam ieinteresēti, lai mūsu kaimiņvalsts būtu stabila un
pārtikusi, ko gan iespējams sasniegt tikai tad, ja tiek
nodrošināta demokrātiska attīstība, cilvēktiesību un pamatbrīvību
ievērošana.
Diemžēl situācija plašsaziņas līdzekļu darbības brīvības,
cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā Ukrainā turpina
pasliktināties, izraisot arvien lielāku valsts izolāciju no
starptautiskās sabiedrības un Eiropā notiekošajiem integrācijas
procesiem. Stāvokli jo satraucošāku padara šā gada oktobrī
gaidāmās parlamenta vēlēšanas. Esmu pārliecināts, ka
Baltkrievijas procesiem ir nepieciešama pastiprināta
starptautiska uzmanība un valsts vadībai ir skaidri jānorāda, ka
tikai brīvas un godīgas vēlēšanas var mainīt starptautiskās
sabiedrības attieksmi.
Baltkrievijas tautai jābūt pārliecinātai par starptautisko
atbalstu. Mums aktīvāk jāatbalsta Baltkrievijas demokrātiskie
spēki un pilsoniskā sabiedrība. Šāds atbalsts ir akūti
nepieciešams vēl strādājošajiem brīvajiem plašsaziņas līdzekļiem
un cilvēktiesības aizstāvošajām nevalstiskajām
organizācijām.
Mēs apsveicam centienus konsolidēt Baltkrievijas demokrātiskos
spēkus. Tautas koalīcijas “5+” izveide bija ļoti svarīgs solis
šajā virzienā, un tā ir aktīvi jāatbalsta. Taču mēs esam
gandarīti arī par tā procesa turpināšanos, kas sākās Rīgā un
turpinājās Viļņā, galarezultātā starp Baltkrievijas politiskajām
apvienībām noslēdzot vienošanos par sadarbību konkrētās jomās
saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām.
Es ceru, ka paplašinātājā Eiropas Savienībā Baltkrievijas
jautājumam tiks piešķirta lielāka prioritāte un ES aktīvāk un
efektīvāk atbalstīs demokrātijas ieviešanu šajā valstī. Līdztekus
ir svarīgi, lai mēs, eiropieši, strādātu roku rokā ar mūsu
draugiem un sabiedrotajiem Ziemeļamerikā.
Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka paplašinātās Eiropas drošība un
stabilitāte lielā mērā ir atkarīga no mūsu pašu apņēmības un
pūlēm. NATO un Eiropas Savienības paplašināšana ir apjomīgākais
drošības un stabilitātes projekts Eiropas jaunāko laiku vēsturē.
Tas ir izšķirošs solis, lai apvienotu un integrētu Eiropu, kas
piecdesmit gadus bija sadalīta, pārdzīvojot 20.gadsimta lielāko
karu šausmas. Esmu pārliecināts, ka ir ļoti būtiski paplašināt
demokrātijas un brīvības zonu, lai kādā dienā visa Eiropa būtu
vienota un brīva.