Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Dzelzceļa likumā

Izdarīt Dzelzceļa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 9.nr.; 1999, 5., 23.nr.; 2001, 1.nr.; 2003, 6., 10.nr., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) dzelzceļa infrastruktūras izmantošana — pakalpojums, ko dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs uz līguma pamata sniedz citām personām, piešķirot tiesības izmantot dzelzceļa infrastruktūru;”;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) dzelzceļa pārvadājumi — pakalpojumi, kuri tiek sniegti uz pasažieru vai kravu pārvadājuma līguma pamata iekšzemes vai starptautiskajā satiksmē pa dzelzceļu;”;

izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9) dzelzceļa speciālists — persona, kuras darbs ir tieši saistīts ar dzelzceļa satiksmi, kurai ir speciāla izglītība vai kura ir speciāli apmācīta un kurai, lai tā būtu tiesīga strādāt attiecīgajā profesijā, noteiktā kārtībā izsniegts kvalifikāciju apliecinošs dokuments (dzelzceļa speciālista apliecība vai profesionālās kompetences sertifikāts);”;

izteikt 11. un 12.punktu šādā redakcijā:

“11) dzelzceļa zemes nodalījuma josla — zemes platība, kas ir dzelzceļa infrastruktūras sastāvdaļa un kas paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai, lai nodrošinātu dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju, kā arī pasargātu cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes;

12) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs — komercsabiedrība vai institūcija, kas pārvalda dzelzceļa infrastruktūru (dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana, attīstība), plāno, organizē un uzrauga vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa tā pārvaldījumā esošās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, kā arī atbild par infrastruktūras kontroles un drošības sistēmu vadību;”;

papildināt 13.punktu pēc vārda “galapunktiem” ar vārdiem “noteiktā laika periodā”;

izteikt 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“14) pārvadātājs — komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci dzelzceļa (pasažieru vai kravu) pārvadājumu veikšanai starp stacijām un šim nolūkam nodrošina vilci, vai arī komercsabiedrība, kas saņēmusi pārvadātāja licenci un sniedz tikai vilces pakalpojumus starp stacijām;

15) tiesības piekļūt dzelzceļa infrastruktūrai — pārvadātāja tiesības izmantot publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pēc drošības sertifikāta saņemšanas un līguma noslēgšanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju;”;

papildināt pantu ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

“20) drošības apliecība — dokuments, kas apliecina konkrētās komercsabiedrības spēju darboties attiecīgajā komercdarbības sfērā dzelzceļa nozarē, ievērojot drošības prasības;

21) zemes klātne — grunts būvju komplekss, kuru iegūst, apstrādājot zemes virsmu, un kurš paredzēts virsbūves novietošanai, sliežu ceļu noturības nodrošināšanai un to aizsardzībai pret atmosfēras ūdeņiem un gruntsūdeņiem.”

2. 3.pantā:

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pārvadātājus;”;

papildināt pantu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“4) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus;

5) personas, kuras pārvadātāja vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzdevumā nodrošina attiecīgos tehnoloģiskos procesus (infrastruktūras tehniskā aprīkojuma pārvaldīšana, remonts, būvniecība, ritošā sastāva remonts, būvniecība, manevru darbi stacijas robežās u.tml.).”

3. 4.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “(sliežu ceļi)”;

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) dzelzceļa virsbūve [sliedes (sliežu ceļi), pārmiju pārvedas, gulšņi, balasts un citi virsbūves elementu piederumi], pārbrauktuves un pārejas;”;

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “zemes klātne” ar vārdiem “zeme zem sliežu ceļiem (zemes klātne un dzelzceļa zemes nodalījuma josla)”;

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdus “dzelzceļa zemes nodalījuma josla”;

izslēgt pirmās daļas 5.punktā vārdu “specializētie”;

papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārda “stacijas” ar vārdiem “izmaiņas punkti”.

4. 5.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“5.pants. Dzelzceļa infrastruktūras iedalījums, izmantošana un piederība”;

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tā ir atklāta kravu un pasažieru pārvadājumiem vai tehnoloģisko procesu nodrošināšanai, ievērojot vienlīdzības principu, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras statuss tiek piešķirts ar Ministru kabineta rīkojumu;

2) privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra. Tās sliežu ceļus kravu pārvadājumiem vai komercsabiedrības tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmanto īpašnieks vai citas personas īpašnieka uzdevumā vai ar īpašnieka atļauju, un tā ir reģistrēta dzelzceļa infrastruktūras reģistrā kā privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras īpašniekam aizliegts ļaunprātīgi izmantot savas dzelzceļa infrastruktūras atrašanās vietu, lai kavētu pārvadātāju nokļūšanu citiem īpašniekiem piederošā dzelzceļa infrastruktūrā. Ja kādu privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru izmanto piekļūšanai citiem īpašniekiem piederošai dzelzceļa infrastruktūrai, tā lietošanas nosacījumu ziņā pielīdzināma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai. Ja īpašnieks šādu infrastruktūru neuztur atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumu prasībām, pēc ieinteresētās personas lūguma tiesa ar savu nolēmumu var iecelt par tās pārvaldītāju citu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.”

5. 7.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūrā ietilpst arī tai piegulošie vai ar to saistītie staciju sliežu ceļi, speciālās nozīmes sliežu ceļi, pievedceļi, strupceļi un citi sliežu ceļi.”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “izstrādā Satiksmes ministrija” ar vārdiem “un apstiprina Ministru kabinets”.

6. 8.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Visa dzelzceļa” ar vārdu “Dzelzceļa”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nereģistrētas infrastruktūras izmantošana un piešķiršana izmantošanai ir aizliegta.”

7. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

“9.pants. Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana un attīstība finansējama atbilstoši tās funkcionālajai nozīmei, kategorijai un saskaņā ar Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs šā likuma 1.panta 12.punktā minētos pienākumus veic tā, lai infrastruktūra tiktu optimāli attīstīta un efektīvi izmantota. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs darbojas saskaņā ar komercdarbības plānu, kurā iekļautas investīcijas un finanšu programmas, saglabājot komercdarbības finansiālo līdzsvaru (komercdarbība bez zaudējumiem).

(3) Par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību saskaņā ar šo likumu ir atbildīga valsts dibināta akciju sabiedrība (valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs).

(4) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs līdzsvaro ienākumus no maksas par šīs infrastruktūras izmantošanu, ienākumus no citas komercdarbības un valsts finansējumu ar izdevumiem par attiecīgās infrastruktūras uzturēšanu. Ja dzelzceļa infrastruktūra netiek diskriminēta attiecībā pret pārējo transporta veidu infrastruktūru, valsts var prasīt, lai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs darbojas bez valsts finansējuma. Ja valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņem valsts finansējumu atbilstoši valsts investīciju programmām, par šo līdzekļu izlietojumu attiecīgās infrastruktūras pārvaldītājs slēdz līgumu ar valsti (Satiksmes ministrijas personā). Līguma termiņš nav īsāks par trim gadiem. Līgumā var paredzēt stimulus infrastruktūras pārvaldītājam, ievērojot nepieciešamās drošības un infrastruktūras pakalpojumu kvalitātes uzturēšanas un uzlabošanas prasības, nepieciešamību pēc iespējas samazināt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un nepalielināt maksu par infrastruktūras izmantošanu, kā arī kārtību, kādā tiek izmantoti šīs infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumi.

(5) Satiksmes ministrija iesniedz valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektus iekļaušanai valsts investīciju programmā, kā arī pieprasījumu par līdzekļu piešķiršanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.

(6) Pašvaldību, komercsabiedrību, citu juridisko vai fizisko personu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību finansē to īpašnieki.”

8. 10.pantā:

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Dzelzceļa infrastruktūras fonda ieņēmumu tāmi un izdevumu tāmi apstiprina satiksmes ministrs.”

9. 11.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“11.pants. Maksas noteikšana par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu”;

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka dzelzceļa infrastruktūras īpašnieks vai valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(2) Maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem nosaka, pamatojoties uz šā likuma 12.pantā minēto metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksa” ar vārdiem “par iekšzemes maršrutos veiktajiem pārvadājumiem”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Aizliegts pieprasīt atšķirīgu maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu no pārvadātājiem, kas ar vienādiem nosacījumiem sniedz ekvivalentus dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus.”

10. Izteikt 12. un 13.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas aprēķināšanas metodika un maksas noteikšana pārvadātājiem

(1) Metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pēc konsultēšanās ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem.

(2) Izstrādājot metodiku maksas aprēķināšanai par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, ievērojami šādi pamatkritēriji:

1) transporta tirgus apstākļi, dzelzceļa infrastruktūras optimālās izmantošanas prasības, sliežu ceļa posma caurlaides spēja, dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu kvalitātes uzlabošana, konkurences veicināšana starp transporta veidiem;

2) pārvadājumu pakalpojumu raksturs, laiks, biežums un ātrums;

3) attiecīgās infrastruktūras tehniskās un fiziskās īpatnības;

4) ritošā sastāva tehniskie rādītāji, arī ātrums, kopējā masa un slodze uz vienu asi;

5) vilces līdzekļu lietotās enerģijas veids;

6) vilciena kategorija, svars, garums;

7) dzelzceļa infrastruktūras nolietojuma pakāpe;

8) operāciju apjoms stacijās;

9) dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtie pakalpojumi un izmaksas;

10) papildizmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbību un infrastruktūras pārvaldi;

11) dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izdevumi;

12) vilcienu kustības organizēšanas un nodrošināšanas izdevumi;

13) infrastruktūras objektu apsargāšanas izdevumi;

14) vides aizsardzības prasības dzelzceļa infrastruktūrai un ritošajam sastāvam, ko izmanto pārvadātājs.

(3) Nosakot maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, nedrīkst pieļaut šķērssubsīdijas pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu no ieņēmumiem, ko veido dzelzceļa kravu pārvadātāju maksa par infrastruktūras izmantošanu.

(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs noteikt paaugstinātu maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu noteiktos tās posmos laikā, kad šī infrastruktūra ir pārslogota.

(5) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu piemērot ekonomiski pamatotas atlaides. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ierobežotu laikposmu maksai par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu var piemērot atlaides, kas veicina attiecīgās infrastruktūras jaudas optimālu izmantošanu. Atlaides var attiecināt uz noteiktiem dzelzceļa infrastruktūras posmiem, nosakot līdzīgas atlaides līdzīgiem pakalpojumiem.

(6) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības noteikt finansiāla un cita veida līgumsankcijas, lai veicinātu optimālu infrastruktūras izmantošanu.

(7) Nosakot maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem, jāņem vērā šīs infrastruktūras uzturēšanai paredzētie valsts budžeta līdzekļi.

(8) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iekasē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

(9) Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs saņemto maksu par valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu iemaksā dzelzceļa infrastruktūras fondā.

(10) Maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nedrīkst noteikt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus.

(11) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un pārvadātājam var kompensēt tās vides aizsardzības, negadījumu un infrastruktūras izmaksas, kuras nesedz konkurējošie transporta veidi. Katrā konkrētā gadījumā Ministru kabinets pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu, tās apmēru un izmaksāšanas kārtību.

(12) Pārvadātājam ir tiesības saņemt kompensāciju par zaudējumiem, kas tam radušies dzelzceļa infrastruktūras darbības traucējumu dēļ.

(13) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju strīdus par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas iekasēšanu izskata un abām pusēm saistošus lēmumus pieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, informējot par to Valsts dzelzceļa administrāciju.

13.pants. Infrastruktūras pārvaldītāja funkciju nodalīšana

(1) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite (finanšu pārskats) un publicēšana, kā arī atsevišķu norēķinu kontu atvēršana un kārtošana. Līdzekļus, ko valsts vai pašvaldības piešķir attiecīgajam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, nedrīkst nodot pārvadātājam un otrādi.

(2) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir arī pārvadātājs, tam jānodrošina, ka šos komercdarbības veidus veic atsevišķas struktūrvienības.

(3) Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.”

11. 14.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Dzelzceļa administrācijai” ar vārdiem “Valsts dzelzceļa administrācijai, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai”;

aizstāt pirmajā, otrajā un trešajā daļā vārdus “Dzelzceļa tehniskā inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija” (attiecīgā locījumā);

aizstāt trešajā daļā vārdus “Dzelzceļa administrācijai un rajonu pašvaldībām” ar vārdiem “Satiksmes ministrijai”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja tiek ierosināts slēgt publiskās lietošanas sliežu ceļu, Satiksmes ministrija pieprasa, lai Valsts dzelzceļa administrācija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, attiecīgo rajonu pašvaldības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija par to divu mēnešu laikā sniedz atzinumu. Pēc atzinuma saņemšanas Satiksmes ministrija sagatavo nepieciešamos dokumentus Ministru kabineta lēmuma pieņemšanai par sliežu ceļa slēgšanu.”

12. 16.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas teritoriju plānojumos nosaka atbilstoši attiecīgā objekta būvniecības laikā spēkā esošajiem būvnormatīviem.”;

papildināt otro daļu pēc vārdiem “Satiksmes ministrija” ar vārdiem “un apstiprina Ministru kabinets”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir tiesīgs grozīt (samazināt) dzelzceļa zemes nodalījuma joslas robežas un atteikties no zemes lietošanas tiesībām, ievērojot attiecīgos normatīvos aktus un būvnormatīvus.”

13. Izteikt 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Stacija, izmaiņas punkts un pieturas punkts

(1) Stacija ir dzelzceļa infrastruktūras objektu kopums, kas aizņem noteiktu daļu no dzelzceļa zemes nodalījuma joslas un nodrošina dzelzceļa pārvadājumu operāciju veikšanu.

(2) Izmaiņas punkts ir tehnoloģisks sadales punkts vienceļa līnijās, kur ceļu izvietojums paredzēts vilcienu krustošanās un apdzīšanas vajadzībām dzelzceļa infrastruktūras iecirkņa vilcienu caurlaides jaudas palielināšanai.

(3) Pieturas punkts ir vieta, kur apstājas vilciens. Tam nav ceļu izvērsuma, un tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.

(4) Staciju darbības kritērijus, staciju darba uzdevumus un staciju darbinieku tiesības un pienākumus nosaka atbilstoši satiksmes ministra apstiprinātajam nolikumam.

(5) Stacijas, izmaiņas punktus un pieturas punktus atklāj, slēdz un tiem nosaukumus piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

14. Aizstāt 20.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “uzņēmumu vai māju ceļi” ar vārdiem “citām personām piederoši ceļi”.

15. Papildināt 23.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pārvadātājam ir pienākums kārtot atsevišķu pasažieru un kravu pārvadājumu finanšu pārskatu, kā arī nodrošināt to publisku pieejamību saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.”

16. 24.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līguma projekts iesniedzams saskaņošanai Valsts dzelzceļa administrācijā.”;

izslēgt astoto daļu;

izteikt devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

“(9) Ja tiek noslēgts dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līgums, pārvadātājs atver atsevišķu norēķinu kontu maksājumiem par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma izpildi un šos naudas līdzekļus grāmatvedības dokumentos uzrāda atsevišķi. Pārvadātājs nav tiesīgs naudas līdzekļus, kas samaksāti par dzelzceļa pārvadājumu pasūtījumu, izmantot citiem transporta pakalpojumiem, kurus tas sniedz, vai citiem komercdarbības veidiem, kurus tas veic.

(10) Noslēgtos dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumus reģistrē un to izpildi kontrolē Valsts dzelzceļa administrācija.”;

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Noslēgtos dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījuma līgumus reģistrē un to izpildi kontrolē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.”

17. Papildināt 25.panta pirmo daļu pēc vārdiem “pasūtījuma līgumā” ar vārdiem “kas noslēgts saskaņā ar šā likuma 24.pantu”.

18. Izteikt IV nodaļu šādā redakcijā:

“IV nodaļa.
Ritošā sastāva kustības koordinācija un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšana

26.pants. Ritošā sastāva kustības koordinācija

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs koordinē vilcienu un cita ritošā sastāva kustību pa saviem sliežu ceļiem, arī savienojumos ar citām personām piederošas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem.

(2) Ja pārvadātājs pārvadājumu veic pa diviem vai vairākiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem piederošas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļiem, attiecīgajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir pienākums sadarboties.

27.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanas pamatprincipi

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanu starp pārvadātājiem tā pārvaldījumā esošajā infrastruktūrā.

(2) Dzelzceļa infrastruktūras jauda publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā sadalāma tā, lai attiecībā uz pārvadātājiem tiktu ievērots vienlīdzības princips, kā arī nodrošināta optimāla dzelzceļa infrastruktūras izmantošana. Kārtību, kādā tiek sadalīta dzelzceļa infrastruktūras jauda (kā arī dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota), nosaka satiksmes ministrs.

(3) Satiksmes ministrs valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadalīšanā ir tiesīgs noteikt prioritāti tiem dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti uz dzelzceļa pārvadājumu pasūtījuma līguma pamata, un pakalpojumiem, kas pilnīgi vai daļēji tiek sniegti, izmantojot īpašiem nolūkiem (ātrgaitas, kravas un tamlīdzīgiem pārvadājumiem) paredzētu vai būvētu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var prasīt to zaudējumu atlīdzību, kuri tam rodas, ievērojot noteiktās pārvadājumu prioritātes.

(4) Dzelzceļa infrastruktūras jaudu nedrīkst sadalīt institūcija (komercsabiedrība), kas sniedz arī pārvadājumu pakalpojumus. Ja publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz arī dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus, institūciju, kas sadalīs dzelzceļa infrastruktūras jaudu, nosaka satiksmes ministrs.

(5) Dzelzceļa infrastruktūra uzskatāma par pārslogotu, ja ritošā sastāva caurlaišanas jauda tajā tiek izmantota vismaz 75 procentu apmērā.

(6) Infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības paaugstināt maksu par pārslogotas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu tikai pēc tam, kad izstrādāts un ar pārslogotās infrastruktūras izmantotājiem apspriests jaudas palielināšanas plāns.

28.pants. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pakalpojumu pārskats un pieteikumu izskatīšanas kārtība

(1) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs satiksmes ministra noteiktajā kārtībā sagatavo pārskatu par plānotajiem pakalpojumiem (to skaitā par sadalāmo jaudu) un sniedz par to publisku informāciju.

(2) Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda tiek sadalīta, pamatojoties uz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam iesniegtajiem pieteikumiem par pārvadājumu veikšanu, izmantojot attiecīgo dzelzceļa infrastruktūru.

(3) Pieteikumus infrastruktūras pārvaldītājam iesniedz pārvadātāji. Pieteikumu saturu, tam pievienojamos dokumentus, finansiālās un citas garantijas, pieteikumu izskatīšanas kārtību, kā arī rīcību pēc jaudas piešķiršanas nosaka satiksmes ministrs.

(4) Pieteikumus izskata, ievērojot šā likuma 27.panta otrajā daļā minēto satiksmes ministra noteikto kārtību un ņemot vērā pieejamo un atbilstoši satiksmes ministra noteiktajām prioritātēm jau sadalīto dzelzceļa infrastruktūras jaudu.

(5) Lai veicinātu optimālu dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, sadalot dzelzceļa infrastruktūras jaudu satiksmes ministra noteiktajā kārtībā (27.panta otrā daļa), ir tiesības pieprasīt un saņemt maksu par dzelzceļa infrastruktūras jaudu, ja tā pieprasīta, bet netiek izmantota.

(6) Pārvadātājam, kam piešķirta noteikta jauda, nav tiesību šo jaudu nodot vai pārdot citam pārvadātājam. Ja pārvadātājs šo aizliegumu pārkāpj, tam var tikt liegtas turpmākas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas tiesības.

(7) Par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu šīs infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs noslēdz līgumu, kurā reglamentēti administratīvi un finanšu jautājumi. Par laikposmu, kas ilgāks par viena kustības grafika spēkā esamības laiku, slēdz vienošanos par dzelzceļa infrastruktūras ilgtermiņa izmantošanu, ievērojot pārvadātāja komerciālās vajadzības.”

19. 30.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un visā tekstā vārdus “Dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā);

aizstāt otrajā daļā vārdus “ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde” ar vārdiem “atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kura tiek īstenota pārraudzības formā”;

izslēgt trešo daļu.

20. 31.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un visā tekstā vārdus “Dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa administrācija” (attiecīgā locījumā);

izteikt pirmās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) saskaņo dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu projektus;

3) pēc dzelzceļa kravu pārvadājumu pasūtījuma līgumu noslēgšanas reģistrē tos un kontrolē šo līgumu izpildi;”;

izteikt pirmās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

“6) savas kompetences ietvaros veicina pārvadātāju efektīvu un racionālu darbību;”;

izteikt pirmās daļas 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“8) informējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, izskata publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju domstarpības par infrastruktūras jaudas sadali un piekļuvi publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un pieņem abām pusēm saistošus lēmumus;

9) savas kompetences ietvaros sekmē konkurenci dzelzceļa pārvadājumu jomā;

10) izstrādā dzelzceļa vides aizsardzības politiku, ko apstiprina satiksmes ministrs, izstrādā un apstiprina rīcības programmu un uztur vides aizsardzības paškontroles sistēmu;”;

papildināt pirmo daļu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“15) sniedz atzinumu par atsevišķu publiskās lietošanas sliežu ceļa posmu vai sliežu ceļa slēgšanu saskaņā ar šā likuma 14.panta ceturto daļu.”

21. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

“32.pants. Valsts dzelzceļa administrācijas tiesības pieprasīt informāciju

Valsts dzelzceļa administrācija ir tiesīga pieprasīt un saņemt no publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātājiem savu funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju.”

22. 33.pantā:

aizstāt panta nosaukumā, pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā vārdus “Dzelzceļa tehniskā inspekcija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija” (attiecīgā locījumā);

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija atrodas Satiksmes ministrijas padotībā, kura tiek īstenota pārraudzības formā.”;

papildināt trešo daļu ar 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt pārvadātājiem drošības sertifikātus;

7) noteiktā kārtībā izsniegt drošības apliecības;

8) saskaņā ar normatīvajiem aktiem izsniegt profesionālās kompetences sertifikātus reglamentētajās sfērās.”

23. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI nodaļa.
Pārvadātāja licence, drošības sertifikāts un drošības apliecība”.

24. 34.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “tiesīgi saņemt uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri” ar vārdiem “tiesīgas saņemt komercsabiedrības, kuras”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “uzņēmējdarbības” ar vārdu “komercdarbības”;

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Pārvadātāja licence, nediskriminējot un ievērojot vienlīdzības principu, piešķirama komercsabiedrībai, kura iesniegusi pieteikumu pārvadātāja licences saņemšanai (turpmāk — pretendents) un kurai ir nevainojama reputācija un stabils finansiālais stāvoklis, šajā nolūkā pārbaudot tās:”;

izteikt piektās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

“2) tā vadošie darbinieki nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) pretendents vai tā vadošie darbinieki gada laikā nav atkārtoti administratīvi sodīti par darba, darba aizsardzības, nodokļu, muitas, komercdarbības un citu tā darbībā ievērojamo normatīvo aktu pārkāpumiem;”;

izslēgt piektās daļas 4.punktu;

aizstāt septītajā daļā vārdus “Dzelzceļa administrācija” ar vārdiem “Valsts dzelzceļa administrācija”.

25. Izteikt 35.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai iegūtu tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai un garantētu drošu pakalpojumu sniegšanu attiecīgajos infrastruktūras posmos, pārvadātājam pirms pārvadājumu uzsākšanas jāsaņem drošības sertifikāts, kuru, pamatojoties uz attiecīgā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atzinumu, izsniedz Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.

(2) Drošības sertifikātu izsniedz pārvadātājiem, kas atbilst noteiktajām prasībām tehniskās ekspluatācijas jomā un izpilda drošības prasības attiecībā uz personālu, ritošo sastāvu un komercsabiedrības iekšējo struktūru.”

26. Papildināt VI nodaļu ar 35.¹ pantu šādā redakcijā:

“35.¹ pants. Drošības apliecība

(1) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam un personām, kas nodarbojas ar šā likuma 3.panta 5.punktā minēto komercdarbību, jāsaņem drošības apliecība.

(2) Drošības apliecību izsniedz, anulē, tās darbību aptur Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

27. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu saistošais spēks

Komercsabiedrībām, kā arī citām dzelzceļa darbībā iesaistītajām juridiskajām un fiziskajām personām ir jānodrošina Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumu ievērošana un jāgarantē satiksmes drošība. Dzelzceļa satiksmes drošības prasības ir saistošas arī citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība notiek tiešā dzelzceļa tuvumā un var apdraudēt dzelzceļa satiksmes drošību.”

28. Papildināt likumu ar 36.¹ pantu šādā redakcijā:

“36.¹ pants. Ritošais sastāvs un tā ekspluatācija

(1) Ritošā sastāva īpašnieks vai lietotājs atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumiem nodrošina ritošā sastāva uzturēšanu un ekspluatāciju tā, lai tas neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, dzelzceļa satiksmes drošību un vidi.

(2) Ritošā sastāva tehnisko apkopi un remontu veic komercsabiedrība, kas noteiktā kārtībā saņēmusi drošības apliecību.

(3) Ritošā sastāva speciālā remonta un modernizācijas kārtību nosaka satiksmes ministrs.

(4) Kārtību, kādā pieņem ekspluatācijā jaunbūvētu ritošo sastāvu vai ritošo sastāvu, kuram ir veikts speciālais remonts vai modernizācija, nosaka satiksmes ministrs.

(5) Aizliegts ekspluatēt ritošo sastāvu, kas nav reģistrēts valsts ritošā sastāva reģistrā.”

29. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Dzelzceļa speciālistu profesiju sarakstus, dzelzceļa speciālistiem izvirzāmās kvalifikācijas prasības un kritērijus, zināšanu vai prasmju pārbaudes kārtību, dzelzceļa speciālista apliecības un profesionālās kompetences sertifikāta izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, prasības personām, kuras veic speciālistu sagatavošanu, kā arī apmācības programmas un tehnisko līdzekļu sarakstus nosaka satiksmes ministrs.”

30. 39.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības)” ar vārdu “komercsabiedrības”;

papildināt trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets nosaka obligāti apsargājamo valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu sarakstu un šo objektu apsargāšanas kārtību.”

31. Papildināt 40.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam ir tiesības prasīt, lai pārvadātājs viņa rīcībā nodod resursus, kas nepieciešami pēc iespējas ātrākai normālas satiksmes atjaunošanai pēc dzelzceļa satiksmes negadījuma. Ministru kabinets nosaka resursu nodošanas un to vērtības atlīdzināšanas kārtību.”

32. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

“42.pants. Starptautiskie līgumi

(1) Ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas Republikas likumos, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi. Veicot starptautiskos pārvadājumus, jāievēro Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi attiecībā uz starptautisko dzelzceļa transportu.

(2) Pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājiem ir tiesības pārstāvēt sevi un slēgt līgumus ar starptautiskajām dzelzceļa organizācijām, ārvalstu komercsabiedrībām un to apvienībām.

(3) Ārvalsts komercsabiedrības tiesības būt par pārvadātāju nosaka attiecīgās valsts normatīvie akti. Robežvalsts pārvadātāju tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai, neievērojot šā likuma 35.pantu, nosakāmas, pamatojoties uz līgumu, kas tiek slēgts starp robežvalsts pārvadātāju un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju un pārvadātāju. Dokumenti, kas apliecina pārvadātāja un robežvalsts pārvadātāja kompetenci un aprīkojuma atbilstību, tiek savstarpēji atzīti, pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem.”

33. Papildināt VII nodaļu ar 43.pantu šādā redakcijā:

“43.pants. Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēja izmantojamība

(1) Būvējot jaunu Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas infrastruktūru, nodrošina vilcienu kustības ātrumu, kas nav mazāks par 250 kilometriem stundā. Pielāgojot esošu dzelzceļa infrastruktūru ātrgaitas satiksmei, to aprīko atbilstoši vilcienu kustības ātrumam — aptuveni 200 kilometru stundā.

(2) Būvējot jaunu, Eiropas standarta platumam atbilstošu parastā dzelzceļa infrastruktūru, piemēro Eiropas standartus un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas, lai nodrošinātu šīs infrastruktūras iekļaušanos Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā. Būvējot jaunu vai modernizējot esošu (1520 mm platuma) parastā dzelzceļa infrastruktūru, Eiropas standartus un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas piemēro, ievērojot specifiku, kāda ir dzelzceļa infrastruktūrai ar sliežu ceļa platumu 1520 milimetri.

(3) Ministru kabinets pieņem lēmumu par iekļaušanos Eiropas ātrgaitas vai parasto dzelzceļu sistēmā un izdod noteikumus par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību.

(4) Valsts dzelzceļa administrācija, papildinot un publicējot dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva reģistra ierakstus, norāda katras iekļautās apakšsistēmas vai tās daļas atbilstību piemērojamo savietojamības tehnisko specifikāciju noteiktajām prasībām.

(5) Lēmumu par Eiropas ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmu apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā pieņem Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.”

34. Pārejas noteikumos:

papildināt pārejas noteikumus ar 8., 9., 10., 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

“8. Šā likuma 13.panta trešā daļa un 27.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

9. Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā, 16.panta otrajā daļā, 35.1 panta otrajā daļā, 39.panta trešajā daļā un 40.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

10. Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par iekļaušanos Eiropas ātrgaitas vai parasto dzelzceļu sistēmā, izdod noteikumus par kārtību, kādā tiek nodrošināta ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmu savietojamība, un to, kāda informācija par Eiropas dzelzceļa sistēmām iekļaujama reģistrā, kā arī šīs informācijas aktualizēšanas un publicēšanas kārtību.

11. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumi nr.410 “Metodika stratēģiskās un reģionālās nozīmes dzelzceļa infrastruktūras iedalījumam kategorijās”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

12. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.janvārim ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 23.marta noteikumi nr.111 “Dzelzceļa administrācijas nolikums”;

2) Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.211 “Dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums”.

13. Ar terminu “komercsabiedrība” šajā likumā tiek saprasts arī uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, bet ar terminu “komercdarbība” — arī uzņēmējdarbība likuma “Par uzņēmējdarbību” izpratnē.”

35. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 91/440/EEC, 95/18/EC, 96/48/EC, 2001/12/EC, 2001/13/EC, 2001/14/EC un 2001/16/EC.”

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 4.martā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 24.martā