Par Baltijas asamblejas prezidija sēdi

Piektdien, 19.martā, notika Baltijas asamblejas prezidija sēde, kurās tās dalībnieki sprieda par Baltijas asamblejas nākotni, kā arī jaunu mērķu un uzdevumu izvirzīšanu tās darbībā.
Prezidija sēdē izskatīts Baltijas asamblejas Lietuvas delegācijas locekļa V.P.Andrukaiša sagatavotais triju Baltijas valstu parlamentu deklarācijas projekts par Baltijas asamblejas tālāko darbību, kā arī Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšlikumi par Baltijas valstu parlamentu sadarbību pēc pilntiesīgas darbības uzsākšanas Eiropas Savienībā.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas delegācijas bija vienisprātis, ka ir jāturpina Baltijas asamblejas darbība, padarot to efektīvāku un elastīgāku, spējīgāku piemēroties mainīgajiem apstākļiem starptautiskajā politikā; kā arī veicināt sadarbības intensificēšanu ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi.
Baltijas asamblejas prezidijs augstu novērtēja Latvijas prezidentūras laikā aizsāktās un veiksmīgi īstenotās reformas organizācijas darbības optimizēšanai un diskutēja par Lietuvas un Igaunijas piedāvātajiem dokumentu projektiem.
Lietuvas izstrādātajā deklarācijas projektā noteikts, ka Baltijas asamblejas līdzšinējā darbība vērtējama kā efektīva un konstruktīva triju valstu parlamentu noteikto uzdevumu īstenošanā; sekmīgi izveidota un nostiprināta sadarbība ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi; Baltijas asambleja kļuvusi par svarīgu starpparlamentu forumu, kurā risināti Baltijas valstu un Krievijas attiecību jautājumi, Baltijas jūras valstu reģionālās problēmas, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas virzība uz iestāšanos ES. Deklarācijas projekta rezolutīvajā daļā norādīts, ka:
– pēc Baltijas valstu iestāšanās ES un NATO Baltijas asamblejas darbība kļūs vēl nozīmīgāka, jo darbība šajās organizācijās radīs virkni jautājumu, kuru risināšanai nepieciešama ne vien savstarpēja viedokļu saskaņošana, bet arī kopīgi risinājumi;
– Baltijas asambleja uzkrājusi nenovērtējamu pieredzi sadarbības paplašināšanā ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi, kas varētu tikt izmantota, risinot reģionālas problēmas ES ietvaros.
Savukārt Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas izstrādātajā dokumenta projektā norādīts, ka 90.gadu sākumā Baltijas asamblejai izvirzītie mērķi ir sasniegti un pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO mainījusi Baltijas valstu statusu starptautiskajā politikā. Jaunā situācija pieprasa arī izmaiņas līdzšinējās parlamentu sadarbības formās – turpmāk tām jābūt tendētām uz noteiktu rezultātu sasniegšanu jomās, ko tās atzinušas par prioritārām, un sadarbības intensificēšanā jāizmanto visefektīvākie tiem pieejamie līdzekļi. Apspriežamajā dokumentā piedāvāts arī noteikt organizācijas turpmākās darbības mērķus. Tie ir šādi:
– Baltijas asambleja nodrošina kopīgu pozīciju izstrādi un aizstāvību dažādās starptautiskās parlamentu sadarbības organizācijās;
– šo pozīciju paušanas formāts ir deklarācijas, un tās attiecas uz jomām, kurās Baltijas valstīm ir īpašas intereses;
– Baltijas asambleja koordinē parlamentu komiteju ad hoc sadarbību jautājumos, kam nepieciešams parlamentu akcepts.
Baltijas asamblejas prezidijs nolēma turpināt diskusiju nacionālajās delegācijās par Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas un Lietuvas delegācijas deputāta V.P.Andrukaiša izstrādātajiem dokumentu projektiem līdz šā gada 31.maijam.
Prezidija sēdē tika spriests arī par Baltijas asamblejas plānotajiem pasākumiem 2004.gadā; sadarbību ar Baltijas Ministru padomi; Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes 5.kopīgās sēdes organizēšanu, kā arī par Baltijas asamblejas un Ziemeļu padomes ad hoc komitejas izveidi Eiropas Savienības jautājumu izskatīšanai un organizācijas 2005.gada budžeta plānu.

Saeimas preses dienests