Zied liepas, un Dziesmu svētki ir sākušies!

Laiks starp Jāņiem un Pēteriem tikai kalendārā ir viens un tas pats. Un tikai kalendārā gadus apzīmē ar cipariem. Katram cilvēkam ir savi atskaites punkti. 2000.gada pēcjāņu laiks 30 tūkstošiem Latvijas skolēnu acīs, sirdīs un prātos paliks kā Dziesmusvētku zīme. Uzplaukusi Daugavas krastmalā 28.jūnija vakarā kā krāšņs ugunszieds, jau brīdi pirms tam iedziedāta un iedejota laureātu koncertos un skatēs, gaidīta, cerēta, lolota vairāku gadu garā darbā un aizzibējusi vienā neaizmirstamā, taču vārdos neaprakstāmā nedēļā.

Latvijas skolu jaunatnes 8.dziesmu un deju svētki Rīgā dalībnieku skaita ziņā neatpaliek no lielajiem Dziesmusvētkiem. Galvenie pasākumi iegriežas tradicionālos lokos — dziesmu koncerti Mežaparka lielajā estrādē, deju uzvedumi Daugavas stadionā un arī Dailes teātrī, pūtēju orķestru uzstāšanās Mežaparkā. Un, protams, viesu kolektīvu koncerti, labāko Latvijas skolu jaunatnes vokālo, instrumentālo, tautas mūzikas grupu un solistu uzstāšanās, viesošanās ar priekšnesumiem bērnu slimnīcās un veco ļaužu pansionātos, kas nosaukti par akciju koncertu "Svētki atnāk ciemos".

Daugavmalā 2000.gada 28.jūnijā pulksten 22.30 atklājot, Latvijas skolu jaunatnes 8. dziesmu un deju svētkus: Rīgas domes priekšsēdētājs Andris Ārgalis, Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns           Foto: A.F.I.

Deju koncertuzvedumā "Burvju ota" Latvijas Dailes teātrī 28.jūnijā             Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Un vēl — Dziesmu kari, svētku gājiens un tas īpašais, ko neraksta svētku programmā, bet kas virmo Rīgas gaisā līdz ar liepziedu smaržu — prieks. Par kopābūšanu, par mūzikas un dejas izjūtu, par sevi un citiem.

Visu redzēt un dzirdēt nav vērts pat mēģināt. Tomēr ir dažas lietas, kas ir īpašas pieminēšanas vērtas. Kaut Dziesmusvētku atklāšanas pasākums Daugavmalā, 11.Novembra krastmalā, jau aizspurdzis gaisā līdz ar salūta daudzkrāsaino mirkļa burvību, tas iezīmēja aprises kopkora skanējumam. Sasauksmē "Deviņi dārzi", kurai mūziku komponējis Imants Mežaraups, vārdus rakstījusi Māra Zālīte, varēja nojaust to spēku un skaistumu, kas noteikti izskanēs arī svētdienas vakarā Dziesmusvētku noslēguma koncertā Mežaparkā. Pūtēju orķestru skaņas atklāšanas vakarā vējš aiznesa tālu pāri Daugavai, tā aicinot un solot vēl lielāku mūzikas baudījumu visiem, kas sestdienas vakarā Mežaparka lielajā estrādē sanāks klausīties pūtēju orķestru koncertu. No klasiskās mūzikas līdz zaļumballes polkām un džezam, pa vidu ievijoties arī kādam deju solim — koncerts solās būt patiešām klausīšanās un arī skatīšanās vērts.

Dailes teātrī savukārt veselas piecas reizes visā svētku garumā skatītājiem būs iespēja līdz ar labākajiem skolēnu deju kolektīviem izstaigāt iemīļotu pasaku un dziesmu varoņu ceļus. Koncertuzvedumā "Burvju ota" piedalās tautas deju ansambļi "Dzintariņš", "Dzirkstelīte", "Uguntiņa", "Zelta sietiņš", "Bitīte" un deju grupa "Dzirnas". Horeogrāfiju Sprīdīša, mazā ganiņa, Maugļa un citu iemīļotu pasaku tēlu ceļiem veidojusi Rita Spalva, Jānis Marcinkevičs, Agris Daņiļevičs un Baiba Šteina. Uzveduma režisors ir Valdis Liepiņš, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, bet mūzikas autori — Raimonds Pauls, Imants Kalniņš un Mārtiņš Brauns.

Par Dziesmusvētku tradīciju kļuvušie deju koncerti Daugavas stadionā arvien pulcējuši lielu skatītāju skaitu, un šie svētki nav izņēmums. Uz abiem koncertiem sestdien un svētdien gandrīz visas biļetes jau pārdotas. Un likumsakarīgi — ja koncertuzvedumi uz skatuvēm ļauj baudīt dejas "saldo ēdienu", tad Daugavas stadionā tiek pasniegta dejas rupjmaize un sāls — īstais un patiesais latviešu dejotprieks, visaptverošs un spēcīgs, tāds, kurš pa kaulam ne vien dažādu iespēju lutinātam rīdziniekam, bet arī vienkāršam lauku bērnam. Deju svētku autori koncertam devuši nosaukumu "Zelta kamolītis" — tajā savijas novadi, sadejo lieli un mazi, kā sviests krējuma ķērnē sariešas dejotvarēšana un dejotgribēšana.

Un ir vēl kāda lieta, ko nu nekādi nedrīkstētu nogulēt — svētdienas rītā jau deviņos sāksies lielais svētku gājiens. Trīsdesmit tūkstošu dalībnieku upe ieies Brīvības ielas gultnē, attīrīs Rīgu no mašīnām, piepildīs gaisu ar dziesmu un satricinās zemi ar deju. Jo neviens neiet svētku gājienā tāpat vien, neviens to tāpat vien neskatās. Zied liepas — un klāt ir Dziesmusvētku laiks!

Teikas vidusskola savā gādībā jau daudzus gadus uzņem dziedātājus un dejotājus no Alūksnes rajona. Šo gadu laikā skolas darbinieku un alūksniešu sadarbība ir kļuvusi ciešāka, un tas atrisina daudzas uzturēšanās problēmas skolā. Piecsimt dalībniekiem no Alūksnes rajona šogad līdzi ir devušies arī skolotāji un kora vadība.

Pirms Dziesmu svētku svinīgās atklāšanas izdevās sastapt Jaunannas pamatskolas kora diriģenti un E.Glika Valsts ģimnāzijas vokālā ansambļa "Sonus" vadītāju Ināru Kravali. Viņa pastāstīja, ka dalībnieku atlase svētkiem esot bijusi stingra un augstā līmenī.

Kā atzina I. Kravale, gatavošanās laikā vissmagāk gājis Alūksnes ģimnāzijas 7.–9. klašu dejotājiem un dziedātājiem, jo līdz šim tradicionālais repertuārs ticis papildināts ar aizvien jaunākām un sarežģītākām dejām un dziesmām. Tomēr diriģente atzina: "Rīgas bērniem varbūt šie svētki neliekas tik liels notikums, bet bērniem no lauku pilsētām atbraukšana uz Rīgu un sevis pierādīšana ir kas sevišķs."

Lielu atbalstu Alūksnes puses skolēni gan pirms braukšanas uz Rīgu, gan svētku laikā saņēmuši no savām pašvaldībām, tās skolām sniedz gan finansiālu, gan morālu atbalstu — apmaksā pašvaldības transportu, ēdināšanu un skolotāju komandējumus.

Pēc svētku atklāšanas trešdien, 28. jūnijā, dalībnieku dienas režīms kļuvis saspringts, jo ik dienu jau sešos no rīta paredzētas brokastis, bet mēģinājumu grafiks, pēc I. Kravales vārdiem, ir sastādīts "uz minūtēm". Taču bērnus un jauniešus tas neuztraucot un nenogurdinot.

Šogad īpaši jauki ir ielu koncerti, izstādes, labdarības koncerti. Dziesmu svētku ietvaros rīkotajā koncertā Kongresu namā ansambli "Sonus" atbalstīja arī Alūksnes bērnu un jauniešu centra izglītības metodiķe Lolita Vanaga. Viņa atzina, ka šogad Alūksne izceļas ar deju kolektīvu "Enku drenku" un ar teātra grupu, kurai katru dienu jāsniedz vairākas izrādes Gaiļezerā, Dolē, Krastmalā un citur. Vienīgais mīnuss, kā atzina L.Vanaga, ir tas, ka katram Latvijas rajonam ir noteikts svētku dalībnieku skaita limits, bet bieži atlasi iztur vairāk bērnu, nekā oficiāli atļauts.

Par saviem iespaidiem svētkos pastāstīja arī to dalībnieks E.Glika Valsts ģimnāzijas absolvents Didzis Bičevskis:

— Spēlēju saksofonu Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestrī, kā arī dziedu vokālajā kvartetā "Sonus". Esmu piedalījies lielajos Dziesmu svētkos. Skolēnu dziesmu svētki šogad izceļas ar to, ka tie, manuprāt, ir labāk organizēti. Tā, piemēram, rīkotāji ir padomājuši par to, lai dalībnieki, kuri darbojas dažādos kolektīvos, piemēram, dejo, dzied korī un spēlē pūtēju orķestrī, varētu piedalīties visu šo kolektīvu mēģinājumos un koncertos.

Rīga šo svētku laikā ir skaista un koncertiem bagāta, tāpēc es kopā ar citiem alūksniešiem apmeklēju ielu izrādes un koncertus. Ir iespēja arī apskatīt pārmaiņas, kādas notikušas ar pilsētu kopš iepriekšējiem Dziesmu svētkiem. Man ir arī jāpaspēj iestāties J.Mediņa mūzikas koledžā. Pirmie eksāmeni nokārtoti veiksmīgi, varbūt tieši tāpēc, ka galvaspilsētā valda sajūsma un prieks.

— Vai Alūksnes pūtēju orķestrim un korim Dziesmu svētki ir īpašs notikums?

— Tas ir prieks un gandarījums par padarīto darbu.

— Ko tu teiktu tiem jauniešiem, kuri šogad neiekļuva Dziesmu svētku dalībnieku skaitā?

— Nenolaidiet rokas! Turpiniet skaisti dziedāt, dejot un spēlēt ne tikai citiem, bet arī sev.

Tā sarunās ar Latvijas Skolu jaunatnes astoto dziesmu un deju svētku dalībniekiem un to vadītājiem jūtams, ka ir pamats Rīgas gavilēm šajās dienās. Ja arī laika apstākļi vismaz turpmāk būs labvēlīgi, svētki noteikti izdosies. Kaut gan, arī vakardienas lietainajā Rīgā galīgi izmirkuši, svētku dalībnieki apliecināja savu optimismu.

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore, Mārīte Urbanoviča  — "Latvijas Vēstnesim"