Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 18.marta sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

Dz.Ābiķis
(Tautas partijas frakcija):

Diemžēl mēs esam konstatējuši, ka iepriekšējai valdībai jāpārmet ļoti daudzi neizdarītie darbi. Arī mūsu jaunie ministri, stājoties amatos, konstatējuši,
ka ministrijās ir ārkārtīgi daudz nepadarītā. Un tas, protams, atsaucas gan uz cenu kāpumu un atsauksies arī uz to, ka nepaspēsim laicīgi izmantot visas Eiropas Savienības palīdzības naudas. Situācija ir ļoti bēdīga, tādēļ esam nolēmuši, ka Saeimā paātrinātā tempā jāizskata likumprojekti, kas saistīti ar Eiropas lietām, tāpēc turpmāk strādāsim Saeimas sēdēs ne tikai ceturtdienās, bet arī trešdienās.
Šodien sēdē kārtējo reizi mani un manus kolēģus šokēja balsojums, kurā izšķīrās jautājums – liegt vai neliegt kandidēt Eiroparlamenta vēlēšanās A.Rubikam, T.Ždanokai un viņu līdzskrējējiem.
Mums pārmet biedrošanos ar sarkanajiem. Tas, ka kādā atsevišķā komisijā kāds kreisās opozīcijas deputāts ieņem nenozīmīgu amatu, absolūti neietekmē pieņemtos lēmumus; tos ietekmē Saeimas balsojumi. Šodien kopā ar rubikiešiem, ždanokiešiem, plineriešiem jautājumā – atļaut vai neatļaut startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās bijušajiem komunistiskajiem funkcionāriem un čekistiem – kopā ar kreisajiem deputātiem nobalsoja S.Bendrāte, I.Circene, V.Dombrovskis, M.Gulbis, E.Jaunups, K.Kariņš, U.Klauss, A.Krūmiņš, S.Ķikuste, I.Latkovskis, L.Liepiņa, L.Mūrniece, P.Ontužāns, I.Ostrovska, A.Pētersons, E.Repše, I.Rībena, K.Strēlis, K.Šadurskis, V.Šiliņš, Dz.Zaķis un A.Ziedone–Kantāne. Tātad balsoja visi frakcijas “Jaunais laiks” deputāti, izņemot Inu Druvieti, kura parādīja savu principiālo nostāju un nebalsoja. Tas nu ir jāatzīst, ka Saeimas pieņemtie lēmumi nosaka to, kāda būs mūs dzīve.

K.Šadurskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šī bija mana pirmā darba diena pēc deputāta mandāta atjaunošanas, un man radies iespaids, ka šīs valdības laikā politikas process kļuvis par farsu. Mēs redzam, kā no PCTVL saraksta ievēlētie deputāti raujas pie varas mūsu valsts drošības un ārlietu struktūrās un kā valdošā koalīcija to atbalsta. Tā ir maksa par I.Emša valdības atbalstu, savulaik balsojot par to. Šodien redzējām, kā Saeima neatbalstīja Latvijas Sociālistiskās partijas deputāta I.Solovjova ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā, taču Zaļo un Zemnieku savienības deputāti to atbalstīja. Vietā ir teiciens, ko kāds no mūsu politiķiem sacīja, ka I.Emsis ir uz āķa un viņam jāmaksā par atbalstu šai valdībai.
Dz.Ābiķa kungs sacīja, ka komisijās notikušas nenozīmīgas izmaiņas, bet es uzskatu, ka tās ir ļoti nozīmīgas. Deputāts I.Solovjovs ievēlēts par Ārlietu komisijas sekretāru, un līdz ar to mūsu valsts ārpolitikā noteicošu lomu sāk spēlēt Latvijas Sociālistiskā partija. Ļoti interesanti, ka nacionāli noskaņotais deputāts L.Ozoliņš balsoja par. Savukārt deputāts V.Stepaņenko, viens no pārbēdzējiem uz Latvijas Pirmo partiju, ievēlēts par Juridiskās komisijas sekretāru. Pavērsiens pa kreisi mūsu Saeimā ir acīm redzams.
Šodien tika pieņemts sen nepieciešamais likums “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Beidzot bērnu izmantotāji nevarēs nesodīti izmantot nepilngadīgus bērnus savās politiskajās aktivitātēs un sabiedrības naidošanā, ko uzdos par deputātu tikšanos ar vēlētājiem. Zaļo un Zemnieku savienības deputāti A.Brigmanis un A.Ulme balsoja par steidzamības statusa noņemšanu šim likumprojektam. Laikam Saeimā novilkt robežu starp labējiem un kreisajiem nav nemaz tik viegli, un izskatās, ka vara mūsu valstī ir viss un mūsu tā saucamie bijušie labējie varas dēļ gatavi uz jebkādiem upuriem.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Visa tā sakurinātā “sarkano histērija”, ar ko nodarbojas frakcija “Jaunais laiks”, daļēji arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ir kā miglas plīvurs viņu pašu neizdarītajiem darbiem. Jo skaidrs ir viens, ka haoss valda veselā virknē ministriju. Ministri pašreiz strādā ārkārtas režīmā, un tas ir saprotams – Eiropas Savienība vairs nav aiz kalniem un daudzi jautājumi jāskata ārkārtas sēdēs, īpaši tie, kas skar ekonomikas jomu un katru mūsu valsts iedzīvotāju.
Apelēt pie tā, ka mums ir kaut kādas milzīgas “sarkano briesmas” brīdī, kad Latvijā viesojas NATO ģenerālsekretārs, brīdī, kad drīzumā virs Latvijas un Baltijas debesīm patrulēs NATO lidmašīnas, ir populistiski un muļķīgi.
Liekuļus jau mēs redzam ātri, un šodien tas parādījās balsojumā – ļaut vai neļaut bijušajiem čekistiem un interfrontistiem startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums bija īsti vietā un laikā, un par šo iniciatīvu viņiem var tikai pateikt paldies. Zaļo un Zemnieku savienība šo priekšlikumu atbalstīja. Bet mūsu kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks” atkal parādīja savu divkosīgo dabu un atļāva startēt šiem cilvēkiem, tāpēc var gadīties, ka Eiroparlamenta solā kopā nāksies sēdēt T.Ždanokai un cienījamajai I.Druvietes kundzei.
K.Šadurska kungs maldināja sabiedrību – es balsoju par likumprojekta steidzamības nepieņemšanu, par to, lai šis jautājums tiktu izskatīts tā, kā tas ir paredzēts. Un šis balsojums arī parādīsies Saeimas stenogrammā.

O.Deņisovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas
frakcija):

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas vārdā gribu šodien pievērst uzmanību šādiem likumprojektiem.
Pirmkārt, tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Mēs uzskatām, ka par sapulcēm, ko rīko Saeimas vai pašvaldību deputāti un deputātu kandidāti, lai tiktos ar vēlētājiem priekšvēlēšanu periodā, nevajag iesniegt pieteikumu pašvaldībām. Likuma norma, kas turpmāk no deputātiem prasīs attiecīgās pašvaldības atļauju, būtiski ietekmēs vēlēšanu rezultātus, jo pašvaldības atbalstīs tikai viņiem izdevīgos deputātu kandidātus, un tiem būs priekšrocības attiecībā pret pārējiem, kuri savukārt, ja pašvaldība neatļaus, nevarēs tikties ar saviem vēlētājiem, kā arī aģitēt citus. Šī norma ir pretrunā ar likumiem un būtiski pārkāps visu deputātu kandidātu vienlīdzību priekšvēlēšanu kampaņas gaitā.
Otrkārt, es gribu pievērst uzmanību likumprojektam “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Ierobežot personas tiesības būt par kandidātiem un būt ievēlētiem Eiropas Parlamentā ir nepamatoti. Tas ir ilgs termiņš – kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas jau pagājuši trīspadsmit gadi. Mēs uzskatām, ka vajag atcelt šos ierobežojumus kā nepamatotus, bet, ja tos atstāj, tad ierobežot tiesības piedalīties vēlēšanās jānosaka ne tikai tām personām, kas pēc 1991.gada 13.janvāra darbojās Komunistiskajā partijā, bet arī tiem, kas jebkad bijuši Komunistiskās partijas biedri.
Paldies Saeimai, ka tā šodien neatbalstīja minētos grozījumus.
Un, treškārt, pievienošanās Eiropas Savienībai jau tagad rada daudz problēmu gan finanšu, gan likumdošanas jomā. Mūsu likumdošanas bāze ir bēdīgā stāvoklī. Tik īsā laikā mēs nepaspēsim to sakārtot atbilstoši Eiropas prasībām. Daudzi no spēkā esošajiem likumiem pēc 1.maija zaudēs spēku savas neatbilstības dēļ, bet jaunus pieņemt mēs nepaspēsim.
Dažiem tāda situācija ir izdevīga, jo viņi spēs iegūt no tā savus labumus, bet mūsu iedzīvotāju vairākums būs zaudētāji.

V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Saeimas Tautas saskaņas partijas frakcija ar pieaugošām bažām konstatēja, ka valstī notiek strauja politiskā saspīlējuma eskalācija, kas saistīta ar iecerēto mazākumtautību izglītības reformu. Tā vietā, lai valdošās labējās partijas dialoga ceļā risinātu pašu izraisītās problēmas, tās cenšas šos jautājumus nokārtot no spēka pozīcijām.
Par to liecina Saeimā atkal aktualizētie grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” un piedāvātais grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuru būtība ir ieviest politisko cenzūru publisku pasākumu īstenošanā, kas nozīmē atgriešanos pie totalitāras valsts pārvaldes. Šis jau būtu solis uz tāda policejiska režīma izveidošanu valstī, kāds pastāv reti kur pasaulē. Naivi cerēt, ka, pārejot uz totālu regulāciju un pēc būtības politiski motivētu atļauju sistēmu Satversmē noteikto miermīlīgu sapulču īstenošanai, valstī tiks atrisinātas aktuālas problēmas. Šis nedraudzīgais valsts pārvaldes solis izraisīs jauniešu atbildes pretsoli, un saspīlējums sabiedrībā tikai pieaugs.
Mēs varam sagaidīt dienu, kad policija vardarbīgi izdzenās nesankcionētu jauniešu mītiņu. Vai tādu mēs vēlamies jauniešu politisko aktivitāti? Un kas sekos pēc tam?
Tautas saskaņas partijas frakcija aicina risināt problēmas Saeimā un valdībā un nekārtot šos jautājumus no spēka pozīcijām, kas nekad nevienai valstij nav devis pozitīvu rezultātu. Šis likumprojekts ir juridisks brāķis.
Runājot par likumprojektu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, es ceru, ka to mūsu Valsts prezidente neizsludinās, jo likumdevējs ar atpakaļejošu spēku atņem nepilsoņu statusu tām personām, kuras ilgstoši uzturas kādā no ārvalstīm, saglabājot nepilsoņa pasi kā vienīgo personu apliecinošo un ceļošanas dokumentu.
Šis solis ir ļoti nedraudzīgs nepilsoņu virzienā un pilnīgā pretrunā ar integrācijas politiku.

M.Grīnblats
(frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK):

Šodien Saeima trešajā lasījumā pieņēma vairākus likumprojektus. Divus no tiem iesniedza Saeimas Juridiskā komisija, kas pietiekami ilgi un rūpīgi gatavoja jauno kārtību par sapulcēm, gājieniem un piketiem. Ņemot vērā to, ka kreiso deputātu rīkotie pasākumi, kas tiek saukti par deputātu tikšanos ar vēlētājiem, būtībā ir tikai cita forma sapulcei vai gājienam, tiek likvidēta īpašā kārtība, ka deputātam šajā jomā ir tiesības nepakļauties nekādai regulācijai. Tātad šie pasākumi varēs notikt, tomēr tie tiks organizēti vispārīgā kārtībā. Katram no šiem pasākumiem būs konkrēts organizators un atbildīgais, un pašvaldības amatpersonas tiesības būs nevis noraidīt pasākumu, bet norādīt tā vietu, laiku, pieļaujamo dalībnieku skaitu un nepieciešamību kopīgi ar organizatoru saskaņot pieņemamo formu, kas netraucētu sabiedrisko kārtību un drošību.
Savukārt jaunais Administratīvā procesa likums paredz, ka visus protestus par pasākumu neatļaušanu turpmāk izskatīs trīs dienu laikā, un tas būs krietni operatīvāk nekā agrāk. Un svarīga arī atsauce par to, ka gadījumos, kad šajos pasākumos iesaista bērnus, pasākumu organizators ir atbildīgs arī par bērnu tiesību aizsardzības likumā esošo normu neievērošanu.
Mūsuprāt, tas būs pietiekami demokrātisks pamats šādu pasākumu regulēšanai labākā līmenī, nekā tas noticis līdz šim.
Mēs kā opozīcijas partija, kas arī agrāk ir strādājusi opozīcijā, nekad neesam izjutuši grūtības saskaņot pasākumu norisi ar pašvaldībām, kas ir kā gājieni vai sapulces dažādās Latvijas pilsētās vai pagastos.
Otrs likums, ko šodien arī pieņēma pēc garām debatēm, ir “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Latvijai bieži tiek pārmests lielais nepilsoņu skaits, kas gan izveidojās okupācijas rezultātā un ko bieži vien starptautiskie eksperti neņem vērā. Tajā pašā laikā ir nepilsoņi, kuri, dzīvodami ilgstoši ārpus Latvijas – Krievijā, Baltkrievijā, Vācijā vai citās valstīs –, ir pazaudējuši sakarus ar Latviju un ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Diemžēl likumīgā veidā viņus nevar atskaitīt no šā nepilsoņu skaita, bet jaunais likums ļaus šo problēmu atrisināt. Cilvēki, kuri nevēlas Latvijā dzīvot, tiks no šī statusa vaļā.
Bez tam šodien sēdē skatīja arī jautājumu par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodošanu izskatīšanai komisijās, kurā mūsu frakcija ierosināja vēlreiz izskatīt jautājumu un noteikt tādus pašus ierobežojumus deputātu kandidātiem kā Saeimas vēlēšanu likumā. Mūsu frakcija uzskata, ka personām, kas bijušas čekisti vai darbojušās aizliegtajās komunistiskajās organizācijās pēc 1991.gada janvāra, nav jāļauj kandidēt uz Eiropas Parlamentu, tāpat kā šīm personām nav tiesību kandidēt arī Latvijā. Deputāti nenosaka to, kurš var vai nevar kandidēt vēlēšanās, tas ir konstatējams ar tiesas spriedumu. Diemžēl Saeima ar balsu vairākumu noraidīja šī likumprojekta nodošanu komisijām.

J.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības

“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Bija savādi noskatīties, kā šodien notika darbs Saeimā. Mēs dzirdējām no mūsu premjerministra I.Emša kunga, ka ir iebildumi iepriekšējai valdībai un Saeimai par to, ka līdz iestāšanās laikam Eiropas Savienībā palicis pusotrs mēnesis, bet diemžēl ne Saeima, ne valdība nav pieņēmusi veselu virkni svarīgu likumu un Ministru kabineta noteikumu.
Darba dienas pirmo daļu deputāti veltīja tam, lai mainītu komisiju un Saeimas Prezidija sastāvu, kā arī deputātus dažādās delegācijās. Tas aizņēma gandrīz pusi no mūsu darba laika.
Vēl tika izskatīti trīs tādi svarīgi, pēdiņās, jautājumi. Pirmais jautājums bija par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosinātajiem grozījumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā – kārtējo reizi ieviest ierobežojumus bijušajiem komunistiem un čekistiem. Īpaši interesanti bija dzirdēt, kā šos priekšlikumus aizstāvēja bijušais komunists frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedrs P.Tabūns. Ļoti labi, ka šie priekšlikumi tika noraidīti, bet, atklāti runājot, to bija ļoti grūti izturēt – gandrīz katru nedēļu mēs skatām kaut ko līdzīgu.
Otra lieta, par kuru šodien diskutēja Saeima, bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Arī ļoti svarīgs jautājums par to, kādā veidā ierobežot cilvēkus, kuri nepiekrīt valdības vai valdošā vairākuma nostājai. Tika nolemts nevis risināt problēmu un runāt ar cilvēkiem, pamatojot savu pozīciju, bet aizliegt viņiem rīkot demonstrācijas un sapulces un apgrūtināt pulcēšanos un piedalīšanos piketos.
Un trešais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””. Kārtējo reizi šie grozījumi vienai nepilsoņu daļai sarežģīs dzīvi. Es nezinu, vai patiešām mūsu Saeima uzskata, ka šie grozījumi ir vissvarīgākie. Līdz iestāšanās Eiropas Savienībā palicis tikai mēnesis, un ir tik daudz nepadarītu darbu, bet mēs nodarbojamies ar tādām lietām, kas ierobežos pulcēšanās un citas tiesības.
Vēl šodien mēs pieņēmām grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”. Diemžēl akcīzes nodoklis degvielai tiks palielināts, un tas novedīs pie tā, ka paaugstināsies cenas. Tāpēc jābūt gataviem šim nepatīkamajam procesam, jo daudzas lietas pēc 1.maija būs dārgākas.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Šodien izskanēja doma, ka, mainoties koalīcijas sastāvam, sācies pagrieziens pa kreisi. Gribu teikt, ka tā ir absolūta demagoģija, un par farsu šo plenārsēdi gan mēs nevaram saukt, jo tam līdzīgas sēdes bija arī iepriekšējā koalīcijā.
Latvijas Pirmās partijas ministri devās pildīt savus pienākumus, un līdz ar to tika apstiprināti mandāti jaunajiem deputātiem. No Latvijas Pirmās partijas tie bija Inta Feldmane, Jānis Šmits un Pēteris Simsons.
Jānis Šmits tika ievēlēts arī par Saeimas sekretāru. Diemžēl frakcijas “Jaunais laiks” un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nepiedalījās šajā balsojumā cerībā, ka šim balsojumam nebūs kvoruma. Bet balsojumā piedalījās 56 deputāti, no kuriem 52 balsis tika atdotas par to, lai šis erudītais luterāņu mācītājs būtu Saeimas sekretārs.
Aktīvas izmaiņas notika arī parlamenta komisiju sastāvā. Šobrīd 8.Saeimas sākumā pieņemtais nolikums par to, kādā veidā frakcijas drīkst izvirzīt savus kandidātus darbam komisijās, pilnīgi netiek ievērots ne no frakcijas “Jaunais laiks”, ne arī no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK puses. Domāju, ka Saeimas Prezidijam būs jālemj un jāsagatavo jauns nolikums, kādā veidā tiek organizēta pārstāvju izvirzīšana komisijās.
Latvijas Pirmajai partijai Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma grozījumos bija brīvais balsojums tādēļ, ka mēs uzskatām: tik īsu laiku pirms vēlēšanām mainīt likumu nav lietderīgi, un vēlētāji ir pietiekami gudri, lai nenobalsotu par tiem cilvēkiem, kuri ar savu darbu Eiropas Parlamentā var nodarīt ļaunumu Latvijai. Es ļoti ceru, ka vēlētāji pratīs izvēlēties savus kandidātus, par ko atdot savas balsis, un šiem deputātiem par to arī būs jāatskaitās saviem vēlētājiem.
Diskusijas par tikšanos organizēšanu ar vēlētājiem likumprojektā “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, kurā tika ierobežota šī iespēja, galvenokārt bija saistītas ar to, ka šajos pasākumos tiek aicināti skolēni, arī ar gadījumiem, kad krievvalodīgo skolu pārstāvji stundu laikā it kā tiekas ar deputātiem. Liela daļa šo skolēnu vēl nav vēlētāji, un deputāti uz šīm tikšanām neieradās. Tāpēc, lai no tā izvairītos un nodrošinātu drošību bērniem, kurus neapzinīgie deputāti izved ielās, ierobežojumiem likumā jāpaliek.
Nav taisnība opozīcijas pārmetumam, ka tiek ierobežotas kreisās opozīcijas tiesības. Tās ir galīgas muļķības, jo visiem deputātiem būs jāsaņem šīs atļaujas no vietējām pašvaldībām, ja viņi gribēs organizēt kādu tikšanos, kurā iesaistīti bērni.
Jā, par šiem jautājumiem mēs debatējam ļoti daudz, bet mūsu parlaments pietiekami nopietni strādās arī papildu sēdēs, lai varētu akceptēt likumus, kas vajadzīgi līdz 1.maijam un kas saistīti ar mūsu ekonomiku. Domāju, ka izmaiņas komisijās, kas šodien notikušas, būs vērstas uz to, lai darbs tajās būtu konstruktīvs. Es ļoti ceru uz frakciju “Jaunais laiks”, kura šobrīd ir opozīcijā, un frakciju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ka viņu deputāti komisijās nebūs destruktīvi, bet strādās, lai risinātu valstij tik svarīgos, bet iekavētos jautājumus.

Saeimas preses dienests