Ministru kabineta 2004.gada 23.marta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”.
Likumprojekts paredz izdarīt grozījumu Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot Ministru kabineta sastāva papildināšanu ar bērnu un ģimenes lietu ministru.
2003.gada 4.februārī tika izveidots Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts. Sekretariāta kompetencē tika nošķirtas šādas funkcijas: piedalīties valsts politikas izstrādāšanā bērnu tiesību aizsardzības jomā un bērnu un ģimenes tiesību jomā, kā arī koordinēt tās īstenošanu; organizēt un koordinēt normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības jomā; uzraudzīt un metodiski vadīt bāriņtiesu un pagasttiesu darbu visos jautājumos, kas noteiktas likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, izņemot palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma apsardzībā, kā arī dokumentu sagatavošanu, apliecināšanu, pieņemšanu glabāšanā un dokumenta oriģināla atvasinājumu izgatavošanu un apliecināšanu; sniegt metodisko palīdzību pašvaldību speciālistiem bērnu tiesību aizsardzības jomā; nodrošināt bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu darba uzraudzību un metodisko vadību bērnu tiesību aizsardzības jomā. Sekretariāts atbilstoši kompetencei organizē starptautisko sadarbību bērnu tiesību aizsardzības un ģimenes tiesību jomā.
Savas darbības laikā sekretariāts realizējis, kā arī uzsācis īstenot vairākus nozīmīgus projektus valsts ģimenes politikas un ārpusģimenes aprūpes sistēmas sakārtošanas jomā, taču vairumam no šiem projektiem ir ilglaicīgs raksturs. Tā, piemēram, Uzturlīdzekļu garantiju fonda izveide noteikta par vienu no sekretariāta 2004. gada prioritātēm, taču fonda funkcionēšana nav īslaicīgs pasākums. Arī vietējās adopcijas, audžuģimeņu un citu ārpusģimenes alternatīvās aprūpes formu attīstīšana nav vienreizējs vai īsā laika posmā īstenojams uzdevums, līdzīgi kā bāriņtiesu (pagasttiesu) uzraudzība, metodiskā vadību, bērnu tiesību aizsardzības realizācija un citi sekretariāta uzdevumi.
Ņemot vērā līdzšinējos sekretariāta darbības apmērus, tā pienākumu pieauguma tendenci, kā arī to, ka valsts bērnu un ģimenes politikas veidošana un koordinācija ir pastāvīgs valsts uzdevums, tādējādi nepieciešams mainīt sekretariāta juridisko statusu uz ministriju.
Izskatīts informatīvais ziņojums par papildu svētku, atceres un atzīmējamo dienu noteikšanas izvērtējumu.
Ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa papildu svētku, atceres un atzīmējamo dienu noteikšanas izvērtējumam, kurā tika iekļauti Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Ministru prezidenta biedra biroja, Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.
Definēti darba grupas mērķi un piedāvāti četri iespējamie rīcības varianti: izstrādāt grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”; izstrādāt jaunu likumu par svētku, atceres un atzīmējamām dienām; izstrādāt grozījumus Darba likumā; atzīt, ka grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami.
Balstoties uz izteiktajiem viedokļiem, darba grupa pieņēmusi lēmumu, ka grozījumi normatīvajos aktos nav nepieciešami. Tomēr Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts atbalsta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājumu turpināt darba grupas darbu pie grozījumiem spēkā esošajos normatīvajos aktos, pieaicinot filozofu, psihologu un citu humanitāro nozaru ekspertus. Papildināts darba grupas sastāvs sekmēs objektīvu sabiedrības vajadzību analīzi tik jutīgā jautājumā kā svētki, reliģija un kultūras saglabāšana. Balstoties uz to, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts ir gatavs koordinēt grozījumu normatīvajos aktos izstrādāšanu un lūdz ar Ministru prezidenta rezolūciju uzdot Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam sagatavot Ministru prezidenta rīkojuma projektu par izmaiņām darba grupas sastāvā un darba grupas uzdevumu izpildes termiņa pagarināšanu.
Ministru kabinets uzdeva Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam līdz 2004.gada 15.aprīlim sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu “Grozījumi Ministru prezidenta 2004.gada 16.janvāra rīkojumā Nr.19 “Par darba grupu papildu svētku, atceres un atzīmējamo dienu noteikšanas izvērtējumam””, paredzot papildināt darba grupu papildu svētku, atceres un atzīmējamo dienu noteikšanas izvērtējumam ar humanitāro nozaru ekspertiem, kā arī pagarināt darba grupas uzdevumu izpildes termiņu.
Akceptēts likumprojekts “DNS (dezoksiribonukleīnskābes) nacionālās datu bāzes izveidošanas un izmantošanas likums”.
Veicot bioloģiskās ekspertīzes, Valsts policijas Ekspertīžu centrā 1999.gadā uzsāka izmantot dezoksiribonukleīnskābes (DNS) metodi, lai varētu precīzi identificēt aizdomās turēto pēc bioloģiska rakstura pēdām sakarā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Minētā ekspertīze tiek veikta, pamatojoties uz Latvijas Kriminālprocesa kodeksa normām.
Lai varētu efektīvi izmantot bioloģiskajās ekspertīzēs ar DNS noteikšanas metodi iegūtos rezultātus noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un saskaņā ar Eiropas Savienības prasību dalībvalstīm izveidot un atbilstoši sakārtot DNS datu bāzi, ir nepieciešams Valsts policijas Ekspertīžu centrā izveidot DNS datu bāzi, kurā iekļautu bioloģiskās ekspertīzes laikā iegūto informāciju.
Likumprojekts paredz, ka tiek izveidota DNS Nacionālā datu bāze, kā arī nosaka, kādu personu informācija par DNS profilu tiek apkopota un glabāta minētajā datu bāzē; informācijas no DNS datu bāzes izsniegšanas kārtību un informācijas glabāšanas termiņus, kā arī nosaka kārtību, kādā DNS datu bāzē glabājamā informācija sniedzama ārvalsts tiesībaizsardzības iestādēm.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā Speciālo operāciju spēki nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā Speciālo operāciju spēki nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) Latvijas Republikā.
Ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) nodrošina Speciālo operāciju spēku Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests. Drošības dienests sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām institūcijām, kā arī citām valsts un pašvaldību institūcijām organizē ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi) un veic drošības pasākumus pilnā vai daļējā apjomā atbilstoši personas apdraudējumam.
Noteikts, ka drošības pasākumu pilns apjoms ir: drošības eskorts – ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju fiziskās neaizskaramības, kā arī netraucētas un drošas pārvietošanās nodrošināšana; pagaidu uzturēšanās vietas apsardze; informācijas nesankcionētas ieguves novēršana.
Par ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju plānotajām vizītēm Latvijas Republikā Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs, Saeimas kancelejas protokola vadītājs vai Valsts prezidenta kancelejas protokola vadītājs rakstiski informē Drošības dienesta komandieri ne vēlāk kā septiņas darbdienas pirms vizītes sākuma, bet par neplānotu vizīti – dienā, kad Ārlietu ministrija, Saeimas kancelejas protokola nodaļa vai Valsts prezidenta kancelejas protokola nodaļa ir saņēmusi informāciju par attiecīgās vizītes organizēšanu.
Noteikts, ka Drošības dienests nosaka drošības pasākumu apjomu un katra pasākuma organizācijas kārtību un par to informē visas drošības pasākumos iesaistītās institūcijas, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvjus. Drošības pasākumu organizācijas kārtību ievēro visas drošības pasākumos iesaistītās institūcijas, kā arī ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvji.
Atkarībā no ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju pārvietošanās veida ir šādi drošības eskorti: transportlīdzekļu eskorts – attiecīgos transportlīdzekļus pavada viens vai vairāki operatīvie transportlīdzekļi. Drošības dienests to organizē un veic patstāvīgi vai sadarbībā ar Valsts policiju vai Militāro policiju; personiskās apsardzes eskorts, kuru nodrošina Drošības dienests.
Sabiedrisko kārtību pasākumos, kuros piedalās ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvji, pēc Drošības dienesta sniegtās informācijas nodrošina Valsts policija, Pašvaldības policija un Militārā policija.
Noteikts, ka drošības pasākumos iesaistīto institūciju darbību koordinē Drošības dienesta amatpersonas.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekts paredz novērst vairākas ar administratīvo sodu valsts ieņēmumu jomā (nodokļu iekasēšanu) piemērošanu saistītas problēmas, tai skaitā precizēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) lietoto terminoloģiju, aktualizēt tiesību normas, lai nodrošinātu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa preventīvās funkcijas efektivitāti un radītu vienlīdzīgus un taisnīgus principus administratīvo sodu piemērošanā.

Likumprojekta mērķis ir precizēt atbildību par grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošanu, kā arī noteikt administratīvo atbildību par grāmatvedības, pārskatu un statistiskās informācijas nesniegšanu arī fiziskām personām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāveic minētie pienākumi;
noteikt atbildību par uzņēmējdarbību bez normatīvajos aktos noteiktajām atļaujām un izziņām, jo pašlaik administratīvo sodu var uzlikt tikai par uzņēmējdarbību bez reģistrācijas vai speciālās atļaujas (licences), vai pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē) minētos nosacījumus. APK 166.² sankcija papildināta ar iespēju nekonfiscēt ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu saistītos rīkus un priekšmetus, lai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu un piemērojot konkrēto administratīvo sodu, varētu izvērtēt un lemt par soda samērīgumu ar izdarītā pārkāpuma smagumu;
pastiprināt sankcijas par pārkāpumiem muitas jomā — par preču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, tās noslēpjot no muitas kontroles, un par preču nedeklarēšanu vai deklarēšanu ar neīstu nosaukumu, kā arī par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.
Lai Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde varētu izmantot likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktās tiesības, tai skaitā administratīvi aizturēt likumpārkāpējus, Latvijas APK 254.pantā norādīto institūciju (amatpersonu), kurām ir tiesības izdarīt administratīvo aizturēšanu, uzskaitījumu nepieciešams papildināt un noteikt, ka administratīvo aizturēšanu var veikt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai viņa vietnieku, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru vai viņu vietnieku pilnvarotas amatpersonas, ja izdarīti muitas noteikumu pārkāpumi vai likumpārkāpumi valsts ieņēmumu jomā;
novērst Latvijas APK lietotās terminoloģijas neatbilstību ar citos normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju, tai skaitā, nodrošinot vienotu un nepārprotamu terminoloģiju jautājumos, kas saistīti ar muitas normatīvo aktu piemērošanu, un preču muitas kontroli gan uz Eiropas Savienības ārējās robežas, gan arī preču muitas kontroli uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.
Pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 213 pilsonības pretendenti, tai skaitā 18 viņu nepilngadīgie bērni.
Pieņemti noteikumi “Cūku labturības prasības”, kuri nosaka cūku labturības prasības.
Noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests, kurš reizi divos gados līdz aprīļa pēdējai darbdienai informē Eiropas Komisiju par valsts uzraudzības un kontroles rezultātiem un veikto pārbaužu skaitu attiecībā pret kopējo cūku novietņu skaitu.
Eiropas Komisijas ekspertiem sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu ir tiesības veikt neplānotas cūku labturības prasību ievērošanas pārbaudes Latvijā. Veicot pārbaudes, eksperti ievēro personīgās higiēnas pasākumus, lai novērstu jebkādus infekcijas slimību izplatības draudus.
Pārtikas un veterinārais dienests, ņemot vērā Eiropas Komisijas ekspertu veikto pārbaužu rezultātus, veic atbilstošus pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai.
Ja cūkas ir ievestas no trešajām valstīm (valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), attiecīgās valsts kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts apliecina, ka ievesto cūku labturības prasības ir bijušas atbilstīgas šo noteikumu prasībām vai stingrākas.
Noteikts, ka persona (darba devējs), kas nodarbina cilvēkus cūku kopšanā, pirms darba uzsākšanas iepazīstina cūku kopēju ar šo noteikumu prasībām.
Noteikumi ievieš precizētas cūku labturības prasības saskaņā ar Eiropas Padomes direktīvu 91/630/EEC, kas nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai. Noteikumi salīdzinājumā ar 2001.gada 9.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.54 “Cūku labturības prasības” neuzliek jaunus pienākumus.
