Ārzemju presē

Krievijas “Rossijskije vesti” apgalvo: “Attiecības starp Maskavu un Baltijas valstīm atkal pasliktinās. Ja tā turpināsies, notiks konflikta eskalācija, kas uz vairākām desmitgadēm destabilizēs Krievijas un Baltijas valstu attiecības. Nezin kāpēc Eiropa piever acis uz notiekošo Latvijā,” dramatiski vaicā “Rossijskije vesti”. Rakstā apgalvots, ka nepilsoņi “paši savā valstī esot nonākuši grūtā situācijā. “Rossijskije vesti” par argumentu izmanto faktu, ka PSRS laikos Latvijā iebraukušie nezināja šīs zemes valodu – krievu valoda šajā situācijā izrādījusies par vienīgo valodu, kas “spējusi apvienot tautu”.

•

Poļu “Rzeczpospolita” spriež: “Lukašenko neatlaidīgi domā, kā saglabāt varu pēc diviem gadiem, kad beigsies viņa pilnvaru termiņš. Tāpēc arī viņa rīcība reizēm šķiet haotiska un iracionāla. Paradoksāli, bet vienīgā valsts, kas var palīdzēt gāzt diktatoru, ir Krievija, kurai pašai ir radušās zināmas problēmas ar demokrātiju.”

•

Krievijas “Rossijskije vesti” raksta, ka “Latvijā un Igaunijā situācija ir līdzīga – izglītība krievu valodā tiekot ierobežota. Igaunija gan neesot bijusi tik radikāla un tiesības spriest par izglītības valodu un proporcijām atstājusi pašvaldību ziņā. Lietuva šajā kontekstā uzskatāma par civilizētu valsti, jo “aparteīda režīmu” necenšas ieviest. Latvijas “nacionālisti” jau desmit gadus mērķtiecīgi cenšoties izraisīt šķelšanos sabiedrībā. Tāpat Latvija tiek apvainota centienos pazemināt nepilsoņu bērnu zināšanu līmeni, jo, redz, vairāk nekā puse devīto klašu beidzēju latviešu valodas eksāmenu nokārto uz 1–6 ballēm.

•

Austrijas “Die Presse” secina: “Viena no jaunajām paplašinātās Eiropas Savienības kaimiņvalstīm būs Baltkrievija. Desmit Lukašenko autokrātiskās valdības gadi ir noveduši valsti dziļā politiskā izolācijā. Taču aug sabiedrība, kas savu nākotni saskata ES. Tāpēc Eiropai, kas līdz šim pret Lukašenko režīma eksistenci izturējās kritiski un norobežojās, tagad ir pienācis laiks izrādīt pretimnākšanu tiem, kas ieinteresēti sadarbībā.”

•

Krievijas “RIA novosty” autors Konstantīns Kozačors raksta: “Arī Krievija uzlūko gaidāmo ES paplašināšanos kā īpašu notikumu, jo savienībā tiks uzņemtas dažas bijušās padomju republikas, kā arī valstis, kas gadu desmitiem sadarbojās ar Padomju Savienību un Krieviju. Maskava uzskata, ka pašreizējā ES paplašināšanās daudz lielākā mērā ietekmēs Krievijas valstiskās intereses nekā iepriekšējie reģiona integrācijas procesi. Krievijas iedzīvotāji turpina apspriest paplašināšanās “par” un “pret”. Pārsvarā secinājums ir šāds: tuvākajā laikā pārsvarā būs vērojams negatīvs iespaids, taču priekšrocības parādīsies tālākā laika posmā.”

•

Britu “The Independent” spriež: “Bijušais Lielbritānijas ārlietu ministrs Robins Kuks ir pārliecināts, ka iesaistīšanās Irākas karā uzskatāma par lielāko britu ārpolitikas kļūdu kopš Suecas. Briti pieļāva kļūdu, atbalstot ASV jauno doktrīnu, kas paredz preventīvu spēka lietošanu pret jebkuru valsti, ja pastāv aizdomas par varbūtēju ASV apdraudējumu. ASV administrācija kļūdaini uzskata, ka terorismu var apkarot vienīgi ar militārām metodēm. Britiem būs jāmaksā par savām kļūdām. Partneri ir novērsušies. ANO kolektīvās drošības princips ticis ignorēts.”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem