Arī skatapunkts maina uztveri

Teritoriju attīstības indekss ir pamatots zinātniski. Vai arī psiholoģiski?

Jau kļuvis par tradīciju, ka savus pētnieciskos teritoriju attīstības mērījumus izdarām Jaunpilī. Ceram, ka pagasta vadītāja tos pārbaudīs un novērtēs. Šoreiz gan vairāk no estētiskā viedokļa, jo visi izsaka vienu un to pašu būtību. Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I.

Pirms sēsties pie raksta, aplūkoju savus termometrus. Darba istabā plus 23, guļamistabā – plus 20, ārā – aiz loga – mīnus 3. Visi skaitļi izteikti Celsija grādos. Mūsdienu sadzīvē lieto tikai termometrus ar Celsija skalām. Taču šī skala nav vienīgā. Fizikā plaši lieto Kelvina skalu, kur nulli piekārto pilnīgam siltuma trūkumam jeb Celsija grādos temperatūrai – 272,3°. Ja mani termometri būtu graduēti Kelvina skalā, raksta sākumā minēto temperatūru nolasījumi būtu (noapaļojot) 296°; 293° un 270°.
Temperatūru starpība nebūtu mainījusies un lietas būtība arī ne. Tikai vairs nevajadzētu izmantot negatīvus skaitļus, toties skaitļi būtu lielāki. Viena, divu ciparu vietā – trīs. Psiholoģiski liktos, ka temperatūras ir ļoti līdzīgas. Antikvariātos var vienmēr apskatīt un nopirkt termometrus, kur dzīvsudraba vai cita šķidruma stabiņam vienā pusē ir novietota Celsija, otrā – Reomira skala. Vēl zināma Fārenheita skala, bet tā ir pavisam neērta.
Cilvēces sasniegums bija paša termometra izgudrošana. Kā graduēt jaunā instrumenta skalu, tas jau otršķirīgs jautājums. Sadzīvē piekrišanu guva Celsija skala, fizikā – Kelvina. Citas arī nebija nepareizas, tikai neērtākas.

Attīstības indekss –
sociālekonomisks
termometrs

Latvijas Statistikas institūta izstrādāto teritoriju attīstības indeksu nu jau lieto ne tikai zinātniskos pētījumos, bet arī atbildīgos valdības lēmumos par teritoriālās attīstības jautājumiem (“LV”, 2004.g. 9.martā, A daļa, 5.–8.lpp.).
Ja teritoriju attīstības rādītāju uzskata par līdzīgu fizikālam mērinstrumentam, tas ir radīts un darbojas. Kā graduēt skalu, lai tā būtu maksimāli ērta un pārliecinoša lietotājiem, vēl var diskutēt. Šeit zinātniekiem jau mazāka teikšana, galavārds – lietotājiem, lasītājiem, skatītājiem – kā ērtāk, uzskatāmāk.
(1) Teritoriju attīstības indekss pamatskalā, kura pašreiz ir vienīgā lasītājiem pazīstamākā, paredz attīstības indeksu izskaitļot, standartizējot attīstības pamatrādītājus un pēc statistiskas svēršanas saskaitīt viena gada ietvaros. Indeksa pamatīpašības: tā vidējā vērtība, kas raksturo vidēju attīstību, ir nulle. Variācijas apgabals no –3 (ļoti slikti) līdz 3 (ļoti labi). Vērtējumi ārpus šā apgabala ir ļoti reti un jāvērtē kā ekstremāli.
Šāds indekss atspoguļo tikai atsevišķu teritoriju attīstību uz citu līdzīgu teritoriju fona, turklāt viena gada ietvaros.
Fizikāls analogs. Cilvēks pārvietojas braucošā vilcienā. Vagona ietvaros, piemēram, lai pieietu pie konduktora, indekss atspoguļos viņa kustību attiecībā pret citiem pasažieriem, bet ne kustību, ko veic vilciens kopumā.
Konkrētu teritoriju (pagastu, pilsētu) lasītājiem var būt nepatīkami negatīvie skaitļi. Viņi var teikt: “Tik daudz esam padarījuši, tomēr kā bijām, tā esam mīnusos.”
Šāds indekss, ja tas ir negatīvs skaitlis, vēl nenozīmē, ka nekas nav darīts, bet tikai to, ka attiecīgās teritorijas attīstība joprojām ir zem vidējās. Ja blakus gados indekss ir pieaudzis, tomēr palikdams negatīvs skaitlis, konkrētas teritorijas attīstība ir apsteigusi visu teritoriju vidējo attīstību. Ja termometra rādījums aiz loga pieaug no mīnus 10 līdz mīnus 5, ir kļuvis manāmi siltāks. Bet mētelis vēl būs vajadzīgs.
Interesantu domu anonīmā aptaujas anketā izsaka kāda Vidzemes pagasta darbinieki:
“Pētījums ir ļoti svētīgs darbs, tas liek aizdomāties – kas notiek Latvijā. Ja, sākot no 2/3, pagastu indeksi ir negatīvi, tas liecina par bēdīgu tendenci.” Lietotā indeksa skala un negatīvie skaitļi psiholoģiski izraisa dubultas emocijas. Gandarījumu par to, ka Latvijas lauku grūtais stāvoklis beidzot fiksēts skaitliski. Un skumjas par to, ka esam “nesekmīgo” skaitā.

Ja Celsijs svītriņas
būtu novietojis citur

Celsijs, veidodams skalu uz termometra, ar nulli atzīmēja ūdens kušanas–sasalšanas temperatūru, bet ar 100° – vārīšanās punktu. Nekas būtiski nemainītos, ja pirmo viņš būtu apzīmējis ar 100, bet otro ar 200. Tad mēs dzīvotu tikai pozitīvo temperatūru apstākļos, vienīgi fiziķiem dažkārt nonākot zem nulles.
(2) Tikpat viegli teritoriju vidējo attīstības indeksu pārcentrēt no nulles uz vienu. Tad normālu attīstību fiksēs nevis indekss nulle, bet viens, ļoti sliktu – mīnus 2, ļoti labu – plus četri. Indeksa parastais variācijas apgabals tāpat būs sešas vienības (no –2 līdz +4).Tehniski visvienkāršāk to izdarīt, visiem līdz šim aprēķinātajiem indeksiem pieskaitot konstanti viens (vienkārša mērinstrumenta skalas pārbīdīšana).
Nevienu lēmumu, kas pieņemts, balstoties uz attīstības indeksiem, tas neietekmētu, bet varbūt būtu patīkamāk, ja rangu tabulā mīnusu būtu tikai kāda ceturtdaļa. Zinātni nerada balsojot, bet šoreiz varētu arī nobalsot.

Vilciens brauc,
teritorijas attīstās

Attīstības indeksa skalu (1) un (2) savstarpēja pārvietošana nekādas problēmas nerada, ja abos gadījumos mērījumu izdara viena gada ietvaros. Pasažieri pārvietojas vagonā, kas stāv stacijā pie perona. Bet, ja saliek blakus divu, triju vai vairāku gadu indeksus? Līdzšinējais vidējais teritoriju attīstības indekss visus gadus stāv uz nulles (resp. viena), kaut gan teritoriju, piemēram, pagastu, kopīga attīstība ir acīm redzama. Vilciens ir sācis kustēties, bet mūsu mērinstruments to nemana, fiksējot tikai kustību vagona ietvaros.
(3) Lai teritoriju attīstības indekss fiksētu ne vien konkrētās teritorijas relatīvo attīstību, bet arī attīstību visā teritoriju grupā kopumā, var rīkoties divējādi.
(3a) Aprēķinot katras teritorijas attīstības pamatrādītāju standartizētās vērtības, izmantojot nevis kārtējā gada, bet bāzes gada vidējās vērtības un standartnovirzes. Pagaidām bāzes gads varētu būt 2000.gads.
(3b) Aprēķināt katras teritorijas attīstības indeksu pēc skalas (1) vai (2) un bez tam arī visa teritoriju masīva attīstības indeksu, salīdzinot ar bāzes gadu. Abus indeksus pēc tam var saskaitīt.
Ir skaidrs, ka, tā rīkojoties, turpmākajos gados pēc bāzes gada negatīvo indeksu skaits teritoriju tabulā samazināsies, bet pozitīvo pieaugs. Tas padarīs indeksus psiholoģiski pieņemamākus, bet to īpašības būs matemātiski sarežģītākas. Pasažieri, arī ejot no vagona sākuma uz beigām, tomēr attālinās no Rīgas un tuvojas Jūrmalai.
Metodi (3b) realizēt praktiski daudz vieglāk nekā (3a).
Problēmas var radīt bāzes gada izvēle. Par bāzi parasti izvēlas kādu sociāla lūzuma gadu (neatkarības atjaunošana, iestāšanās Eiropas Savienībā) vai vienkārši gadu, kura skaitļi beidzas ar 0 vai 5, piem., 2000.gadu. Piecgadu periods dažiem var asociēties ar padomju piecgades plāniem.

Šādu metodi var saukt par fiksēta bāzes gada metodi un attiecīgos indeksus – par fiksētā bāzes gada indeksiem.
Šie indeksi būs labi uzskatāmi trešajā un ceturtajā gadā pēc bāzes gada. Otrajā tie būs samērā līdzīgi viena – kārtējā gada indeksiem, ceturtajā, piektajā – bāze var būt jau kvalitatīvi novecojusi.

Slīdošā bāze

(4) Tā kā bāzes perioda sākumu grūti pamatot, domas var dalīties arī par perioda ilgumu (3, 5, 7 gadi), indeksus var aprēķināt, izmantojot slīdošu bāzi. Tas nozīmē, ka katru gadu aprēķina indeksus, atmetot vienu senāko gadu un pievienojot vienu jaunu gadu. Principā var lietot metodi (4a) un (4b), analogi (3a) un (3b). Senākais gads kļūst par bāzes gadu un ir slīdošs.
Šī pieeja šķiet zinātniski vispamatotākā, taču tehniski visdarbietilpīgākā. Psiholoģiski tā būs mazāk pārliecinoša, jo gadu pēc gada par vienu un to pašu teritoriju par jau pagājušajiem gadiem tiks publicēti citi attīstības indeksi, jo ik gadu mainīsies bāzes gads.
Arī pēdējo metožu (3, 4) indeksu skalas ir lineāri saistītas ar pamatskalu (1), tādēļ to izvēle nevar ietekmēt lēmumus, kurus pieņem, balstoties uz teritorijas attīstības indeksiem, piemēram, par īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanu, atbalsta veidiem un lielumu.

Ar “termometru”
uz Jaunpili

Jau kļuvis par tradīciju, ka savus pētnieciskos teritoriju attīstības mērījumus izdarām Jaunpilī. Ceram, ka pagasta vadītāja tos pārbaudīs un novērtēs. Šoreiz gan vairāk no estētiskā viedokļa, jo visi izsaka vienu un to pašu būtību.
Tabulas pirmajā rindā ir atkārtoti jau vairākkārt publicētie pagasta attīstības indeksi, kas aprēķināti katra gada ietvaros un centrēti uz nulli. Šo indeksu samērā vienkārši aprēķināt, pagasti ieņem pelnīto vietu rangu tabulā, saņem pelnīto “godu” vai “sodu”. Bet mīnusi var psiholoģiski nepatikt, arī tad, ja tie ir mazi un nenozīmīgi.
Tabulas otrajā rindā ir parādīti tie paši mērījumi, tikai termometra skala pārbīdīta par vienu vienību. Tagad salīdzināšanas bāze ir nevis nulle, bet viens. Ieņemamā vieta uz attīstības kāpnēm – bez izmaiņām, tikai mērījumi – tuvu vienam.
Trešajā rindā ir parādīti pagasta attīstības indeksi, kas centrēti uz nulli, tomēr ne kārtējā gada ietvaros, bet izmantojot 2000.gada bāzi. Līdz ar to 2000.gadā 1. un 3.rindas skaitļi sakrīt. Tālākajos gados tie palielināti par tik, par cik visu Latvijas pagastu attīstība kārtējā gadā pieaugusi, salīdzinot ar 2000.gadu. 2001.gadā tas ir par 0,079 indeksa punktiem, bet 2002.gadā – par 0,245 indeksa punktiem.
Tādēļ 2002.gadā šādā skalā Jaunpils attīstības indekss ir 0,22 (–0,03+0,25). Izmantojot iepriekšējo alegoriju, Jaunpils kopā ar citiem Latvijas pagastiem ir braukusi attīstības virzienā, bet pagasta vadītāja vagonā palikusi savā sēdvietā, tikai galvu mazliet pārvietojusi atpakaļ.
Tā kā trešās rindas indeksi, salīdzinot ar pirmās rindas indeksiem, atkal visiem pagastiem ir izmainīti par vienu un to pašu konstanti (2001.gadā +0,079; 2002.gadā +0,245), tad pagastu vietas kopējā rangu tabulā nemainās.
Lai arī kādu indeksu sistēmu izvēlētos (piedāvātās sistēmas ietvaros), neviens praktisks lēmums no tā nemainīsies: ne par īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanu, ne atbalsta apjomu, ne kāds cits.

Vai ir vērts rēķināt
un apspriest

Cik rakursos nav fotografētas un gleznotas, piemēram, Siguldas pilsdrupas? Ar sīku otiņu un ar paletes nazi, zilos un dzeltenīgos toņos; lielos audeklos un pastkaršu formātā. Un visiem skatījumiem atrodas cienītāji. Kaut gan pats objekts ir tas pats un stāv savā vietā jau gadsimtus. Tomēr tiek rīkotas izstādes un skates: kurš redzējums uzvarēs.
Tādu skatījuma konkursu pagaidām varam rīkot arī teritoriju attīstības indeksiem. Kamēr šie rādītāji nav vēl ieauguši cilvēku apziņā, gluži kā Doma baznīcas tornis Rīgas debesīs. To var gan restaurēt, bet mainīt vietu vai siluetu – vairs ne.

Oļģerts Krastiņš,

Dr.habil. oec., Latvijas Statistikas institūta vadošais pētnieks

Jaunpils attīstības indeksi dažādās skalās