Noteikumos noteikta apmācība personām, kas ir nodarbinātas cūkkopības nozarē, kā arī papildinātas prasības par cūku novietņu un aizgaldu tehniskajiem parametriem konkrētām cūku grupām un atbilstoši to turēšanas veidam. Tie nosaka prasības dzīvniekiem, kurus nepieciešams pārgrupēt, un rīcību, ja cūku grupā novēro izteiktas agresijas pazīmes.
Pieņemti noteikumi “Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtība”.
Šobrīd Latvijā ir spēkā Ministru kabineta 1999.gada 5.oktobra noteikumi Nr.341 “Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtība”, kuros nepieciešams iestrādāt normas, lai saskaņotu ar Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajām prasībām attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas kārtību. Minētajos noteikumos kopš to pieņemšanas nav veikti nekādi grozījumi, bet Latvijas Republikas un arī Eiropas Savienības likumdošanā šajā laika posmā notikušas pārmaiņas, nepieciešami noteikumu grozījumi, ar kuriem minētās izmaiņas tiktu ieviestas. Tā kā nepieciešamo grozījumu skaits ir liels, izstrādāti jauni noteikumi, kas nosaka augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju.
Noteikumos paredzēts ieviest šādas galvenās prasības: atļauju izsniegšana augu aizsardzības līdzekļa izplatīšanai lietošanai eksperimentiem un pētījumiem, lietošanai neatliekamas nepieciešamības pasākumu veikšanai, pagaidu augu aizsardzības līdzekļa iekļaušana reģistrā, kārtība darbīgās vielas iekļaušanai Eiropas Kopienā reģistrēto darbīgo vielu sarakstā, reģistrāciju savstarpēja atzīšana.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā veicams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums”.
Likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” ietver pamatprasības stratēģiskajam ietekmes uz vidi novērtējumam – ietekmes uz vidi novērtējumam plānošanas dokumenta īstenošanai.
Noteikumos noteikti tie plānošanas dokumentu veidi, kuriem obligāti būs nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Noteikumi nosaka prasības kārtībai, kādā izvērtēs tos plānošanas dokumentus, par kuriem sākuma stadijā nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu, vai to īstenošanas rezultātā būs būtiska ietekme uz vidi. Lēmumu par to, vai šiem plānošanas dokumentiem ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, pieņems Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs.
Ar noteikumiem tiek noteikta kārtība, kādā Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, plānošanas dokumenta izstrādātājs sniedz informāciju sabiedrībai un kā valsts pārvaldes institūcijas un sabiedriskās organizācijas iesaistās stratēģiskā novērtējuma procesā, tai skaitā vides pārskata sagatavošanā.
Noteikumos noteikta nepieciešamā informācija, kas iekļaujama vides pārskatā.
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” Pārejas noteikumiem stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams plānošanas dokumentiem, kuru izstrāde noteikta ar normatīvajiem aktiem līdz 2004.gada 21.jūlijam vai kuru izstrāde uzsākta pirms 2004.gada 21.jūlija, ja izstrādātājs līdz 2004.gada 21.jūlijam ir informējis par šādu plānošanas dokumentu kompetento institūciju vai plānošanas dokumentu pieņem līdz 2006.gada 21.jūlijam.
Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” Pārejas noteikumiem stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, ja tos pieņem pēc 2004.gada 1.maija.
Akceptēts likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”.

Grozījums likumā nosaka Nacionālo bruņoto spēku vadību. Nacionālo bruņoto spēku vadību realizē Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona. Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir vietnieks.
Lai nodrošinātu NATO prasību ieviešanu, likumprojekts paredz iespēju Valsts prezidentam kā Nacionālo bruņoto spēku augstākajam vadonim deleģēt vadību pār atsevišķām Latvijas NBS vienībām ar dalību NATO saistīto uzdevumu izpildei NATO militārajai vadībai, ievērojot normatīvajos aktos noteikto Saeimas kompetenci.

Likumprojektā noteikts, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.
Apstiprināts rīkojums “Par kandidatūru apstiprināšanu dalībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā”.
Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ir izveidota Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESLK), kam ir padomdevēja statuss un kas sastāv no dažādu ekonomisko un sociālo grupu pārstāvjiem. EESLK locekļus apstiprina uz 4 gadiem. EESLK ir izveidotas trīs grupas: darba devēju grupa; darbinieku grupa; grupa, kurā tiek pārstāvētas dažādas citas intereses, kas neattiecas uz pirmajām divām grupām (piemēram, brīvo profesiju pārstāvji, dažādas nevalstiskās organizācijas). EESLK galvenais uzdevums ir veicināt pilsoniskās sabiedrības lielāku iesaisti ES lēmumu pieņemšanas procesā. Pārstāvjus EESLK apstiprina ES Padome ar kvalificēto balsu vairākumu, konsultējoties ar EK.
Ministru kabinets apstiprināja dalībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā šādas kandidatūras: Guntu Anču – par citu ekonomisko un sociālo interešu kategoriju pārstāvi; Andri Bērziņu – par darba devēju pārstāvi; Henrihu Danusēviču – par citu ekonomisko un sociālo interešu kategoriju pārstāvi; Irinu Homko – par darbinieku pārstāvi; Ievu Jaunzemi – par darba devēju pārstāvi; Viesturu Kociņu – par citu ekonomisko un sociālo interešu kategoriju pārstāvi; Pēteri Krīgeru – par darbinieku pārstāvi.
Ārlietu ministrijai uzdots paziņot Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram par Latvijas Republikas izvirzītajām kandidatūrām dalībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”.
Likumprojekta mērķis ir novērst Konkurences likumā esošās nepilnības, tas paredz tirgus dalībnieka jēdziena saskaņošanu ar EK Līgumā iekļauto jēdzienu, konkurences likumā lietotu terminu saskaņošanu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Valsts Civildienesta likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktām prasībām, tiesības Konkurences padomei uzraudzīt Reklāmas likuma ievērošanu atbilstoši Reklāmas likumā iekļautajam pilnvarojumam; saskaņot Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtību ar Administratīvā procesa likumā noteiktām prasībām; paplašināt Konkurences padomes biroja tiesības izņemt tirgus dalībnieku mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā atbilstoši EK regulā noteiktajam pienākumam dalībvalstu iestādēm palīdzēt Eiropas Komisijai lietu izmeklēšanā; saskaņot likumu ar EK regulu “Par tirgus dalībnieku apvienošanās kontroli” un precizēt kārtību, kādā izskatāmi ziņojumi par tirgus dalībnieku apvienošanos, kā arī papildināt likumu ar lietas izpētes procedūru atbilstoši Administratīvā procesa likumā ietvertajām normām un papildināt likumu ar Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma piemērošanas kārtību.
Pieņemti noteikumi “Noteikumi par Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtību”.
Līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jāsāk pildīt dalībvalsts saistības un jābūt gatavai nodrošināt dalību Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmā. Viens no šādiem pienākumiem, kas izriet no Eiropas Savienības dibināšanas līguma, ir nodrošināt dalībvalsts dalību Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmā, kas veido ieņēmumu daļu Eiropas Savienības budžetā.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodrošina pašu resursu sistēmas funkcionēšanu, tajā skaitā ar pašu resursu noteikšanu, prognozēšanu, iekasēšanu, nodošanu un kontroli saistīto uzdevumu izpildes kārtību, veicamo uzdevumu izpildītājus un to atbildību.
Pieņemti rīkojumi “Par K.Brici” un “Par I.Dambi”.
Rīkojums “Par K.Brici” paredz, saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 7.maija noteikumiem Nr.164 “Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” statūti”, kā arī ievērojot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2004.gada 5.janvāra spriedumu lietā C–27127003, apstiprināt Kalvi Brici valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” valdes priekšsēdētāja (ģenerāldirektora) amatā ar 2004.gada 24.martu.
Rīkojums “Par I.Dambi” paredz, saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 7.maija noteikumiem Nr.164 “Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” statūti”, ar 2004.gada 23.martu atbrīvot Ilmāru Dambi no valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” valdes priekšsēdētāja (ģenerāldirektora) amata, pamatojoties uz Darba likuma 114.pantu. Par spēku zaudējušu atzīts Ministru kabineta 2003.gada 18.jūnija rīkojums Nr.397 “Par I.Dambi”.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments