Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Valsts apbalvojumu likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums nosaka Latvijas valsts apbalvojumu (turpmāk — valsts apbalvojumi) dibināšanas, piešķiršanas un nēsāšanas kārtību.

2.pants. (1) Latvijā pastāv ar šo likumu un likumu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” nodibinātie valsts apbalvojumi.

(2) Valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas var dibināt savus apbalvojumus. Kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi, nosaka Ministru kabinets.

3.pants. Valsts apbalvojumi ir šajā likumā noteiktie ordeņi un to goda zīmes, kā arī 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme (turpmāk arī — piemiņas zīme).

4.pants. (1) Ordenis ir augstākais valsts apbalvojums, ko piešķir par sevišķiem nopelniem Latvijas labā. Ordenim ir vairākas šķiras.

(2) Ordeņa goda zīme ir valsts apbalvojums, ko piešķir par nozīmīgu ieguldījumu valsts, pašvaldības, sabiedriskajā vai saimnieciskajā darbā. Goda zīmei ir vairākas pakāpes.

5.pants. Valsts apbalvojumi to nozīmīguma secībā ir:

1) Triju Zvaigžņu ordenis un tā goda zīme;

2) Viestura ordenis un tā goda zīme;

3) Atzinības krusts un tā goda zīme;

4) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

6.pants. Ordeņa vai tā goda zīmes, kā arī piemiņas zīmes piešķiršana nerada apbalvotajiem nekādas priekšrocības.

7.pants. Latvijā aizliegts nodibināt vai piešķirt apbalvojumu, kura mērķis, devīze, apraksts vai vizuālais izskats būtiski neatšķiras no valsts apbalvojumiem vai kurš pēc savas būtības aizskar citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

8.pants. (1) Ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumus, ordeņu statūtu zīmējumus, ordeņu un to goda zīmju zīmogu zīmējumus izvērtē Valsts heraldikas komisija un apstiprina tās priekšsēdētājs.

(2) Valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju dibināto apbalvojumu zīmējumus izvērtē un apstiprina Valsts heraldikas komisija.

(3) Ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, lenšu, diplomu un apliecību zīmējumi, ordeņu statūtu zīmējumi, ordeņu un to goda zīmju zīmogu zīmējumi, kā arī ordeņu zīmju izgatavošanai paredzētās sagataves ir autora darbs, un uz šiem zīmējumiem un sagatavēm to autoram ir izņēmuma tiesības.

9.pants. Ordeņu un to goda zīmju, miniatūrzīmju, miniatūro goda zīmju, piemiņas zīmes un tās mazās nozīmītes, diplomu, apliecību un statūtu izgatavošanas izdevumus sedz valsts, izņemot šā likuma 61.panta otrajā daļā minēto gadījumu.

II nodaļa. Triju Zvaigžņu ordeņa un tā goda zīmes statūti

10.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenis nodibināts 1924.gadā par piemiņu Latvijas valsts tapšanai un atjaunots 1994.gadā.

(2) Triju Zvaigžņu ordeņa devīze ir “Per aspera ad astra” (“Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”).

11.pants. (1) Ar Triju Zvaigžņu ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) apbalvo par sevišķiem nopelniem Tēvijas labā. Nopelni Tēvijas labā, par kuriem Triju Zvaigžņu ordeni piešķir, var izpausties valsts, pašvaldības, sabiedriskajā, kultūras, izglītības, zinātnes, sporta vai saimnieciskajā darbā.

(2) Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša, priekšzīmīga un panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanas laikā.

(3) Ar Triju Zvaigžņu ordeni un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī militārpersonas un ārvalstu fiziskās personas.

(4) Ar Triju Zvaigžņu ordeni var apbalvot ārvalstu vadītājus un ārvalstu valdību vadītājus, starptautisko organizāciju vadītājus, ārvalstu vēstniekus un citas ārvalstu amatpersonas valsts vizīšu laikā atbilstoši valsts apbalvojumu protokolārās apmaiņas tradīcijām.

12.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

(3) Ar pirmās šķiras ordeni apbalvotajam kā augstāko pagodinājumu var piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

13.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi “PER ASPERA AD ASTRA” un ierakstu “LATVIJAS/REPUBLIKA/1918.g.18.NO/VEMBRIS/1994”.

(2) Ordeņa krusta izmēri ir 54 mm x 54 mm pirmās šķiras, 49 mm x 49 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(3) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī piecstaru sudraba zvaigzne, kuras vidū ir zilas emaljas medaljons ar zeltītu apmali. Medaljona vidū — trīs zelta zvaigznes, uz aplokojuma uzraksts “PAR TĒVIJU”. Attālums no pirmās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem ir 44 mm, attālums no otrās šķiras ordeņa zvaigznes viduspunkta līdz zvaigznes staru galiem — 41 mm.

(4) Triju Zvaigžņu ordeņa lente ir gaišzila, abpusīgi ielokota ar zeltītām svītrām. Ordeņa zīmi un lenti savieno zeltīts sudraba ozollapu vainags.

14.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa ķēde ir 940 mm gara, tā sastāv no 10 zeltītiem posmiem ar tajos pārmijus iekaltu ordeņa medaljonu, lauvas un grifa attēlu un ažūru dubulto ugunskrustu.

15.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — uzraksts “PAR/TĒVIJU” un zem tā liesmojoša sirds. Medaļa aplokota ar ozollapu vainagu.

(2) Pirmās pakāpes ordeņa goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

16.pants. (1) Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrzīme visām ordeņa šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, tā izmēri — 9 mm x 32 mm.

17.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 8 mm.

18.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

19.pants. Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trijstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

III nodaļa. Viestura ordeņa un tā goda zīmes statūti

20.pants. (1) Viestura (Vesthardus Rex) ordenis nodibināts 1938.gadā senās patstāvīgās Latvijas varenības piemiņai un atjaunots ar šo likumu.

(2) Ordeņa devīze ir “Confortamini et pugnate” (“Esiet stipri un cīnieties”).

21.pants. (1) Ar Viestura ordeni (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) apbalvo par sevišķiem militāriem nopelniem, kā arī par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā, valsts robežas apsargāšanā, valsts bruņoto spēku veidošanā un valstiskās apziņas ieaudzināšanā pilsoņos, sagatavojot tos kalpošanai savai valstij un zemei un savas valsts un zemes nelokāmai aizsargāšanai.

(2) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi apbalvo militārpersonas, kā arī citas fiziskās personas.

(3) Ar Viestura ordeni un tā goda zīmi var apbalvot ārvalstu militārpersonas par nopelniem Latvijas valsts bruņoto spēku apmācībā un audzināšanā, valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā.

(4) Ar Viestura ordeni kā protokolāro apbalvojumu par sevišķiem nopelniem starpvalstu attiecību veidošanā var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

22.pants. (1) Viestura ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes.

(2) Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

23.pants. (1) Viestura ordeņa zīme ir baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali. Krusta zaru galā — sarkanas emaljas aplis ar zeltītu apmali un zeltīta lodīte, abpus sarkanas emaljas aplim simetriski pa vienam mazākam sarkanas emaljas aplītim ar zeltītu apmali. Krusta aversa centrā — baltas emaljas medaljons ar reljefu zeltītu apmali, medaljona centrā — sarkanas emaljas burti “VR” ar zeltītu apmali. Krusta reversa centrā — zeltīts medaljons ar ordeņa devīzi “CONFORTAMINI ET PUGNATE”. Tā vidū — gadskaitlis “1219”.

(2) Militārpersonām piešķiramā ordeņa zīmē starp krusta zariem sakrustoti zeltīti šķēpi, citām fiziskajām personām piešķiramā ordeņa zīmē krusta zīmi šķērso šķelts baltas emaljas krusts ar zeltītu apmali.

(3) Ordeņa krusta izmēri ir 58 mm x 58 mm pirmās šķiras, 52 mm x 52 mm otrās un trešās šķiras, 40 mm x 40 mm ceturtās un piektās šķiras ordenim.

(4) Pirmās un otrās šķiras ordeņa komplektā ir arī četrstaru sudraba zvaigzne, kuras centrā ir ordeņa zīme. Pirmās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 87 mm x 87 mm, otrās šķiras ordeņa zvaigznes izmēri — 80 mm x 80 mm.

(5) Viestura ordeņa lente ir purpursarkana. Krustu un lenti savieno ažūrs lielais valsts ģerbonis heraldiskajās krāsās.

24.pants. (1) Viestura ordeņa goda zīme ir apaļa medaļa 30 mm diametrā. Goda zīmes aversā ir ordeņa krusta attēls, reversā — ordeņa devīze “CONFORTAMINI/ET/PUGNATE” un zem tās sakrustoti ozolzari.

(2) Pirmās pakāpes ordeņa goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas.

25.pants. (1) Viestura ordeņa miniatūrzīme visām ordeņa šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, uz tā sakrustoti zeltīti šķēpi, lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, šķēpu garums — 18 mm.

26.pants. Viestura ordeņa miniatūrās goda zīmes ir:

1) fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm;

2) militārpersonām — ordeņa lentes atgriezums, uz tā piecstaru zvaigznīte, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Lentes atgriezuma izmēri — 9 mm x 32 mm, zvaigznītes diametrs — 4 mm.

27.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā krustu 32 mm platā lentē ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā ordeni 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā ordeni 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

28.pants. Viestura ordeņa goda zīmi nēsā ordeņa lentes trijstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē.

IV nodaļa. Atzinības krusta un tā goda zīmes statūti

29.pants. (1) Atzinības krusts (Croix de la reconnaissance), kas dibināts 1710.gadā Liepājā, Latvijas Republikā nodibināts 1938.gadā par piemiņu Kurzemes un Zemgales hercogistes slavas laikiem un atjaunots ar šo likumu.

(2) Atzinības krusta devīze ir “Pour les honnétes gens” (“Godaprāta ļaudīm”).

30.pants. (1) Ar Atzinības krustu (turpmāk šajā nodaļā arī — ordenis) apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana.

(2) Ar Atzinības krustu un tā goda zīmi var apbalvot fiziskās personas, arī ārvalstu fiziskās personas.

(3) Ar Atzinības krustu kā protokolāro apbalvojumu var apbalvot ārvalstu ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus, viņiem beidzot dienestu Latvijā.

31.pants. Atzinības krustam ir piecas šķiras, lielā un mazā sevišķās pakāpes goda zīme un triju pakāpju goda zīmes.

32.pants. Ordeņa šķiras ir šādas: pirmā šķira — lielkrusta komandieris, otrā šķira — lielvirsnieks, trešā šķira — komandieris, ceturtā šķira — virsnieks un piektā šķira — kavalieris.

33.pants. (1) Atzinības krusta zīme ir baltas emaljas Maltas tipa krusts ar zeltītu apmali. Katrs stūris noslēdzas ar lodīti, bet saduras apvieno astoņi gredzeni. Krusta aversa medaljonā ir lielais valsts ģerbonis un gadskaitlis “1938”. Reversā — hercogistes ģerbonis un gadskaitlis “1710”. Abi ģerboņi ir to heraldiskajās krāsās. Devīze iegravēta trīs krusta zaru galos uz jostas šādā dalījumā: pour/les — honn/êtes — ge/ns.

(2) Pirmās un otrās šķiras (lielā) krusta izmēri ir 84 mm x 84 mm, pirmās un trešās šķiras (vidējā) krusta izmēri — 49 mm x 49 mm, ceturtās un piektās šķiras (mazā) krusta izmēri — 40 mm x 40 mm.

(3) Ceturtās un piektās šķiras ordeņa zīmi ar lenti savieno astoņi ažūri zeltīti riņķīši.

(4) Ordeņa lente ir sarkana ar sudraba iemalu.

34.pants. (1) Atzinības krusta goda zīme ir apaļa medaļa, kuras aversā reljefi izcelts Atzinības krusta attēls, bet reversā emblēma — vanadziņš ar gredzenu un uzrakstu “DOMAS — UN — DARBUS — LATVIJAI”.

(2) Atzinības krusta sevišķās pakāpes goda zīme ir zeltīta ar ažūru ozola vītni augšējā malā. Lielās goda zīmes diametrs ir 46 mm, mazās — 30 mm.

(3) Atzinības krusta pirmās pakāpes goda zīme ir zeltīta, otrās pakāpes — sudraba, trešās pakāpes — bronzas. Goda zīmes diametrs ir 36 mm.

35.pants. (1) Atzinības krusta miniatūrzīme visām ordeņa šķirām ir vienāda.

(2) Fiziskajām personām, izņemot militārpersonas, ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes rozete ar tajā iestrādātu miniatūru ordeņa zīmi 12 mm diametrā.

(3) Militārpersonām ordeņa miniatūrzīme ir ordeņa lentes atgriezums, tā izmēri — 9 mm x 32 mm.

36.pants. Atzinības krusta miniatūrās goda zīmes ir:

1) sevišķās goda zīmes — goda zīmes lentītes taisnstūrveida atgriezums ar miniatūru sevišķo goda zīmi. Miniatūrās sevišķās goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes izmēri — 15 mm x 13 mm;

2) pārējās goda zīmes — miniatūra ordeņa goda zīme ar lentīti trijstūrveida salocījumā, pirmajai pakāpei — zeltīta, otrajai — sudraba, trešajai — bronzas. Miniatūrās ordeņa goda zīmes diametrs ir 12 mm, lentītes platums — 13 mm.

37.pants. (1) Lielkrusta komandieri nēsā vidējo krustu 110 mm platā lentē pār labo plecu un lielo krustu krūšu kreisajā pusē.

(2) Lielvirsnieki nēsā lielo krustu krūšu labajā pusē.

(3) Komandieri nēsā vidējo krustu 32 mm platā lentē ap kaklu.

(4) Virsnieki nēsā mazo krustu 32 mm platā lentē ar rozeti krūšu kreisajā pusē.

(5) Kavalieri nēsā mazo krustu 32 mm platā lentē krūšu kreisajā pusē.

38.pants. Atzinības krusta pirmās, otrās un trešās pakāpes goda zīmes nēsā lentes trijstūrveida salocījumā krūšu kreisajā pusē, bet sevišķās pakāpes goda zīmes — 32 mm platā lentē ap kaklu.

V nodaļa. 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

39.pants. 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme nodibināta 1999.gadā, lai godinātu aktīvos Latvijas neatkarības aizstāvjus — barikāžu dalībniekus.

40.pants. (1) Piemiņas zīmi piešķir barikāžu dalībniekiem par 1991.gada janvārī un augustā parādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu organizatoriskajā un apgādes darbā, kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja 1991.gada barikāžu dalībniekus.

(2) Ar piemiņas zīmi apbalvo likumā “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” noteiktajā kārtībā.

VI nodaļa. Ordeņu kapituls

41.pants. (1) Ordeņu kapituls pārzina valsts apbalvojumu lietas.

(2) Ordeņu kapituls izskata iesniegtos ierosinājumus par apbalvošanu ar valsts apbalvojumiem un citus ar valsts apbalvojumiem saistītus jautājumus.

(3) Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu un lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu. Ordeņu kapitula pieņemtos lēmumus paraksta Valsts prezidents.

(4) Ordeņu kapitula lēmumu par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu, kā arī lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” bez maksas.

42.pants. (1) Ordeņu kapitula sastāvā ir Ordeņu kapitula kanclers un seši Ordeņu kapitula locekļi: divi no apbalvotajiem ar Triju Zvaigžņu ordeni, divi no apbalvotajiem ar Viestura ordeni un divi no apbalvotajiem ar Atzinības krustu.

(2) Ordeņu kapitula kancleru un locekļus ieceļ Valsts prezidents uz savu pilnvaru laiku.

43.pants. Par Ordeņu kapitula kancleru un tā locekļiem var būt tikai Latvijas pilsoņi.

44.pants. Ordeņu kapitula kancleru un locekļus no viņu pienākumiem pirms šā likuma 42.pantā noteiktā termiņa var atbrīvot Valsts prezidents pēc savas ierosmes vai pēc attiecīgā kapitula locekļa personiska lūguma. Ordeņu kapitula kanclera un locekļu pilnvaras izbeidzas viņu nāves gadījumā.

45.pants. (1) Ordeņu kapitula sēdes sasauc kapitula kanclers.

(2) Ordeņu kapitula sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās Valsts prezidents vai kapitula kanclers un vismaz četri kapitula locekļi.

(3) Ordeņu kapitula sēdēs var būt klāt arī Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents.

(4) Ordeņu kapitula sēdi vada kapitula kanclers.

46.pants. (1) Ordeņu kapitula lēmums ir pieņemts, ja vairākums no klātesošajiem balsstiesīgajiem balsojuši “par”. Balsstiesīgi Ordeņu kapitula sēdēs ir Valsts prezidents, Ordeņu kapitula kanclers un kapitula locekļi. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Valsts prezidenta balss.

(2) Ja, Valsts prezidenta prombūtnē balsojot, balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir Ordeņu kapitula kanclera balss.

(3) Balsošana ir atklāta, izņemot gadījumu, kad kāds no klātesošajiem pieprasa aizklātu balsošanu.

47.pants. Ordeņu kapitula sēdes ir slēgtas, un tajās notikušo debašu saturs nav izpaužams.

48.pants. (1) Ordeņu kapituls pieņem lēmumu par valsts apbalvojuma atņemšanu, ja persona:

1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tīšā noziedzīgā nodarījumā;

2) ir izdarījusi apkaunojošu nodarījumu, kas nebija zināms Ordeņu kapitulam apbalvojuma piešķiršanas laikā un kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu;

3) atteikusies no valsts apbalvojuma pēc tā pasniegšanas un atdevusi to kopā ar dokumentiem Ordeņu kapitulam;

4) pirms apbalvojuma pasniegšanas iesniegusi Ordeņu kapitulam rakstveida iesniegumu par atteikšanos no piešķirtā apbalvojuma.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos ordeņa vai goda zīmes, kā arī ar to saistīto dokumentu, miniatūrzīmes vai miniatūrās goda zīmes atsavināšanu veic Valsts policija.

49.pants. (1) Ordeņu kapituls ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no citām juridiskajām personām bezmaksas informāciju par apbalvošanai ieteiktajām personām.

(2) Ordeņu kapitula lietvedību kārto Valsts prezidenta kanceleja.

(3) Ordeņu kapituls, ja tas nepieciešams jautājuma izlemšanai, pieaicina konsultantus.

(4) Ordeņu kapituls katram valsts apbalvojumam ved atsevišķu matrikulu (reģistru). Matrikulā reģistrētais numurs tiek piešķirts arī attiecīgā ordeņa diplomam un pašai ordeņa zīmei.

50.pants. Ordeņu kapituls izstrādā Ordeņu kapitula nolikumu, ko apstiprina Valsts prezidents.

VII nodaļa. Valsts apbalvojumu piešķiršana un pasniegšana

51.pants. Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa augstāko šķiru un Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Šos apbalvojumus Valsts prezidentam pasniedz Saeimas priekšsēdētājs.

52.pants. (1) Nevienam nav tiesību pašam lūgt, lai viņu apbalvo ar valsts apbalvojumu.

(2) Personu apbalvo ar valsts apbalvojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu.

53.pants. (1) Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai ar valsts apbalvojumu citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā.

(2) Valsts prezidents ir tiesīgs ieteikt apbalvošanai jebkuru personu un virzīt attiecīgu ierosinājumu izskatīšanai Ordeņu kapitulā.

54.pants. (1) Personas ierosinājumā par apbalvošanu ar valsts apbalvojumu norāda:

1) ieteiktā apbalvojamā vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, ieņemamo amatu vai nodarbošanos;

2) personas kodu;

3) dzīves aprakstu (valsts amatpersonai pievieno dienesta gaitu aprakstu);

4) vispusīgu to nopelnu aprakstu, par kuriem ierosina apbalvot ar valsts apbalvojumu;

5) iesniedzēja priekšlikumu;

6) iesniedzēja — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un dzīvesvietu, iesniedzēja — juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.

(2) Ierosinājumam par apbalvošanu pievienojams atzinums šādos gadījumos:

1) par militārpersonas apbalvošanu — Nacionālo bruņoto spēku komandiera atzinums. Ordeņu kapituls par šādu ierosinājumu informē aizsardzības ministru;

2) par fiziskās personas, izņemot militārpersonas, apbalvošanu saistībā ar militāriem nopelniem — aizsardzības ministra atzinums;

3) par jebkuras ārvalstu fiziskās personas apbalvošanu — ārlietu ministra atzinums.

(3) Ierosinājumam par personas apbalvošanu ar valsts apbalvojumu vēlams pievienot citu personu atsauksmes par apbalvošanai ieteikto personu.

(4) Attiecībā uz valsts apbalvojumu piešķiršanu ārvalstu fiziskajām personām ierosinājumā par apbalvošanu pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 2.punkta prasībām.

55.pants. (1) Ordeņa šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojamam nosaka, izvērtējot viņa darbību un nopelnus, bet šā panta otrajā un trešajā daļā minētajām amatpersonām — arī ieņemamo amatu.

(2) Apbalvojot Saeimas deputātus, Ministru kabineta locekļus, vēstniekus, Latvijas Bankas prezidentu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, Satversmes tiesas priekšsēdētāju, valsts kontrolieri, ģenerālprokuroru par sevišķiem nopelniem, pildot amata pienākumus, piešķir tikai ordeņus.

(3) Attiecībā uz bruņoto spēku sastāvu ievēro šādus nosacījumus:

1) apbalvojamiem no kareivja (Jūras spēkos — matroža) līdz kaprāļa dienesta pakāpei piešķir trešās pakāpes goda zīmi;

2) apbalvojamiem no seržanta līdz vecākā virsseržanta (Jūras spēkos — vecākā bocmaņa) dienesta pakāpei piešķir otrās pakāpes goda zīmi;

3) apbalvojamiem virsnieku vietniekiem un vecākajiem virsnieku vietniekiem piešķir pirmās pakāpes goda zīmi;

4) apbalvojamiem no leitnanta līdz kapteiņa (Jūras spēkos — kapteiņleitnanta) dienesta pakāpei piešķir piektās šķiras ordeni;

5) apbalvojamiem no majora (Jūras spēkos — komandleitnanta) līdz pulkvežleitnanta (Jūras spēkos — komandkapteiņa) dienesta pakāpei piešķir ceturtās šķiras ordeni;

6) apbalvojamiem pulkvežiem (Jūras spēkos — jūras kapteiņiem) piešķir trešās šķiras ordeni;

7) apbalvojamiem brigādes ģenerāļiem, ģenerālmajoriem, ģenerālleitnantiem (Jūras spēkos — flotiles admirāļiem, kontradmirāļiem, viceadmirāļiem) piešķir otrās vai pirmās šķiras ordeni atkarībā no ieņemamā amata.

56.pants. (1) Valsts apbalvojumus pasniedz saistībā ar šādiem Latvijas valstij nozīmīgiem notikumiem:

1) Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanu — 4.maijā;

2) Lāčplēša dienu — 11.novembrī;

3) Latvijas Republikas proklamēšanas dienu — 18.novembrī.

(2) Pasniedzot valsts apbalvojumus saskaņā ar šā likuma 11.panta ceturtās daļas, 21.panta ceturtās daļas un 30.panta trešās daļas noteikumiem, pieļaujama atkāpšanās no šā panta pirmās daļas noteikumiem.

(3) Valsts apbalvojumus pasniedz Valsts prezidents vai cita persona viņa uzdevumā.

57.pants. (1) Ar ordeni apbalvotajiem pasniedz arī diplomus, bet ar ordeņa goda zīmi apbalvotajiem — apliecības, ko paraksta Valsts prezidents un Ordeņu kapitula kanclers.

(2) Katram ordenim un katrai ordeņa goda zīmei ir savs zīmogs. Katra ordeņa un katras ordeņa goda zīmes zīmogs tiek uzspiests uz attiecīgā apbalvojuma diploma un apliecības.

(3) Personām, kurām piešķirts valsts apbalvojums, pasniedz attiecīgā apbalvojuma miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi un attiecīgā valsts apbalvojuma statūtus.

(4) Ja persona, kurai piešķirts valsts apbalvojums, mirusi starplaikā no apbalvošanas lēmuma pieņemšanas līdz apbalvojuma pasniegšanas dienai, ordeni vai goda zīmi saņem glabāšanā apbalvotā tuvākie piederīgie.

(5) Ordeņus un to goda zīmes pēc nāves nepiešķir.

58.pants. (1) Ar valsts apbalvojumiem apbalvoto personu skaits nav ierobežots ne pēc atsevišķajām ordeņu šķirām, ne goda zīmju pakāpēm, ne arī kopumā.

(2) To pašu, bet augstākas šķiras vai pakāpes valsts apbalvojumu par jauniem nopelniem jau apbalvotai personai var piešķirt pēc četru gadu starplaika.

59.pants. Par amatpersonas apbalvošanu tiek izdarīta attiecīga atzīme tās dienesta gaitu aprakstā.

60.pants. (1) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pēc tā pasniegšanas, ja tā saņemto apbalvojumu un ar to saistītos dokumentus, kā arī miniatūrzīmi vai miniatūro goda zīmi kopā ar rakstveida iesniegumu par atteikšanos no apbalvojuma nodevusi Ordeņu kapitulam.

(2) Persona ir atteikusies no valsts apbalvojuma pirms tā pasniegšanas, ja tā iesniegusi Ordeņu kapitulam attiecīgu rakstveida paziņojumu līdz apbalvojuma pasniegšanai.

(3) Par atteikšanos no valsts apbalvojuma tiek izdarīts ieraksts attiecīgā ordeņa matrikulā (reģistrā) atbilstoši Ordeņu kapitula pieņemtajam lēmumam.

61.pants. (1) Dažādu iemeslu dēļ nepasniegtos valsts apbalvojumus, kā arī pēc pasniegšanas atpakaļ saņemtos valsts apbalvojumus glabā Ordeņu kapituls.

(2) Valsts apbalvojuma zīmes, diploma vai apliecības nozaudēšanas gadījumā apbalvotajam ir pienākums par to ziņot Ordeņu kapitulam. Apbalvotajai personai ir iespējams atjaunot nozaudēto apbalvojumu. Ar apbalvojuma atjaunošanu saistītos izdevumus sedz apbalvotā persona no saviem līdzekļiem.

VIII nodaļa. Valsts apbalvojumu nēsāšana

62.pants. (1) Valsts apbalvojumus ikdienā nenēsā. Ikdienā nēsājamas ordeņu miniatūrzīmes un miniatūrās goda zīmes, kā arī piemiņas zīmes mazā nozīmīte. Valsts apbalvojumus nēsā tikai valsts svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga tērpa.

(2) Militārpersonas ordeņu zīmes un ordeņu goda zīmes nēsā oficiālos pasākumos pie parādes un svinību tērpiem.

(3) Ārvalstu apbalvojumus ikdienā nenēsā. Ikdienā var nēsāt ārvalstu apbalvojumu miniatūrzīmes un miniatūrās goda zīmes. Ārvalstu apbalvojumus var nēsāt valsts svētkos un svinīgos gadījumos pie attiecīga tērpa.

63.pants. (1) Personas, kurām piešķirti ārvalstu apbalvojumi, var tos pieņemt, bet publiski nēsāt — vienīgi ar Valsts prezidenta atļauju.

(2) Persona, kura saņēmusi ārvalsts apbalvojumu un vēlas to publiski nēsāt, par to paziņo Ordeņu kapitulam triju mēnešu laikā no apbalvojuma pasniegšanas dienas. Apbalvotā persona paziņojumā norāda piešķirtā apbalvojuma nosaukumu, valsti, kura apbalvojumu piešķīrusi, apbalvojuma piešķiršanas datumu un paziņojumam pievieno apbalvojuma diploma kopiju.

(3) Paziņojumu par ārvalsts apbalvojuma piešķiršanu un atļauju to publiski nēsāt publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

64.pants. Pēc apbalvošanas ar augstākās šķiras (pakāpes) ordeni vai tā goda zīmi, tā paša apbalvojuma zemākas šķiras (pakāpes) ordeni vai tā goda zīmi vairs nenēsā. Arī pēc apbalvošanas ar ordeni šā ordeņa goda zīmi vairs nenēsā.

65.pants. (1) Ordeņa zvaigzni nēsā krūšu kreisajā vai labajā pusē pret vidu saskaņā ar attiecīgā ordeņa statūtiem.

(2) Ja persona apbalvota ar vairākiem ordeņiem, augstāko ordeņa zvaigzni liek kā pirmo, bet pārējās — zem tās ieslīpā līnijā uz iekšu, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto valsts apbalvojumu nēsāšanas secību.

(3) Ordeņu zīmes nēsā krūšu kreisajā pusē tā, lai ordeņu zīmju rindas vidējā ordeņa zīme vai goda zīme atrastos pret krūšu kreisās puses vidu, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto valsts apbalvojumu nēsāšanas secību.

(4) Ordeņu zīmes, kuras nevar salikt vienā rindā blakus, var novietot pamīšus tā, ka nozīmīguma ziņā augstākā ordeņa zīme nedaudz pārsedz zemāko, ievērojot šā likuma 69.pantā noteikto valsts apbalvojumu nēsāšanas secību.

66.pants. Pirmās šķiras ordeņa lenti nēsā pār labo plecu, militārpersonas — pār labo plecu zem uzpleča un ieroču jostas vai auduma jostas. Pār plecu nēsā augstāko ordeņa lenti.

67.pants. Kaklā nēsā tikai nozīmīguma ziņā augstāko no kaklā nēsājamām ordeņa zīmēm, bet pārējās — attiecīgā ordeņa statūtos un šā likuma 65.pantā noteiktajā kārtībā.

68.pants. Ordeņu lenšu atgriezumus un goda zīmju lenšu atgriezumus nēsā krūšu kreisajā pusē tāpat kā ordeņu zīmes vai ordeņu goda zīmes. Lenšu atgriezumus var sakārtot vairākās rindās. Ordeņus un to goda zīmes kopā ar lenšu atgriezumiem drīkst nēsāt tikai militārpersonas.

69.pants. Valsts apbalvojumu nēsāšanas secība ir šāda:

1) Triju Zvaigžņu ordenis;

2) Viestura ordenis;

3) Atzinības krusts;

4) Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme;

5) Viestura ordeņa goda zīme;

6) Atzinības krusta goda zīme;

7) 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme;

8) citu valstu apbalvojumi.

70.pants. Apbalvotās personas var attēlot valsts apbalvojuma zīmi uz saviem personiskajiem zīmogiem, vērtslietām, dokumentiem, veidlapām, kā arī lietot to citādā veidā, garantējot pienācīgu cieņu pret apbalvojumu.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Triju Zvaigžņu ordeni” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1999, 15.nr.).

2. Ierosinājumus par apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi var iesniegt līdz 2007.gada 31.decembrim likumā “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi” noteiktajā kārtībā.

3. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai piešķirtos Latvijas valsts apbalvojumus apbalvotās personas drīkst nēsāt arī pēc šā likuma spēkā stāšanās.

4. Ordeņu kapituls atbilstoši šā likuma 42.panta noteikumiem izveidojams triju gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

5. Līdz brīdim, kad tiek izveidots Ordeņu kapituls atbilstoši šā likuma 42.panta noteikumiem, Ordeņu kapitula sastāvā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents un sešas Valsts prezidenta uzaicinātas personas. Valsts prezidents no uzaicināto personu vidus ieceļ Ordeņu kapitula kancleru. Balsstiesīgi Ordeņu kapitulā ir Valsts prezidents, Ministru prezidents, Ordeņu kapitula kanclers un pārējie kapitula locekļi.

6. Šā likuma 63.panta noteikumi attiecināmi arī uz personām, kurām ārvalstu apbalvojumi piešķirti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai. Paziņojums par piešķirto apbalvojumu iesniedzams Ordeņa kapitulam triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

7. Šā likuma VI un VII nodaļas noteikumi neattiecas uz apbalvošanu ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

8. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.janvārim nosaka kārtību, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 4.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 24.martā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2004.gada 7.aprīli.