Gdaņskas universitātes studente Magdalena Borisa:

Pirmsiestāšanās laiks noslēdzas. Vai sabiedrības balsojums būs pozitīvs?

Par Polijas informācijas politiku ceļā uz Eiropas Savienību

Deviņdesmito gadu sākumā pēc Polijas un Eiropas Savienības (ES) vienošanās par valsts iekļaušanos savienībā sākās nozīmīgs un tajā pašā laikā sarežģīts Polijas integrācijas process ES, kurā nozīmīga loma ir ne tikai politiķiem un ekspertiem, kas ir piedalījušies sarunās, bet arī Polijas sabiedrībai. Tieši tai būs jāpieņem galīgais lēmums par pievienošanos savienībai. Tā izlems, vai ilggadējās sarunas noslēgsies ar Polijas iekļaušanos ES, vai arī ar naudas un laika zaudējumiem. Tieši tādēļ informācijas kampaņām un komunikācijai ar pilsoņiem ir liela nozīme. Pirmkārt, pilsoņiem ir lietderīgi zināt pamatfaktus par Eiropas Savienību (piemēram, organizācijas vēsturi, galvenos faktus par dalībvalstīm, ES institūciju darbību, ES politiskajiem virzieniem utt.). Līdzvērtīgi svarīgi ir apzināties potenciālos dalības ieguvumus (indivīdam, sabiedrībai, valstij), un ir jābūt pārskatāmai informācijai par izmaksām, kas saistās ar integrācijas procesu. Būtu arī jāveido īpašas programmas, kas nodarbotos ar informācijas nodrošināšanu uzņēmējiem, fermeriem, jauniešiem u.c. Precīza, profesionāli sagatavota kā arī idividualizēta un viegli saprotama informācija ir galvenais līdzeklis, kā nodrošināt sabiedrības atbalstu integrācijas procesam.

Šī darba pirmā daļa ir koncentrēta poļu sabiedrības viedokļa analīze par integrācijas procesu laika posmā no 1994. līdz 1999.gadam. Tas salīdzināts ar Čehijas un Ungārijas sabiedrības viedokli. Turpinājumā seko galvenie fakti par pašlaik esošām valsts un dažādu institūciju sagatavotām informācijas programmām. Pēdējā daļā tiks izvirzītas idejas, kuras, autoresprāt, varētu tikt lietotas sabiedrības informēšanas procesa gaitā.

Sabiedrības viedoklis

par Polijas integrāciju

Eiropas Savienībā

Šajā nodaļā prezentēti dati, kurus, sākot ar 1990.gadu, ir vākusi poļu organizācija "Sabiedriskā viedokļa pētniecības centrs". Analizējot centra savākto informāciju, ir iespējams izdalīt divus laika posmus. 1994. – 1997. gada sabiedriskās domas pētījuma rezultātā atklājās, ka poļu sabiedrība atbalsta Polijas iekļaušanos Eiropas Savienībā (1996.gada maijā atbalstītāju īpatsvars sasniedza pat 80%). Kopš 1998.gada atbalsts integrācijas procesam ir sarucis. 1999.gada maijā tikai 55% poļu sabiedrības balsotu par Polijas iekļaušanos Eiropas Savienībā, bet tā paša gada oktobrī skaitlis svārstījās vairs tikai ap 50%.

Īpaši var izdalīt faktu, ka sabiedrības atbalsts Eiropas Savienībai saruka par 25%, bet pretinieku īpatsvars palielinājās par 19%. Par 7% palielinājās to cilvēku skaits, kuri nevarēja atbildēt, vai atbalstītu Polijas iekļaušanos Eiropas Savienībā. Tas liecina, ka ir palielinājusies pilsoņu neizpratne par ES integrācijas procesu. Sabiedrības neizpratne liecina, ka informācijas kampaņas, kas analizētas šajā darbā) un kas sākās 1997.gadā, līdz šim nav bijušas īpaši veiksmīgas. (Sk. tabulu).

Ja pašlaik būtu referendums par Polijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kā jūs balsotu:

Datums par pret nezina

1994 77% 6% 17%

1995 72 9 19

1996 80 7 13

1997 72 11 18

1998 66 19 15

1999 55 26 19

Kā varētu izskaidrot samērā lielo atbalstu Polijas integrācijai Eiropas Savienībā līdz 1997.gadam, pirms tika uzsāktas informācijas kampaņas? Sabiedriskā viedokļa pētniecības centra speciālisti izvirza tēzi, ka ideja par Polijas integrāciju Eiropas Savienībā no 1992.līdz 1996.gadam ir darbojusies trijās dimensijās:

1) atbalsts Polijas integrācijai Eiropas Savienībā galvenokārt pamatojas uz cerībām par jaunām attiecībām ar Rietumeiropas valstīm un "labāku pasauli" un labāku dzīvi nākotnē;

2) negatīvais uzskats — "kāds cits varētu iegūt vairāk no integrācijas procesa";

3) pārliecība, ka Polijai nav cita ceļa — "mums vienkārši nav citas alternatīvas, tāpēc atbalstīšu integrācijas procesu".

Lai arī šīs trīs dimensijas par sabiedrības attieksmi saistībā ar Polijas integrēšanos ES ir grūti pierādīt zinātniski un ir sarežģīti novērot, šis skatījums parāda to, cik grūti ir analizēt Polijas pilsoņu viedokli saistībā par šo jautājumu.

Negatīvās nostājas palielināšanās pēc 1997.gada varētu būt saistīta ar diskusijas par integrācijas procesu aktivizēšanos masu medijos. Dažas politiskās partijas un organizācijas uzsāka kampaņas pret ES. Bieži vien šīs organizācijas un partijas izmantoja argumentus, kas nebalstījās uz empīrisku informāciju. Tās nodarbojās ar demagoģiju, diskutējot par izmaksām un negatīvo, kas būtu saistīts ar Polijas dalību ES. Šie "eiroskeptiķi" ir arī investoru galvenie ienaidnieki: "tiem neinteresē mazie veikali, jo tie ir poļu, mazās fermas, jo tās pieder poļiem"; "tie uzliks lielas ievedmuitas precēm, kuras tiek importētas no ārzemēm" utt. Viņi uzskata, ka Polijas pievienošanās ES pieliks punktu Polijas suverenitātei un neatkarībai, ka Polijai nāksies pakļaut savu nacionālo ekonomiku Eiropas vadošo valstu mērķiem. Tas gan nenozīmē, ka "eiroskeptiķi" būtu galēji kļūdaini savos uzskatos, kritiku galvenokārt pelna tas, kā šī informācija tiek pasniegta.

Integrācijas pretinieku galvenais atbalsta punkts ir Polijas fermeri, kas atrodas ekonomiskās grūtībās un kam nav pilnīgi skaidra sava nākotne. Viņiem ir viegli vainot kādu noteiktu lietu — kādam vajag būt vainīgam, un šajā gadījumā tā ir ES. Sabiedriskā viedokļa pētījumi ir pierādījuši, ka atbalsts integrācijas procesam ir atkarīgs gan no respondentu izglītības līmeņa, gan materiālā statusa. Jo augstāks ir respondentu izglītības līmenis un jo labāks ir to finansiālais stāvoklis, jo lielāks atbalsts ir Polijas pievienošanās procesam ES. Arī starp jauniem cilvēkiem un studentiem ideja par integrāciju ir samērā populāra. Bet reālā situācija liecina par to, ka ir nepieciešama steidzama informācijas kampaņa Polijas sabiedrībā. Referendumi Skandināvijas valstīs un Austrijā ir pierādījuši, ka sabiedrības attieksme ir viens no galvenajiem faktoriem ES integrācijas procesā — ir pierādīts, ka integrācijas process nav tikai politiska parādība vien.

Interesanti ir salīdzināt Polijas sabiedrības viedokli par integrēšanos ES ar Čehijas un Ungārijas pilsoņu uzskatiem. Neskatoties uz to, ka šīm trim valstīm ir ciešas un kopējas vēsturiskās saiknes, kā arī līdzīgi ekonomiskās attīstības līmeņi, pētījuma rezultāti liecina, ka sabiedrības viedoklis nebūt nav tik līdzīgs. Visproeiropeiskākā no valstīm ir Ungārija (vairāk nekā divas trešdaļas pilsoņu nobalsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā). Čehijā, salīdzinot ar Poliju un Ungāriju, ir vismazāk integrācijas idejas atbalstītāju (ap 50%). Tas tomēr nenozīmē, ka Čehijā ir vairāk pret integrāciju noskaņotu cilvēku, procentuāli skaitlis ir tāds pats kā Polijā (25-26%). Čehijas Republikā ir vislielākais skaits cilvēku, kuri vēl nav izdarījuši savu izvēli par šo jautājumu. Tas savukārt varētu liecināt, ka tur sabiedrība ir vismazāk informēta par ES integrācijas procesu. Ungārijas lielais ES atbalstītāju skaits varētu būt saistīts ar faktu, ka ideja par pievienošanos Eiropas Savienībai pirms nacionālās ekonomikas modernizācijas ir populārāka nekā pretējā, kas saistās ar ekonomikas modernizāciju un tai sekojošu pievienošanos ES. Čehijā un Polijā dominējošā nostāja ir otrā.

Kā informēt sabiedrību

— valdības informācijas

kampaņas programma

Polijā ir vairākas iestādes, kuru uzdevums ir informēt sabiedrību par likumiem, politiku un Eiropas Savienību. Dažās universitātēs ir ierīkoti informācijas centri, kur studenti var meklēt publikācijas un dokumentus, saistītus ar Eiropas Padomes un citām Eiropas Savienības institūcijām (1999.gadā Polijā bija 12 šādi centri). Pastāv arī vairāki informācijas centri biznesa cilvēkiem. 1997.gadā informācijas kampaņas ietvaros valdība Varšavā izveidoja Eiropas informācijas centru. 1998.gadā tika sagatavots pirmais kompleksais projekts sabiedrības informēšanai par Polijas integrēšanos Eiropas Savienībā. Projekts tika nosaukts par Sabiedrības informēšanas projektu. Tā kā šis līdz šim ir bijis nozīmīgākais projekts, tam tiks veltīta papildu uzmanība, analizējot tā mērķus, struktūru un pienākumus.

Programmas primārais mērķis ir informēt gan "eiroentuziastus", gan "eiroskeptiķus", kā arī tos, kuriem vēl nav pilnīgas skaidrības par Eiropas Savienību. Neņemot vērā to, ka programma ir veltīta visas sabiedrības informēšanai, tai tomēr ir zināma mērķauditorija. Tā sevī iekļauj:

1) cilvēku grupu, kura tieši ietekmē sabiedriskās domas veidošanos: politiķus, žurnālistus, skolotājus, dažādu nevalstisko organizāciju līderus u.c.;

2) mazo un vidējo uzņēmumu īpašniekus;

3) lauksaimniekus;

4) skolēnus un studentus.

Programmas pamatuzdevums ir palielināt sabiedrības argumentāciju par Polijas integrēšanos ES, ieskaitot faktu sniegšanu, kuri tieši ietekmēs pilsoņus dalības rezultātā. Tās galarezultātam ir jābūt apzinīgam sabiedrības atbalstam integrācijas procesam. Lai sasniegtu rezultātu, galvenie uzdevumi ir:

1) palielināt sabiedrības interesi par Eiropas Savienību un palielināt tās pieprasījumu pēc informācijas par ES;

2) sabiedrības sagatavošana iekļaušanās procesam: informēt sabiedrību par pārmaiņām, Polijai iegūstot dalībvalsts statusu, un par to, kā tas iespaidos katru indivīdu atsevišķi;

3) plaša sabiedrības atbalsta nodrošināšana integrācijas procesam, balstoties uz reālām zināšanām par to;

4) aicināt pašvaldības, sabiedriskās organizācijas un medijus ieņemt aktīvāku pozīciju ES integrācijas procesa reklamēšanā;

5) stimulēt sabiedriskās debates par integrācijas procesu.

Sabiedrības informēšana norisinās ar informācijas centru, interneta un masu mediju palīdzību. 1997.gada sākumā bija tikai viens Eiropas informācijas centrs, kurš bija izvietots Varšavā. Šogad tika izveidoti vēl daudzi citi informācijas centri lielākajās Polijas pilsētās, kuras ir Polijas administratīvo apgabalu galvaspilsētas (Polijā ir 15 administratīvie apgabali un 14 reģionālie centri). Šie centri ir pašfinansējošas institūcijas, tomēr tiem ir iespēja pieteikties uz dažādiem pabalstiem, lai finansētu liela mēroga projektus. Visus šos centrus ir iespējams atrast ar interneta palīdzību.

Ir sagatavotas arī vairākas publikācijas, kuru mērķis ir informēt sabiedrību par Polijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā. Visa informācija ir pieejama reģionālajos centros. Centri piedāvā arī informāciju par Eiropas studijām Polijā un ir teicami informācijas avoti par jebkādām tēmām, kuras būtu saistītas ar ES. Tomēr, lai arī ideja par šādu centru izveidošanu ir ļoti laba, ir pamatotas bažas par to, vai tie tiks izmantoti. Tie varbūt ir labi akadēmiski orientētiem cilvēkiem, bet ne vienkāršiem ļaudīm, kuri maz interesējas par ES.

Ja tiek analizēta citu valstu sagatavošanās integrācijai ES, ir iespējams izdalīt divas dažādas pieejas informācijas kampaņām. Austrijā un Zviedrijā valdības centās pārliecināt sabiedrību balsot par pievienošanos Eiropas Savienībai un informācijas kampaņas koncentrējās galvenokārt uz masu medijiem. Lai arī kampaņas bija veiksmīgas (referendumā vairums nobalsoja par pievienošanos ES), atbalstītāju skaits saruka zem 50%. Somijā savukārt informācijas kampaņas koncentrējās uz galveno izmaiņu skaidrojumu, Somijai kļūstot par Savienības dalībvalsti. Rezultātā sabiedrība bija labi informēta par ieguvumiem un izmaksām, kas saistītos ar dalību. Pēc referenduma sabiedrības atbalsts saglabājās tāds pats kā referenduma laikā.

Šobrīd ir grūti pateikt, kuru stratēģiju ir izvēlējusies Polijas valdība, bet ir skaidrs, ka valsts dokumentos bieži minēta valdības komunikācijas nozīme ar dažādām sabiedrības grupām. Sabiedrības informēšanas programmā ir norādīts, ka tās panākumi būs atkarīgi no dažādu organizāciju, institūciju un pašvaldību koordinācijas. To uzdevums ir veicināt kontaktus ar vietējo sabiedrību: mītiņos, konferencēs, kultūras pasākumos. Dažādām nevalstiskām organizācijām ir lielas iespējas piedalīties oficiālā valdības viedokļa formulēšanā sarunām ar ES. Šādas konsultācijas tika veiktas, piemēram, ar zvejniekiem un farmaceitiem, kad poļu sarunu vešanas grupa gatavojās sarunām par šiem jautājumiem.

Vēl viens nozīmīgs informācijas kampaņu aspekts ir nepieciešamība informēt sabiedrību par iestāšanās sarunu norisi. Polijā tas galvenokārt norisinās ar masu mediju starpniecību, tomēr līdz šim informācija ir bijusi visai ierobežota, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka vidusmēra polis nav atradis savu nostāju šajā procesā. Pilsoņiem būtu jāapzinās sarunu sarežģītība, jābūt informētiem par Polijas pamatnostādnēm sarunās, par galvenajām problēmām un to, kas pārstāv Poliju sarunās. Informējot cilvēkus par sarunu situāciju, valsts mudina interesi par visu integrācijas procesu un liek pilsoņiem sajust, ka arī viņi piedalās tajā. Diemžēl Polijā cilvēki nav informēti par to, kas pārstāv poļu sabiedrību sarunās ar ES (tikai daži respondenti varēja minēt komandas līdera vārdu). Papildu pētījumi ir pierādījuši, ka 44% sabiedrības uzskata, ka sarunu vedēji ņem vērā dažādu politisko partiju un biznesu grupu viedokļus.

Polijas informācijas kampaņas kritiska analīze un

ieteikumi tās uzlabošanai

Lai arī Polijas valdība ir izstrādājusi īpašu sabiedrības informēšanas programmu un ir uzsākusi dažādus pasākumus, lai atbalstītu integrācijas ideju, īstenībā tas ir maz ko mainījis. Ja kāds īpaši interesējas par lietām, saistītām ar ES, tad ir plašas iespējas sameklēt nepieciešamo informāciju internetā, reģionālajos Eiropas informācijas centros un daudz kur citur. Tomēr vidusmēra poļiem, kuriem ir maza sapratne par to, kā integrācijas process viņus iespaidos, ir maza interese uzzināt ko vairāk.

Tas gan nenozīmē, ka Polijas sabiedrība kopumā neinteresējas par ES integrācijas procesu. Galvenā problēma ir tā, ka cilvēki paši netiecas pēc jaunas informācijas un viņu attieksme ir samērā pasīva. Kādēļ tā? Pastāv viedoklis, ka tas ir saistīts galvenokārt ar veidu, kā informācija ir tikusi pasniegta. Integrācijas process ir tik nozīmīgs valstij, ka ar to saistīto informāciju vajadzētu izplatīt ar masu mediju palīdzību tādā veidā, lai arī tiem, kam tā neinteresē, būtu iespējams to uzzināt. Secinājums: nav pietiekami daudz veikts, lai veicinātu saskarsmi ar parasto pilsoni. Vēl viens svarīgs uzdevums ir panākt pilsoņu aktīvu līdzdalību Polijas un ES integrācijas procesā. Pirmkārt ir nepieciešamas cikliskas televīzijas programmas, kurās dažādi cilvēki diskutētu par jautājumiem, kuri saistīti ar integrāciju. Dalībnieki varētu būt politiķi, žurnālisti, eksperti, sarunu vedēji un dažādu interešu grupu pārstāvji. Tas dotu iespēju lielai sabiedrības daļai paust savu nostāju par šo tēmu, tas dotu arī iespēju tiem cilvēkiem, kuri ir negatīvi noskaņoti pret Polijas pievienošanos ES, pārbaudīt savu viedokli, saskaņojot to ar objektīvu informāciju. Vēl viens labs paņēmiens, kuru varētu izmantot informācijas kampaņā, ir sagatavot vairākus īsus un viegli uztveramus video materiālus par dažādiem integrācijas aspektiem. Galvenokārt ir nepieciešams informēt sabiedrību par praktiskiem aspektiem, kuri būtu saistīti ar iestāšanās procesu ES. Pilsoņiem ir nepieciešams zināt par izmaiņām, kuras notiks, Polijai pievienojoties savienībai, par izmaksām un ieguvumiem par to, kā tas ietekmēs dažāda vecuma un profesijas pārstāvjus, viņu reģionus un valsti kopumā. Ir pašsaprotami, ka daudziem cilvēkiem integrācijas process ir neskaidrs un ir pat bailes no tā. Ja nebūs pieejama uzticama un patiesa informācija, nebūs arī skaidrības par nākotni. Valdībai, pašvaldībām, politiķiem, žurnālistiem, skolotājiem un citiem jābūt atbildīgiem par sabiedrības informēšanu, lai izkliedētu neskaidrību un bailes.

Kā jau minēts, informācijai par ES integrācijas procesu ir jābūt visaptverošai. Tādēļ ir jābūt izdales materiāliem un dažādām brošūrām, kuras pilsoņiem būtu pieejamas ikvienā institūcijā: skolā, pastā, bankā un daudzās citās vietās. Informācijai ir jābūt brīvi pieejamai, tādai, lai cilvēkos veicinātu interesi uzzināt ko vairāk. Sākotnēji, sniedzot koncentrētu informāciju, varētu izraisīt dziļāku un specifiskāku interesi. Tas arī būtu viens no svarīgākajiem informācijas kampaņas uzdevumiem.

No angļu valodas tulkojis

Oskars Cēris

"LV" tieslietu virsredaktore DINA GAILĪTE,

nozaru redaktori — ARTIS NĪGALS, LIENA PILSĒTNIECE